Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") šodien paziņoja, ka nekandidēs 11.Saeimas vēlēšanās, tomēr būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, vēsta Leta.

Jau ilgstoši Lemberga darbībai uzmanību pievērsusi prokuratūra, kura uzskata, ka viņš slepus bijis patiesā labuma guvējs vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos un nodarbojies ar kukuļņemšanu, taču līdz notiesājošiem tiesas spriedumiem lietas līdz šim nav nonākušas. Lembergs šādas apsūdzības kategoriski noliedz un uzskata par politiski motivētām.

Pašlaik Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Šajā lietā apsūdzēts arī Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Latvija ir pelnījusi labāku prokuroru, tā domā Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš ir arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšanas galvenais pretinieks.

Raidījumam Nekā personīga A.Lembergs norādīja, ka politiķi nedzīvo izolētā telpā ar rozā vai oranžām brillēm un viņi aizvien vairāk saprotot, ka, ja šodien nepamatoti vajā Lembergu, tad rīt var politisku motīvu dēļ vajāt viņus.

Ventspils mērs pauž uzskatu, ka JL balsos par J.Maizīša pārvēlēšanu, jo viņi cer, ka J.Maizītis pret viņiem nekad nevērsīsies. Droši vien viņiem esot taisnība. Taču kāpēc viņš nevērsīsies pret viņiem - tas jau esot cits stāsts.

«Ko pārējie teiks? Vai viņi būs ar mieru, ka šādā amatā ķēdes suns ir vienas partijas pārstāvis vai interešu paudējs? Nu, tas viņiem pašiem jāvērtē. Šodien pret Lembergu, viņiem jārēķinās, rīt varbūt pret viņiem. Politisku motīvu vadīts.», tā Lembergs

Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka ir izbrīnīts par Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu un netiešajiem pārmetumiem viņam. Lembergs neslēpj, ka ir gatavs arestam jebkurā brīdī un pat pēdējās dienās nēsājot līdzi gan attiecīgas drēbes, gan citas lietas.

«Man šī bēdīgā pieredze ir. Es esmu gatavs arestam jebkurā brīdī,» sacīja Lembergs.

Viņš ir pārliecināts, ka netiks pieļauts viņa starts ārkārtas vēlēšanās. «Kā to izdarīt? Ir divi virzieni. Pirmais, Lembergu fiziski iznīcināt, jo kapu kalniņā Lembergs ir vislabākais puisis. Varbūt pat kādu asaru nobirdināt. Otrs variants, ielikt Lembergu cietumā. Nav svarīgi par ko, galvenais neļaut viņam startēt,» sacīja mērs. Pēc Zatlera sestdienas uzstāšanās Lembergam esot pilnīgi skaidrs, ka tas ir vienas ķēdes posms ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kratīšanām.

Lembergs sarunā norādīja, ka pirms divām nedēļām ticies ar Zatleru, draudzīgā gaisotnē «ēdis pusdienas un dzēris vīnu», pārrunājot situāciju valstī. «Pirms divām nedēļām šogad jau trešo reizi pēc Zatlera ielūguma mēs tikāmies neoficiālās pusdienās. Tad nebija neviena vārda par oligarhu Lembergu. Mēs runājām par Latvijas aktuālitātēm un prezidenta vēlēšanām. Es teicu, ka pozitīvi vērtēju viņa darbību, taču norādīju, ka viņa aparāts darbojas slikti, ka par viņa komandas cilvēkiem ir sliktas atsauksmes. Mēs šķīrāmies kā draugi. Viņš nevienā brīdī man neteica, ka esmu oligarhs, ka kaut ko nepareizi daru.. Nebija nekādu indikāciju,» viņš teica.

Latvijai starptautisko aizdevumu nevajadzētu atdot, jo ar šo naudu Latvija izglāba Zviedrijas bankas un tās ekonomiku no visaptveroša kraha, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacījis Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. Viņš arī piebilda, ka aizdevējiem Latvijai piešķirtie 7,5 miljardi eiro ir sīknauda.

«7,5 miljardi eiro Latvijai ir liela nauda, bet pasaules lielvalstīm tā ir sīknauda. Ticiet man - starptautiskajiem aizdevējiem 7,5 miljardi ir tas pats, kas vienkāršam cilvēkam trīs lati,» teica Lembergs un atgādināja, ka pasaulē ir bijis daudz gadījumu, kad vienas vai otras valsts ārējie parādi tiek norakstīti, redzot, ka šīs valstis naudu vienalga nespēj atdot, piemēram, nesen Krievija Irākai norakstīja vairāku miljardu ASV dolāru parādu.

Viņaprāt, Latvijai starptautiskais aizdevums nebūtu jāatdod. «Protams, ka to var neatdot. Būtībā šo aizņēmumu arī nevajadzētu atdot, jo ar to mēs izglābām Zviedrijas bankas un tās ekonomiku no visaptveroša kraha,» uzsvēra Lembergs.

Ne Aivars Lembergs, ne ZZS līderi, kuri viņu izvirzījuši premjera amatam, nesaskata pret Ventspils mēru izvirzītās apsūdzības kā šķērsli, lai viņš varētu vadīt valdību. «Sabiedrība Lembergu ir attaisnojusi,» paziņoja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Viņš atsaucās uz iedzīvotāju aptaujām, kur A. Lembergs atzīts par piemērotāko premjera amatam. Arī ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis norādīja, ka «pie mums, paldies Dievam, ir tiesiska valsts un, kamēr cilvēks nav notiesāts, viņš nav vainīgs».

Ventspils mērs uz šo jautājumu atbildēja ar jau daudzkārt atkārtoto atgādinājumu, ka viņš ir ne tikai smagos noziegumos apsūdzēts, bet arī trīs reizes smagos noziegumos attaisnots. «Es esmu trīs reizes attaisnots. Cik jums vēl vajag pierādījumus?» trešdien sasauktajā preses konferencē retoriski vaicāja Ventspils mērs.

Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidāts Aivars Lembergs noliedz, ka stāv aiz laikraksta Diena pirkuma. Dienu iepriekš to noliedza arī Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. A. Lembergs trešdien uz žurnālistu lūgumu komentēt šīs aizdomas, skaidroja, ka tās ir tikai publiski tiražētas baumas, jo, ja jau jau esot aizdomas par A. Šķēli un A. Šleseru, tad kā vienmēr tiekot piesaukts arī viņš, «lai ir visi trīs ļaunuma centri kopā». «Nu kā bez Lemberga...» retoriski izteicās Ventspils mērs. A. Lembergs arī ironiski, līdzībās runājot, izteicās, ka ik gadu Latvijā vientuļajām mātēm dzimst desmitiem bērnu, kuriem nav tēva un viņš varot pieteikties par to tēvu.

Uz jautājumu, vai pazīst Dienas mediju uzņēmumu jauno padomes priekšsēdētāju Jāni Ogstu un valdes locekli Mārtiņu Dukātu, A. Lembergs atjautāja: «A kas tas tāds – Ogsts?» Jautāts, vai abas šīs personas kādreiz ir līdzējušas Lembergu ģimenei finanšu darījumu kārtošanā, Ventspils mērs uzsāka garu skaidrojumu, kas, viņaprāt, ir ģimene Civillikuma izpratnē.

Portāls Diena.lv otrdien rakstīja, ka apvienības Par labu Latviju līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers preses konferencē apgalvoja, ka nekādā veidā neesot saistīti ar laikrakstu Diena un Dienas medijiem, kad žurnālisti lūdza viņiem izteikties par šīm pēdējā laika neoficiālajām ziņām. «Man nav nekāda sakara ar Dienu,» teica A. Šlesers. Savukārt A. Šķēle uzsvēra, ka viņš pat neesot laikraksta Diena abonents.

Lai gan oficiāli ZZS nav izvirzījusi nevienu kandidātu premjera amatam, pašreizējais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir viens no spēcīgākajiem kandidātiem.

To laikrakstam Neatkarīgā paudis vides ministrs un ZZS priekšsēdētājs Raimonds Vējonis.

«Protams, A. Lembergs ir viens no spēcīgākajiem kandidātiem, īsts saimnieks, kas spēj sakārtot savu pašvaldību, un šī pieredze varētu būt ļoti noderīga, domājot kopumā par valsts sakārtošanu, jo īpaši šajos apstākļos, kad jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi. Līdz šim valdībai ar to pieņemšanu ir grūti gājis, lai gan finālā pēc plašām diskusijām tādi vai citādi tie ir pieņemti,» sacīja R. Vējonis.

Premjera amata kandidātu saraksts neesot garš un esot arī citas spēcīgas figūras, piemēram, pašreizējais Jelgavas mērs Andris Rāviņš.

Ventspils domes darba seifs esot tukšs un jau ilgāku laiku netiek lietots, tā raidījumā 900 sekundes norādīja pilsētas mērs Aivars Lembergs. Viņš arī piebilda, ka domājis, ka tas stāvot vaļā.

Jāatgādina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem, veicot kratīšanu Ventspils domē, radušās problēmas piekļūt kādam seifam, kura kodu A.Lembergs esot aizmirsis, taču seifa kods tiekot aktīvi meklēts.

Ventspils mērs atzina, ka patiesi kodu aizmirsis, jo pārāk daudz visādi kodi jāatceras ikdienā. Seifa kods darbā kaut kur esot pierakstīts, bet nodaļas vadītāja jau aptuveni četrus gadus vairs nestrādā un arī viņas priekšniece ne, kam vajadzējis kodus pierakstīt.

No Rīgas vakar atbraucis arī kāds speciālists, kuram vajadzējis seifu atvērt, taču kā A.Lembergs uzzinājis šorīt, tas neesot izdevies. Runājot par izņemtajiem dokumentiem A.Lembergs norādīja, ka kabinetā neesot bijis nekā ko ņemt un no mājām arī līdzi paņemts praktiski nekas. Viņš arī piebilda, ka īsti neesot sapratis, kas KNAB darbiniekiem bijis vajadzīgs.

«Jā, protams,» tā, vaicāts, vai bankas SEB un Swedbank, pēc viņa domām, kontrolē amerikāņi, atbildējis šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Jautāts, kas ir tie ietekmīgie cilvēki, kuriem šobrīd pieder vara Latvijā - pirms kāda laika teica, ka lielāka vara nekā citiem pieder Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, A. Lembergs laikrakstam Diena atbildējis: «Muļķības. Nekad nav piederējusi. Apskatieties - tie ir sorosieši. Meierovica biedrība. Tīrākā sorosiešu biedrība, un vēl aizvien tās faktiskā līdere ir Sarmīte Ēlerte.»

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāpēc nacionālā buržuāzija tā ļauj nostiprināties šiem sorosiešiem, Lembergs sacījis: «Tāpēc, ka nacionālā buržuāzija ir sašķelta. Lielākā daļa dzīvo savā dārziņā. Viņus veiksmīgi izdodas savā starpā sarīdīt un atbrīvot vietu lielajiem spēlētājiem. Latvijas nacionālā buržuāzija ir veidojusies pēdējo divdesmit, nevis pēdējo divsimt gadu laikā. Lielākā daļa jau pārdevusi savus īpašumus. Cilvēki kļūst gados vecāki un pārdod. Ja atstāj bērniem, tie vēl ātrāk pārdod. Kad sprāga nekustamo īpašumu burbulis, atkal viena liela daļa nacionālās buržuāzijas izsīka.»

Latvijas valdība nav centusies panākt sarunās ar aizdevējiem parāda termiņa pagarinājumu, tāpēc turpmāk parādu slogs Latvijai var pieaugt par 90 miljoniem latu gadā, prognozē Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Grieķijai sarunas ilga nevis pusstundu, bet 10 mēnešus. Rezultāts – divreiz garāks aizdevuma termiņš, par vienu % punktu mazāka likme,» komentējot Latvijas valdības un starptautisko aizdevēju sarunas, preses konferencē paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš arī pats piedalījās sarunās ar aizdevējiem.

Tiesa, Db.lv rakstīja, ka sākotnēji starptautiskie aizdevēji noteica, ka par aizņēmumu grieķiem gadā jāmaksā 5,2%, kas ir mazāk par Īrijai paredzētā aizdevuma procentu likmi - 5,8%. Grieķiem sarunu ceļā gan izdevās panākt vēl viena procentpunkta samazinājumu, kas tomēr nozīmē dārgāku aizdevumu nekā Latvijai.

«Ventspils mērs Aivars Lembergs pieteicis ideju ieviest Ventspilī savu lokālo valūtu - ventus. Lai gan pati ideja nav diez ko oriģināla, jo pasaulē darbojas vairāk nekā 2500 lokālo valūtu, Latvijas apstākļiem tā ir visnotaļ inovatīva. Vēl nav zināmas šīs idejas detaļas, taču sabiedrības reakcija uz šo priekšlikumu jau rāda vienu no mūsu grūtību cēloņiem. Proti, neiecietīgu attieksmi pret visu jauno, neparasto,» tā šodien laikrakstā Neatkarīgā raksta žurnālists Bens Latkovskis.

Viņš atgādina, ka «pirmā reakcija uz Lemberga priekšlikumu pārsvarā bija nievīga un pat izsmejoša. Finanšu ministrs publiski brīnījās, ka neesot taču 1. aprīlis. Latvijas Banka augstprātīgi pavēstīja, ka varot jau arī ar konfekšu Gotiņa papīriņiem mainīties, jo Latvijas likumi to neaizliedzot. Mūsu centrālās bankas vadītāji labi zina, ka šādam solim ir loģisks ekonomiskais pamats un līdzīgu risinājumu kā krīzes pārvarēšanas instrumentu jau agrāk ir ieteicis pazīstamais ekonomists Jānis Ošlejs».

«Lemberga piedāvājumu var izsmiet un var to atbalstīt, bet Latvijas apstākļos tas nenoliedzami ir inovatīvs,» ir pārliecināts Latkovskis. Viņš norāda: «Nedēļa, kurā Lembergs pieteica šo ideju, pagāja pāragri mirušā kompānijas Apple dibinātāja Stīva Džobsa zīmē. Pasaules mediji atzīmēja viņa paša jaunradi, spēju uztvert citu novatoriskās idejas un tās ieviest dzīvē. Arī Latvijas mediji apbrīnoja Džobsa gatavību iet savu ceļu, nevis soļot ar visiem vienotā ierindā. Tāpēc vēl jo nepatīkamāk, ka Lemberga nestandarta priekšlikums izsauca tik nosodošu reakciju. Diemžēl Latvijā jebkuru netradicionālu risinājumu uztver ar pārlieku piesardzību vai vēl trakāk - ar izsmieklu.»

(papildināts)

Ventspils mērs Aivars Lembergs 10. Saeimas vēlēšanās nekandidēs nevienā vēlēšanu apgabalā, nevienā sarakstā. Taču viņš joprojām paliek Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais premjera amata kandidāts.

To Ventspils mērs paziņojis šodien preses konferencē Ventspilī, Db.lv apliecināja Ventspils domē. Lēmums, norādījis Ventspils mērs, bijis smags, jo socioloģiskās aptaujas uzrāda pietiekami lielu atbalstu viņam kā premjera kandidātam. Tomēr A. Lembergam neesot pārliecības, ka ZZS vēlēšanās iegūs tik lielu balsu pārsvaru, lai varētu veidot valdību, četrus gadus strādāt un realizēt jaunu politiku, jaunus mērķus, kas nepieciešami Latvijai. Darbs Ventspils domē, iespējams, no valstiskā viedokļa esot tādā gadījumā svarīgāks un sasniegt varot vairāk, nekā strādājot parlamentā kā ierindas deputātam, paudis Ventspils mērs. «Protams, ilggadējs darbs pašvaldībā dod man iespēju orientēties lielākajā daļā problēmu, kas būtu jārisina likumdošanas procesā parlamentā, bet tomēr ir darbi, kurus es varu darīt labāk nekā parlamenta darbus,» sacīja Lembergs.

Ģenerālprokuratūra spērusi vairākus soļus, kas liecina, ka drīzumā varētu tikt pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Aivaram Lembergam, liecina portāla pietiek.com rīcībā esošā informācija.

Ja lēmums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu Lembergam tiks pieņemts, viņu būs iegāzusi «zīmēšanās» TV kameru priekšā kā Ventspils «saimniekam», lai gan viņam noteikts aizliegums pildīt Ventspils mēra pienākumus, kā arī vēlme izbaudīt luksusa komfortu, uz tiesas sēdēm vizinoties Ventspils brīvostas Audi, lai gan arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus Lembergam kā apsūdzētajam aizliegts pildīt.

Tieši šie fakti pēc portāla rīcībā esošajām ziņām pamudinājuši Ģenerālprokuratūru uz aktīvu rīcību.

Valsts apsūdzības uzturētāju grupas Lemberga prāvā vecākais prokurors Juris Juriss pieprasījis informāciju no Ventspils brīvostas pārvaldes un pašvaldību darbību uzraugošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), lai gūtu apstiprinājumu Ģenerālprokuratūras pārliecībai, ka Lembergs pārkāpis pirms gandrīz pieciem gadiem noteikto aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. «Faktiski Lembergs par šiem aizliegumiem ir ņirgājies, izmantodams sev labvēlīgas likuma normu interpretācijas, ko 2010. gada nogalē sniegusi toreizējā pašvaldību ministre Dagnija Staķe (ZZS),» raksta portāls.