Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Profesionālo virzienu izvēlas vien trešdaļa no devīto klašu absolventiem.

Uzņēmējdarbību varētu attīstīt, taču trūkst kvalificētu vidēja līmeņa darbinieku. Visvairāk ar šo problēmu saskaras tādas nozares kā būvniecība un apstrādes rūpniecība. Ekonomikas ministrija vidējās kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir akcentējusi kā vienu no risināmām prioritātēm sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministriju.

Veidojas speciālistu deficīts

Vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums Latvijā veido gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieprasījuma tautsaimniecībā. 2018. gadā aptuveni 46 procenti jeb 416 tūkstoši cilvēku bija nodarbināti vidējās kvalifikācijas darbavietās. Tajā pašā laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar profesionālo vidējo vai arodizglītību pērn bija vien 301 tūkstotis. Tas nozīmē, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un deficīts šajā grupā veido aptuveni 115 tūkstošus darbinieku, problēmu iezīmē Ekonomikas ministrijā.

Lai sniegtu iespēju radošiem, inovatīvi domājošiem un uzņēmīgiem cilvēkiem radīt jaunas biznesa idejas, biedrība «WindHackers» sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību rīkos IT ideju konkursu «CultHack Hackathon».

Biedrības dibinātājs Kārlis Skuja līdz šim pieredzi guvis piedaloties un arī organizējot teju 20 šāda veida pasākumus gan Latvijā, gan ārpus tās. Biedrība «WindHackers» ir dibināta šī gada 19.jūlijā, lai gan doma par šāda pasākuma nepieciešamību Liepājā dzima jau pirms gada, jo lai arī Latvijā šādi pasākumi jau ir notikuši, ir jūtams iztrūkums reģionos. Ideju konkurss «CultHack Hackathon», kas norisināsies 20. - 22. septembrī ir biedrības «WindHackers» pirmais organizētais pasākums.

«Liepāja ir lieliska vieta jaunām un inovatīvām idejām, jo pilsēta vienkopus piedāvā tādu vidi, kas pilnīgi dabiski rosina radīt. Liepāja jau līdz šim sevi pierādījusi kā lielisku kultūras, izklaides un tūrisma nozares notikumu norises vietu, tāpēc uzdevums radīt jaunus un sabiedrībai noderīgus IT risinājums kultūras, izklaides un tūrisma nozares stiprināšanai dalībniekiem būs liels izaicinājums,» atzina «CultHack Hackathon» organizators K. Skuja.

Koncentrēšanās uz eksporta tirgu ļauj strauji kāpināt apgrozījumu

SIA AB Galdnieks eksportē 90 procentus saražotās produkcijas. Šogad tā iekļuvusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovāciju balva finālā.

Mērķtiecīgi produkcijas noieta veicināšanai ārvalstīs SIA AB Galdnieks pievērsās pirms diviem gadiem, stāsta uzņēmuma eksporta menedžeris Reinis Kils. Tā kā īpašnieki bija nolēmuši koncentrēties uz Skandināvijas tirgu, būtiskas izrādījās viņa zviedru valodas zināšanas. R. Kils šajā valstī ir studējis.

Arī iepriekš bija pasūtījumi no ārvalstīm, bet tolaik virziens bija pretējs – pasūtītāji paši atrada AB Galdnieku, nevis ražotājs meklēja klientus aiz valsts robežām. Daļa no agrākajiem sadarbības partneriem joprojām pasūta produkciju liepājniekiem.

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.