Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Kopš 29. jūlija, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka pieņemt pieteikumus valsts subsidēto darba algu programmā tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, pēc atbalsta līdz 13. augustam vērsušies 379 uzņēmumi. Savukārt eksportējošo uzņēmumu atbalsta programmā, kurā pieteikumi tiek pieņemti no 5. augusta, LIAA saņēmusi 99 iesniegumus.

"Ņemot vērā, ka kritēriji atbalsta saņemšanai, īpaši tūrisma nozares uzņēmumiem, ir samērā vienkārši, prognozējām, ka uzņēmumi aktīvāk pieteiksies atbalstam. Šobrīd no 478 pieteikumiem 95 ir apstiprināti un jau nākošajā nedēļā šiem uzņēmumiem tiks izmaksāti aptuveni 5 miljoni eiro. Pieteikumus abās atbalsta programmās pieņemsim līdz 30. septembrim, un darba algās izmaksājamā summa būs attiecināma no iesnieguma iesniegšanas dienas, tādēļ nevajadzētu būt bažām par to, ka uzņēmēji nepagūs izmaksāt saņemto atbalstu līdz 31. decembrim.

Šobrīd redzam, ka ne visi uzņēmēji ir rūpīgi iepazinušies ar programmas kritērijiem, un atsevišķus pieteikumus esam spiesti anulēt vai noraidīt. Tūrisma nozares uzņēmumiem visbiežāk neatbilstības programmas izvirzītajiem kritērijiem konstatējam attiecībā uz nodokļu parādiem, kuri uz pieteikuma iesniegšanas dienu nedrīkst būt lielāki par 1000 eiro. Šādos gadījumos aicinām uzņēmējus iesniegumus anulēt un vērsties pēc atbalsta atkārtoti pēc parādu nomaksas vai panāktas vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpat atsevišķos gadījumos konstatējam, ka uzņēmumam bijušas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vēl pirms Covid-19 pandēmijas izsludināšanas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem valsts atbalsta programmas nosacījumiem arī šādos gadījumos atbalsta izmaksa tiek atteikta," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka šobrīd anulēti ir 6, bet noraidīšanai tiek gatavoti 3 iesniegumi.

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pēc dažām nedēļām būs pieejams 42,9 miljonu eiro atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, ceturtdien vebinārā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Atbalsta programma ir izstrādāta, lai risinātu tirgus nepilnības un nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus reģionos mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mājokli par tirgus cenu, skaidroja Indriksone.

Ekonomikas ministre uzsvēra, ka lielai daļai Latvijas mājsaimniecību nepietiekamu ienākumu dēļ nav iespējas īrēt kvalitatīvu mājokli par tirgus cenu. Tāpat Indriksone norādīja, ka atbalstam varēs pieteikties visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu.

“Dzīvokļu trūkums ir būtiska problēma reģionos, uzņēmējiem sāk trūkt darbaroku, un tas traucē attīstībai. Mēs, Valmieras novads, startēsim šajā programmā un būvēsim daudzstāvu koka namus, kas būs vēl viens jaunums. Esmu pārliecināts, ka cilvēki novērtēs šo programmu,” daloties Valmieras novada pieredzē, pauda novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Jaunā cikla inkubācijas programmā visā Latvijā uzņemti 96 komersanti, kuru uzdevums būs trīs gadu laikā attīstīt savus inovatīvos produktus vai pakalpojumus, apliecinot to eksporta potenciālu.

“Inkubācijas programmā esam uzņēmuši 52 inovatīvus un 44 eksportspējīgos un tehnoloģiju jomā strādājošos uzņēmumus. Uzņēmumi darbojas cilvēka dzīves kvalitātes un veselības uzlabošanas, aprites ekonomikas un klimata jautājumu risinājumu jomā. Ir arī vairāki biofarmācijas produktu ražotāji un uzņēmumi, kuri strādā pie zināšanās balstītu informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības. Mēs novērtējam, kā mainās uzņēmējdarbības vide un to, ka uzņēmumi domā par ilgtspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka ekonomikā notiek pārmaiņas un pakāpeniski virzāmies uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, rosinot dubultot atbalstu šajā programmā, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban regulējums paredz, ka apgrozāmo līdzekļu granta programmā atbalsta apmērs ik mēnesi ir 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.

Tomēr EM izstrādājusi grozījumus programmā, paredzot, ka atbalsta apmērs uzņēmējiem tiek dubultots, proti, 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Tāpat rosināts paaugstināt maksimālos atbalsta griestus līdz 100 000 eiro mēnesī.

Par minētajiem grozījumiem programmā plānots vēl diskutēt finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un un pēc tam virzīt apstiprināšanai valdībā.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra programmas "Prototech" atbalstu tapuši seši prototipi šobrīd tik aktuālajā viedās enerģētikas nozarē.

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs uzsver, ka enerģētiskās neatkarības kontekstā viedā enerģētika ir ļoti nozīmīga. Šobrīd ikviens piedzīvo energoresursu dārdzību – jebkurš risinājums, kas sniedz kaut nelielu ietaupījumu, ir būtisks ieguvums. "Projekti viedās enerģētikas jomā efektivizē procesus, kā arī ir videi draudzīgāki. Vairāki viedās enerģētikas risinājumi, ko atbalstījām programmā, domāti mājsaimniecībām, bet ir arī tādi, kas efektīvāk pielietojami pie nelielām ražotnēm. Un ir arī divējāda pielietojuma risinājumi, kurus var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem", saka A. Berdņikovs.

"Prototech" programmā uzņēmēji savu prototipu izstrādei varēja saņemt līdz 15 tūkstošiem eiro. Viņš uzsver, ka šāda summa bieži vien ir pietiekama, lai izstrādātu prototipu informācijas tehnoloģiju jomā, bet fizisku produktu gadījumā tas ne vienmēr ir gana. "Tāpēc es priecājos, ka bija viedās enerģētikas projekti, kam arī ar tik mazu finansējumu izdevās nonākt pie daudzsološiem prototipiem," piebilst A. Berdņikovs.

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) ir saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu par š.g. sākumā (28. janvārī, 4. februārī un 18. februārī) valdības apstiprinātajiem grozījumiem atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem.

Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests 5. martā uzsāks pieteikumu pieņemšanu atbalsta saņemšanai pēc precizētajiem kritērijiem, t.i. atbalsts būs pieejams būtiski plašākam komersantu lokam, informē EM.

“Turpinoties ieilgušajam Covid-19 ekonomikās krīzes periodam un sekojot situācijai vīrusa ierobežojošo pasākumu skartajās un tieši ietekmētajās nozarēs, apgrozāmo līdzekļu programmu esam vairākkārt uzlabojuši un pielāgojuši, lai atbalsts sasniedz mērķi – palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, “pārziemot” šo krīzes periodu un arī pēc krīzes turpināt savu saimniecisko darbību. Izprotot uzņēmēju vajadzības un nepieciešamības, atbalstu uzņēmēji var saņemt par katru mēnesi, kā arī ir pagarināts atbalsta saņemšanas periods, dubultots atbalsta apmērs un palielināts programmas kopējais finansējums. Pēdējie saskaņotie grozījumi ļaus būtiski paplašināt arī potenciālo atbalsta saņēmēju loku, lai atbalstu saņemti visi Covid-19 krīzē skartie uzņēmēji apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs aicina interesentus pieteikties prototipēšanas programmā «PROTOTECH», kas dod iespēju saņemt līdz 15 000 eiro lielu atbalstu zinātņietilpīgu tehnoloģiju prototipu izstrādei.

Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra (TBC) programma «PROTOTECH» ir veidota sadarbībā ar Latvijas universitātēm un tā piedāvā iespēju sen lolotām idejām tapt par prototipiem, kurus var realizēt labi aprīkotās laboratorijās ar pieredzējušu mentoru atbalstu, tādā veidā, straujāk virzoties uz mērķi, radīt pasaulē pieprasītus produktus ar augstu eksportspēju.

Programma ir īpaši piemērota jaunajiem profesionāļiem, zinātniekiem vai studentiem, kuriem ir iestrādes tehnoloģiski augstu attīstītu produktu veidošanā. Būtisks nosacījums atbalsta saņemšanai būs arī projekta komandas faktoram.

Pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt līdz 10. martam gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.