ASV bankas JPMorgan Chase & Co vadošie darbinieki cietuši klusu, klientam Bernardam Medofam īstenojot savu episko Ponzi shēmu, tādējādi cerot aizsargāt bankas investīcijas un turpināt sadarboties ar viņu, atsaucoties uz tiesā iesniegtu prasību, vēsta Reuters.

Irvings Pikards, tiesas iecelts pilnvarotais, kurš cenšas atgūt bijušo Medofa klientu naudu, šādas apsūdzības izteicis prasībā pret otru lielāko ASV banku. Ceturtdien publiskota rediģēta prasības versija.

«Lai arī daudzas finanšu institūcijas pieļāva Medofa īstenoto krāpšanu, JPMorgan Chase bija pašā šīs krāpniecības centrā, un līdzdalībniece tajā,» teikts prasībā, kas iesniegta ASV bankrota tiesā Manhetenā.

Tā pirmo reizi pierādot - Pikards uzskata, ka JPMorgan bijusi ieinteresēta uzturēt desmitiem gadu garumā ilgušās attiecības ar Medofu, kura krāpnieciskā shēma gaismā nāca 2008.gada 11.decembrī.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Aktīvu ziņā lielākā ASV banka JPMorgan Chase ceturtdien paziņoja, ka cietusi no masveidīga hakeru uzbrukuma, kurā Savienotajās Valstīs tikuši ietekmēti 76 miljoni privāto un septiņi miljonu biznesa klientu.

Banka norāda, ka šajā uzbrukumā, kas piedzīvots šā gada vasarā, iegūti kontu īpašnieku vārdi un adreses, taču tāda svarīga informācija kā kontu un sociālās apdrošināšanas numuri nav iegūti.

Paziņojumā ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC) JPMorgan Chase vēsta, ka saistībā ar šo incidentu banka nav novērojusi nepierastus klientu krāpniecības gadījumus.

JPMorgan Chase jau augustā paziņoja, ka sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm pēc izskanējušās informācijas, ka hakeri, kas, kā uzskatīts, bijuši no Krievijas, ielauzušies bankas datoru sistēmās, liekot varasiestādēm uzsākt federālo izmeklēšanu.

ASV lielākā banka JPMorgan Chase&Co, kurai ASV regulators ir licis pastiprināt drošību saistībā ar naudas atmazgāšanas darījumiem, apstādinājis dolāru pārskaitījumus uz Latvijas bankām, raksta Bloomberg. Latvijas banku uzraugi norāda, ka lēmums nav vērsts tikai uz Latviju.

Tādējādi turpmāk vienīgie Rietumu partneri, ar kuru palīdzību Latvijas bankas var veikt starptautiskos dolāru pārskaitījumus, paliek divas bankas – Deutsche Bank AG un Commerzbank AG. Dažas vietējās bankas dolāru klīringā paļaujas uz partneriem Krievijā un Ukrainā, kuriem ir korespondējošie konti ar ASV partneriem.

«Nav šaubu, ka JPMorgan bija nozīmīgs parneris,» norāda LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka tas netraucēs strādāt bankām tālāk un meklēt jaunus partnerus.

JPMorgan atteicies šo informāciju komentēt, bet Deutsche Bank AG un Commerzbank AG nekomentējuši iespējamo JPMorgan lēmuma ietekmi uz biznesu.

Lielbritānijas karaliskās ģimenes izmaksas aizvadītajā finanšu gadā pieaugušas par 5,1 miljonu sterliņu mārciņu jeb 5%, sasniedzot 107,5 miljonus mārciņu, liecina ceturtdien publiskotais finanšu pārskats.

Izdevumi ceļojumiem samazinājušies par 600 000 mārciņu līdz 3,9 miljoniem mārciņu, savukārt mājsaimniecības izdevumi palielinājušies par 1,1 miljoniem mārciņu līdz 2,4 miljoniem mārciņu.

Īpašumu uzturēšanas izdevumi sarukuši par 6,1 miljoniem mārciņu līdz 57,8 miljoniem mārciņu.

Tikmēr personāla izdevumi pieauguši par 3,4 miljoniem mārciņu līdz 27,1 miljoniem mārciņu, jo darbinieki saņēmuši apmēram 5% algas pielikumu.

Investīciju banka JPMorgan Chase par 500 miljoniem sterliņu mārciņu iegādājusies bijušās finanšu institūcijas Lehman Brothers galveno ēku Londonā, padarot to par centrālo JPMorgan biroju ēku Eiropā, ziņo Financial Times.

«Pat lejupslīdes laikā mēs esam turpinājuši investēt un augt starptautiskajos tirgos. Šī iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums un pierāda mūsu ticību Londonai, kā vienai no svarīgākajiem pasaules finanšu centriem,» sacījis JPMorgan vadītājs Džeimijs Dimons (Jamie Dimon).

Bijušās bankas Lehman Brothers galvenā ēka Londonā tiek uzskatīta par vienu no labākajām šāda veida celtnēm Lielbritānijas galvaspilsētā.

Šī ēka tika celta 2003. gadā.

JPMorgan šo debesskrāpi par savu centru Eiropā oficiāli padarīs 2012. gadā.

Kāda latviete «aplaupījusi» Lielbritānijas nodokļu maksātājus, apgalvojot, ka ir bezdarbniece, kurai pieder tikai viens nekustamais īpašums, lai gan patiesībā viņa gadā pelnījusi 60 tūkstošus britu mārciņu no sešu savu īpašumu izīrēšanas.

Kā vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph, Latvijas iedzīvotāja Jūlija Freiberga bijusi ļoti izveicīga krāpniece. Kopumā J. Freibergai piešķirti vairāk nekā 33 tūkstoši britu mārciņu dāžados pabalstos, bet viņai piederošo īpašumu vērtība sasniegusi 1,1 miljonu mārciņu.

J. Freiberga uz Apvienoto Karalisti pārcēlusies 1999. gadā un saņēmusi Lielbritānijas sociālās garantijas, bezdarbnieka pabalstu un nodokļu atlaides. Lai saņemtu sociālās garantijas, J. Freiberga nereti izmantojusi arī sava bijušā vīra uzvārdu.

Latviete savu krāpšanas shēmu uzsākusi 2005. gada maijā, kad pieteikusies valsts atbalstam norādot, ka viņai nav darba un pajumtes. Patiesībā J. Freibergai piederējis īpašums Austrumlondonā un viņa saņēmusi 38 tūkstošus britu mārciņu gadā, strādājot par pludmales uzraugu.

Finanšu krīzē smagi cietusī Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) paziņojusi par zaudējumiem 1,13 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā (920 miljoni latu), kurus tā cietusi 2010.gadā. Tie ir lielāki nekā analītiķi bija prognozējuši, vēsta BBC.

Tomēr pērnā gada rezultāts ir labāks nekā 2009.gada, kad banka cieta 3,6 miljardu mārciņu zaudējumus. Jāatgādina, ka 2008.gadā RBS strādāja ar 24,3 miljardu mārciņu zaudējumiem.

Sliktajiem kredītiem atliktās naudas apjoms sarucis par 33%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, līdz 9,3 miljardiem mārciņu.

Valdībai joprojām pieder 84% RBS akciju. Tā izglāba banku finanšu krīzes laikā 2008.gadā.

2010.gada pēdējos trīs mēnešos RBS strādājusi ar 12 miljonu mārciņu peļņu. Salīdzinājumam - 2009.gada pēdējā ceturksnī tā cieta 765 miljonu mārciņu zaudējumus.

Atsaucoties uz pēdējā ceturkšņa labo rādītāju, banka norādījusi, ka 2010.gads liecina par būtiskām pārmaiņām tās darbībā.

Turpmāk Lielbritānijā uzņēmumi, visticamāk, padomās divreiz pirms prestiža celšanai savus vadītājus vizināt ar dārgiem luksusa klases automobiļiem, jo jau pēc pavisam neilga laika valstī nodoklis par šādu auto izmantošanu varētu ievērojami palielināties, vēsta Telegraph.

No šā gada 6. aprīļa Lielbritānijā stāsies spēkā jaunie noteikumi attiecībā uz nodokli, ko uzņēmumi maksā par saviem luksusa klases auto, kuru skaitā ir tādi spēkrati kā Ferrari, Lamborghini, Bentley, kā arī augstākās klases Mercedes-Benz un BMW.

Lai labāk izprastu, par ko ir runa, sākotnēji jāpaskaidro, ka šo nodokli aprēķina atkarībā no automašīnas vērtības. Patlaban ir noteikti auto vērtības griesti 80 tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā, tādējādi maksimālais nodokļu apjoms, kāds ik gadu jāmaksā uzņēmumam, kam pieder luksusa klases automašīna, kuras vērtība pārsniedz noteiktos griestus, patlaban ir 14 tūkstoši mārciņu ienākuma nodokļa veidā un nacionālās apdrošināšanas nodeva 3 584 mārciņu apmērā.

ASV investīciju bankas JPMorgan Digitālās izaugsmes fonds plāno iegādāties 10% strauji augošā sociālā portāla Twitter kapitāldaļu. Darījuma summa tiek lēsta ap 450 miljoniem ASV dolāru, tādējādi kopumā Twitter vērtība noteikta 4,5 miljardu dolāru apmērā, vēsta Financial Times.

Pagaidām nav zināms, vai JPMorgan veiks tiešas investīcijas sociālajā tīklā, jo pastāv iespēja, ka kapitāldaļas tiks atpirktas no jau esošajiem Twitter investoriem un akcionāriem.

Jaunizveidotais JPMorgan fonds radīts ar mērķi piedāvāt investoriem pieeju ieguldījumu iespējām strauji augošās privātās tehnoloģiju kompānijās. Līdz šim Digitālās izaugsmes fonds (Digital Growth Fund) savācis līdzekļus kopumā 1,22 miljardu dolāru apmērā.

JPMorgan norāda, ka fondā noteikti ierobežojumi, proti, tajā būs tikai 480 dalībnieki. Tuvākajā laikā tiek paredzēts palielināt fonda līdzekļus līdz 1,3 miljardiem dolāru.

Zemo cenu aviokompānija Easyjet paziņojusi, ka traucējumi, kurus radīja vulkāna izvirdums Īslandē, tai izmaksās no 50-75 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu, vēsta BBC.

Izmaksas nozīmē, ka aviokompānija ir samazinājusi savu peļņas prognozi visam gadam līdz 100 -150 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Pārvadātājs arī paziņojis par 78,7 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu zaudējumiem, ko tas cietis sešos mēnešos līdz marta beigām. Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā Easyjet cieta 129,8 miljonu mārciņu zaudējumus.

Savukārt tūroperators TUI Travel paziņojis, ka pelnu dēļ radītie traucējumi tam izmaksājuši 90 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Sešos mēnešos tas cietis 367 miljonu mārciņu zaudējumus. Tas ir vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā zaudētie 333 miljoni mārciņu. Vienlaikus Eiropas lielākais ceļojumu operators atzīmējis, ka darbības rādītāji atbilst prognozēm.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu, paredz šodien valdībā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par VID un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kā liecina FM informācija, 2014.gadā VID saņēma 781 fiziskās personas un 261 juridiskās personas iesniegumu par pārmaksāto un nepareizi iemaksāto naudas sodu summu atmaksu, kopā veidojot 1042 pieprasījumus 150 257 eiro apmērā, no kuriem 74 849 eiro veido fizisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi un 75 407 eiro veido juridisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi.

FM norāda, ka patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā uz naudas sodu pārmaksām vai nepareizi iemaksātām naudas sodu summām.

Patlaban likumā par VID ir noteiktas VID ģenerāldirektora un viņa vietnieku, VID ģenerāldirektora pilnvarotu struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku tiesības pieņemt noteikta veida lēmumus nodokļu administrēšanas procesā, taču nav noteiktas tiesības pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu summas.

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 18.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā.

Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda.

Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Ievērojami kritusies pasaules lielākā viedtālruņu ražotāja Samsung akciju vērtība pēc tam, kad JPMorgan Chase analītiķi samazināja Dienvidkorejas kompānijas peļņas prognozes.

Kompānijas akcijas vērtība piektdien samazinājās par 5,5% līdz 1,4 miljoniem Dienvidkorejas vonu (1,2 tūkstošus ASV dolāru).

JPMorgan Chase analītiķi uzskata, ka zemais pieprasījums pēc Galaxy S4 viedtālruņa Eiropā, visticamāk, ietekmēs kompānijas peļņu. Prognozējams, ka Samsung Galaxy S4 tirdzniecības apjomi būs no divdesmit līdz trīsdesmit procentiem mazāki nekā ticis aplēsts iepriekš. Sākot ar šā gada jūliju, Samsung katru mēnesi varētu pārdot no septiņiem līdz astoņiem miljoniem viedtālruņa modeļu.

Savukārt Samsung maijā paziņoja, ka kopš Galaxy S4 nonākšanas tirdzniecībā, izdevies katru mēnesi pārdot desmit miljonus šo ierīču, tādējādi tas kļuvis par pieprasītāko viedtālruni pēc tā debijas.

Igauņu dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas "TransferWise" apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās šī gada martā, sasniedzis 302,6 miljonus Lielbritānijas mārciņu.

Tas ir par 70% vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus neto peļņa pēc nodokļiem šajā periodā ir 21,3 miljoni mārciņu.

""TransferWise" veido jaunu veidu, kā pārvietot naudu, un skaitļi bilancē to atbalsta. Augt un palikt rentabliem ir svarīgs šī ceļa pierādījums. Mums vajag būt spējīgiem paplašināties globāli, vienlaikus veidojot biznesu, kam cilvēki var uzticēties, ka tas te būs ilgtermiņā. Skaitļi pierāda, ka mēs turpinām to darīt, paliekot fokusēti," norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

Iepriekšējā finanšu gadā "TransferWise" ir apstrādājis pārrobežu maksājumus 42 miljardu mārciņu vērtībā, bet kopējais pārskaitījumu apjoms kopā ar iekšzemes maksājumiem sasniedza 67 miljardus mārciņu. Šobrīd ar kompānijas tehnoloģiju tiek pārskaitīti četri miljardi mārciņu mēnesī.

Lielbritānijas tūrisma kompānija «Thomas Cook», kas ir viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, pirmdien paziņoja par bankrotu.

Līdz ar to atceltas visas ar «Thomas Cook» starpniecību veiktās rezervācijas.

Lielbritānijas valdība veic pasākumus, lai nogādātu mājās apmēram 150 000 «Thomas Cook» klientu, kas pašlaik atrodas ceļojumos. Šim nolūkam valdība noīrējusi vairākus desmitus lidmašīnu. Daļa klientu atgriezīsies Lielbritānijā ar regulārajiem reisiem.

Šī būs lielākā cilvēku evakuācija Lielbritānijas vēsturē kopš Otrā pasaules kara.

Par nogādāšanu Lielbritānijā «Thomas Cook» klientiem nebūs jāmaksā.

Pavisam pasaulē «Thomas Cook» organizētos ceļojumos pašlaik atrodas apmēram 600 000 cilvēku.

Vācijas valdība paziņojusi, ka par «Thomas Cook» Vācijas klientu nogādāšanu mājās rūpēsies apdrošināšanas kompānijas.

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 3.februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja trešajā galīgajā lasījumā, informē saeimas Preses dienests.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem.

Plānots, ka jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.