Līdzšinējais Deloitte partneris Roberts Stuģis ir pievienojies korporatīvo finanšu un investīciju uzņēmumam Callidus Capital, kļūstot par tā partneri un valdes locekli.

«Pēc kapitāla piesaistes un konsultāciju atbalsta tādiem Latvijā strauji augošiem uzņēmumiem kā INDEXO un KOOL, kā arī virknes būtisku darījumu noslēgšanas, Callidus šobrīd raugās uz jauniem, ambicioziem biznesa projektiem un tāpēc augstu novērtējam Roberta pievienošanos mūsu vadības komandai. Šī ir mērķtiecīga izaugsme, kurai sekos mūsu aktīvas rīcības pieteikums jaunos tirgos un jaunos darījumos,» saka Valdis Siksnis, Callidus Capital partneris un dibinātājs.

Laikā no 2011. gada R. Stuģis ir bijis Deloitte Centrāleiropas revīzijas un konsultāciju partneris un viens no Deloitte Baltijas reģiona vadītājiem. Pirms tam R. Stuģis bija Parex bankas valdes loceklis un finanšu vadītājs, bet savas profesionālās gaitas uzsāka Arthur Andersen Rīgas un Londonas birojos.

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Latvijas IT produktu un sadzīves tehnikas vairumtirgotājs AS Elko Grupa emitējis obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Ilgtermiņa finansējuma ar fiksētu procentu likmi piesaistīšana ļauj Elko vēl vairāk diversificēt finansējuma struktūru. Šī ir lielākā līdz šim veiktā emisija Elko vēsturē.

12. februārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu pēc 5 gadiem un kupona likmi 6%. Obligācijas tiks kotētas alternatīvā vērtspapīru tirgus Nasdaq Riga First North sarakstā.

Obligācijas iegādājās vairāk kā 80 investori no Baltijas valstīm, Vācijas un Maltas - tostarp bankas, pensiju plāni, investīciju fondi, apdrošināšanas kompānijas, kā arī privātie investori. Darījumā kā investors piedalījās arī AIF Altum Kapitāla Fonds, kuram šis bija pirmais ieguldījums.

Pēdējos mēnešus notiekošais uzņēmumā Rīgas satiksme ir piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību – korupcija, izsaimniekošana, uzpūsti izdevumi, aizdomīgi līgumi, slikta pārvaldība, pat iespējama maksātnespēja. Lielāko daļu šo apsūdzību/apgalvojumu ir jāizvērtē atbilstošām izmeklēšanas iestādēm, auditoriem, korporatīvās pārvaldības ekspertiem un visbeidzot vēlētājiem un politiķiem. Tomēr uzņēmuma finanšu stabilitāti, tostarp maksātnespējas risku, varam pienācīgi izanalizēt jau šobrīd.

Eiropas Savienībā iekšpilsētu sabiedriskā transporta nodrošināšana nav rentabls bizness, un tas saņem nozīmīgas subsīdijas no pašvaldību, centrālo valdību vai abiem budžetiem. Subsīdiju intensitāte var atšķirties, un tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas atlaides tiek nodrošinātas dažādām pasažieru grupām. Ir daudz iemeslu, kāpēc sabiedriskais transports tiek subsidēts. Būtiskākie no tiem – tiek nodrošināta sociāli mazāk aizsargātu grupu mobilitāte, tiek mazināti sastrēgumi, ekoloģiski un vides aizsardzības apsvērumi.

Sabiedriskā transporta pakalpojums ir tipisks gadījums, kad plaši tiek izmantoti Sabiedriskā pakalpojuma līgumi. Faktiski visas lielākās Eiropas pilsētas ir noslēgušas šādus līgumus. Līguma ietvaros pašvaldība nosaka, kādos maršrutos, ar kādu regularitāti, kādā kvalitātē un par kādu cenu ir jānodrošina sabiedriskais transports. To visu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, savukārt pašvaldības pienākums ir kompensēt to izdevumu daļu, ko nenosedz biļešu pārdošanas vai citi saistīti ieņēmumi. Arī Rīgas pašvaldība ar Rīgas satiksmi 2011. gadā ir noslēgusi līdzīga satura sabiedriskā pakalpojuma līgumu. Šāds līgums ir ne tikai vienīgais juridiski korektais un ES vispārpieņemtais veids, kā Rīgas dome var Rīgas satiksmei nodot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, bet tas ir arī ārkārtīgi svarīgs faktors, vērtējot Rīgas satiksmes maksātspēju.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores amatā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir iecēlis Ievu Jāgeri, informē Valsts kancelejā.

Jāgere ir finanšu un investīciju eksperte ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi korporatīvajās finansēs un ir vadījusi liela apjoma investīciju piesaistes darījumus. Konkursa uzvarētājas līdzšinējā darba vieta ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"". Tāpat Jāgere ir finanšu un investīciju konsultāciju uzņēmuma "Callidus Capital" vadošā partnere un neatkarīga "Indexo" Iekšējās revīzijas komitejas locekle.

Laika posmā no 2016.gada līdz 2022.gadam Jāgere bijusi "Callidus Capital" izpilddirektore, bet vēl iepriekš vairāk nekā trīs gadus uzņēmumā "Oaklins Baltics" ieņēmusi korporatīvo finanšu vadītājas amatu un bijusi atbildīga par dažādu klientu investīciju piesaisti un darījumu vadīšanu.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) piesaistāmā summa varētu sasniegt 6-7 miljonus eiro, sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ļoti aktīvi tiek strādāts pie IPO. "Mēs ļoti aktīvi pie tā strādājam, un ar regulatoru tiek saskaņotas pirmās IPO prospekta versijas. Ir saņemti komentāri par to, kas ir jāpapildina un jākoriģē," teica Siksnis.

Tāpat Siksnis sacīja, ka "Indexo" vēlas īstenot akciju piedāvājumu šogad jūnija beigās vai jūlija sākumā pirms sākas aktīvā atvaļinājumu sezona, jo akciju piedāvājums tiks vērsts uz divām galvenajām auditorijām - uz "Indexo" esošajiem akcionāriem, kuriem nav tik svarīgi, kad tieši IPO notiek, kā arī uz mazajiem investoriem Latvijā, kuru gadījumā ir jārēķinās, ka pēc Jāņiem sākas aktīvāka atvaļinājumu sezona.

"Piedalīšanās IPO procesā ir diezgan vienkārša un prasa dažus klikšķus internetbankā, tādēļ, ja IPO notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā, tas būtiski neietekmēs mazo investoru aktivitāti. Taču, ja saskaņošanas process ievelkas un beidzas jūlijā vai augustā, tad droši vien ar IPO būtu vērts pagaidīt līdz septembrim," piebilda Siksnis.

Par holdingkompānijas MN Holding, kurā ietilpst būvniecības nozares uzņēmumi Velve un Moduls Engineering, līdzīpašnieku, iegādājoties 10% uzņēmuma akciju, kļuvis Valdis Siksnis, kurš līdz šim pamatā strādājis finanšu nozarē (Nordea, INDEXO, Callidus Capital).

V.Siksnis jau sniedz atbalstu holdinga vadības komandai korporatīvās pārvaldes un risku vadības pilnveidē, kā arī biznesa attīstības un uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumu risināšanā.

“Lai arī būvniecības nozare šobrīd Latvijā saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, turpinot iesāktās pārmaiņas gan Velve, gan Moduls Engineering zīmoli arī turpmāk garantēs ne tikai izcilu paveiktā darba kvalitāti un sasniegto rezultātu, bet būs arī labi pārvaldīti, prognozējami un uzticami sadarbības partneri,” uzsver V. Siksnis.

MN Holding pārstāvis Iļja Ņikuļins skaidro: “Mums ar Valdi ir vienots redzējums par uzņēmumu vadību un ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā viņa plašo pieredzi un vadītāja īpašības, esmu pārliecināts, ka virzība uz kopējo mērķu sasniegšanu būs strauja.”

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” investoru lokam pirms plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) īstenošanas ir pievienojušies vairāki jauni finanšu nozarē labi pazīstami investori.

Investoru lokā ir, piemēram, dažādu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu līdzdibinātājs Aigars Kesenfelds un Indexo padomes locekle Tīna Kukka, kurai ir plaša pieredze finanšu nozarē, tostarp Swedbank un Luminor Bank.

Investori ir iegādājušies akcijas no esošajiem Indexo akcionāriem tiešos darījumos, neatkarīgi no IPO procesa.

Visos darījumos akciju pārdošanas vērtība bija 14 eiro par akciju, kas tādējādi Indexo kopējo vērtību pirms IPO nosaka aptuveni 42 miljonu eiro apmērā.

“Jaunu, uzņēmējdarbības vidē pazīstamu un veiksmīgu investoru pievienošanās mūsu akcionāru lokam pirms IPO ir svarīgs uzticības apliecinājums uzņēmuma attīstības gaitai un iecerēm pēc IPO. Svarīgi, ka šie darījumi arī skaidri apstiprina Indexo šī brīža novērtējumu aptuveni 42 miljonu eiro līmenī,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir palielinājusi pamatkapitālu līdz 3 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas, jo "Indexo" pārvaldīto aktīvu vērtība tuvojas 200 miljoniem eiro, kas ir likumā noteikta robeža augstākām kapitāla prasībām.

"Indexo" kopš dibināšanas ir bijis visstraujāk augošais Latvijas pensiju tirgus dalībnieks, un jaunais kapitāla apjoms ļaus turpināt uzņēmuma veiksmes stāstu.

"Šī ir pirmā pamatkapitāla palielināšana kopš "Indexo" licences saņemšanas. "Indexo" divarpus gadu laikā ir izveidojis spilgtu zīmolu, veiksmīgu biznesa modeli, uzticīgu klientu loku un biznesa kultūru, kas balstīta cīņā par labāku finanšu vidi Latvijā. Investori "Indexo" akcijas iegādājās par cenu, kas novērtē uzņēmumu 10 miljonu eiro vērtībā pirms kapitāla piesaistes - tas apliecina ticību gan "Indexo" sasniegtajam, gan spēcīgam izaugsmes potenciālam," saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Mobilās maksājumu aplikācijas Monea izstrādātājs iesācējuzņēmums SIA Monetizator tālākai uzņēmuma attīstībai piesaistījis papildu finansējumu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pateicoties kopējām šogad piesaistītajām 1,050 miljonu eiro investīcijām, Monetizator nostiprinās Monea pozīcijas Latvijā, kā arī uzsāks darbību Igaunijā un Lietuvā.

Starpbanku mobilās maksājumu aplikācijas “Monea” attīstībai un pozīciju nostiprināšanai Latvijā, kā arī uzņēmuma darbības uzsākšanai Lietuvā un Igaunijā, uzņēmumam šonedēļ papildus piesaistīts tā dēvētais sēklas finansējums (seed round) 800 tūkstošu eiro apjomā. Pēc investoru veiktā ieguldījuma Monetizator kapitāldaļu vērtējums ir sasniedzis 4 miljonus eiro.

Par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju kļuvis ilggadējais banku nozares pārstāvis, bijušais Nordea bankas vadītājs un šobrīd finanšu un investīciju uzņēmuma Callidus Capital vadošais partneris un dibinātājs Valdis Siksnis. Padomē strādās arī Expansion Capital valdes priekšsēdētājs Ēriks Fricsons un privāto investoru pārstāvis Armands Garkāns.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Vietējais uzņēmums «KOOL Latvija», kas pieteicis sevi Latvijas mazumtirdzniecības tirgū, divu gadu laikā atverot pirmās 10 «KOOL» zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS) un veikalus, ir uzsācis darbu pie jauna finansējuma piesaistes.

Uzņēmuma mērķis ir līdz 2021. gada beigām paplašināt «KOOL» tīklu līdz 20 DUS, palielinot tirgus daļu un nodrošinot daudz plašāku pārklājumu Latvijas teritorijā.

Kapitāla piesaistes procesa vadība uzticēta Latvijas finanšu un investīciju kompānijai «Callidus Capital», ar kuru uzņēmumam «KOOL Latvija» izveidojusies ilgstoša sadarbība. Pirmām kārtām tiek uzrunāti vietējie investori, lai uzņēmuma īpašnieku struktūrā saglabātu nozīmīgu vietējā kapitāla īpatsvaru, kā arī Austrumeiropas reģionā strādājošie investīciju fondi.

«KOOL» ir pilnībā Latvijā izstrādāts DUS un veikala koncepts.

Kopš 2017. gada «KOOL» DUS tīkla attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro, atvērta pirmā «KOOL» franšīze un notiek aktīvs darbs pie franšīzes modeļa paplašināšanas.

BaltCap Izaugsmes Fonds (BaltCap Growth Fund) ir parakstījis vienošanos, kļūstot par nozīmīgu kapitāldaļu turētāju Kool Latvija, iegādājoties aptuveni 30% uzņēmuma kapitāldaļu.

Tādējādi, jauna koncepta degvielas uzpildes staciju tīkls Kool Latvija iegūs kapitālu straujai tālākai kompānijas izaugsmei.

Kopš dibināšanas Kool ir piesaistījis finansējumu vairāk nekā 7.5 miljonu eiro apmērā no dažādiem vietējiem uzņēmējiem, kā arī privātiem un institucionāliem ieguldītājiem.

«Mēs esam cieši sekojuši Kool attīstībai kopš tā dibināšanas un esam patīkami pārsteigti par vadības komandas un koncepta kvalitāti. Mēs uzskatām, ka Kool ir pamatotas iespējas kļūt par nozīmīgu vietējās degvielas mazumtirdzniecības tirgus daļu, piedāvājot labu vietējo alternatīvu lielajiem ārzemju tīkliem,» teicis Mārtiņš Jaunarājs, BaltCap Izaugsmes fonda partneris.

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo» gada laikā plāno palielināt pašu kapitālu līdz trīs miljoniem eiro un netiek izslēgta arī jaunu akcionāru piesaiste, intervijā sacīja «Indexo» valdes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem Valdis Siksnis.

«Mums nākamo 12 mēnešu laikā būs jāveic papildu akciju emisija. Mūsu pašu kapitāls pašlaik ir nepilni 2,4 miljoni eiro, bet, kad mēs aktīvu pārvaldē tuvosimies 200 miljonu eiro robežai, likums prasa pašu kapitālu vismaz trīs miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka mums par aptuveni 700 000 eiro būs jāpalielina pašu kapitāls. Droši vien šis jautājums aktuāls kļūs gada beigās, un tad arī paziņosim konkrētus plānus, kā to darīsim. Līdzšinējiem akcionāriem jaunas akciju emisijas gadījumā būs tiesības jaunās akcijas proporcionāli izpirkt, bet es neizslēdzu arī jaunu akcionāru piesaisti, lai akcionāru loks būtu plašāks,» teica Siksnis.

Viņš arī norādīja, ka pensiju pārvaldīšana ir apjoma bizness, un svarīgākais ir augt. «Indexo» sākotnējais mērķis sasniegt 10% un vairāk tirgus daļu nav mainījies.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" veidotā jaunā banka plāno sākt darbību 2024.gada 1.aprīlī, ceturtdien vebinārā sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis.

Lai banka saņemtu licenci, tai nepieciešams piesaistīt papildu kapitālu 12,5 miljonu eiro apmērā, un Siksnis pauda pārliecību, ka patlaban līdz 29.decembrim notiekošajā jaunajā 1,15 miljonu akciju emisijā šo kapitālu izdosies piesaistīt.

Siksnis uzsvēra, ka risks nesaņemt licenci pēc šī kapitāla piesaistes ir ļoti mazs.

Siksnis sacīja, ka arī konsultācijas ar lielajiem investoriem liecina, ka kapitālu izdosies piesaistīt. Ja akciju emisijā piesaistītā kapitāla deficīts būs neliels, "Indexo" noslēgs akciju emisiju un meklēs citas iespējas segt kapitāla deficītu.

Savukārt, ja akciju emisijā piesaistītā kapitāla deficīts būs lielāks, tad, iespējams, "Indexo" atcels kapitāla piesaistes akciju emisiju, un meklēs citus veidus kā piesaistīt bankas licences saņemšanai nepieciešamo kapitālu, skaidroja Siksnis.

Pensiju pārvaldes uzņēmums IPAS Indexo (Indexo), kas kopš pagājušā gada vidus strādā pie jaunas bankas projekta, ir gandrīz noslēdzis bankas izveides sagatavošanas darbu.

Pirms licences saņemšanas un bankas darbības uzsākšanas, Indexo plāno jaunā akciju emisijā piesaistīt 12,5 miljonus eiro kapitāla, lai nodrošinātu kreditēšanai, rezervēm un darbības izaugsmei nepieciešamos ieguldījumus. Paredzams, ka jaunā akciju emisija tiks īstenota šī gada decembrī un noslēgta nākamā gada sākumā, akcijas cena tiks noteikta diapazonā no 11 līdz 15 eiro.

Indexo šobrīd ir iesniedzis pilnu bankas licencēšanas pieteikuma dokumentu paketi Latvijas Bankā, kas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku to šobrīd izskata. Pēc licences saņemšanas Indexo sāks piedāvāt pakalpojumus privātpersonām, un tas varētu notikt pavisam īsi pēc licences saņemšanas – provizoriski nākamā gada pirmajā ceturksnī. Pakalpojumi uzņēmumiem sekos no 2025. gada.

Jaunuzņēmuma degvielas mazumtirdzniecībā SIA «KOOL Latvija» padomē iecelts bijušais baņķieris un finansists Valdis Siksnis, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Viņš amatā nomainījis līdzšinējos padomes locekli Aleksandru Kuzņecovu, kurš padomi atstājis pēc paša vēlēšanās. Izmaiņas uzņēmuma padomē reģistrētas 23.novembrī, liecina «Firmas.lv» informācija.

Kā skaidroja Šteins, Siksnis, pastarpināti būdams viens no uzņēmuma akcionāriem, esot bijusi labākā izvēle darbībai uzņēmuma padomē.

«Esam pārliecināti, ka Siksnis ir ļoti vērtīgs ieguvums uzņēmumam, ņemot vērā viņa līdzšinējo pieredzi banku sfērā, zināšanas un pieredzi finansēs un mazumtirdzniecībā,» uzsvēra Šteins.

Lūgts komentēt Kuzņecova lēmumu atstāt padomi, Šteins teica, ka Kuzņecovs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma padomes atstāšanu tāpēc, ka viņš lielākoties neatrodas Latvijā.

#Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, aģentūrai LETA sacīja finansists Valdis Siksnis.

«Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā «karsts kartupelis», jo par «ABLV Bank» licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm,» teica Siksnis. Viņš piebilda, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 1,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, taču kompānija strādāja ar zaudējumiem 423 854 eiro apmērā, informē uzņēmumā.

"Indexo" operatīvā peļņa pirms klientu piesaistes izdevumiem un citiem biznesa projektiem, tādiem kā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) izdevumi un jaunās bankas izveides ieguldījumiem, bija 630 482 eiro.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Indexo" šogad pirmajā pusgadā ieguldīja 773 275 eiro jaunu klientu piesaistē, bet IPO izmaksu daļa, kas attiecināma uz pirmo pusgadu, bija 63 927 eiro. Savukārt jaunas bankas izveides izdevumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 217 134 eiro.

“Šis Indexo ir ļoti nozīmīgs izaugsmes gads, jo stiprinām mūsu pensiju pārvaldes darbību un nesen veiksmīgi noslēdzām akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO), kura mērķis bija piesaistīt investīcijas bankas izveidei,” saka Valdis Siksnis, INDEXO valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Pašmāju degvielas tirgotāja Kool Latvija degvielas uzpildes stacijām (DUS) Augšlīgatnē un Ādažos pievienojušās vēl divas DUS – Valmierā un Sauriešos. Piektdien, 8.jūnijā tās tiek atklātas klientiem, portālu Db.lv informēja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Papildus degvielas iegādei un veikalam abās stacijās būs pieejamas arī ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Db.lv jau vēstīja, ka vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. Uzņēmuma nākotnes plānos ir izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā.

Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē. Savukārt šogad februārī Rīgā, Kr.Barona ielā tika atvērts Kool ērtas iepirkšanās veikals bez degvielas uzpildes iespējām.

Jau vēstīts, ka piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA «KOOL Latvija».