Viena no aktuālākajām sociāli ekonomiskajām problēmām, kas vairo nevienlīdzību un kavē darbaspēka mobilitāti, ir ekonomiskās klases īres dzīvokļu trūkums, īpaši Rīgā.
To varētu risināt, sakārtojot normatīvo bāzi. Uzsvars īpaši jāliek uz ekonomiskās klases īres dzīvokļu pieejamību, jo lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, īpaši reģionos, kuri darba meklējumos vēlētos pārcelties uz Rīgu, lielākais šķērslis ir augstās īres maksas.
Ne vairāk par 30%
Franču sociālģeogrāfs Kristofs Guijī saistībā ar dzelteno vestu protestiem Francijā, kas pārsvarā ir nelielo pilsētu jeb «perifērās Francijas» iedzīvotāju kustība, rakstīja, ka mūsdienu lielpilsētas līdzinās viduslaiku cietokšņiem, tikai nocietināto mūru vietā ir augstas mājokļa izmaksas, kas lielpilsētas padara par nepieejamiem cietokšņiem lielai daļai valsts iedzīvotāju. Šie par Franciju teiktie vārdi pilnā mērā var tikt attiecināti arī uz Latviju.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis norāda, ka par pieejamu mājokli var runāt tad, ja mājsaimniecība tam, ieskaitot komunālos maksājumus, tērē 30% no saviem ienākumiem. Portālā Building. lv lasāms, ka Rīgas īres tirgū lielākais pieprasījums ir pēc labas kvalitātes ekonomiskās klases dzīvokļiem, kas parasti tiek realizēti 1–2 nedēļu laikā no brīža, kad parādās tirgū. Šādu dzīvokļu īres maksas ir robežās no 250 līdz 350 eiro mēnesī. Ja tie ir 250 eiro, tad, lai tie būtu 30% no ienākumiem, īrniekam neto algai ir jābūt 883 eiro jeb 1230 eiro bruto, kas ir vairāk nekā vidējā alga. Uz šādu algu nevar pretendēt lielais vairums reģionu cilvēku, kuri gribētu pārcelties uz galvaspilsētu. Labāka situācija ir neprecētam bezbērnu pārim, taču ģimenei ar bērniem tas ir daudz skaudrāk.
Likumu sakārtošana
Nekustamo īpašumu attīstītāja Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš teic, ka attīstītājiem noteikti ir interese tirgū piedāvāt ekonomiskās klases īres namus un Bonava savā darbībā tieši šo segmentu arī attīsta. Taču, kā uzsver M. Kļaviņš, lai tirgū parādītos pēc iespējas lētāki īres dzīvokļi, galvenais uzdevums ir mazināt to pašizmaksu. Tam piekrīt arī E. Valantis un advokātu boroja Ellex Klavins Nekustamā īpašuma prakses grupas vadītājs Ivars Pommers. Gan I. Pommers, gan M. Kļaviņš lielas cerības liek uz jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas mazinās izīrētāju riskus, tādējādi arī veicinot investoru interesi par īres namiem. Taču jaunais likumprojekts, kas vēl jāpieņem Saeimai trešajā lasījumā, ir tikai viens solis ceļā uz īres namu pašizmaksas samazināšanu.M. Kļaviņš teic, ka tikpat svarīgi ir Saeimai pieņemt grozījumus Dzīvokļu īpašumu likumā. Proti, pašreizējais regulējums nosaka: ja uz viena zemes gabala atrodas vairāki daudzdzīvokļu nami, tad tos nevar sadalīt dzīvokļu īpašumos, tikai domājamās daļās. Ja vēlas dzīvokļu īpašumus, tad zemes gabals jāsadala divos, kur uz katra no tiem ir savs nams, katram tad vajag savu autostāvvietu, savu rotaļlaukumu, kas atkal palielina izmaksas. Tās var būtiski samazināt, ja uz viena zemes gabala varētu atrasties vairāki nami, kurus varētu sadalīt dzīvokļu īpašumos. Jānorāda, ka Ekonomikas ministrija pilnībā atbalsta šos grozījumus, taču zināmi iebildumi ir Saeimas Juridiskajam birojam.
Visu rakstu lasiet 4. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
