Nodokļu administrācija tuvākajā laikā izstrādās jaunu stratēģiju, būs jaunas sistēmas, kas ļaus efektīvāk strādāt. Vienlaikus nodokļu iekasēšanas uzlabošanai būs vajadzīga politiskā griba, pieņemot varbūt pat sākotnēji ļoti nepopulārus lēmumus.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta pirmo mēnesi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā strādājusī Ieva Jaunzeme. Viņa atzīst, ka pašlaik tiek gatavoti vairāki ziņojumi un tajos arī būs rekomendācijas par attiecīgajiem risinājumiem, kas ne tikai samazinātu ēnu ekonomiku, bet vienlaikus palielinātu nodokļu ieņēmumus un padarītu caurspīdīgāku biznesa vidi.
Fragments no intervijas
Kādi ir trīs svarīgākie darbi šā gada laikā?
Viens no pirmajiem uzdevumiem ir izstrādāt VID darbības stratēģiju 2020.–2023. gadam, kas ietvers četrus virzienus. Pirmais – valsts budžeta ieņēmumu maksimizēšana, otrais – klientu servisa uzlabošana, trešais – soda neizbēgamības un no pārkāpuma atturoša efekta palielināšana un ceturtais – ieguldījumi cilvēkresursos.
VID sūtība ir valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana, vēlams, lai nodokļu maksātāji brīvprātīgi un pietiekamā apmērā maksātu visus paredzētos nodokļu maksājumus. Tāpēc nodokļu administrācija strādās pie visu risku, kas kavē saņemt valsts makā tos ieņēmumus, kuriem būtu jāieplūst, novēršanas vai vismaz minimizēšanas. Darba fronte ir dažādu nodokļu plaisu samazināšanā un likvidācijā. Diemžēl ir pietiekami liela starpība starp iekasēto un aprēķināto gan pievienotās vērtības nodoklī, gan akcīzes nodokļos, gan darbaspēka nodokļos. Rezultātā nonākam pie ēnu ekonomikas, kas, izmantojot skaidras naudas norēķinus, izvairās no paredzēto nodokļu samaksas.
Servisa jomā vēlos panākt maksimāli iespējamo automatizācijas līmeni, lai nodokļu maksātājam nebūtu jāiesniedz atskaites vai tas būtu jādara reti un tikai īpašos gadījumos, tādējādi izbrīvējot darba stundas gan uzņēmēju un iedzīvotāju, gan arī nodokļu administrācijas pusē. Tieši uz šāda mērķa sasniegšanu ir orientēta jaunā MAIS sistēma. Lai arī uzņēmēji ir tie, kas ikdienā strādā ar VID sistēmām, tomēr vismaz reizi gadā ar šīm sistēmām saskaras arī citi nodokļu maksātāji, un to pierāda arvien pieaugošais iedzīvotāju, kas iesniedz gada ienākumu deklarāciju, skaits.
Soda nenovēršamības komponente ir svarīga nodokļu maksātāju audzināšanā. VID ir trīs represīvās struktūras (Muitas un finanšu policija, Nodokļu kontroles pārvalde un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles pārvalde), kuru uzdevums ir ne tikai pareizi analizēt situāciju, bet arī attiecīgos riskus, nosakot tieši tos uzņēmumus, kuri VID ir obligāti jāapmeklē, un parādīt, ka likumi šajā valstī ir jāievēro visiem, nevis tikai kādai daļai.
Lai VID spētu īstenot visas trīs minētās sadaļas, ir vajadzīgi kvalificēti, zinoši, motivēti, atbildīgi darbinieki.
Kur ņemsiet profesionālus darbiniekus?
Profesionāļi jau strādā VID. Protams, kā jebkurā vietā, arī šeit var novērot situāciju, kāda ir redzama tiesību aizsardzības iestādēs, – kur lielāka alga, uz turieni arī notiek speciālistu migrācija. Pētījumi liecina, ka jaunie darbinieki vēlas algu 1300 eiro mēnesī. Situācijā, kad tādu nesaņem daudzi no tiem, kuri jau ilgi strādā nodokļu administrācijā, tas nav izpildāms, ja vien šie potenciālie jaunpienācēji nav ļoti augstas kvalifikācijas speciālisti. Vienīgais risinājums ir atbrīvoties no tiem esošajiem darbiniekiem, kuri nevar, un šo naudu izmaksāt tiem, kuri var un spēj. Tajā pašā laikā ir tāda jauno darbinieku iespēju mācību radītā līkne, piemēram, pirmajā gadā var izdarīt trīs funkcijas, otrajā – jau četras piecas, trešajā – vēl vairāk. VID ir mentoru dienests, kāda nav daudzās valsts pārvaldes iestādēs, un jaunajiem darbiniekiem tāds tiek nozīmēts. Pašlaik jauni darbinieki ienāk gan no Latvijas augstskolām, gan arī privātā sektora. Vienlaikus ļoti jūtam Policijas akadēmijas iztrūkumu, un, lai to kompensētu, būs vien jādodas uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti vienoties par kādu apmācību kursu. Tā ir iemīta taciņa, jo to izmanto visu tiesību aizsardzības iestāžu vadītāji, taču tas nav par velti. Manuprāt, summējot visu iestāžu maksājumus, var gadīties, ka Policijas akadēmijas uzturēšana izmaksātu lētāk.
Vai VID ir konkurētspējīga atalgojuma sistēma salīdzinājumā ar privāto sektoru?
VID nav bijis apdalīts attiecībā uz finansējumu, taču diemžēl nevaru apgalvot, ka ar to pietiek. Esmu redzējusi daudz drūmākas situācijas, nekā tā ir VID. No savas darba pieredzes varu sacīt, ka nekas nav ļaunāks kā satikt dusmīgus, ar dzīvi neapmierinātus, bez perspektīvām esošus cilvēkus, kuri savā darbā nostrādājuši daudzus gadus un pat gadu desmitus. Ja cilvēki vēlas doties strādāt citviet, tad tas nav slikti vai nosodāmi. Tas ir normāls process. Kādreizējam manam priekšniekam LDDK Vitālijam Gavrilovam, izdzirdot, ka darbinieks vēlas mainīt darbu, bija tikai viens jautājums: vai tas ir paaugstinājums? VID algu skala jau ir citādāka nekā pārējā valsts pārvaldē, jo ir darbinieku kategorijas, kuras saņem lielāku atalgojumu, nekā tas būtu, strādājot vispārējā valsts pārvaldes iestādē. Diemžēl ir prioritārie pasākumi, kuriem vienmēr atrod papildu finansējumu, līdz ar to tiem, kas šīs prioritātes īstenošanā strādā, algas kļūst lielākas, bet pārējiem paliek tas pats, kas bija. Varu piekrist vienas kolēģes jautājumam: kāpēc nestiprinām to, kas darbojas labi, bet gan kaut ko citu. VID ir šāda problēma, jo darbinieku kabinetos ir jūtama nevienlīdzības gaisotne, – jaunajam, prioritārajam pasākumam, piemēram, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontrolei, ir piešķirta papildu nauda. Lai atgrieztos pie vienlīdzīgākas sistēmas, ir nepieciešama funkciju pārskatīšana. Ir pasākumi, kuri VID ir jārealizē ar iekšējiem resursiem, un nodaļu vadītāji nav priecīgi par to, ka viņu labākie darbinieki pāriet strādāt uz citu nodaļu. Protams, gada nogalē vērtēsim šo pārcelšanu, kas terminēta laikā. Vienlaikus šāda darbinieku kustība rada sinerģiju, jo šāds speciālists vienā pārbaudē varēs izvērtēt vairākas jomas. Un kas gan var būt labāks, ja viens inspektors vienā pārbaudē spēj profesionālā līmenī izdarīt secinājumus par vairākām sfērām.
Visu rakstu lasiet 11. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
