Šonedēļ portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties keramisko celtniecības bloku Keraterm ražošanas procesā SIA Lode ražotnē.
Keramisko celtniecības bloku Keraterm ražošanā tiek izmantots dabīgs māls, kas ir ekoloģisks un videi draudzīgs izejmateriāls un dobie celtniecības bloki ir piemēroti dzīvojamo māju būvniecībai.
Uzņēmuma ražošanas direktors un valdes loceklis Sergejs Čertoks stāsta, ka pērn uzņēmumam veicies labāk nekā iepriekšējos gados, un produkcijas pārdošanas apjomi auguši. Lielākais produkcijas apjoms tiek pārdots Lietuvā, kuras iedzīvotāji iecienījuši izmantot šo materiālu gan daudzdzīvokļu, gan individuālo ēku celtniecībā.
Kā top Keraterm bloki, skaties galerijā augstāk!
#1/54
Uzņēmuma ražošanas direktors un valdes loceklis Sergejs Čertoks stāsta, ka kompānijas darbība ir atkarīga no situācijas tirgū – šogad uzņēmums strādā līdz janvāra beigām, bet 2013. gadā tas strādāja līdz 11. novembrim. Īsākais darbības laiks bijis 2008./2009. gadā, jo tad uzņēmums strādāja tikai trīs mēnešus sakarā ar zemo pieprasījumu. Iespējams, uzņēmums varēja strādāt pat ilgāk, taču nebija kur novietot gatavo produkciju, tādēļ darbība uz laiku tika apturēta.
#2/54
Šī ir vieta rūpnīcas teritorijā, kur tiek uzglabāts no karjera atvestais māls. Mālus sākotnēji iegūst gandrīz zem ūdens, pēc tam šajā vietā atpumpē ūdeni un izveidojas sauss laukums, kur aptuveni 4-5 metru dziļumā tiek iegūts māls. Mālu atved uz uzņēmuma teritoriju. Šis daudzums ir aptuveni 10 tūkstoši kubikmetru, kas pietiek aptuveni vienam mēnesim. Šādas kaudzes uzņēmuma teritorijā ir divas. Kompānija cenšas piegādāt sagatavot maksimāli daudz materiālu (mālu), cik vasarā iespējams atvest. Maksimāli pie rūpnīcas iespējams uzglabāt aptuveni 60 tūkstošus kubikmetru, kas pietiek astoņiem mēnešiem.
#3/54
Blokus ražo no māliem, pievienojot izdegošas piedevas – skaidas, sasmalcinātus salmus. Galvenais nosacījums ir, lai nav pārāk augsts mitrums un lai pievienoto sastāvdaļu izmērs nav lielāks par 4 mm. Uzņēmumam ir arī smalcināmā iekārta. Arī skaidas tiek sagatavotas, jo, kad tās atved, tajās ir lielāki koka gabali vai akmeņi, tādēļ tās jāizsijā.
#4/54
Sagatavotās piedevas uzglabājas atsevišķā vietā, kur tās pievieno māliem pirms pārstrādes vai arī jau pārstrādātajiem māliem.
#5/54
Izdegošās piedevas ne tikai padara mālus porainus, uzlabojot siltumizolāciju blokiem, bet arī palīdz ekonomēt gāzi. Izdegot piedevas dod enerģiju un jo vairāk tādas ir iekļautas, jo mazāk gāze ir jālieto. Tomēr piedevu apjomam ir savi ierobežojumi - ja piedevu ir pārāk daudz, tad bloki kļūst vājāki, to stiprība samazinās.
#6/54
Tomēr piedevu apjomam ir savi ierobežojumi - ja piedevu ir pārāk daudz, tad bloki kļūst vājāki, to stiprība samazinās.
#7/54
Maksimālā uzņēmuma kapacitāte ir ap 126 tūkstošiem kubikmetru bloku gadā.
#8/54
Mālu pieņemšana – kausu iekrāvējs saņem mālus, izkrauj tos frontālais iekrāvējs no uzglabāšanas laukuma nogādā mālus uz pieņemšanas tvertni.
#9/54
Māli tiek padoti caur speciālu atveri uz lentas transportieri, tos dozējot.
#10/54
Dolomīta milti – kad māli ir pārāk mitri, tie pie visa līp klāt. Lai tie nepieliptu kausam, tiem pievieno dolomīta miltus.
#11/54
Lenta iet vienmērīgā ātrumā, un pa to virzās māli, bet no otras puses tiek padotas skaidas.
#14/54
Metāla detektors aptur līniju, ja trāpās kāds metāla gabals, un cilvēki attiecīgo metāla daļu izmet ārā.
#15/54
Akmeņus sadrupina, bet metāls ir elastīgs un bojā iekārtu.
#16/54
Lielus mālu gabalus sadrupina divi metāla riteņi tērauda valči, caur kuriem iet cauri māli.
#17/54
Māli ir sagatavoti ražošanai un tos tālāk novirza uz krātuvi.
#18/54
Krātuvē var uzglabāt 4 tūkstošus kubikmetru mālu, kas pietiek aptuveni 1,5-2 nedēļām.
#19/54
Visas mālu pārstrādes iekārtas ir ļoti dārgas – jaunas iegādājoties, jārēķinās ap pusmiljonu eiro, stāsta uzņēmuma pārstāvji.
#20/54
Rūpnīca celta Ulmaņlaikos, taču tad tā tika modernizēta, padomju laikos pārbūvēta un paplašināta, un sākotnēji tajā tika ražoti ķieģeļi. Savukārt 2007.gadā rūpnīca tika rekonstruēta un tika iegādāta un uzstādīta pilnībā jauna un moderna ražošanas līnija, un uzsākta jauna produkcijas veida – Keraterm bloku ražošana.
#21/54
Uzņēmumā tiek ražoti aptuveni 10 produktu veidi – celtniecības ķieģeļi un dažādu izmēru Keraterm bloki, taču vispopulārākais veids – aptuveni 70-80% no saražotā apjoma ir Keraterm 25 (250 mm biezu sienu mūrēšanai).
#24/54
Pēc sagatavošanas māli nonāk vakuumpresē, kur tiek sablīvēti, no tiem tiek izvadīts gaiss.
#25/54
Izspiežot caur speciālu preses formēšanas uzgali, tiek veidota tāda kā nepārtraukta māla brusa, kas pēc izmēriem un formas atbilst konkrētam bloku veidam.
#26/54
Pēc tam speciāla griešanas iekārta sagriež to atsevišķos blokos.
#28/54
Šī ir vieta, no kuras atkarīga bloku formas un izmēru precizitāte, tādēļ operators šeit rūpīgi seko līdzi iekārtas darbībai.
#30/54
Iekārtai ir augsta precizitāte – parasti bloki pēc formas un izmēru precizitātes iekļaujas griezumā +/- 0, 2 mm robežās.
#31/54
Kad bloki ir sagriezti, tie ir jāizžāvē, jo mitrus nevar apdedzināt – krāsnī tie uzsprāgs un saplaisās.
#32/54
Kopumā ražotnē strādā aptuveni 50 cilvēku – vienā maiņā septiņi cilvēki, un ražotne strādā divās maiņās, taču kopā ir trīs brigādes.
#33/54
Bloki tiek ievietoti žāvētavā – sākotnēji tos notur mitrumā un ne īpaši augstā temperatūrā, bet pēc tam pakāpeniski mitrums samazinās un temperatūra paaugstinās.
#34/54
Pēc žāvēšanas Notiek bloku sēdināšana uz krāsns vagoniem – visi parametri ir ieprogrammēti un starp blokiem tiek ieturēts noteikts attālums.
#35/54
Pēc tam pakāpeniski mitrums samazinās un temperatūra paaugstinās.
#36/54
Mitrā laikā reizēm tiek atšķirota un mālu sagatavošanas procesā pievienota atpakaļ arī derīga žāvētā produkcija, jo tas palīdz panākt mālu masas optimālo mitrumu, kad māli ir pārāk mitri.
#37/54
Tas palīdz panākt mālu masas optimālo mitrumu, kad māli ir pārāk mitri.
#38/54
Pēc žāvēšanas notiek bloku sēdināšana uz krāsns vagoniem – visi parametri ir ieprogrammēti un starp blokiem tiek ieturēts noteikts attālums.
#39/54
Maiņa saražo blokus, tos sakrauj pirms krāsns un automātika ar noteiktu ātrumu paņem, piemēram, divus vagonus stundā un iestumj krāsnī.
#40/54
Stumšana ar pārtraukumiem notiek, jo krāsnī deg liesma, un tā nedrīkst trāpīt uz blokiem.
#41/54
Kad notiek stumšana, degšana apstājas, tiek pārstumti bloki un starp tiem atkal ir liesma.
#43/54
Krāsns sākumā temperatūra ir 130-160 grādi, maksimālā temperatūra ir vidū - 930 grādi, bet pēc tam tā atdziest līdz 100 grādiem.
#44/54
Visu gaisu, ar kuru dzesē blokus pēc apdedzināšanas, izmanto žāvēšanā. Pēc apdedzināšanas produkts iegūst dzelteni rozīgu krāsu – rozīga krāsa rodas no dzelzs oksīda, kas ir mālos. Tad atkarībā no tā, vai bija vairāk gaisa vai gāzes, bloks iegūst sarkanu vai dzeltenu krāsu.
#45/54
Degļi – katrā no tiem deg liesma, jo tiek padota gāze. Viss notiek automātiski – krāsnī visās vietās ir uzstādīti termopāri, kas kontrolē temperatūru un dod signālus automātiskajai vadības sistēmai – kas attiecīgi ieslēdz, vai atslēdz degļus, lai uzturētu krāsnī ieprogrammēto temperatūras režīmu
#47/54
Šeit var novērot ražošanas procesu un redzēt katras iekārtas darbību.
#48/54
Tad bloki tiek salikti uz paletēm, iepakoti plēvē un novietoti noliktavā.
#50/54
Apdedzinātos brāķus, ja gadījumā tādi rodas, izmanto ceļa labošanai.
#53/54
Lielākais apjoms tiek pārdots Lietuvā, otrajā vietā ierindojas Latvija, un neliels daudzums tiek tirgots arī Polijā, stāsta S. Čertoks.
#54/54
Uzņēmumam pieder arī rūpnīca Polijā, taču Latvijā ražotie bloki ir kvalitatīvāki, un, piemēram, Lietuvā uzņēmuma tirgotos blokus pērk vairāk nekā konkurējošo uzņēmumus ražotos blokus, kaut arī tie ir nedaudz dārgāki. Lietuvā vairāk patīk izmantot dzīvojamās ēkās keramiku, nekā citus materiālus, tādēļ produkcija ir populāra šajā valstī.