"Strīda rezultāts starp SIA "Jahonts" un kādu pircēju diemžēl beidzies ne tikai ar uzņēmuma iekļaušanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotā "melnajā sarakstā", bet arī publisku kaunināšanu un telefoniskiem draudiem "skandālu" izvērst starptautiskā mērogā", norāda SIA "Jahonts" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Karjukovs.

Uzņēmums vērsies Ekonomikas ministrijā, rosinot diskusiju par PTAC un to pārstāvošās Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas rīcības ētiskumu un uzņēmuma iekļaušanas "melnajā sarakstā" pamatotību.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, kura, rīkojoties PTAC uzdevumā, ir izplatījusi informāciju par SIA "Jahonts" nonākšanu PTAC "melnajā sarakstā" par to, ka uzņēmums nav izpildījis ieteikuma rakstura lēmumu atmaksāt klientei naudas summu iegādātās preces vērtībā.

"Atzīstu, ka mums ir bijusi strīda situācija ar klienti par iegādāta gredzena bojājumu. Esam piedāvājuši klientei gan dāvanu karti produkta vērtībā 400 eiro, gan arī veikt gredzena labošanu. Diemžēl kliente no mūsu piedāvājumiem atteicās, pieprasot atgriezt naudu. Piekritām tam ar nosacījumu, ka vispirms jāveic neatkarīga ekspertīze gredzenam, lai pārliecinātos, ka šis nav mehānisks bojājums, kas radies klientei gredzenu neuzmanīgi lietojot. Diemžēl pircēja no šīs ekspertīzes ir atteikusies, kā rezultātā strīda risināšanā nonācām strupceļā," pauž V.Karjukovs.

Viens no vadošajiem rotaslietu tirgotājiem Latvijā “Jahonts” aizvadītajā gadā kāpinājis savu apgrozījumu par 20 % un iedzīvotājiem 2022. gadā sāka piedāvāt par rotaslietām norēķināties ar nomaksu. Kopš 2022. gada sākuma iedzīvotāju pieprasījums pēc maksājumu sadalīšanas palielinājies vidēji četras reizes, liecina tiešsaistes maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix dati.

Kā vieniem no pirmajiem Latvijā attīstot rotaslietu tirdzniecību internetā, “Jahonts” 2021. gada nogalē e-veikalos un vēlāk arī klātienes tirdzniecības vietās iedzīvotājiem sāka piedāvāt iespēju dārglietu pirkumus sadalīt ikmēneša maksājumos ar bezprocentu periodu uz vienu, trim vai sešiem mēnešiem. Iedzīvotāju pieprasījums pēc nomaksā iegādājamām rotaslietām 2022. gadā audzis četras reizes, ja salīdzina tirdzniecības rādītājus gada pirmajā un noslēdzošajā ceturksnī.

“Latvijā iegādāties rotaslietas ar aizdevuma apmaksas metodi nav ierasta prakse, tāpēc bija nepieciešams laiks, lai cilvēki aprastu ar domu, ka par rotaslietām var norēķināties ar nomaksu. Plānveidīga komunikācija ar klientiem un saprotama informācija mājaslapā ir galvenie priekšnosacījumi tam, lai iedzīvotāji kļūtu atvērtāki nomaksas risinājumiem. Piemēram, divas reizes lielāku pieprasījuma pieaugumu pēc maksājumu sadalīšanas novērojām tikai pēc tam, kad mājaslapā integrējām nomaksas kalkulatoru preces skatā, kas uzskatāmi demonstrē attiecīgā produkta nomaksas nosacījumus, kā mēnešu skaits un ikmēneša maksājums,” atklāj “Jahonts” mazumtirdzniecības vadītāja Anita Grausa.

2013. gadā juvelierizstrādājumu tirgotājs SIA Jahonts palielināja peļņu līdz 1,81 miljonam eiro, tāpat, salīdzinot ar 2012. gadu, ir audzis arī tirgotāja apgrozījums, sasniedzot 8,05 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir pakāpies par 9,4%. Arī šogad juvelierizstrādājumu tirgotājs plāno saglabāt pārdošanas apjoma pieaugumu tempu. Kā norāda uzņēmuma vadība, pieaugums tiek prognozēts, ņemot vērā ekonomiskās situācijas Latvijā uzlabošanos, kā arī preču aktīvu piedāvāšanu sadarbības partneriem.

Šogad Jahonts paredzējis arī atvērt jaunus veikalus un izvērtēt nerentablo tirdzniecības vietu darbību, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

1993. gadā reģistrētā SIA Jahonts pieder uzņēmējam Vjačeslavam Karjukovam.

Juvelierizstrādājumu tirgus stabilizējas; pašmāju pircēji meklē un vairāk pērk rotas ar stāstu, tādas, kas raisa emocijas.

Juvelierizstrādājumu tirgus ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Pērn un šī gada sākumā bija vērojama tirgus stabilizēšanās, pat neliels pieprasījuma pieaugums, stāsta SIA Jahonts mazumtirdzniecības vadītāja Anita Grausa. Taču pēdējā laikā pirktspēja atkal samazinoties.

Tam piekrīt zīmola FreyWille veikala direktore Kendija Uzkalne. Pēdējais gads uzņēmumam gan starptautiskajā, gan Latvijas tirgū bijis veiksmīgs. «Māksla, filozofija cilvēkus iedvesmo. Vajadzīgs kaut kas interesants, krāsains, neierasts, lai izrautu mūs ikdienas rutīnas, ir vajadzīgs kaut kas, par ko padomāt, atgādinot par vērtībām, ir nepieciešama kultūras deva, kas bagātina dzīvi, ir vajadzīgs skaistuma valdzinājums un emocijas, ko sniedz skaistas lietas,» ir pārliecināta K.Uzkalne.

Vietējo investoru apvienība SIA Lielās ielas centrs no nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet iegādājās tirdzniecības namu Kurzeme, kas ir viens no lielākajiem lielveikaliem Liepājā.

Kopējā darījuma summa ir 4,5 miljoni eiro, informē Ektornet pārstāvji.

Skaidrojot nekustamā īpašuma iegādi, SIA Lielās ielas centrs īpašnieki uzsver, ka uzņēmums ir izvirzījis mērķi nostiprināt tirdzniecības nama Kurzeme pozīcijas, veidojot to par vadošo lielveikalu Liepājā. Jaunie īpašnieki plāno piesaistīt vairākus plaši pazīstamus un starptautiskus veikalu zīmolus, kā arī veikt tirdzniecības nama modernizāciju. Paredzams, ka kopējās investīcijas tirdzniecības nama attīstībā būs ap 500 tūkstošiem eiro.

Tirdzniecības nams Kurzeme atrodas pilsētas centrā, pie Rožu laukuma. Tā apkārtnē ir pašvaldības iestādes, universitāte un komercrakstura ēkas.

Investējot vairāk nekā 22 miljonus eiro, Vienības gatvē Ziepniekkalnā, Rīgā atklāts tirdzniecības centrs "Aleja".

T/c "Aleja" ir viens no lielākajiem jaunajiem "Rimi Latvia" tirdzniecības centru projektiem, kura kopējās investīcijas ir vairāk nekā 22 miljoni eiro. Tirdzniecības centrā atrodas arī Rimi Hyper", nodrošinot iespēju saņemt arī "Rimi" e-veikalā veiktos pasūtījumus "Rimi Drive" vai "Saņem veikalā" punktā.

"Rimi hipermārkets tirdzniecības centrā "Aleja" kļūst par ceturto "Rimi" veikalu, kurā ir pieejami pašapkalpošanās skeneri. Jaunais hipermārkets, kas nodrošinās 100 jaunas darba vietas, būvēts saskaņā ar "Rimi" jaunizstrādāto dizaina konceptu - ir uzstādītas vieglāk pamanāmas norādes veikala nodaļās, padarīta plašāka veikala ieejas zona, uzstādītas modernākas pašapkalpošanās kases, pieejami ērtāki un vieglāk vadāmi iepirkumu rati, kā arī izstrādāts jauna koncepta info centrs.

Informācija paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Inovatīvā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix veiktajā sabiedriskās domas aptaujā Baltijā noskaidrots, ka pircēji internetā visbiežāk gribētu izmantot iespēju maksāt pa daļām, iegādājoties lielākas preces, piemēram, mēbeles un mājokļa aprīkojumu, TV, elektronikas preces un datortehniku. Tomēr katrs desmitais gribētu izmantot “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumus arī tādiem pirkumiem kā lidmašīnas biļetes, celtniecības materiālu iegāde un auto remonts.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta Baltijā, kopumā aptaujājot 2100 iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto internetu. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.

Visbiežāk aptaujā minētās preces un pakalpojumi, kurus pircēji iegādātos, maksājot pa daļām, ir mēbeles un preces mājokļa iekārtošanai, TV un elektronikas preces, datortehnika. Kā otrā populārākā izvēle ir iespēja veikt apmaksu vairākos maksājumos, iegādājoties būvniecības materiālus un veicot automašīnas remontu. Trešā populārākā izvēle ir lidmašīnas biļešu, dārza aprīkojuma, juvelierizstrādājumu iegāde vairākos maksājumos un medicīnas pakalpojumu apmaksa pa daļām. Retāk pircēji izvēlētos apmaksāt pa daļām skaistumkopšanas pakalpojumus un pasākumu biļetes.

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

Turpinot e-komercijas attīstību un, lai nodrošinātu klientiem plašākas maksājumu iespējas, Kesko Senukai grupas interneta veikalos Baltijā tagad ir pieejams bankas Citadele izstrādātais aizdevumu platformas risinājums Klix Pay Later jeb pirkumu iegāde pēc principa “pērc tagad, maksā vēlāk”.

Ar Klix Pay Later pircēji var izvēlēties, kādā veidā apmaksāt savu pirkumu – maksāt tūlīt vai sadalīt pirkuma summu, veicot pilnu aizdevuma atmaksu sev ērtā laika periodā.

“Ieviešot Klix Pay later un paplašinot maksājumu iespējas tiešsaistes veikalos, mūsu mērķis ir uzlabot klientu iepirkšanās pieredzi. Spējam klientiem nodrošināt vēl ērtāku maksājuma veida izvēli un piedāvāt labākus nosacījumus dalītajiem maksājumiem, vienlaikus veicinot pakalpojumu pieejamību, kā arī paātrinot apkalpošanas ātrumu. Turklāt tagad iespēja sadalīt pirkuma summu ir pieejama visos sešos Kesko Senukai Digital piederošajos e-veikalos Baltijas valstīs: Senukai.lt, ksenukai.lv, k-rauta.ee, 1a.lt, 1a.lv, 1a.ee,” norāda Jovita Daškevičiene, Kesko Senukai grupas izpilddirektore Baltijas valstīs.