Latvijā un Baltijā ir novērojams saražotās elektroenerģijas deficīts, kas nozīmē, ka mūsu reģions lielā mērā ir atkarīgs no elektroenerģijas importa, stāsta AST Datu analīzes grupas vadītājs Aigars Sīlis.
Viņš atzīmē, ka pēc 2025. gada ir sagaidāms balansēšanas jaudu deficīts, tāpēc, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbu pēc sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropas energosistēmu, AST ir lūdzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju ļaut uzstādīt akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmas. Tādā veidā plānots bremzēt iespējamo balansēšanas rezervju izmaksu strauju kāpumu un to negatīvu ietekmi uz pārvades tarifu.
Sagatavo tīklu
Līdz ar pārslēgšanos sinhronā darbā ar kontinentālās Eiropas energosistēmu Baltijas pārvades sistēmas operatoriem būs jāspēj nodrošināt gan slodzes, gan frekvences regulēšanu, šim mērķim veidojot arī vēl papildu frekvences regulēšanas produktus, skaidro A. Sīlis.
Raksti par tēmu
.jpg)
“Lai novērstu nākotnes iespējamo energoapgādes un balansēšanas jaudu deficītu, AST šobrīd strādā pie tā, lai pārvades tīkls būtu spējīgs pieslēgt jaunas ģenerējošās jaudas, kuru izbūve gan ir atkarīga no tirgus situācijas. Jebkurā gadījumā Baltijas tirgū ir vieta jaunām elektrostacijām. No pārvades sistēmas operatora redzespunkta atbalstāma ir jebkāda veida elektroenerģijas ražošanas staciju attīstība, kas spētu piedāvāt tirgum elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu, kā arī veicinātu Latvijas klimata mērķu sasniegšanu. Baltijas reģionā ir ļoti liels potenciāls saules un vēja enerģijai, kas novērojams kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kur šo abu enerģijas avotu ģenerācija šobrīd ir izplatītāka,” uzsver A. Sīlis, piebilstot, ka arī gaidāmā transporta un citu sektoru elektrifikācija neapšaubāmi veicinās elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, taču Latvijas pārvades tīkls jau šobrīd ir spējīgs uzņemt papildu slodzes.
“Latvijas pārvades sistēma ik gadu veic investīcijas tīkla caurlaides spējas palielināšanai atbilstoši nākotnes elektroenerģijas patēriņa prognozēm. Tajā pašā laikā mēs vēlamies vērst uzmanību arī uz gaidāmo fosilā kurināmā elektrostaciju ražošanas jaudu samazināšanu Baltijā. 2020. gadā fosilā kurināmā elektrostaciju ražošanas jauda Baltijā sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, kas attiecīgi ir labs signāls potenciālajiem investoriem. Tas nozīmē, ka Baltijas tirgū ir vieta jaunām un efektīvām elektrostacijām. Arī elektroenerģijas biržas cenas Baltijas valstīm, kas šobrīd ir vienas no augstākajām Eiropā, liecina, ka investīciju plāni jaunu elektrostaciju celtniecībā ir daudz dzīvotspējīgāki, nekā tas bija vairākus gadus iepriekš, kad cenas bija zemas un stacijas darbība bija iespējama vienīgi ar finansiālu atbalstu,” atgādina A. Sīlis.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
.png)
