Valsts zemes dienests (VZD) informē, ka kopš šī gada septembra Rīgas reģionālās nodaļas darbības teritorijā izveidojusies saspringta situācija pakalpojuma Būves kadastrālā uzmērīšana nodrošināšanā. VZD ir būtiski pieaudzis apjomīgu pasūtījumu skaits, līdz ar to gan esošajiem, gan jaunajiem klientiem pašreiz jārēķinās ar pasūtījumu izpildes termiņa pagarinājumu uz laiku līdz diviem mēnešiem, inform VZD pārstāve Ksenija Vītola.

Lai risinātu radušos situāciju, VZD kopš septembra ir piesaistījis papildu speciālistus un veicis darbu pārdali starp reģioniem. Šobrīd Rīgas reģiona pasūtījumu izpildē ir iesaistīti visu pārējo VZD reģionālo nodaļu – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales – speciālisti. Slodzes izlīdzināšana savukārt izraisīja nelielus termiņu kavējumus VZD reģionālajās nodaļās. Pieņemot pasūtījumus, klienti tiek informēti, ka pasūtījuma izpilde tiks kavēta, paskaidrojot kavējuma iemeslus.

VZD aicina būvniecības procesā iesaistītos, kam ir svarīgi īsā laikā pēc būvniecības darbu pabeigšanas saņemt būvju kadastrālās uzmērīšanas lietu un nodot būvi ekspluatācijā, laikus veikt būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu. Pasūtījumu iespējams noformēt vēl pirms būvniecības darbu pabeigšanas. Īpaši svarīgi tas ir klientiem, kas realizē Eiropas Savienības investīciju fondu līdzfinansētos projektus vai izmanto kredītiestāžu finansējumu.

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Par Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecelta ģenerāldirektora vietniece Ineta Baldiņa, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu ministrijā (TM).

Jau vēstīts, ka ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rīkojumu ierosināta disciplinārlieta pret VZD ģenerāldirektori Solvitu Zvidriņu, atstādinot viņu no amata.

TM ir konstatējusi, ka Zvidriņas vadībā netiek īstenota laba pārvaldība iestādes vadīšanā, plānošanā un personāla un iestādes strukturālo izmaiņu veikšanā.

Tostarp, piemēram, reģionālās nodaļas likvidēšana, bez atbilstoša izvērtējuma, kā arī Informācijas tehnoloģiju sturktūrvienības likvidēšana un funkciju nodošana citiem pakalpojuma sniedzējiem var negatīvi ietekmēt IT sistēmu pilnvērtīgu funkcionēšanu. Tāpat konstatēti saimnieciskas dabas pārkāpumi un pilnvērtīgas informācijas nesniegšana ministrijai.

Valsts zemes dienestam (VZD) radušās aizdomas par tīšām manipulācijām ar būvju kadastrālo vērtību, kas īpašniekiem ļauj ievērojami ietaupīt uz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem, šodien Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijā pastāstīja VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

VZD veic būvju kadastrālo uzmērīšanu un kadastrālās vērtības noteikšanu. Taču, kā komisijai stāstīja Zvidriņa, pēdējā laikā dienests konstatējis «kliedzošus faktus», proti, ka daudzām vizuāli normālā stāvoklī esošām ēkām piešķirta tāda nolietojuma pakāpe, ka tā būtībā definējama kā grausts. Tā esot zināma shēma, kā izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, jo, ja ēkai ir piemērots grausta nolietojums, tās kadastrālā vērtība zūd vai ir tuvu nullei. Savukārt, ja nama kadastrālā vērtība ir nulle, tad par ēku NĪN vairs nav jāmaksā, bet jāmaksā tikai par zemi zem ēkas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem esot nams Rīgā, Elizabetes ielā 51, kur vēl pagājušajā gadā kadastra vērtībā bijusi vairāk nekā divi miljoni eiro, bet tagad, pateicoties piešķirtajai nolietojuma pakāpei, tā ir nulle. Kopumā šādu aizdomīgu gadījumu esot vairāk nekā 100.

Ilgstoši Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) skandējusi trauksmes zvanus par izveidojušos situāciju Valsts zemes dienesta (VZD) kadastrālajā uzmērīšanā. Īsāk sakot – rindas!

Ja noteiktai sabiedrības paaudzei, ņemot vērā Latvijas vēstures lapaspuses, neparedzamas un nesaredzamas rindas joprojām ir norma, tad laikmetīgam komersantam, kura ikdienu diktē līgums, termiņš un katrs rindas metrs un diena atainojas negatīvā bilancē, rindu kārtība nešķiet nedz pieņemama, nedz attaisnojama.

Mūsdienu dinamiskajā laikmetā par daudz formālisma kadastrālajā uzmērīšanā. Situācija īpaši kritiska kļuva aizvadītajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, cik daudzi īpašnieki nav sakārtojuši savus īpašumus. Tāpat rindas pagarināja pandēmijas laika ierobežojumi un noteikto prasību ievērošanas dēļ objektu apsekošana bija iespējama ierobežotā apjomā. Viss iepriekš minētais negatīvi rezonēja uz būvniekiem un attīstītājiem. Ja jauno projektu attīstītājiem gadu jāgaida VZD rindā, lai ēku nodotu ekspluatācijā, tas kavē ne tikai kompāniju darbību, bet kopumā nav teicams signāls jaunu mājokļu un investīciju attīstībai.

Valsts zemes dienests (VZD) ir sagatavojis un publicējis pārskatus par kadastrālo vērtību izmaiņām katrā Latvijas pašvaldībā. 2014. gadā vislielākās kadastrālo vērtību izmaiņas sagaidāmas lauksaimniecības zemēm visās lauku pašvaldību teritorijās.

Lai ikvienam nekustamā īpašuma (NĪ) īpašniekam Latvijā būtu ieskats kadastrālo vērtību izmaiņās savā novadā, VZD pārskatos sniedzis ieskatu par norisēm NĪ tirgus norisēs un kontekstā ar tām skaidrojis bāzes vērtību izmaiņu iemeslus visām NĪ grupām.

Pārskati par kadastrālo vērtību izmaiņām Latvijas pašvaldībās 2014. gadā ir nosūtīti pašvaldībām, un tie būs lasāmi pašvaldību mājaslapās un/vai informatīvajās avīzēs. Tāpat pārskati par kadastrālo vērtību izmaiņām ir pieejami VZD specializētās mājas lapas kadastralavertiba.lv sadaļā Izmaiņas kadastrālajās vērtībās 2014. gadā.

VZD rīcībā ir plaša NĪ tirgus datu bāze, kurā ir uzkrāta informācija par vairāk nekā 550 tūkstošiem darījumu. Nosakot bāzes vērtības 2014. gadam, tika izmantoti 2011. un 2012. gadā valstī notikušie (vairāk nekā 87 tūkstoši) darījumi.

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājuši projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Jaunās kadastrālās vērtības ir noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju.

TM un VZD 15.jūlijā ir nodevuši projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: "Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku."

Valsts zemes dienests (VZD) apkopojis informāciju par kopējo kadastrālo vērtību ēkām, kas atrodas Latvijas pašvaldību teritorijās, bet vēl nebija reģstrētas Kadastra informācijas sistēmā. Aprēķini izdarīti balstoties uz pašvaldību iesniegtajām deklarācijām. Šobrīd noskaidrots, ka kopējā vērtība par šādi deklarētajām ēkām veido 40,28 milj. Ls, norāda VZD.

Vislielākā deklarēto ēku kadastrālā vērtība, līdz ar to potenciāli lielākais papildinājums budžetā par nekustamā īpašuma nodokli būs Stopiņu un Ādažu novadam, kur deklarēto ēku kadastrālā vērtība veido attiecīgi 4,3 milj. Ls un 4,2 milj. Ls. Savukārt 13 Latvijas pašvaldībām reģistrēto ēku kadastrālā vērtība ir vairāk nekā divi miljoni latu.

Kopumā iespēju deklarēt ēkas izmantojušas 69 Latvijas pašvaldības. No tām visaktīvākā pagājušajā gadā bija Daugavpils novada pašvaldība ar 1068 deklarācijām. Šogad līdz 20.februārim kopumā deklarētas 337 ēkas, un visvairāk deklarāciju reģistrējusi Jelgavas pašvaldība - 99 deklarācijas.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Valsts zemes dienests (VZD) 16. martā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai.

VZD šī gada 13. februārī saņēma pirmo pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšanu privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Cietokšņu ielā 15, Daugavpilī. Pamatojoties uz pašvaldības pieņemto lēmumu VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Cietokšņa ielā 15, Daugavpilī atsavināmo zemi, noteica atsavināšanas cenu un nosūtīja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

“Minētais fakts nozīmē, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktais dalītā īpašuma izbeigšanas process pēc ilgiem gadiem ir iesācies un tālākās darbības dalītā īpašuma izbeigšanai būs atkarīgas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajām darbībām,” norāda VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šodien daļēji attālinātā sēdē plkst.10 paredzēts uzklausīt Valsts zemes dienesta (VZD) ziņojumu par risinājuma soļiem būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu samazināšanai un situācijas stabilizēšanai.

Uz sēdi aicināti Tieslietu ministrijas (TM), VZD, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Būvniecības valsts kontroles biroja, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Ādažu novada pašvaldības, Mārupes novada pašvaldības, Rīgas domes un SIA "Nekustamā īpašuma pārvalde" pārstāvji.

Kā ziņots, TM kopā ar VZD sagatavojusi rīcības plānu būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu mazināšanai, informēja TM. Tas darīts, reaģējot uz situāciju, kas izveidojusies 2022.gada otrajā pusgadā, kad dažādu faktoru ietekmē strauji pieauga pieprasījums pēc VZD būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma.

Rīcības plāns iesniegts arī Valsts pārvaldes komisijai, kura iepriekš pēc komisijas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikuma vienojās aicināt VZD līdz 10.janvārim iesniegt risinājumus ēku nodošanas ekspluatācijā rindu mazināšanai.

Neskatoties uz to, ka valdība līdz 2025.gadam lēma iesaldēt līdzšinējās kadastrālās vērtības, atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem var būt izmaiņas vērtībā, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, informēj Valsts zemes dienestā (VZD).

Šis pieaugums attiecas uz 7% no visām lauksaimniecības zemes vienībām, kurām jāpiemēro speciālā vērtība, un tas saistīts ar faktu, ka valdība 2016.gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par trīs hektāriem. Speciālā vērtība tika noteikta līdz 2025.gadam, un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības.

VZD vērš uzmanību, ka līdzšinējās Īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās gadījumos, ja 2021.gadā Kadastra informācijas sistēmā tika aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Piemēram, ja zemei pašvaldība mainīja lietošanas mērķi, vai zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tika precizēti apgrūtinājumi, vai pēc meža inventarizācijas tika noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi. Savukārt, ēkām vērtība var būt mainījusies, piemēram, ja tām tika mainīts lietošanas veids - dzīvojamās telpas pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja tika precizēts ēkas fiziskais nolietojums, ja tika mainīti ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījās ēkas kopplatība.

Ar lielākām izmaiņām kadastrālajās vērtībās un nekustamā īpašuma nodoklī nākamgad jārēķinās lauku un ražošanas zemju īpašniekiem. Taču, kādas šīs izmaiņas būs, pašvaldības pagaidām skaidri pateikt nevar, turklāt Saeima vēl lems par nodokļa pieauguma ierobežojumu saglabāšanu.

2013. gadā ievērojams kadastrālās vērtības kritums - par 15% - gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, turpretī par 6% tā pieaugs lauksaimniecībā izmantotajai zemei. Kopumā valstī kadastrālās vērtības zemei nākamgad samazināsies par 0,4%, bet ēkām - par 2,1%, tas izriet no nule Ministru kabineta (MK) apstiprinātajiem Noteikumiem par kadastrālo vērtību bāzi 2013. gadam. Lauku nekustamo īpašumu grupā izmaiņas paredzētas visās pašvaldību lauku teritorijās, informē Valsts zemes dienests (VZD).

Jāteic, ka šādas izmaiņas nenozīmē proporcionālas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņas konkrētajām īpašumu grupām, tomēr izmaiņas būs. Satraukumu tāpēc jau ir pauduši atsevišķi lauksaimnieki. Attiecībā uz lauku zemēm VZD skaidro, ka, analizējot kadastrālo vērtību un darījumu cenas, secināts - šādu zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25 - 30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Tādējādi bāzes vērtības paaugstinātas vidēji par 10%. Būtiskākās izmaiņas veiktas ražošanas objektu vērtību bāzē - izstrādāts jauns vērtību zonējums, jo, salīdzinot ar 2007. gadu, pieprasījums pēc ražošanas objektiem ir krasi samazinājies. Tagad ir izdalītas jaunas 247 zonas (2013.gadā kopā ir noteiktas 1030 zonas). Zonu skaits pieaudzis lielajās pilsētās: Rīgā noteiktas 42 jaunas zonas (kopā 81), Jūrmalā 11 zonu vietā izdalītas 34 vērtību zonas. Zemes bāzes vērtības uz 2013.gadu ražošanas objektu īpašumu grupā samazināsies ceturtajā daļā zonu, attiecīgi samazinot arī īpašumu kadastrālās vērtības. Atsevišķās zonās ir arī neliels vērtību pieaugums. Ražošanas ēku bāzes vērtības izmaiņas skārušas mazāk - samazinājums skar ~ 8 % vērtību zonu, uzskaita VZD.

Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavots nekustamā īpašuma tirgus pārskats Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās Latvijā, kurā analizēti VZD rīcībā esošie dati un sniegta aktuālākā informācija par dalītajiem īpašumiem, tajos iesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet Latvijā.

Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās radās Zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Izveidojās situācija – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Pavisam valstī identificētas aptuveni 3300 šādu daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 100 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 3 000 zemes vienībām.

Lielākais piespiedu nomā skarto daudzdzīvokļu māju skaits ir Rīgā, kurai seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre. Problēma pamatā skar daudzdzīvokļu mājas lielajās pilsētās, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs – pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā.

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Dzīvokļu cenas ir zemākas mājās, kas atrodas uz nomātas zemes; piesaistītais zemes gabals dalīta īpašuma gadījumā ir lielāks nekā vienotam īpašumam. Tādējādi dzīvokļu īpašnieku žēlabām par augsto zemes nomas maksu un dalītā īpašuma problemātiku ir zināms pamats.

Tas izriet no Valsts zemes dienesta (VZD) jaunākā īpašuma tirgus pārskata, kas šoreiz veltīts dalītā īpašuma un piespiedu nomai daudzdzīvokļu māju gadījumā Rīgā. Pētījumā arī secināts, ka ienākumi no zemes piespiedu nomas patlaban ir ievērojami augstāki nekā depozītu likmes Latvijas bankās.

Saskaņā ar VZD datiem, Rīgā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir aptuveni 310 tūkst. dzīvokļu īpašumu, no kuriem aptuveni 170 tūkst. īpašumu zeme un dzīvoklis ir viena īpašnieka rokās, savukārt aptuveni 140 tūkst. dzīvokļu īpašumu ir dalīti (atsevišķi pastāv būvju īpašums un zemes īpašums). Dzīvokļi Rīgā, kas ir dalītā īpašumā, ir aptuveni 45% no kopējā skaita, taču potenciāli piespiedu nomas attiecības var veidoties aptuveni 40% gadījumu.

Nākamgad lauksaimniekus atkal gaida nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums (NĪN) , ko izraisīs vērā ņemams zemes kadastrālo vērtību kāpums

Saskaņā ar noteikumiem par kadastrālo vērtību bāzi 2014.gadam, kas pagājušajā nedēļā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, tieši lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība pieaugs visstraujāk – vidēji tās kadastrālā vērtība kāps par 12, 7 %, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini. Proti, lauku īpašumu grupā ietilpstošo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība šogad ir 1,429 miljardi Ls, tas ir, tikai nedaudz augstāka nekā sabiedriskās un komercapbūves zemes kopējā kadastrālā vērtība, kas ir 1,410 miljardi Ls. Turpretī nākamgad lauku īpašumu grupā ietilpstošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība pieaugs līdz 1,610 miljardiem Ls jeb teju par 13 %, kamēr sabiedriskās un komercapbūves zemes kadastrālā vērtība varētu pieaugt līdz 1,464 miljardiem Ls jeb par 3, 8 %, aplēsis VZD.

Turpmāk pašvaldībām vairs nevajadzēs saskaņot ar Valsts zemes dienestu (VZD) izstrādātos teritorijas plānošanas dokumentus, paziņojuši VZD pārstāvji.

Tomēr pašvaldībām vēl aizvien būs izstrādātie plānojumi divu nedēļu laikā pēc to spēkā stāšanās dienestā jāiesniedz.

Tomēr, ja pašvaldība vēlēsies saņemt atzinumu plānojuma redakcijai, par kuru iepriekš saņemts negatīvs VZD atzinums, to dienests sniegs, pamatojoties uz vietējās pašvaldības iesniegumu, kam pievienota izstrādātā teritorijas plānojuma redakcija (grafiskā daļa vektordatu formā) uz elektroniskā datu nesēja.

Lēmums atcelt pašvaldību teritorijas plānošanas saskaņošanu pieņemts, lai samazinātu administratīvo slogu, norāda dienesta pārstāvji.

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

Kadastrālā vērtība jaunajos projektos bieži vien ir zemāka nekā padomju laiku mājās; būvju kadastrālo vērtību nodzen zemē ar neatbilstošu lietošanas mērķi.

Tādas problēmas nekustamo īpašumu kadastrālajā vērtēšanā izkristalizējās Saeimas Nodokļu apakškomisijas sēdē. Tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis aicināja Valsts zemes dienestu (VZD) un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) iesniegt iespējamos risinājumus šīs problēmas novēršanai. «Adekvātā kadastrālā vērtībā ir ieinteresēta pašvaldība, jo tā var no konkrētā īpašnieka iekasēt augstāku nekustamā īpašuma nodokli, tāpēc vajadzētu padomāt par iespējamo maksas pakalpojumu no VZD,» rosināja V. Dombrovskis. LPS padomniece Sanita Šķiltere šo ierosinājumu neatbalstīja un atgādināja, ka par šīm problēmām jau runāts iepriekš, turklāt LPS vienā brīdī bijis gatava izskatīt jautājumu par VZD funkciju pārņemšanu.

2016. gads sola nekustamā īpašuma nodokļa pārmaiņas lauku zemes īpašniekiem un lietotājiem, perspektīvā izmaiņas var skart arī jaunajos dzīvojamos projektos mītošos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tikmēr 2015. gadā masveida izmaiņas nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) ietekmējošajās īpašumu kadastrālajās vērtībās nav gaidāmas. «Katrs gadījums ir individuāls, taču masveidā 2015. gada 1. janvārī kadastrālās vērtības nemainīsies, jo gan dzīvojamajiem, gan lauku, gan ražošanas un komercnekustamajiem īpašumiem bāzes vērtības nemainīsies. Atsevišķas izmaiņas kadastrālajās vērtībās var notikt, ja pašvaldības maina zemes un būvju izmantošanas nosacījumus vai arī ja pašā īpašumā notiek izmaiņas,» skaidro Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš.

Dalītā īpašuma problēma pastāv lielākajās Latvijas pilsētās; zeme zem daudzdzīvokļu mājām nereti ir darījumu objekts.

Runājot par dalīto īpašumu, lielākoties tiek uzsvērts, ka īpašnieki, uz kuru zemes tapuši citiem piederoši nami – galvenokārt padomju gados celtās daudzstāvu dzīvojamās ēkas –, tāpat kā šajos namos dzīvojošie cilvēki ir situācijas ķīlnieki. Proti, nami būvēti, nerespektējot vēsturiskās zemes robežas, un, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi, to vēsturiskajiem saimniekiem vai mantiniekiem faktiski tika atdots īpašums ar apgrūtinājumu – viņi nevar realizēt visas tiesības, kas būtu iespējamas, ja zeme būtu brīva. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem papildu ikmēneša komunālajiem maksājumiem jāparedz arī līdzekļi zemes nomai.

Zemes zem daudzdzīvokļu ēkām ienesīgums ir aptuveni divas reizes augstāks nekā Latvijas komercbanku piedāvātās depozītu likmes, jo zemes īpašnieks no nomnieka var prasīt nomas maksu 6% gadā no kadastrālās vērtības, kas vairumā gadījumu ir ļoti tuva zemes tirgus vērtībai.

Ar to arī esot izskaidrojams fakts, ka šobrīd notiekot darījumi ar zem daudzdzīvokļu ēkām esošajiem zemes gabaliem, jo tas esot uzskatāms par pievilcīgu investīciju objektu, norāda VZD. Pie tāda secinājuma nonākts Valsts zemes dienesta (VZD) nekustamā īpašuma tirgus pārskatā

Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma tirgus kārtējā pārskata speciālā tēma ir «Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu māju gadījumā Rīgā». Pārskatā apskatītas dalītā īpašuma problēmas gan no iznomātāja, gan nomnieka viedokļa un konstatēts, ka jautājums par piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu namiem dzīvokļu iegādes gadījumā ir aktualizējies pēdējā pusotra gada laikā.