Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Ministru kabinets izskatījis un atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu par otro projektu atlases kārtu Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītā aktivitātē Cilvēkresursu piesaiste zinātnei, kuras ietvaros plānots finansēt jaunizveidotu zinātnisko grupu īstenotus pētījumus, attiecīgi sedzot pētniecības izmaksas un nodrošinot jaunu darba vietu izveidi valsts zinātniskajās institūcijās.

Jaunajās zinātniskajās grupās pētnieciskajam darbam piesaista jaunos zinātniekus, ārvalstu zinātniekus un re-emigrējošos Latvijas zinātniekus, kā arī citus zinātniskos darbiniekus.

Tā kā tuvākajos trīs gados Latvijā doktora zinātnisko grādu iegūs līdz 860 personām, ir nepieciešams nodrošināt ESF atbalstu darba vietu izveidei jaunajiem zinātniekiem, kā arī veicināt speciālistu atgriešanos, kas pašlaik strādā vai studē doktorantūrā ārvalstu augstskolās un zinātniskajos institūtos. Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad būtiski samazinājies zinātnei un pētniecībai pieejamais finansējums (gan valsts budžeta, gan privātais, gan citi pašu ieņēmumi), Eiropas Savienības fondi ir galvenais instruments pētniecības projektu īstenošanai, kā arī jauno zinātnieku piesaistei un darba vietu izveidei zinātnē. Nenodrošinot darba vietas jaunajiem zinātniekiem, pastāv risks, ka daļa spējīgāko jauno speciālistu varētu pamest Latviju un veidot karjeru ārvalstīs, norāda IZM.

Jauno zinātnieku pētniecības darbā un karjeras izaugsmē turpmāko astoņu gadu laikā plānots ieguldīt 64 miljonus eiro ES fondu finansējuma. Šādu lēmumu, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus, 19.janvārī pieņēma valdība. IZMplāno, ka jau šogad varētu tikt noslēgti jauno zinātnieku pētniecības projektu finansēšanas līgumi par kopējo summu 20 miljonu eiro apmērā, informē ministrijā.

54 miljoni eiro no piešķirtās summas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 6,4 miljoni eiro valsts budžeta finansējums, bet 3,2 miljoni eiro - privātais līdzfinansējums. Atbalsts paredzēts pētījumiem Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.

«Lai arī pēdējos gados ar ES fondu atbalstu ir izveidojusies jauna pētnieku un doktorantu paaudze, tomēr paaudžu pēctecība zinātnes nozarē vēl joprojām ir izteikta problēma. Apzinoties, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts viņu individuālās karjeras attīstībai pēc doktora grāda iegūšanas, ministrija, piesaistot ES fondu finansējumu, ir izstrādājusi atbalsta instrumentu, kāds Latvijā līdz šim nav bijis. Latvijas zinātnei ir svarīgi arī jaunie zinātnieki, kuri doktora grādu ir ieguvuši ārvalstīs. Tā mēs veicināsim gan reemigrācijas procesus, gan sasaistīsim Latvijas zinātni ar pasaules zinātnes telpu,» uzsver izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Latvijas zinātne šovasar tika apbērēta, jo tai finansējums tika samazināts par 60%, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš.

Viņš nebija pārliecināts, ka tuvākajā laikā būtu gaidāmi kādi uzlabojumi, jo arī nākamajā gadā sola vēl vienu samazinājumu.

«Latviju sākuši pamest zinātnieki, piekrītot labāk atalgotiem darbiem. Solījums, ka uzlabojums gaidāms nākamgad maijā ir tikai cerību stariņš un es šaubos, vai daudzi zinātnieki ir gatavi gaidīt tik ilgi, lai ķertos pie zinātniskās darbības,» sacīja Kalviņš.

Lūdzot precizēt datus par aizceļojošajiem zinātniekiem, Kalviņš bija lakonisks un atbildēja, ka konkrētas statistikas neesot, taču no tā, ko runā zinātnieku aprindās, var noprast, ka no Latvijas arvien vairāk sākuši doties prom jaunie zinātnieki.

Nākamnedēļ varētu tikt izvēlēts jaunās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, bet nozares pārstāvji norāda, ka, tā kā Izglītības un zinātnmes ministrijas (IZM) rīkotais konkurss uz šo amatu izslēdz veselīgu konkurenci un labākā kandidāta izvēli, ir jārīko jauns konkurss, pārskatot tā noteikumus un piedāvāto atalgojumu. Iespējams, tieši neadekvātā atalgojuma dēļ, konkursā ir pieteicies tikai viens pretendents.

"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Baltijā pirmdien, 2018. gada 22. janvārī, sākas pieteikšanās L`ORÉAL Baltic stipendijai Sievietēm zinātnē - piecas Baltijas zinātnieces katra saņems 6000 eiro stipendiju par savu ieguldījumu zinātnē.

Konkursa kārtībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā tiks piešķirtas pa vienai stipendijai katras valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem pētījumu veikšanai dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā. Papildus tam Latvijā divas stipendijas saņems doktorantes līdz 33 gadu vecumam disertācijas izstrādei. Kopš 2005. gada, kad L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija un stipendijas patronese Vaira Vīķe-Freiberga aizsāka programmas Sievietēm zinātnē īstenošanu Latvijā, ar stipendijām personīgajai izaugsmei apbalvotas 39 zinātnieces, kā arī pērn pirmo reizi stipendiju saņēma viena zinātniece no Lietuvas un viena no Igaunijas.

Lai gan sieviešu īpatsvars augstākajā izglītībā ik gadu pieaug, tikai 30% zinātnieku pasaulē ir sievietes, liecina UNESCO apkopotie dati.

Kā aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) konsultante Liene Krīvena, tikai vienā no piecām pasaules valstīm zinātnē tiek sasniegta dzimumu vienlīdzība, proti, 45% līdz 55% sieviešu zinātnieču īpatsvars, un Latvija ir viena no tām.

Saskaņā ar UNESCO datiem sieviešu īpatsvars zinātnieku kopskaitā Latvijā ir 51%. Arī Lietuvā tas ir 51%, bet Igaunijā - 43%.

UNESCO pētnieki skaidro, ka ļoti liels skaits sieviešu pēc izglītības iegūšanas karjeru neturpina, priekšroku dodot rūpēm par ģimeni. Piemēram, Zviedrijā, kur bakalaura studiju programmās sieviešu pārsvars ir 60%, to skaits turpmākās izglītības ieguvē būtiski sarūk un tikai 49% studē doktorantūrā, bet 36% turpina karjeru zinātnē.

LU asociētais profesors, kavntu fizikas pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs saņēmis vienu no prestižākajiem apbalvojumiem zinātnē.

Balvu Vjačeslavam Kaščejevam trešdien, 11. septembrī, pasniedza «Pasaules Ekonomikas foruma» dibinātājs un izpilddirektors profesors Klauss Martins Švābs (Klaus Martin Schwab), kas 2009. gadā saņēmis LU Goda doktora nosaukumu. V. Kaščejevs tika nominēts par sasniegumiem, pētot kvantu nanoelektroniku. Pēdējos gadus fiziķis Latvijas Universitātē strādājis pie kvantu sūkņu teorijas. Teorija ir pierādīta eksperimentāli un kļuvusi par pamatu jaunai kvantu ierīču klasei, kas tiek pielietotas Eiropas lielvalstu galvenajās metroloģijas laboratorijās. Gaidāms, ka ar laiku kvantu sūkņi skaitīs atsevišķus elektronus tik precīzi, ka kļūs par labāko strāvas etalonu, kas ļaus zinātnei pāriet uz jaunu strāvas mērvienības ampēra definīciju. V.Kaščejeva pētījumam ir neatsverama nozīme nākotnes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībā.

Komericalizācijas reaktors (CommercializationReactor), kurā uzņēmīgi cilvēki var meklēt gatavas idejas tehnoloģiju un zinātnes jomā jauna biznesa uzsākšanai, Latvijā bāzējies vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka cilvēki šeit runā vairākās valodās, turklāt te ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Db.lv stāsta CommercializationReactor pārstāvis Deniss Belajevs.

«Zinātnieks tikai ļoti retos gadījumos var pārtapt par uzņēmēju, bet uzņēmīgs cilvēks atrodas ļoti tālu no tehnoloģijām, un abas puses šķir bezdibenis. Tiltu pāri to būvējam ar reaktora palīdzību. Turklāt reaktorā jaunos uzņēmējus pavada pieredzējis cilvēks, kas pilda pavadoņa lomu un palīdz jaunajiem,» stāsta D. Belajevs.

CommercializationReactor par vietu, kur regulāri notiek speciāli pasākumi, kuru laikā kopā tiek «savesti» uzņēmēji un zinātnieki, izvēlējies Rīgu, un drīzumā gaidāms reaktora septītais pasākums, kurā varētu piedalīties ap 200 – 250 dalībniekiem, kā arī vēl aptuveni 30 eksperti un zinātnieki. Latvija reaktora «mītnes» vietai izvēlēta, jo «uzņēmīgie cilvēki šeit prot gan krievu, gan angļu valodu, šeit ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Latvija atrodas Eiropas Savienībā un tai nav starptautisku tirdzniecības ierobežojumu, kā arī aktīvu atbalstu idejas īstenošanai sniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA),» Db.lv skaidro D. Belajevs, valdes priekšsēdētājs biedrības Komercializācijas laboratorija cLab, kas darbojas CommercializationReactor ietvaros.

Jauniešu zināšanu līmenis pēc vidusskolas pabeigšanas ir pārāk zems, lai varētu augstskolā studēt tehniskās zinātnes. Ja būs inženieru trūkums, tad Latvijā nebūs iespēju radīt augstas pievienotās vērtības nišas produktus, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

«Patlaban ražošanas izmaksas jeb algas ir krietni sadzītas uz augšu, un tagad cilvēkiem vairs nav pat intereses par tā saucamo subcontracting jeb detaļu piegādēm. Patlaban lielākā interese ir tieši par automatizāciju, jo cilvēks ir dārgākā vienība ražošanas procesā, tās ir vislielākās izmaksas,» sacīja Rantiņš.

Viņš skaidroja, ka tagad jau ir runa par intelektuālām mašīnām, kuras pašas savā starpā sazināsies dažādās rūpnīcās bez cilvēka starpniecības. Tas ļoti atvieglo darbu, bet vienlaikus tas arī izslēdz no spēles ļoti daudzus cilvēkus, tāpēc šodien pats svarīgākais ir inženiertehniskais personāls.

Izvērtējot dienesta rīcībā esošo un publiski pieejamo informāciju, Izglītības kvalitātes dienests secinājis, ka mākslas doktora zinātniskā grāda piešķiršana Latvijas Universitātē (LU) nav bijusi tiesiska.

Latvijas Universitātei ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības filoloģijā, bet ne mākslas zinātnē, norāda dienests, uzsverot, ka LU nebija tiesīga izveidot apvienoto Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā apvienotās promocijas padomes pieņemtie lēmumi attiecībā uz doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē atzīstami par neleģitīmiem, norāda dienests.

LU apvienotās promocijas padome sastāvā bija iekļauti tikai divi zinātnieki (nepieciešami ir pieci), kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības mākslas zinātnes nozarē. Tāpat LU neesot bijusi tiesīga pieņemt pretendentu dokumentus mākslas doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu. Izglītības kvalitātes dienests norāda, ka LU apvienotā promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu mākslas zinātnē un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par mākslas zinātnes doktora zinātniskā grāda iegūšanu. Turklāt atsevišķi noteiktie promocijas darbu recenzenti nebija attiecīgās zinātnes apakšnozares eksperti.

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm - 6000 eiro vērtās stipendijas piektdien, 26.maijā saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Stipendiju saņēma trīs Latvijas zinātnieces – Renāte Ranka, Jekaterīna Ivanova un Marina Sokolova, kā arī Lietuvas zinātniece Urte Neniskyte un Els Heinsalu no Igaunijas.

Kādiem mērķiem stipendijas tika pasniegtas, skatiet raksta galerijā!

1998. gadā dibinātā L’Oréal – UNESCO programma Sievietēm zinātnē tika izveidota, lai izteiktu atzinību zinātniecēm un veicinātu sieviešu iesaisti zinātnē. Programmas ietvaros tiek apbalvotas sievietes zinātnē, kuru sasniegumi veicina zinātnes attīstību, sniedz lielu ieguldījumu sabiedrībā, kā arī atbalstu daudzsološām, jaunām sievietēm, kuras darbojas savas zinātnes disciplīnas sekmēšanā.

Stipendiju programma Sievietēm zinātnē Latvijā tika dibināta 2005. gadā. Trīspadsmit gadu laikā 41 talantīga, jauna sieviete zinātnē ieguvusi stipendiju, lai īstenotu daudzsološus pētnieciskos projektos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Tā saukto Latvijas gudro galvu vervēšana darbam ārvalstīs ir daudzu nozaru problēma. Īpaši par to sūdzas mediķi. Valsts nespēj nodrošināt pienācīgu atalgojumu rezidentūras laikā, un tas atvieglo darbu starptautiskajām aģentūrām, kas meklē augstas klases profesionāļus darbam, piemēram, Vācijā, Anglijā vai citviet, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par gudro galvu aizplūšanu runā arī zinātnieki. Kaut gan liela problēma ir atalgojuma jautājums, Latvijai ir vēl viens trūkums – zinātnieki patlaban šeit neredz lielas iespējas attīstīties. Iepriekš daudz runāts arī par informācijas tehnoloģiju (IT) nozares speciālistu zaudēšanu, tomēr šeit tīri organiski parādījies risinājums – mūsu valstī sāk darboties arvien vairāk ārvalstu IT uzņēmumu, kas lielākoties strādā tirgum ārpus Latvijas.

Statistikas datu par to, cik daudz profesionāļu ir pārvākušies, lai savu darba mūžu pilnībā veltītu kādai citai valstij, nav, un to izmērīt ir grūti. Daļa no aizbraukušajiem atgriežas, un tad pati aizbraukšana patiesībā kalpo kā ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā, jo profesionālis ir guvis ne tikai vērtīgu pieredzi, bet arī cēlis kvalifikāciju.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina Latvijas augstskolu maģistrantus un doktorantus piedalīties konkursā «ResearchSlam 2016», lai noskaidrotu, kuri jaunie zinātnieki vislabāk spēj iepazīstināt sabiedrību ar saviem pētījumiem un zinātnisko darbu viegli uztveramā, interesantā un saistošā veidā, informē RTU.

Pieteikšanās konkursam «ResearchSlam 2016» notiek no 8. februāra līdz 6. martam. Konkursa mērķis ir nodrošināt platformu, kuru Latvijas jaunie zinātnieki var izmantot, lai pastāstītu par sarežģīto vienkārši un interesanti. «Mūsdienās zinātnes komunikācija ir kļuvusi par neatņemamu zinātnieku un zinātnisko institūciju darba sastāvdaļu visā pasaulē, lai veicinātu sabiedrības izpratni par nozīmīgiem zinātniskajiem atklājumiem un zinātnieka darbu kopumā. RTU sniedz savu ieguldījumu šī procesa veicināšanā, konkursu «ResearchSlam» organizējot jau piekto gadu pēc kārtas,» saka RTU Doktorantūras skolas vadītāja Lita Akmentiņa.

Starptautiskā simpozijā Renweable Lab mākslinieki un zinātnieki diskutēs par nākotni, dabas un tehnoloģijas attiecībām, alternatīviem enerģijas resursiem un citām ilgtspējības idejām.

Simpozijs notiks Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā no 26. līdz 28. jūlijam. Pedvāle uz simpozija laiku kļūst par studiju - laboratoriju jeb kopīgu eksperimentu telpu, kurā radošais darbs mākslinieku studijā tiek apvienots ar pētniecību zinātniskajās laboratorijās. Pedvāles brīvdabas laboratorijā norisināsies radoši un zinātniski eksperimenti ar saules, ūdens, kā arī ūdeņraža, bioloģiskajām un citām jaunās paaudzes enerģijas tehnoloģijām.

Beļģu mākslinieks Bartaku iepazīstinās ar saviem pētījumiem aroniju laukos Latvijā un agaves plantācijās Meksikā, un to, kā šie augi ir izmantojami kā alternatīvās enerģijas avots, piemēram, solārajās tehnoloģijās.

4. decembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks pirmais Latvijas jauno zinātnieku un doktorantu forums.

Tā mērķis ir aktualizēt jauno zinātnieku sasniegumus, veicināt doktorantu un jauno zinātnieku savstarpēju sadarbību, kā arī iesaistīt viņus Latvijas valsts attīstības veicināšanā. Forumu organizē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA).

Foruma darba kārtībā paredzēta dalībnieku iepazīstināšana ar LJZA, tās mērķiem un plāniem turpmākajai darbībai, Microsoft, Organiskās Sintēzes institūta (OSI) un Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūta (BUFPI) pārstāvju prezentācijas par zinātnes un biznesa mijiedarbību. Forumā paredzēta diskusija Kas notiek Latvijas zinātnē? Diskutējot valsts amatpersonas, zinātnisko institūtu un jauno zinātnieku pārstāvji meklēs risinājumus dramatiskajai situācijai Latvijas zinātnē, lai talantīgākos pētniekus noturētu Latvijā. «Esam pārliecināti, ka tieši zinātne un jaunā zinātne nākotnē Latvijā radīs tādus pievienotās vērtības un eksportspējīgus produktus, kādi ir visvairāk nepieciešami Latvijas ekonomikai. Ticam, ka tieši zinātne ir tā, kas var būtiski pozitīvi ietekmēt visas valsts pozitīvas attīstības scenārijus,» uzskata LJZA valdes priekšsēdētājs Aigars Atvars.

Jaunā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta biroju turpinās vadīt Ginta Ozola, biroja parlamentārais sekretārs būs Vilnis Ķirsis un par preses sekretāri kļūs Daiga Grūbe, informē Ekonomikas ministrija.

Par ministra padomnieci juridiskajos jautājumos kļūs Inese Druviete, bet par padomnieci sadarbībai ar partnerorganizācijām Ilona Platonova.

Ministra biroja vadītāja G. Ozola ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē (LU) un bakalaura grādu matemātikā Liepājas pedagoģijas akadēmijā. G. Ozola vairāk nekā desmit gadus strādājusi Liepājas pārstāvniecībā Rīgā. Kopš 2009. gada viņa ir ekonomikas ministra biroja vadītāja.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V. Ķirsis ieguvis maģistra un bakalaura grādu ekonomikā LU un darbojies konsultāciju jomā uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kā arī vadījis savu biznesa konsultāciju uzņēmumu Fors Fortis.

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Zinātnē mēs novilksim strīpu un dabūsim patiesības mirkli par to, kas ir un kas nav kvalitatīvs, norāda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, skaidrojot, ka Latvijas zinātnei jāskatās uz nišām.

LNT raidījumā 900 sekundes ministrs sacīja, ka jau aptuveni 20 gadus Latvijas zinātne kopumā nav mērīta, tāpēc mums ir gan laba, gan ļoti laba, pasaules līmeņa zinātne, kā arī mums ir štruntīga zinātne. Pēc Ķīļa domām, Latvija nevar skriet ar galvu sienā un doties tajā virzienā, kur jau ir masveida un kvalitatīva zinātne - Latvijas zinātnei būtu jāskatās nišu virzienā.

Atbildot uz jautājumu, kuras būtu Latvijas zinātnes priorotārās nozares, Ķīlis norādīja, ka patlaban ir noteikti trīs galvenie specializācijas virzieni, no kuriem ministrs minēja divus - dzīves zinātnes un materiālzinātne.

Ķīlis uzsvēra - ja mēs skaidri zinām, kuras no zinātnes jomām ir kvalitatīvas un perspektīvas, nav nepieciešamības visu finansējumu pa kripatiņai izdalīt visiem, tādējādi efektīvi izlietojot zinātnei paredzētods līdzekļus.

Trešdien tika pasniegtas trīs L’Oreal stipenijdas Sievietēm zinātnē, un šoreiz tās piešķīra vienai dzīvības zinātņu un divām materiālzinātņu jomā strādājošām Latvijas zinātniecēm. Tostarp stipendija pasniegta jauna kaulu cementa izstrādei un Latvijas ābolu šķirņu veselīguma izpētei.

Stipendijas tika pasniegtas inženierzinātņu doktorei un Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošajai pētniecei Dagnijai Ločai, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta asistentei un RTU Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētniecei inženierzinātņu maģistrei Ilzei Smelterei un Rīgas Stradiņa universitātes doktora studiju programmas Farmācija doktorantei un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas asistentei Elīnai Škaparei.

Stipendiju Sievietēm zinātnē D. Loča saņems tādu kalcija fosfātu kaulu cementu izstrādei, kuru izturība būs tuvāka dabīgajam kaulam, kuru struktūra veicinās kaulu atjaunošanos un kuri pakāpeniski organismā izdalīs nepieciešamos medikamentus, samazinot arī iekaisumu risku pēcoperācijas periodā.