Jaunos "Škoda Vagonka" ("Škoda") elektrovilcienus plānots sākt ekspluatēt, izmantojot Krievijā ražoto sakaru bloku "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmu, ievērojot priekšnoteikumus drošības risku mazināšanai, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Sigita Zviedre.

Viņa skaidroja, ka jautājums par "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmas izmantošanu elektrovilcienos ir padziļināti vērtēts ar kompetentajām iestādēm. Balstoties uz to rekomendācijām, ir izstrādāts risku mazināšanās pasākumu kopums, lai novērstu identificētos drošības riskus un nodrošinātu "Škoda" vilcienu drošu ekspluatāciju.

"Šobrīd tiek turpināts "Škoda" vilcienu ražošanas process, un elektrovilcienu ekspluatāciju ir plānots uzsākt ar "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmu, ievērojot priekšnoteikumus drošības risku mazināšanai tās uzstādīšanas un ekspluatācijas procesā," norādīja Zviedre, piebilstot, ka vienlaikus "Pasažieru vilciens" sadarbībā ar kompetentajām iestādēm turpinās izvērtēt iespējas un papildu drošības risinājumus, lai šajos ģeopolitiskajos apstākļos pakāpeniski aizstātu Krievijas uzņēmumā izstrādātus tehniskos risinājumus ar Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas ekonomiskajā zonā ražotiem.

Publiskajā un privātajā sektorā ir būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs, secināts aktualizētajā Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.

Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku.

Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Šodien Rīgā atklāta Valsts drošības dienesta (VDD) jaunā ēka, informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

VDD jauno ēku Rīgā, VEF rajonā Brīvības ielā, sāka celt 2020.gada izskaņā, bet valdība lēmumu par tās izveidi bija pieņēmusi vēl vairākus gadus iepriekš. Būvdarbus Brīvības ielā 207 atbilstoši "Sarma&Norde arhitekti" izstrādātajam projektam veica AS "UPB", bet informācija par projekta izmaksām netika atklāta kā klasificēta.

Tolaik projekts saņēma virknes vietējo iedzīvotāju un tuvējo nekustamo īpašumu attīstītāju nopēlumu, jo nams tapa bijušā velotreka vietā, kur tika saskatītas iespējas izveidot parku. Saeimas Nacionālās drošības komisija savā atzinumā tomēr pauda, ka VDD jaunās ēkas būvniecības atlikšana vai kavēšana "pašreizējos drošības apstākļos nav pieļaujama", tāpēc ēka esot jāceļ tieši noskatītajā vietā Rīgā, kas vienīgā atbilstot dienesta vajadzībām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S).

Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.

Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā novēroja aģentūra LETA, tiesa ierosinājumu par Ādamsona apcietinājuma piemērošanu skatīja aptuveni divas stundas. Ādamsonu uz un no tiesas zāles konvojēja trīs Valsts drošības dienesta (VDD) darbinieki maskās.

Ādamsons aģentūrai LETA komentārus nesniedza. Tāpat komentārus nesniedza Ādamsona advokāts.

VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā apcietinājums bez deputāta piemērots vēl kādai personai.

VDD arī informēja, ka kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Beidzoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai, sākot no šī gada 10.jūnija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pakāpeniski atsāk klientu apkalpošanu klātienē - apmeklētājiem vērs durvis klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Talejas ielā 1.

Klātienes apkalpošana tiks atjaunota pakāpeniski, stingri ievērojot drošības un piesardzības prasības, tādēļ VID aicina arī turpmāk izmantot iestādes pakalpojumus un saņemt konsultācijas attālināti - izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai konsultatīvo tālruni.

Kā pirmais šī gada 10.jūnijā darbu atsāks VID Rīgas klientu apkalpošanas centrs Talejas ielā 1, Rīgā. Citās Latvijas pilsētās VID klientu apkalpošanas centri klātienes apkalpošanu atsāks pakāpeniski, pirms tam izvērtējot Rīgas klientu apkalpošanas centra pieredzi drošas un atbilstošas vides nodrošināšanā.

Apmeklējot VID klientu apkalpošanas centru, dienests lūdz apmeklētājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, ievērot visus valstī joprojām noteiktos piesardzības pasākumus - ieturēt 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, dezinficēt rokas, ievērot respiratoro higiēnu un citus nosacījumus savai un apkārtējo drošībai. Tāpat dienests aicina atlikt VID apmeklējumu, ja jūtamas elpceļu slimības pazīmes, kā arī nenākt, ja noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija.

Ķīnas tehnoloģiju aprīkojuma ražotājs «Huawei» paudis bažas par Igaunijas un ASV valdību pagājušajā nedēļā noslēgto memorandu par 5G tīklu drošību.

«Kiberdrošība ir tehnisks jautājums, un to nevajadzētu politizēt. Šo jautājumu būtu nepieciešams izvērtēt un pārbaudīt, pamatojoties uz faktiem un standartiem, kas ir arī saskaņā ar Eiropas Savienības 5G novērtējuma ziņojumu,» teikts «Huawei Technologies» ģenerāldirektora Baltijas valstīs Rikija Čeņa izplatītajā komentārā.

Tajā sacīts, ka «»Huawei» ir privāts uzņēmums ar skaidru īpašumtiesību un pārvaldības struktūru. «Huawei» kapitāldaļas nepieder nevienai valdības organizācijai, kā arī tām nekādā veidā nav kontrole pār uzņēmuma darbību".

Čeņs arī izteicis cerību, ka Igaunijas valdība pieņems lēmumus valsts un tās iedzīvotāju interesēs.

«Pēdējo 30 gadu laikā «Huawei» ir piegādājis tehnoloģijas trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. «Huawei» nodrošina drošu un uzticamu tīklu vietējiem operatoriem, sniedzot ievērojamus ieguvumus tehnoloģijas un ekonomikas jomā 170 valstīs, ieskaitot Igauniju. Mēs ceram, ka Igaunijas valdība pieņems pareizus lēmumus valsts un Igaunijas iedzīvotāju interesēs. Mūsu pārliecība par savu biznesu un investīcijām Igaunijā nemainās, kamēr mēs esam pakļauti Igaunijas neatkarīgās tiesu sistēmas vērtēšanai, un paziņojumā uzskaitīto prasību kritēriji ir precīzi definēti un taisnīgi izpildīti,» piebildis «Huawei Technologies» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un ASV viceprezidents Maiks Penss ceturtdien Vašingtonā parakstījuši memorandu par 5G tīkla drošību, kas lielā mērā paredz atteikties no Ķīnas uzņēmuma «Huawei» ražojumu izmantošanas jaunākās paaudzes mobilo tīklu izveidē Igaunijā, piektdien vēstīja laikraksts «Postimees».

«Mēs jums apliecinām, ka ievērojam kopīgos principus 5G tīkla attīstībā. Uzticēšanās jaunajām tehnoloģijām ir Igaunijas galvenā prioritāte, bet ASV ir mūsu nozīmīgākais sabiedrotais drošības jomā. Ar ASV noslēgtā vienošanās ir spēcīgs apliecinājums, ka Igaunijas izpratne par 5G tīklu attīstības drošību ir tāda pati kā mūsu sabiedrotajiem,» pēc memoranda parakstīšanas sacīja Ratass.

Memorands ietver starptautiskos principus 5G tīkla drošai attīstībai, par kuriem pavasarī tika panākta vienošanās drošības konferencē Prāgā. Tajā norādīts, ka valstis 5G tīkla izbūvē īpaši ņems vērā politiskos un ekonomiskos apsvērumus.

«Postimees» rīcībā esošā informācija liecina, ka ar šo memorandu Igaunija apņemas rūpīgi pārbaudīt, lai aprīkojuma ražotājs nebūtu pakļauts savas valsts valdības ietekmei. Tieši šī iemesla dēļ Savienotajās Valstīs ir būtiski ierobežota «Huawei» ražota aprīkojuma izmantošanu un ASV kompānijām aizliegts piegādāt savus ražojumus Ķīnas uzņēmumam.

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) aizturējis vienu no bagātākajiem šīs valsts uzņēmējiem, Kauņas koģenerācijas stacijas īpašnieku Rimandu Stoni, otrdien vēsta telekanāls LNK.

FNTT pārstāve Modesta Zdanauskaite ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka šobrīd situāciju nekomentēs un vairāk informācijas dienests gatavojas sniegt trešdien.

Kā aģentūra uzzinājusi no informētiem avotiem, Stonis tiek turēts aizdomās lietā par krāpniecisku kurināmā pievienotās vērtības nodokļa shēmu.

Ziņu portāls "Llrytas.lt" vēsta, ka saistībā ar šo izmeklēšanu aizturēti aptuveni desmit cilvēki.

Agrāk Stonis kontrolēja kompāniju "Dujotekana", kas bija viena no lielākajām Krievijas koncerna "Gazprom" gāzes importētājām Lietuvā.

"Dujotekana" no 2008.gada importēja "Gazprom" gāzi ar Šveices kompānijas "LT Gas Stream" starpniecību. Līgums bija noslēgts līdz 2020.gadam, bet 2018.gada rudenī kompānija šo sadarbību pārtrauca un meklēja jaunus biznesa partnerus. Bijušie Stoņa partneri izteikušies, ka viņš kontrolē starpniekfirmu "LT Gas Stream".

Valsts drošības dienests (VDD) ir uzsācis kriminālprocesu pret Latvijā reģistrēta uzņēmuma pārstāvjiem aizdomās par militārām vajadzībām izmantojamu elektronikas komponenšu piegādāšanu Krievijai.

Kriminālprocess sākts šā gada 28.novembrī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu, proti, par Eiropas Savienības pret Krieviju noteikto sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka Latvijā reģistrētais uzņēmums ir piegādājis militāru preču ražošanā izmantojamas elektronikas komponentes uzņēmumam Krievijā vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā.

Šā gada 4.decembrī kriminālprocesa ietvaros VDD sešos ar Latvijas uzņēmumu saistītos objektos Rīgā veica kriminālprocesuālas darbības, kuru laikā dienesta amatpersonas padziļinātai izpētei izņēma lielu daudzumu dokumentu un datu nesēju.

Kriminālprocesuālo darbību laikā VDD aizturēja trīs ar uzņēmumu saistītas personas. Patlaban divām aizdomās turētajām personām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, savukārt vienam no aizturētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Piedaloties operatīvo dienestu un uzņēmuma pārstāvjiem, uzņēmuma SIA Riga fertilizer terminal teritorijā norisinājās vietējā līmeņa praktiskās civilās aizsardzības mācības.

Mācību mērķis - pārbaudīt un pilnveidot izveidoto kārtību un pasākumus, kas noteikti uzņēmuma civilās aizsardzības plānā, ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā, kā arī pārbaudīt iesaistīto institūciju un uzņēmuma sadarbību, izvērtēt amatpersonu spēju novērtēt situāciju un pieņemt lēmumus.

“Mācības, kurās tiek simulēti un modelēti dažāda tipa negadījumi gan ostas akvatorijā, gan uz sauszemes, piemēram, ostas termināļos, Rīgas brīvostā sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem tiek organizētas regulāri. Tikai tā mēs realitātei maksimāli pietuvinātos apstākļos varam pārbaudīt operatīvo dienestu – VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts un Pašvaldības policijas, Ostas policijas, Valsts vides dienesta un citu dienestu gatavību sadarboties un mobilizēties avārijas seku novēršanā un likvidēšanā. Mērķis mums visiem ir viens – celt iesaistīto dienestu sadarbības kapacitāti un garantēt ostas, piegulošo teritoriju un visas Rīgas iedzīvotāju drošību,” uzsver Ostas policijas priekšnieks, ģenerālis Valdis Voins.

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Valsts kancelejā saņemti 23 pieteikumi atklātā konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatu, informē Valsts kanceleja.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 12. augusts. Amata konkurss tika izsludināts 12. jūlijā, tas norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs pretendentu atbilstību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktajām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja amata prasībām, balstoties uz pretendentu iesniegtajiem dokumentiem.

Uz konkursa otro kārtu izvirzītie pretendenti klātienē skaidros savu motivāciju ieņemt vakanto amatu, pieredzi un izpratni finanšu vadībā, finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un organizācijas vadībā, kā arī prezentēs savu redzējumu par FKTK prioritātēm. Vienlaikus tiks novērtētas komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes, kā arī angļu valodas zināšanas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja atlases komisija uz otro kārtu izvirzījusi 16 pretendentus, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam, informē Valsts kanceleja.

Ņemot vērā iesniegtos dokumentus, tika vērtēta pretendentu atbilstība FKTK likumā noteiktajām FKTK padomes priekšsēdētāja amata prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti klātienē skaidros savu motivāciju ieņemt vakanto amatu, pieredzi un izpratni finanšu vadībā, finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un organizācijas vadībā, kā arī prezentēs savu redzējumu par FKTK prioritātēm. Vienlaikus tiks novērtētas pretendentu komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes, kā arī angļu valodas zināšanas.

Tālāk izvirzītie pretendenti, kas turpinās dalību konkursa trešajā kārtā, tiks vērtēti, pievēršoties viņu vadības kompetencēm: pārmaiņu vadīšanai, lēmumu pieņemšanai, stratēģiskajam redzējumam, komandas vadīšanai un rezultātu sasniegšanai. Tāpat komisijas priekšsēdētājs pieprasīs Valsts drošības dienestam sniegt atzinumu par šo pretendentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam.

Meklējot atbilstošu mākoņpakalpojumu sniedzēju, speciālisti uzņēmumiem iesaka ņemt vērā vairākus būtiskus kritērijus.

Turpinoties nemitīgai, stabilai tendencei uzņēmumiem pāriet uz mākoņpakalpojumu lietošanu, ik nedēļu kādā vadības sapulcē tiek iztirzāts jautājums par pareizā pakalpojumu sniedzēja izvēli. Biznesiem tas patiešām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – ar pirmo piegājienu atrast uzticamāko un prasībām atbilstošāko mākoņpakalpojumu.

Eksperimentēšana un vairākkārtēja pakalpojumu sniedzēja mainīšana draud ar nevajadzīgām izmaksām un lieku biznesa traucēšanu. Ja mākoņpakalpojumu ēras rītausmā pirmajiem entuziastiem patiešām nācās nopūlēties labākā piedāvājuma meklējumos, tad tagad viss ir krietni vienkāršāk. Jau pieejamas citu lietotāju atsauksmes, ir profesionālu apskatnieku sagatavots vērtējums, pat reitingi, un ir gatavas speciālistu receptes, kā izvēlēties atbilstošāko tieši konkrētā uzņēmuma prasībām.

Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi iepirkumā zaudējušā pretendenta - Turcijas uzņēmumu apvienības "IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S." un "Doguş Insaat Ve Ticaret A.S." - pieteikumu apturēt pārsūdzētā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma darbību un atļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Tāpat kā Iepirkumu uzraudzības birojs, arī tiesa ir izskatījusi konkursa norisi pēc būtības un nav saskatījusi iemeslus, lai neslēgtu līgumu ar konkursā uzvarējušo pretendentu.

"Mums ir dziļa pārliecība gan par profesionālu un caurspīdīgu konkursa gaitu, gan par uzvarējušā pretendenta kvalifikāciju un spēju kļūt par vienu no atslēgas partneriem Rail Baltica infrastruktūras būvniecībā, uzņemoties saistības, dalot ar mums atbildību un riskus. Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar plašu pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā, zaudējušā pretendenta pieredze Eiropā nav tik pamanāma. Jāuzsver, ka Rail Baltica ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un arī saskaņā ar likumu Valsts drošības dienests rūpīgi izvērtēja pilnīgi visus pretendentus," uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

"Lido" restorānā "Vērmanītis" kravas liftā 16.decembrī gājusi bojā trauku mazgātāja, apstiprināja AS "Lido" padomes priekšsēdētāja vietnieks un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons.'

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plkst.8.45 saņēmis izsaukumu uz Elizabetes ielu 65, Rīgā, kur mediķi konstatēja viena cilvēka nāvi.

Valsts policijas pārstāve Krista Andersone informē, ka policija izsaukumu uz Elizabetes ielu 65 saņēmusi plkst.9, kur konstatēta sievietes nāve. Policija izmeklēs nelaimes gadījumu.

Runājot par uzņēmumā šodien notikušo nelaimes gadījumu, Ķirsons atzina, ka tas uzņēmumam ir "Dieva dots pārbaudījums" vēl detalizētāk pārliecināties par visiem darba drošības aspektiem uzņēmumā.

"Trauku mazgātājai šī bija otrā darba diena. Iepriekšējā dienā viņa iepazinās ar darba drošības noteikumiem, kas ir redzams uzņēmuma videoierakstā, taču viņa nebija parakstījusies par darba drošības instruktāžu. Tas ir pilnīgi neiedomājami un neizskaidrojami, kādēļ cilvēks nolēma ielīst kravas liftā un tika saspiests līdz nāvei," sacīja Ķirsons.

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Valsts drošības dienests (VDD) skaidro apstākļus, kādos tika izplatīta nepatiesa informācija par «Swedbank» stabilitāti un rezultātā bankas klienti pie bankomātiem izveidoja rindas.

«VDD ir zināms šis gadījums. Varam norādīt, ka tiek veikta apstākļu noskaidrošana, tāpēc pašlaik no plašākiem komentāriem atturamies,» norādīja dienestā.

Šī nav pirmā reize, kad VDD (iepriekš - Drošības policija) iesaistījies baumu pētīšanā par «Swedbank» finanšu problēmām.

LETA arhīvs liecina, ka dienests 2011.gada nogalē sāka kriminālprocesu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par «Swedbank» finanšu stāvokli. Savukārt 2012.gada jūlijā VDD nolēma izbeigt minēto kriminālprocesu, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Neilgi pēc minētā kriminālprocesa sākšanas izmeklētājiem bija vairākas versijas par to, kurš varētu būt vainojams saceltajā panikā. Cita starpā baumošanas kriminālprocesā liecinieka statuss tika piemērots Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (ZZS).

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.