Igauņu nekustamā īpašuma attīstītājs «Novira Capital» Raņķa dambī 14, kas atrodas līdzās šonedēļ degušajai ēkai Kalnciema ielā 2B, plāno attīstīt dzīvojamo māju, informēja «Novira Capital» pārstāve Marina Lehtmetsa.

Viņa stāstīja, ka «Novira Capitlal» caur Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem SIA «NC K2A» un SIA «NC K2C» pieder īpašumi Kalnciema ielā 2C un Raņķa dambī 14. Savukārt šonedēļ degušais īpašums Kalnciema ielā 2B nepiederot «Novira Capital».

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, nams Kalnciema ielā 2B pieder SIA «K2B», kuras īpašniece ir Igaunijas kompānija «Tradesman EU». Šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Augusts Kāra, kurš, pēc publiski pieejamās informācijas, ir arī jurists kompānijā «Novira Corporate Services». Informācija šīs kompānijas mājaslapā liecina, ka tā piedalījusies «Novira Capital» izveidē.

Turklāt «Novira Capital» piederošo Latvijas uzņēmumu «NC K2A» un «NC K2C» valdes priekšsēdētājs ir «Novira Corporate Services» galvenais jurists Aleksejs Nikolajenko.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) trešdien izdevies likvidēt naktī uz svētdienu izcēlušos ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim, informēja VUGD.

Līdz ar ugunsgrēka likvidēšanu Valsts policija (VP) arī atjaunojusi satiksmi Meža ielas posmā no Raņķa dambja virzienā uz Kalnciema ielu, informē VP.

Ugunsgrēku glābēji lokalizēja pēc četru stundu darba, taču līdz pat trešdienas pusdienlaikam glābēji turpināja tā likvidēšanu. Plkst.13.19 ugunsgrēks pilnībā likvidēts.

Kopējā degšanas platība ēkas visos stāvos un jumtā ir 4650 kvadrātmetri.

Dzēšanas darbi notika tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami.

Naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

#«Klīnikā ir pilnveidotas digitālās tehnoloģijas, kas tiks ieviestas arī RSU Zobārstniecības fakultātes studentu apmācībā.»

RSU Stomatoloģijas institūts 2018. gada janvārī ir noslēdzis telpu renovācijas darbus Ortodontijas klīnikā un jaunizveidotā Estētikas klīnikā. Kopumā remontdarbos ir ieguldīti 130 000 EUR, zobārstniecības kabinetu tehniskajā aprīkojumā (zobārstniecības krēsli, dentālie mikroskopi u.c. aprīkojums) ieguldīti 154 000 EUR.

Ortodontijas klīnikā, kas ir lielākā šāda veida klīnika Baltijā, ir izveidotas papildu ortodontu un zobu higiēnistu darba vietas. Klīnikā ir iekārtota arī semināru telpa. Papildu darba vietas klīnikā ļaus nodrošināt speciālistu darba laika plānošanu, pacientu pieņemšanu, kā arī rezidentu apmācību. Klīnikā mēnesī ierodas vidēji 3000 pacienti.

Jelgavā, Rīgas ielā 56, atvērta “1 min. klīnika”, kur pacienti kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

“1 min. klīnika” tīkls savu darbu Latvijā uzsāka 2021. gada pavasarī un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau trīs klīnikas - Ādažos, Jūrmalā un Jelgavā.

Pacienti uz klīnikām nereti ierodas arī no attālākiem reģioniem, piemēram, salaspilieši dodas uz Ādažu klīniku, bet rīdzinieki - uz Jūrmalas filiāli.

“Tas diemžēl apstiprina to, ka mūsu valstī pastāv pieejamības problēma medicīnai. Redzam, ka šī iespēja - saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi - ir ļoti nepieciešama ne vien Pierīgā, bet citos Latvijas reģionos. Tagad šie pakalpojumi būs pieejami arī jelgavniekiem,” stāsta klīnikas valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

Izvēloties atrašanās vietas klīnikām, svarīgākais bijis, lai pacientiem tās ir ērti sasniedzamas pa ceļam uz darbu vai uz mājām, kā arī vienmēr ir pieejama bezmaksas autostāvvieta. Līdz ar to degvielas uzpildes staciju un lielveikalu teritorijas ir īpaši veiksmīgs koncepts, ko pierādot arī ārzemju prakse. Klīnika strādā septiņas dienas nedēļā, arī svētku dienās, no 7.00 līdz 23.00, un pacienti nepieciešamo pakalpojumu var saņemt jau tajā pašā dienā.

Rīgā, Kalnciema ielā 2b, ugunsgrēkā cietušo namu nojaukt nedrīkstēs, jo tas ir iekļauts valsts kultūras pieminekļu sarakstā, informēja noskaidroja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja Oļega Burova (GKR) teiktā, departaments saņēmis būvinženiera vērtējumu par to, ka ēka nav jānojauc, jo nav konstatēti bojājumi, kas liecinātu par nesošo sienu nestspējas samazinājumu. Lai novērstu nama bīstamību, primāri nepieciešams demontēt ēkas bīstamās daļas, jumta konstrukcijas, kā arī izvest visus gruvešus, kas radušies ugunsgrēka rezultātā iegrūstot nama starpsienām un grīdām.

Departaments plāno izdot rīkojumu, kas uzdod par pienākumu šos darbus veikt nama īpašniekiem. Ja tas netiks izdarīts, piektdien, 30.novembrī, domes speciālisti to izdarīs piespiedu kārtā un iztērētos līdzekļus mēģinās piedzīt no apsaimniekotājiem. Līdz šim gan domei ne reizi vēl nav izdevies atgūt par nama sakārtošanu iztērēto naudu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau trešo dienu turpina dzēšanas darbus, lai likvidētu ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim.

Glābēji turpinājuši dzēšanas darbus arī aizvadītajā naktī. Dzēšanas darbi notiek tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami, informē VUGD.

Patlaban nevar precīzi prognozēt ugunsgrēka likvidēšanas laiku.

Kā ziņots, naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Policijā par notikušo sākts kriminālprocess. Policija iespējamās versijas nekomentē, taču VUGD Rīgas reģiona pārvades priekšnieka vietnieks Uģis Vējš Latvijas televīzijai atzina, visticamāk, notikusi ļaunprātīga dedzināšana.

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja ir akceptējusi SIA «Kalnciema iela» sagatavoto Āgenskalna tirgus teritorijas atjaunošanas projektu, kas paredz tirgū ierīkot arī lasītavu un konferenču zāli.

SIA «Kalnciema iela» pārstāvis Kārlis Dambergs sēdes sākumā pateicās pašvaldībai un visām iesaistītajām institūcijām par darbu, kas jau līdz šim ieguldīts tirgus sakārtošanā. «Kalnciema kvartāla teritorijas sakārtošana mums prasīja 18 gadus un pieļauju, ka ar Āgenskalnu varētu būt līdzīgi, jo līdzās ir spēļu zāles, lombardi, tādēļ palīdzība mums noderēs. Taču man ir pārliecība, ka ar savu uzdevumu mēs tiksim galā un Āgenskalna tirgus būs ne tikai lieliska vieta rīdziniekiem, bet ar to mēs spēsim nest Rīgas vārdu arī ārpus pilsētas robežām,» sacīja Dambergs.

Tirgus atjaunošanas projekta vadītājs Roberts Valdmanis klātesošajiem pastāstīja, ka izstrādātais plāns paredz novērst esošās Āgenskalna tirgus ēkas administratīvās daļas avārijas stāvokli, izstrādāt risinājumus šīs zonas visu stāvu un pagraba pārsegumu rekonstrukcijai, un, ja nepieciešams - nomaiņai, kā arī projekta dokumentāciju sagatavot tā, lai šos darbus varētu veikt un nodot ekspluatācijā neatkarīgi no kopējā apjoma.

Kalnciema kvartāla tirgus šobrīd ir iepirkšanās vieta, taču, ko paši tirgotāji domā par dalību tajā? Biznesa portāls db.lv aptaujāja tādus zīmolus kā - «TOOCHE», «Lucky Me», «Ecattus»,«Maruu» un «Korola».

Kalnciema kvartāls ir viens no Rīgas dzīvīgākajiem kultūras centriem, kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Zemnieku un amatnieku tirgus ir Kalnciema kvartāla senākā tradīcija, kas kopš 2008. gada piedāvā vietējo mājražotāju, zemnieku, amatnieku un dizaineru produkciju.

Attīstoties arvien jauniem radošiem uzņēmumiem Latvijā, tirgus ir kļuvis par platformu tiem, kas savas biznesa idejas vēlas pieteikt plašākai auditorijai pirmo reizi.

Uzņēmumi, kuri piedalījušies Kalnciema kvartāla rīkotajos tirgos pozitīvi vērtē darba organizāciju. «Organizatori vienmēr ļoti ātri atbild uz visiem jautājumiem – gan pasākuma dienā, gan pirms tās,» komentē zīmols «TOOCHE».

Rīgas dome šodien atteica Pārdaugavā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019.gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredzēja, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital". Abas ēkas kopā veido namu ansambli, kurš pēc būtības pieder savstarpēji saistītiem uzņēmumiem.

Rīgā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieki lūguši Rīgas domei par vairāk nekā gadu pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019. gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital".

"Mīļie draugi! Mums ir arī kāda ne tik priecīga ziņa - Kalnciema ielas kafejnīca ir slēgta," sociālajā tīklā "Facebook" informē eklērnīca "Fat Cat".

Kafejnīca Kalnciema ielā tika slēgta janvāra beigās.

"Kopš rudens ēkas fasāde Kalnciema ielā 32A tiek remontēta, un apkārt ir stalažas, kas traucē pamanīt, ka pirmajā stāvā vispār kaut kas ir - kas ne tikai neļāva iegūt jaunus klientus, kas citādi būtu mūs pamanījuši, braucot vai ejot garām, bet arī radīja iespaidu esošajiem un potenciālajiem klientiem, ka viss ir slēgts un iekšā nekas nenotiek. To noskaidrojām dažādās situācijās ar klientiem, kuri tomēr mēģināja pie mums iekļūt un viņiem tas izdevās," stāsta "Fat Cat" saimniece Līga Lancmane.

Viņa norāda, ka "Fat Cat" ir mazs ģimenes uzņēmums, un, lai atvērtu pirmo kafejnīcu Vecrīgā, tika ieguldīti visi personīgie iekrājumi un līdzekļi. Savukārt, lai atvērtu kafejnīcu Kalnciema ielā, tika ieguldīti visi līdzekļi no Vecrīgas kafejnīcas.

Šā gada nogalē durvis vērs Aesthetica Beauty Clinic, kas projektēta un celta kā plaša plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika, kuru ir izveidojusi plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Klīnika izveidota Teikā, trijos stāvos, 1030 kvadrātmetru lielā platībā. Klīnikā būs divas operāciju zāles, tajā strādās trīs plastikas ķirurgi un 13 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot plašu pakalpojumu klāstu. Projekta autore ir arhitektu biroja Ozola & Bula arhitekte Vija Ozola.

Fragments no intervijas

Kā jūs izlēmāt būvēt klīniku?

Nākamajā gadā apritēs 20 gadu, kopš strādāju kā sertificēta plastikas ķirurģe. 2004. gadā nodibināju privātpraksi, daudz braukāju pa pasauli, stažējoties un pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, tad kopā ar plastikas ķirurgu Kasparu Feldmani sākām darbību viņa privātajā klīnikā, bet visu laiku gaisā virmoja doma par savu medicīnas iestādi. 2014. gadā apprecējos ar Māri Sproģi – uzņēmēju ar milzīgām darba spējām un izcilu organizatora talantu. Abi kopā sapratām, ka šo ideju spējam īstenot. 2016. gadā nodibinājām uzņēmumu Aesthetica SIA, iegādājāmies zemi Teikā, sākām meklēt arhitektu. Izveidojām komandu, kas manas vēlmes un vīziju spēja salikt kopā. Pa šo laiku esam ļoti daudz paveikuši.

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, rīt, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, šodien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

29.novembrī nama īpašnieki uzsāka ēkas bīstamo daļu demontāžas darbus. Taču, kā pastāstīja Burovs, patlaban darbi ir apturēti, turklāt ēka pirms pāris dienām pārdota izsolē.

«Šobrīd mums nav informācijas, kas ir ēkas jaunais īpašnieks un mēs īsti nezinām, ar ko turpināt dialogu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka maksa par pirkuma ir jāveic līdz 10.janvārim, kad arī varētu kļūt zināms jaunais īpašnieks, taču tik ilgi gaidīt mēs nevaram,» sacīja deputāts. Tikmēr Raņķa dambī 14 esošās ēkas īpašnieks palicis nemainīgs un tas ir igauņu uzņēmums SIA «NC K2A».

Līdz šim Kalnciema ielas nama iepriekšējie pārziņi - igauņu uzņēmums SIA «K2B» - veicis brīvi stāvošo dūmeņu un nenostiprināto elementu, tajā skaitā, brīvi stāvošo ķieģeļu, demontāžu. Tomēr būvnieki nav demontējuši virs sestā stāva esošo ēkas rietumu daļas sienas fragmentu, kā arī nav novākuši jumta konstrukcijas un segumu, kas sagāzies un balstās uz sestā stāva pārseguma. Tieši šo darbu izpildi pašvaldība jau rīt plāno sākt piespiedu kārtā. Burovs uzsvēra, ka nams netiks nojaukts, jo nav tik sliktā stāvoklī.

SIA "EcoLead" svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Kalnciemā, kas tika atklāta 2023.gadā, arvien turpina attīstīties.

Uzņēmuma izpilddirektora Kaspara Fogelmaņa ieskatā jau šobrīd ir ar ko lepoties, tai skaitā apgrozījuma, nodokļu un saražotās produkcijas rādītāji, 42 darbinieki un iesaiste Kalnciema norisēs.

2023.gadu SIA "EcoLead" noslēdza ar vairāk nekā 4,1 miljons eiro apgrozījumu. 2023.gadā apgrozījumu pārsvarā veidoja saražotā svina produkcijas realizācija. Saskaņā ar uzņēmuma biznesa plānu un prognozēm, 2024.gadā plānots apgrozījumu būtiski kāpināt.

2023.gadā SIA "EcoLead" nodokļos ir samaksājusi 0,7 miljons eiro, tai skaitā 271 684 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 168 033 eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Plānots, ka 2024.gadā samaksāto nodokļu apjoms būs lielāks, gan tāpēc, ka tiks kāpināts saražotās produkcijas daudzums, gan arī par vismaz 20% pieaugot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, jo dažas štata vietas tika izveidotas un aizpildītas tikai 2023.gada nogalē.

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja uzņēmuma īpašnieks Kārlis Dambergs.

Viņš atgādināja, ka patlaban Rīgas dome izsoles kārtībā ir nodevusi visu Āgenskalna tirgus teritoriju ar vēsturisko ēku nomā uz 30 gadiem nomniekam, lai tas ēku apsaimniekotu un veiktu tirgus darbību. «Bijām vienīgie, kas pieteicās izsolei, un tas parāda, ka šis ir diezgan liels izaicinājums, bet mums pašiem ar mūsu pieredzi ir skaidrs, kāpēc to darām un, faktiski, rezultāts mums ir diezgan skaidrs,» sacīja Dambergs.

Pēc viņa teiktā, patlaban ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru, jo ir dažādi ēkas lietojuma aizliegumi pagaidu konstrukcijas drošības dēļ. «Ir pagājis tikai mēnesis [kopš esam ieguvuši nomas tiesības]. Šobrīd projektētāji, būvinženieri veic reālu pētījumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem, jo pirms izsoles nebija laika un iespējas precīzi izvērtēt, cik būs jāiegulda. Mums ir aptuvenas aplēses, bet ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru,» sacīja Dambergs, piebilstot - aptuvenās aplēses liecina, ka nomnieka ieguldījumi sasniegs vairākus miljonus eiro, ņemot vērā ēkas kvadratūru, kas ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetri, āra tirdzniecības vietu iekārtošanu un citus darbus.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikā renovētās telpās atklāts ilgi gaidītais jaunais lineārais paātrinātājs.

Staru terapija ir viena no trim pamata ārstēšanas metodēm onkoloģijā, kopā ar ķirurģiju un medikamentozo terapiju. 2018. gadā Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas staru terapijas iekārta piedzīvoja tehniskas neveiksmes, kuras radīja neērtības pacientiem. Ņemot vērā lielo vēža pacientu skaitu, kam nepieciešama steidzama staru terapija, iekārta tika darbināta divkārt intensīvāk, nekā vajadzētu. 2019. gadā sagaidīts jaunais lineārais paātrinātājs, kas ir nozīmīgs solis onkoloģisko pacientu ārstēšanas kvalitātes uzlabošanā.

Kopš augusta vairākas tonnas smagais un 3 miljonus eiro vērtais lineārais paātrinātājs tika uzstādīts renovētās Onkoloģijas klīnikas telpās, lai novembrī varētu uzsākt darbu.

SIA Orto klīnika attīsta medicīnas tūrismu, kā arī vairo ārstu zināšanas un kompetenci, lai veicinātu klīnikas atpazīstamību un reputāciju starptautiskajā mērogā

SIA Orto klīnika pašreiz ir vienīgais privātais traumatoloģijas – ortopēdijas, mugurkaula specializācijas un reimatoloģijas – centrs. Šobrīd tās medicīnas pakalpojumu eksports veido 5–7% no apgrozījuma, taču tuvākajos piecos gados ir plānots to dubultot. Klīnikas lielākais akcionārs ir ABLV bankas holdinga uzņēmums AmberStone Group, taču bankas likvidācija klīnikas attīstību neietekmēs, tās finansiālais stāvoklis ļauj klīnikai veikt nepieciešamās investīcijas.

Moderns aprīkojums

SIA Orto klīnika nodibināta 2008. gadā, to izveidoja vairāki ārsti, kuri strādāja SIA Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnika Ādaži, kas atradās Ādažu slimnīcā. 2010. gadā klīnikas attīstībai tika piesaistīts investors – AmberStone Group – un nopirkts zemes gabals Rīgā, netālu no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Speciāli klīnikas vajadzībām tika uzbūvēta mūsdienīga ēka 3,5 tūkst. kvadrātmetru platībā; tā pirmos pacientus uzņēma 2013. gada vasarā. Orto klīnikas celtniecībā un aprīkošanā tika ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro. «Šī ir vienīgā slimnīca Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā, kura kādai šaurai medicīnas nozarei ir uzbūvēta no nulles. Tā ir pārdomāta gan no loģistikas viedokļa, gan pēc medicīniskā aprīkojuma un sniedzamajiem pakalpojumiem tā, ka var nodrošināt ar visu nepieciešamo cilvēkus ar balstaparāta problēmām,» atzīst SIA Orto klīnika valdes loceklis, līdzīpašnieks Andrejs Peredistijs. No valsts budžeta vai Eiropas Savienības struktūrfondiem klīnikas izveidošanā un labiekārtošanā līdzekļi nav piesaistīti.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā atklāta pirmā no trim jaunākās paaudzes staru terapijas iekārtām.

Jauno iekārtu kopējā iegādes summa ir 6,1 miljons eiro, un tā tika finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Staru terapija Latvijas Onkoloģijas centrā tiek izmantota gan kā vienīgā ārstēšanas metode agrīni atklātu audzēju gadījumā un kā viena no terapijas sastāvdaļām kombinācijā ar ķirurģiju un ķīmijterapiju, gan kā sāpes un citus simptomus mazinoša terapija pacientiem ar ielaistiem audzējiem.

Ražotāja un Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ieteiktais lineāro paātrinātāju ekspluatācijas laiks ir 8-10 gadi. Iepriekšējie lineārie paātrinātāji ir kalpojuši jau vairāk nekā desmit gadus, vecākais pat 18.

Pirmā iekārta no Amerikas tika piegādāta šā gada septembra otrajā pusē, un to uzstādīja starptautiska speciālistu komanda. Modernizācijas laikā klīnikā strādāja 2 lineārie paātrinātāji.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Medicīnas centrs “Nucleo” sadarbībā ar “ARS Kodolmedicīnas klīniku” ir izveidojuši Baltijā unikālu medicīnas centru, kas nodrošinās kodolmedicīnā balstītus diagnostikas pakalpojumus, kā arī ražos un eksportēs radioaktīvos farmaceitiskos produktus.

Centra izveidē investēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro.

“Rīgā atklātais kodolmedicīnas centrs ir unikāls Baltijas reģionā. Jau vasaras izskaņā centrā tiks nodrošināta diagnostikai nepieciešamā radioaktīva preparāta ražošana mūsu rīcībā esošajā ciklotronā, savukārt jau patreiz ir iespēja veikt onkoloģisko pacientu izmeklēšanu ar pozitronu emisijas tomogrāfiju un datortomogrāfiju. Vienlīdz būtiski ir tas, ka centrs nodrošinās praktisku un mūsdienīgu apmācību procesu jaunajiem speciālistiem medicīnas un diagnostikas jomās, farmācijā un ķīmijā, kā arī medicīnas inženierijā un fizikā,” norāda SIA “Nucleo” medicīnas centra valdes locekle Dace Rātfeldere.