Jaunākais izdevums

Jūrkalnes iniciatīvas grupa «prāta vētrā» vienojusies par Jūrkalnes attīstības idejām, kas varētu kalpot kā paraugprojekts Latvijas lauku atdzimšanai.

«Centāmies noteikt to, kas var veicināt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darbavietas, lai piesaistītu cilvēkus Jūrkalnes novadam,» Db.lv informēja pakalpojumu vadības aģentūras Know House valdes priekšsēdētājs, uzņēmējdarbības konsultants Dmitrijs Kalniņš-Bergs. Jūrkalne ir viens no mazāk apdzīvotajiem Latvijas pagastiem. Vietējie iedzīvotāji pārtiek galvenokārt no tūrisma un lauksaimniecības, kas ir izteikti sezonāla darbība. Tai pašā laikā te esot sastopami ļoti dažādi amatniecības veidi, tradicionālas lauku iedzīvotāju prasmes, kuras iespējams pārvērst komercdarbībā. «Vispirms mēģināsim apzināt, cik Jūrkalnē ir šādu prasmīgu cilvēku, cik no viņiem būtu gatavi mēģināt sākt komercdarbību. Pēc tam lekciju veidā centīsimies dot zināšanas, palīdzēt ar padomiem, meklēsim finansējumu,» stāsta konsultants. Ideja esot veidot ko klasterim vai inkubatoram līdzīgu – rosināt cilvēkus sadarboties, lai samazinātu komercdarbības izmaksas. «Piemēram, vietējiem restorāniem būtu pieprasījums pēc dažādiem produktiem, taču vietējie tādas kultūras neaudzē,» vienu no perspektīvajiem sadarbības veidiem nosauc D. Kalniņš – Bergs. Viņš uzskata, ka vispirms jāmaina lauku cilvēku domāšana, jāiemāca novērtēt savas prasmes. «Cilvēks bieži pat kautrējas no tā, ka viņš, piemēram, ievārījumu vāra pats,» skaidro konsultants. Tajā pašā laikā esot pilsētnieki, kuri labprāt šos lauku cilvēku produktus un amatniecības izstrādājumus iegādātos. Nākamā ideja saistās ar Jūrkalnes skolas attīstību un kultūras dzīves organizēšanu, kur jau vairākus gadus aktīvi iesaistījies mūziķis Igo.

«Prāta vētra» par Jūrkalnes attīstību 25.februārī tika apvienota ar jaunas izstāžu zāles atklāšanu tikko atjaunotajā Jūrkalnes Tautas namā.

Jūrkalnes Tautas nama atjaunošana sākta 2011.gada maijā, bet noslēgusies šā gada janvārī. Projekta kopējais budžets bija 306 ,5 tūkst. Ls, no tā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) bija piešķīris aptuveni 194 tūkst.Ls, Ventspils novada pašvaldības finansējums – 112,6 tūkst. Ls. Izstāžu zāle izvietota Tautas nama otrajā stāvā un atklāta 25.februārī ar Gitas Straustiņas foto izstādi, video projekcijām un Igo koncertu. Uzņēmējdarbības attīstība, izglītība un kultūras dzīve ir galvenie faktori, kas apdzīvotai vietai piesaista cilvēkus, uzskata D. Kalniņš- Bergs.

Jūrkalnes iniciatīvas grupu izveidojuši sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri kaut kādā veidā saistīti ar Jūrkalni. Grupas mērķis ir panākt šā vēsturiskā novada saimniecisko uzlaukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķis Igo atradis savu izpausmes veidu ne vien caur mūziku, bet arī dzeju un grafiku

Ar zīmolu Igo. Akcents Personībai pieejams plašs lietu klāsts – grafiskie mākslas darbi, glāzes, krūzes, šķīvji, galdauti, spilveni, kartītes, apģērbs, sveces. To idejas autors ir mūziķis un dzejnieks Igo, kurš atzīst, ka mākslas klātbūtne viņa ikdienā bijusi jau kopš bērnības, jo mamma ir grafiķe, kura viņu ņēma līdzi, kad devās ielās zīmēt un skicēt.

«Lai gan esmu pirms tam uzstādījis konkrētu plānu, tas nav vienīgais, ar ko ir jānodarbojas. Jauno dizainu veidošana ir cieši saistīta ar to, vai es varu sakārtot savu ikdienu un veltīt konkrētu laiku un enerģiju tam, lai domātu par jauniem zīmējumiem. Laika trūkums ir viens no klupšanas akmeņiem. Ja vien zinātu, kā izdarīt tā, lai laika ir vairāk un diena ir garāka, un tajā izdotos visu iecerēto realizēt,» spriež mākslinieks, kurš ikdienā strādā tandēmā ar dizaineri Gitu Straustiņu. Abi sagatavo dizaina darba uzdevumu, stilistisku un to, kā vēlētos to redzēt. Pēc tam darbi tiek novirzīti ārpakalpojuma sniedzējiem, kuru ir prāvs pulks, jo katrai detaļai ir nepieciešams savs meistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No lokālas domas par mazītiņās Jūrkalnes skolas glābšanu tapusi ideja par konkrētu rīcības variantu pētīšanu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai,» vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Neformālajā domubiedru grupā brīvprātīgi apvienojušies tādi pazīstami sabiedriskie darbinieki kā mūziķis Igo, mediķis Rauls Vēliņš, sociālo pētījumu firmas SKDS īpašnieks Arnis Kaktiņš, Ventspils novada vicemērs Māris Dadzis un citi. Viņi cerot, ka caur divu mazapdzīvotu pagastu - Jūrkalnes un Ances - glābšanas plānu, spēs pamest glābšanas riņķi arī citām Latvijas pašvaldībām, ja vien tas tiks ņemts pretim.

Dakteris R. Vēliņš ar Igo reiz aizsēdējušies pie ugunskura un sprieduši par vietējo skoliņu - bērnu ar katru gadu arvien mazāk. Lai to neslēgtu, jāmēģina pārvilināt blakus pagastu bērnus uz šejieni. Taču tā pāri tiktu nodarīts kaimiņiem. Un tad prātā ienākusi doma, ka jārīkojas gudrāk: «Ir jāatvieglo dzīve ģimenēm, lai tās izšķirtos par vēl viena bērna radīšanu.» Šī daktera R. Vēliņa ideja atradusi dzirdīgas ausis gan vietējā pašvaldībā, gan viņu draugu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sportošana ir iegansts, taču nav galvenais motīvs, kas mudina kuplu skaitu cilvēku brīvdienās piedalīties kādā no maratoniem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasarā gandrīz katru nedēļas nogali Latvijā notiek kāds maratons, kurā kupls skaits ļaužu dodas distancē, lai skrietu, brauktu ar velosipēdiem vai skrituļotu. Šie trīs sporta veidi līdz šim piesaistījuši kuplāko interesentu skaitu, tāpēc maratonu dalībnieku skaits mērāms nevis simtos, bet tūkstošos. Šāda mēroga maratonus Latvijā organizē četri uzņēmumi – SIA Igo Japiņa sporta aģentūra, kas pārsvarā orientējas uz velo sacīkšu organizēšanu; SIA Nords Event Communications, kas ik pavasari Rīgā pulcē vairākus tūkstošus skriešanas mīļu, SIA Alpha Baltic Sport, kas tirgū darbojas sešus gadus, un SIA Baltijasmaratoni.lv, kas vērienīgus sporta pasākumus rīko divus gadus. Aptaujātie tirgus dalībnieki DB atzīst, ka konkurence ir, bet tā visus dzen uz vienu mērķi – mudināt aizvien vairāk cilvēku brīvo laiku pavadīt aktīvi. «Viens otru dzenam uz priekšu. Pilnveidojamies. Mērķauditorija ir cilvēki, kuri vēlas brīvo laiku pavadīt sportiskā garā, kā arī tie, kuriem šīs sacīkstes ir iespēja pārbaudīt savus personiskos rezultātus,» stāsta SIA Baltijasmaratoni.lv vadītājs Kaspars Tupiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar lielāko Latvijas trauku apdrukas ražotni Dekolserviss, mūziķis Igo izveidojis plašu dizaina tējas servīzi un glāžu sēriju, kas sagatavota, izmantojot Igo zīmējumus un trauku dekora dizainu, informē SIA Arkolat pārstāve Lelde Klekere.

Jaunā kolekcija 11.februārī tika prezentēta Rito trauku veikalā tirdzniecības parkā Alfa. «Trauku noformējumā izmantoju zīmējumus, kas radušies pētot un zīmējot manā dārzā augošā ginka koka lapas, attīstot tās līdz tauriņa tēlam. Ginks tiek uzskatīts par abpusējas sapratnes, mīlestības, dzīves ilguma un nepārtrauktības simbolu. Taurenis ir ļoti spēcīgs simbols daudzās kultūrās un simbolizē prieku, brīvību un cerību. Leģenda vēsta, ka tauriņi nodod ikvienu vēlēšanos tālāk debesīm. Pateicos par iespēju kopīgi attīstīt ideju par vienotu trauku sērijas izveidi, tādā veidā rosinot meklēt dzīvē skaisto un saskanīgo,» par paveikto teic autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķis Igo Bauskas novada Ceplī izveidojis jaunu tūrisma objektu «Igo Mūzikas un mākslas centrs Ceplis».

Šobrīd mūziķis piedāvā apskatīt vēsturisko Kaļķu dedzinātavu - industriālo ēku ar masīvu skursteni centrā var apskatīt divos stāvos, kā arī ielūkoties skurstenī no iekšpuses. Otrajā stāvā izveidota ekspozīcijas telpa, kurā apskatāmi vēsturiskie ķieģeļi, bet bijušās kopmītnes logos ēkā «Ceplis 10» apskatāmi 12 Zibensplenēra mākslinieku darbi.

Ceplī jau hercoga Jēkaba laikā tika gatavoti celtniecības materiāli. Liela nozīme bija Lielupei kā ūdens ceļam. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā ciematā Ceplis izveidojās rūpniecisks komplekss - kaļķu dedzinātava, ķieģeļu ceplis, dakstiņu ražotne, krāsns podiņu ražotne, glazēšanas cehs u.c.

Līdz 1940. gada nacionalizācijai rūpnīca piederēja un tās darbību vadīja grāfs Anatols Līvens. Padomju laikā rūpnīcas komplekss savu darbību turpināja līdz 90. gadiem un pēc tam tika izsaimniekots, atstājot aiz sevis industriāli degradētu vidi. Dažas no 19.gs. ēkām ir saglabājušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts ELWIND saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA.

Finansējums projekta attīstībai nepieciešamajiem pētījumiem piešķirts Eiropas Savienības atbalsta instrumenta “Connecting Europe Facility” ietvaros. Piešķirtais līdzfinansējums sniegs iespēju veikt kvalitatīvus pētījumus, lai noskaidrotu Latvijas un Igaunijas ELWIND atkrastes vēja parka teritoriju ietekmi uz vidi kā arī izplānotu vēja parka un elektroenerģijas pārvades tīklu starpvalstu savienojumus un pieslēgumus sauszemes elektropārvades tīklam.

Piešķirtais līdzfinansējums segs pusi no kopējām paredzētajām izmaksām. ELWIND projekta Latvijas puses pētījumi notiks atkrastes vēja parka izpētes zonā, kas atrodas posmā starp Pāvilostu un Užavu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde stāsta, ka CINEA finansējums ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND kopprojektam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu, ir uzsākts darbs pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN).

Lai sagatavotos šai procedūrai, vasarā tika aizvadīti divi informatīvie semināri Pāvilostā un Jūrkalnē, informējot iedzīvotājus par projekta ieviešanas gaitu, bet 7. augustā sekoja sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

Sarunas ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem par labāko projekta ieviešanas praksi turpinās arī IVN procedūras laikā. Tā 20. septembrī tika aizvadīts informatīvais seminārs Liepājā par biznesa iespējām atkrastes vēja parku attīstības procesā, bet 10. novembrī projekts tika prezentēts viziuminārā “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai” Ventspilī.

Viens no projekta uzdevumiem ir attīstīt vēja enerģijas nozari Latvijā, aicinot jau laikus šajā procesā iesaistīties piekrastes teritorijas iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri varēs piedāvāt savus pakalpojumus gan vēja parka būvniecības laikā, gan vēlāk šo parku ekspluatācijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums EfTEN Real Estate Fund 5, ko pārvalda EfTEN Capital, iegādājies jaunuzbūvēto mazumtirdzniecības parku UNA Viļņā, un šis ir šogad lielākais mazumtirdzniecības aktīvu darījums Baltijas valstīs.

16 000 kvadrātmetru plašā tirdzniecības parka galvenie nomnieki ir Kesko Senukai un Rimi. Darījumu finansēja SEB banka. EfTEN pārvalda septiņus fondus, kas veic investīcijas nekustamajos īpašumos Baltijā.

Darījuma summa netiek atklāta.

Latvijā dažādu EfTEN Capital pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nozīmīgu nekustamo īpašumu, to vidū tirdzniecības centrs Domina Shopping, biroju komplekss Jaunā Teika, loģistikas centrs EfTEN Logistics Berģi, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

"Šis ir EfTEN pēdējo gadu lielākais nekustamo īpašumu darījums. Procentu likmēm pieaugot, nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumā līdz šim nebija projektu, kas atbilstu EfTEN investīciju principiem. Tagad, kad EURIBOR likmes atkal krītas, arī mēs kļūstam aktīvāki nekustamo īpašumu tirgū. Pēdējos gados pieaug tendence strādāt nepilnu darba laiku un no mājām, kas ir veicinājusi mazumtirdzniecības centru pārvietošanos ārpus pilsētas centra. EfTEN fondu portfeļos iekļautie tirdzniecības centri, kas atrodas dzīvojamo rajonu tuvumā, šajā laikā ir uzrādījuši īpaši labus rezultātus,” noslēgto darījumu komentēja EfTEN Capital Latvia vadītājs Viktors Savins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par ventiem var saņemt atlaidi arī degvielai Sumatas DUS

Vēsma Lēvalde,15.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 23 vietās Ventspilī, norēķinoties ar ventiem, var saņemt atlaides. Šonedēļ atlaižu sniedzējiem pievienojies arī degvielas tirgotājs Sumata.

Turpmāk šīs firmas degvielas uzpildes stacijā (DUS) Ventspilī par 50 ventiem varēs saņemt atlaidi – 3 santīmus par dīzeļdegvielas litru un 95. un 98.markas benzīna litru, un 10% atlaidi veikala precei (izņemot tabakas izstrādājumus un sarunu kartes). No 18.novembra ventus pieņems arī citās Sumatas degvielas stacijās Kurzemē – Piltenē, Ugālē, Pūrē, Kandavā, Kuldīgā, Ēdolē un Jūrkalnē.

Atlaižu programmai pieslējušies arī vairāki skaistumkopšanas, fitnesa, tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ar kuru piedāvājumu var iepazīties interneta vietnē visitventspils.com.

Visaktīvāk venti tiek tērēti Jaunrades nama planetārijā un observatorijā, kur ventus izlietojuši 185 cilvēki. Livonijas ordeņa pilī ventus tērējuši 162 cilvēki, bet Ūdens piedzīvojumu parkā – 101.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Mūzikas instrumentus rada pat no caurulēm un tukšiem gāzes baloniem

Monta Glumane,23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mana jūra

Mana

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka,22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atļauj Virši-A, SIA Viršu nekustamie īpašumi un SIA Sumata apvienošanos

Žanete Hāka,01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Virši-A, SIA Viršu nekustamie īpašumi un SIA Sumata apvienošanos, informē KP.

KP secina, ka darījuma rezultātā kopumā ietekme uz konkurenci Latvijā būs nebūtiska, kā arī palielināsies apvienošanās dalībnieku konkurētspēja attiecībā pret lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem.

Konkrētais uzņēmumu apvienošanās process sastāv no trim darījumiem. Pirmais darījums noslēgts 2013. gada izskaņā, kad SIA Viršu nekustamie īpašumi no SIA Sumata iegādājās degvielas uzpildes staciju (DUS) Pūrē, kuru jaunais īpašnieks iznomāja SIA Virši-A. Apvienošanās turpinājās šī gada sākumā, kad SIA Sumata noslēdza līgumu ar SIA Virši-A par DUS iznomāšanu Kandavā, kur ar savu preču zīmi Virši-A degvielas mazumtirdzniecību turpināja jaunais nomnieks. Savukārt uzņēmumi apvienošanos noslēdz ar AS Virši-A četru DUS Kurzemes reģionā – Ventspilī, Ēdolē, Ugālē un Jūrkalnes pagasta Krastniekos – iegādi no SIA Sumata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā tapa pilnībā no jauna uzbūvētais tilts pār Mazo Juglu Suntažos

Dienas Bizness,27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Atvieglo mūzikas apgūšanu

Kristīne Stepiņa,05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA,16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmajiem četriem 30. jubilejas akustiskajiem koncertiem mūzikas kluba Kaļķu vārti telpās, mūzikas un mākslas festivāls BILDES 2015 ir sasniedzis savas programmas otro daļu. Kā ierasts, tā turpināsies Rīgas Kongresu namā.

No 27. līdz 29. novembrim klausītājiem būs iespēja apmeklēt Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncertu, BILDĒS sevi pieteikušo grupu un radošo personību kopprojektu koncertu, Koncertu bērniem, kā arī noslēdzošo – BILŽU veterānu koncertu, informē festivāla rīkotāji BILŽU BIROJS.

27. novembrī plkst. 19:00 norisināsies Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncerts, kam raksturīgi radoši un izdomas bagāti jauno un pieredzējušo mūziķu kopīgi veidoti priekšnesumi.

Šogad tajā uzstāsies tādi kopprojekti kā Mitav un Normunds Pauniņš; Rusted Wheel un Aivars Rakovskis; Ron The Star un Atis Zviedris; TRĪS un Jānis Dubavs; FREENIXZ un Edgars Silacērps; Marlēna un Adrians Kukuvass; J.E.E.B un Atis Ieviņš; The Foxtails un DAMBIS; Kristīne Šomase & Attachment un Edvīns Zariņš; The Loudstones un Raimonds Bartaševičs; 45. v-sk. un Aija Vītoliņa; ESPRESSO un Miks Dukurs; NOT YET un Kārlis Auzāns; The Twins Peek un Jānis Bukums; So Lucid Electric Feel un Ainars Virga; Inqognito un Artūrs Račinskis; Wild Detroit Gang un Normunds Jakušonoks; Teleports & Daniels Haitovs un Artūrs Duboks. Koncerta īpašie viesi – grupa Manta. Koncertu vadīs Mikus Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā triumfē Prāta vētra

LETA,27.02.2013

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma Zelta mikrofona balvu nominācijā Labākais pop-rock albums par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips. Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Radiem, draugiem un tusiņiem

Kristīne Stepiņa,16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārstaļu iela, kura daudziem asociējas ar Reiterna namu, kuru savulaik tautā dēvēja arī par Žurnālistu namu, tagad ir viena no skaļākajām ielām Vecrīgā

Tā kā DB aptaujātie uzņēmēji Mārstaļu ielu par sava biznesa vietu ir izvēlējušies krietni vien, pirms Reiterna namā iemājoja Rokkafejnīca, viņiem nākas sadzīvot ar trokšņainajiem kaimiņiem. Jāatzīst, ka tikai vienā Mārstaļu ielas galā kūsā dzīvība, otrā ielas galā, Daugavas pusē, atrodas vairāki pamesti un neapdzīvoti nami, no ēkas iepretim noplukušajam Dannenšterna namam aptuveni pirms gada izvācās arī LU Vēstures un filozofijas fakultāte.

Mārstaļu ielas nosaukums 1415. gadā radies no vārda marstall – zirgu stallis (vācu val.), jo šajā ielā bija izvietoti rātes zirgu staļļi. Mārstaļu ielā atrodas divas arhitektūras pērles – Reiterna nams un Dannenšterna nams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jauno grupu izvērtēšanai LMT Summer Sound piesaista komersantus

Vēsma Lēvalde,12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Festivāls LMT Summer Sound sadarbībā ar mūzikas instrumentu veikalu Sound Factory un Baltijā lielāko skaņu ierakstu studiju Sound Division Studios organizē jauno grupu konkursu F**k The Silence, piedāvājot profesionālākajiem un interesantākajiem jaunajiem mūziķiem iespēju uzstāties festivālā LMT Summer Sound.

Lai piedalītos konkursā, grupai no šā gada 13. līdz 27. jūnijam jāierodas pilnā sastāvā pieteikties veikalā Sound Factory un jānofotografējas pie turpat izvietota konkursa F**k The Silence banera. Pēc tam grupa šo foto varēs izvietot savos sociālo tīklu profilos, un aicināt savus fanus spiest man patīk, like un share, ievietot paziņojumus twitter u.c.

Festivāla organizatori, balstoties uz katras grupas saņemto patīk, like & share skaitu, citām aktivitātēm sociālajos tīklos un savu profesionālo viedokli, izvēlēsies piecas grupas, kuras varēs uzstāties uz Sound Factory skatuves Liepājā, festivālā LMT Summer Sound šā gada 12. un 13. jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Zemgus LB valdes priekšsēdētāju Ervīnu Lasmani

Dienas Bizness,20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmums dibināts 2000. gada 6. novembrī, pamatdarbība – poligrāfijas pakalpojumu sniegšana. «Esam salīdzinoši jaunu cilvēku komanda. Inovatīvi, balstīti uz attīstību, katru gadu investējam jaunās tehnoloģijās un cilvēkresursu izglītošanā. Komanda ir tā, kas mūsu uzņēmumam ir lielākais un nozīmīgākais pamatlīdzeklis. Es esmu viņu rokās kā instruments, kas tikai piepalīdz attiecīgās situācijās,» stāsta E. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biļešu tirdzniecības apjomi liecina, ka šogad būs apmeklētākais Summer Sound festivāls, informē festivāla rīkotāji.

Pērn uz festivālu Liepājā tika pārdoti aptuveni 25 tūkstoši biļešu.

Reģionālais portāls ReKurZeme iemūžinājis, kā tiek iekārtota pasākuma teritorija (fotogrāfijas raksta galerijā).

Festivāla pirmās dienas kulminācija būs grupas Prāta vētra koncerts - īpašs ar to, ka šī būs vienīgā grupas uzstāšanās festivālos Latvijā šovasar, tāpēc festivāla organizatori lielo publikas atsaucību skaidro arī ar šo faktu.

Organizatori brīdina, ka piektdien, 12.jūlijā, uz Rīgas - Liepājas šosejas gaidāma liela automašīnu plūsma un sastrēgumi. Turklāt ceļu uz Liepāju paildzina remonts posmā starp Skrundu un Liepāju, tāpēc festivāla rīkotāji iesaka ceļu caur Aizputi, lai ietaupītu aptuveni vienu stundu laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriezties darbā pēc skaista atvaļinājuma ir vienkārši nežēlīgi. Darbi gaida rindā, laimīgie kolēģi, kas tūlīt dosies atvaļinājumā, priecīgi atgādina par darbiem, ko tu varētu uzņemties. Kā lai saņemas? Ar labu plānošanu, attieksmi un sevis lutināšanu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne,04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā noformēti aptuveni 300 protokoli par ietvju un jumtu netīrīšanu

Elīna Pankovska,20.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas laikā Rīgas Pašvaldības policija un izpilddirekciju administratīvās inspekcijas noformējusi kopumā apmēram 300 apskates protokolus, no kuriem lielākā daļa noformēti par nenotīrītām gājēju ietvēm, bet pārējie par nenotīrītiem jumtiem un lāstekām.

Pagaidām administratīvā pārkāpumu lietvedība uzsākta 15 gadījumos, DB informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pašvaldības policija saņēmusi informāciju par 16 gadījumiem, kad gūtas ķermeņa traumas, nokrītot uz netīrītām ietvēm, un vienu iesniegumu par gūtu traumu, ko izraisījis no jumta krītošs sniegs.

Veicot pārbaudes, pārkāpumi apstiprinājušies 11 gadījumos. Policija arī konstatējusi septiņus gadījumus, kad krītoša sniega vai ledus dēļ bojāti transporta līdzekļi.

Austrumu izpilddirekcijas Administratīvā inspekcija 26 gadījumos telefoniski brīdinājusi atbildīgās personas, ka divu dienu laikā ietves jāatbrīvo no sniega un jumti no lāstekām. Aizmāršīgo apsaimniekotāju telefonisku brīdināšanu veic arī pārējās inspekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru