Valsts eksistences pamats nav nodokļu politikas ķildas, bet cilvēku noturēšana un darbavietu radīšana pretstatā depopulācijai
Valsts galvenā problēma nav panākt lielāku nodokļu iekasēšanu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Jau ilgstoši lielākā problēma ir depopulācija, kas tukšo reģionus. Savukārt tas, ka Pasaules banka un uzņēmēji neatrod kopīgu valodu, vērtējot piedāvātos risinājumus nodokļu stratēģijas uzlabošanai, liecina par to, ka Latvijai nevar pielaikot citu valstu pieredzes kreklu. Brīžam starptautisko ekspertu atziņas tiek sagaidītas ar tādu pašu sajūsmu kā importa preces deviņdesmito sākumā. Ne tikai populācija, kas dilst bez kariem, dabas kataklizmām un epidēmijām, bet arī sabiedrības knapā rocība un ēnu ekonomikas milzīgais uzslāņojums uz citu ES valstu fona prasa atšķirīgu pieeju. Pasaules bankas ieteikums grozīt nodokļu sistēmu, piedāvājot pašu mājās jau politiķu apviļātas izmaiņas, mazākais, nepārsteidz. Labā ziņa ir tā, ka pasaules ekspertu redzējums lielos vilcienos sakrīt ar pašmāju nodokļu politikas bīdītāju vīziju. Sliktā – likmju paaugstināšana un nodokļu bāzes palielināšana tikai veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu. Redz, sekas, pie kā novestu nodokļu grožu stingrāka pievilkšana, būs mūsu iekšējā problēma. Savukārt starptautisko gaišprāšu secinājums, ka nodokļu sistēma jāskata kopumā, nevis jāvērtē katrs nodoklis atsevišķi, pašreizējā situācijā ir pat mulsinošs. Iespējams, tieši nevēlēšanās iedziļināties detaļās vainojama pie jezgas ap mikrouzņēmumu nodokli un minimālajām sociālajām iemaksām. Savukārt secināto, ka PVN miljoni neiekasēti aizplūst no valsts kases kā smiltis no saujas jūrmalā, mēs taču arī zinājām. Uzņēmēju organizācijas, vērtējot šos ieteikumus, savā vērtējumā bijušas kritiskākas par aizrādīšanu par zināmu lietu celšanu gaismā kā rosinājumu nodokļu revolūcijai. Trešdaļmiljons eiro par pētījumu, kura sūtība lielos vilcienos ir kalpot par apstiprinājumu tam, ka domas pašmāju un ārvalstu ekspertiem ir vienādas, nav tā mazākā cena. Te runa nav par to, ka par šo naudu varētu transplantēt dažu labu aknu vai nosiltināt kādu skolu. Būtiskākais ir mērķis, kāds bijis izvērtējuma lūguma pamatā no Latvijas puses. Sabiedrība gaidīja atbildes par to, kādai jābūt nodokļu stratēģijai, lai tā veicinātu valsts ekonomiku, kamēr valdība, šķiet, bija meklējusi atbildes uz jautājumu, kā veiksmīgāk paplašināt valsts nodokļu žaunas. Tā nu saņēmām ieteikumus, kādas atlaides likvidēt un kādas likmes palielināt. Tie varbūt izgaismo mūsu problēmas, bet pielietojamus risinājumus nerāda. Līdzīga sajūta varētu pārņemt, ja kafijas automāts izsniegtu kafiju, bet glāzīti – ne. Trūkst ietvara izcelto problēmu risināšanai, domājot par valsts kā vienota organisma nākotni.