Lai gan vairums advokātu strādā godprātīgi, tomēr sabiedrība uzskata, ka advokātiem ir slikta reputācija un viņi rīkojas neētiski, tā intervijā DB norāda ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts un partneris Filips Kļaviņš.
Birojs tāpat kā laikraksts Dienas Bizness, šogad atzīmēs savu 25 gadu pastāvēšanu. Tik tikko pieņemts lēmums apvienoties zem viena jumta ar ZAB Glimstedt, kas, pēc F. Kļaviņa teiktā, ļaus birojam straujāk attīstīties. Tāpat viņš uzsver, ka ir pienācis laiks advokātu starpā sākt runāt par ētikas jautājumiem, tādējādi parādot šo profesiju citā gaismā.
Fragments no intervijas
Kā ir mainījusies uzņēmējdarbība un tiesiskā vide Latvijā?
Uzņēmēji 90. gados te bija vakuumā. Jebkurš varēja pamēģināt jebko. Jebkura ideja bija pirmā. Vienkārši bliez uz priekšu un pamēģini, sanāk, vai nē bez lielas plānošanas. Visi bija pirmie Latvijā. Tagad ir cita pasaule, ir jāplāno rūpīgi un ir liela konkurence visās jomās. Ir grūti atrast jaunu nišu, kur kāds jau nestrādātu. Runājot par tiesisko vidi, ar likumiem 90. gadu sākumā bija traki, jo postpadomju tukšumā likumu faktiski nebija. Mūsu birojs toreiz lietas regulēja līgumos. Proti, ja likumos kaut kas nebija iestrādāts, tad tas bija jāieraksta līgumos, tā veidojot attiecības ar partneriem. Tāpēc iestāšanās Eiropas Savienībā ieviesa organizētību. Ja Latvija būtu darījusi visu uz savu roku, būtu liels haoss daudzu gadu garumā. Pēc tam Latvija atkal sāka slīdēt atpakaļ sliktajos ieradumos - samilza birokrātijas un korupcijas problēmas. Līdz ar iestāšanos OECD, atkal no ārpuses nāca stimuls sakārtot savu māju. Nedaudz gan žēl, ka jau atkal šis impulss nāca no ārpuses.
Par ārvalstu ieguldītājiem runājot, zināmā mērā 90. gados tie bija vairāk gaidīti. Bija likums par Ārvalstu ieguldījumiem Latvijā, kas veicināja ārvalstnieku ienākšanu un deva labumus viņiem. Šobrīd ir vairāk runāšanas, ka mums ārvalstu ieguldījumus vajag, bet nekas īsti netiek darīts, lai tos piesaistītu. Dažreiz man ir sajūta, ka atsevišķi lobiji Latvijā nemaz negrib tos ārvalstniekus te, jo viņi tikai traucētu. Pērn mēs jau redzējām, ka ir liels tiešo ārvalstu investīciju kritums. Par aptuveni 30%.
Viens no mājasdarbiem, kas Latvijai būtu jāpaveic, lai piesaistītu investorus, tiek minēta tieši tiesiskās vides sakārtošana.
Pilnīgi pareizi. Kad būs noregulēti maksātnespējas jautājumi? Cik gadus jau tiek par to runāts. Uz papīra piedāvātie risinājumi un izstrādātie likumi nav slikti, bet pieklibo izpilde. Ierēdņiem ir liela bezatbildības un nesodāmības sajūta. Ja nedari savu darbu labi, tam nav nekādu seku. Ja sliktākais, kas notiek, ir aizrotēšana uz citu iestādi, lai tur turpinātu darīt darbu tikpat slikti, kas tā ir par sankciju? Tas nav likumu vai normatīvu jautājums, bet jābūt vēlmei atsijāt tos, kas strādā labi un tos, kas strādā slikti, un pateikt - būs kaut kas par to, ka nepildi savu darbu. Nekad nav par vēlu mainīt un uzlabot šo vidi.
Kas vēl Latvijai būtu jādara, lai piesaistītu ārvalstu investorus?
Mums vajag tā saucamo lifta stāstu – kodolīgi pāris teikumos pateikt, kāpēc investīcijas būtu jāveic tieši Latvijā un nekur citur. Latvijai ir, piemēram, ļoti izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Protams, ir grūti izdomāt ko jaunu. Agrāk es klientiem teicu, ka Latvijā ir labi sasniedzamas regulējošās institūcijas, var iet un runāt par problēmām. Ne jau pa aizmugurējām durvīm, bet pa ieejas. Tagad situācija ir kļuvusi sliktāka, birokrātija ir palielinājusies, tāpēc saņemt atbildes vairs nav tik viegli un jautājumi bieži vien tiek pārsūtīti no vienas iestādes uz citu. Tāpēc mums vajag jau minēto lifta stāstu. Tu brauc liftā ar ārzemniekiem, viņi prasa: Kas ir labs Latvijā? Un tu vari īsi pateikt, kas Latviju atšķir no citām valstīm. Piemēram, lai atvilinātu investorus uz Latviju, varētu mazināt apgrūtinošas nodevas, sodus un visādas pārāk sarežģītas reģistrācijas. Tāpat jāveicina vietējās uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas. Ja viņiem ies labi, Latvija dabūs labumu atpakaļ nodokļu un nodarbinātības veidā. Nevajag apgrūtināt iesākumu.
Visu interviju Jāizskauž nesodāmības sajūta lasiet pirmdienas, 6.februāra laikrakstā Dienas Bizness!