Omulīgi krodziņi, suvenīru bodītes un mazas konditorejas ikdienā, bet brīvdienās – amatnieku tirdziņš ar lustīgu andelēšanos, ugunsdzēsēju pūtēju orķestris un izbrauciens īstā karietē. Tā visa Jelgavas vecpilsētā vēl nav, taču ļoti vajadzētu, un, visticamākais, kādreiz arī būs, ir pārliecināti šejienes uzņēmēji.
Vecpilsētas, Dobeles un Jāņa Asara ielas krustojumā esošajam vēsturiskās koka apbūves kvartāliņam Jelgavā ir visas iespējas veidoties par pievilcīgu un rosīgu mazā biznesa un dažādu radošo industriju mājvietu. Pirmie soļi šai virzienā ir sperti, priekšā ir jaušams bagātīgs attīstības potenciāls, taču pagaidām to slāpē ierastās nesakārtotās īpašumtiesības, labu darīt gribošu cilvēku finansiāla mazspēja, kā arī samērā liels informācijas trūkums par šīs vietas esamību.
Jelgavas vecpilsēta nepastāv šā jēdziena tradicionālajā izpratnē. Tas ir tikai neliels pilsētas bijušās nomales vēsturiskās koka apbūves kvartāls, ko laimīgā kārtā nav skāris Otrais pasaules karš, kura laikā tika iznīcināta faktiski visa Jelgava.
Jo vairāk te būs enerģisku cilvēku, jo visiem būs labāk, ir pārliecināta uzņēmēja Edīte Krūmiņa. Edītes frizētavas ir Jelgavā labi pazīstams un iecienīts zīmols ar jau vairāk nekā 20 gadu senu vēsturi. Kopumā Edītes kundzei pilsētā pieder trīs frizētavas, viena no tām – Edītes nams – jau gadus desmit atrodas Vecpilsētas ielā. «Ienācām šai kvartālā vieni no pirmajiem, tad te izskatījās briesmīgi – mājas bija vien tādi graustiņi visapkārt. Arī šī māja, kur tagad ir frizētava, bija vienkārši drausmīgā stāvoklī – kā visas mājas šai ielā. Bet nu jau ir kļuvis krietni labāk – pilsēta sakārtoja ielas, apgaismojumu, ir atvēries krodziņš, mūzikas skola, autoserviss... Bet tā ielas publika gan varētu būt savādāka,» stāsta Edīte Krūmiņa.
Kafejnīca Pie mednieka Vecpilsētas ielā darbojas jau septiņus gadus – tieši 1. septembrī tā svinēs 7. gadskārtu. Šajā datumā kafejnīca svētkus rada arī skolēniem – visiem pirmklasniekiem saldējums esot par brīvu, un apmeklētāju šajā dienā netrūkst, stāsta kafejnīcas īpašnieks Vladimirs Nedaškovskis. Sabiedriskās ēdināšanas bizness Vecpilsētas ielā nav nekāda medusmaize, taču iztikt var.
Uzņēmējs Andris Bolmanis ir īpašnieks divām ēkām, kas atrodas Dobeles ielas malā vecpilsētas ieliņu krustojuma pašā centrā. Pirms krīzes bijuši lieli plāni – pašam piederošā būvfirma ABI būve bija pietiekami veiksmīgs un labi pelnošs uzņēmums, ar kuru tika saistītas cerības ēkas restaurēt un atjaunot. Taču firma paputēja un plāni palika neīstenoti. «Protams, vēl ir cerība kaut ko paveikt. Tagad esam izveidojuši jaunu celtniecības uzņēmumu, taču pagaidām tas ir pārāk mazs, lai no ieņēmumiem varētu plānot kādus ieguldījumus. Telpās mums ir nomnieki, taču arī īres maksa ir pārāk neliela, lai to varētu novirzīt attīstībai,» stāsta Andris.
Dizaineri Ilona un Ilmārs Drīliņi, kas vada Kultūras un mākslas biedrību Su.Ta, Jelgavas vecpilsētas kvartālā ir labi pazīstami un ilggadēji iemītnieki, taču šobrīd domās ir jau ceļa jūtīs uz citām telpām. Galvenais pārcelšanās vadmotīvs – vēlme darboties ne vairs īrētās, bet pašiem savās telpās, kas būtu daudzfunkcionālas, dotu lielāku rīcības un radošo brīvību, kā arī tehniski būtu vairāk piemērotas izstāžu rīkošanai, viesmākslinieku uzņemšanai, arī kalpotu kā mākslinieku pulcēšanās vieta lekcijām, domu apmaiņai un kritikas uzklausīšanai.
Privātā mūzikas skola BJMK Rokskola ir dzīvespriecīgākais un labā nozīmē trokšņainākais Jelgavas vecpilsētas iemītnieks. Skolas dibinātāji ir Endijs un Zane Rožkalni, kas šai vietā atraduši ideālo biznesa modeli – kā saka Endijs, varam darīt to, kas ir sirdslieta, un vēl saņemt par to algu. BJMK kā valsts akreditēta mācību iestāde nodrošina gan profesionālās ievirzes mācību programmu, gan interešu izglītību, un kopējais audzēkņu skaits šobrīd ir ap 200 – no tiem ap 40 ir nopietnās programmas skolēni, stāsta Endijs. Skolas novirziens ir rokmūzika, ar ko tā ir Latvijas mērogam unikāla mācību iestāde, viņš uzsver. BJMK
#26/35
Kafejnīcas Pie mednieka īpašnieks Vladimirs Nedaškovskis.