Pēdējo divu gadu laikā attālinātais darbs ir kļuvis par lielas sabiedrības ikdienu, neatgriezeniski mainot mūsu izpratni par laiku plānošanu un nepieciešamību izmantot biroja telpas darba uzdevumu veikšanai. Tāpēc, lai gūtu iespēju strādāt ārpus mājām, nebraucot uz biroja telpām pilsētās, iedzīvotāji arvien vairāk sāk izmantot vietējās koprades telpas, nošķirot privāto un darba dzīvi.

Kas ir koprades telpa?

Koprades jeb kopstrādes telpas apvieno vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, profesionāļus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, individuālos komersantus, algotus darbiniekus, radošo industriju pārstāvjus, studentus un jauniešus -, kuriem ir nepieciešama vieta, lai strādātu, organizētu pasākumus/nodarbības, dalītos savās idejās un veicinātu savstarpējo sadarbību!

Telpas ir aprīkotas ar birojam nepieciešamajām lietām (internets, printeris, kafijas automāts, autostāvvieta, mantu uzglabāšanas plauktiem u.c.), taču, apvienojot dažādas vietējo iedzīvotāju grupas, telpā galvenokārt notiek savstarpējā dalīšanās ar zināšanām jeb koprade, dodot iespēju ikvienam veidot personīgos kontaktus

Kuldīgā, Liepājas ielas 8 radošajā kvartālā atvērta koprades telpa «METRO CoworkingKuldīga», kas paredzēta dažādu nozaru mazajiem uzņēmējiem, iesācējuzņēmumiem, pašnodarbinātajām personām, kā arī tūristiem un pilsētas viesiem.

«METRO CoworkingKuldīga» atrodas vecpilsētas sirdī, vēsturiskajā, 1913. gadā uzņēmēja Roberta Hercberga celtajā namā. Telpas aprīkotas ar visu biroju telpām nepieciešamo, sākot no tikšanās un sapulču telpām, printera, skenera un ātrgaitas bezvadu interneta, beidzot ar slēdzamiem dokumentu skapjiem, bufetes - kafejnīcas 10 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, biznesa portālam db.lv stāsta koprades telpas vadītāja Inga Ziņģe-Pupiņa.

«Lai esošās telpas mēs varētu izmantot savam mērķim, tajās bija jāveic kapitālais remonts, jāpārvelk elektrības, apkures, santehnikas sistēma, kas arī ir projekta lielākais ieguldījums, tad, protams, pamatlīdzekļi un visa nepieciešamā biroja tehnika. Esam gatavi apkalpot pastāvīgi līdz 35 darba galdiem. Plus esam iekārtojuši lekcijas telpu, kurās varam uzņemt līdz 50 cilvēkiem.»

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Workland Group šī gada martā uzsāks sava otrā biroju centra - Workland Telegraph -iekārtošanu Rīgā, informē uzņēmumā.

Tas atradīsies vēsturiskajā telegrāfa ēkā Vecrīgā, Audēju un Kalēju ielas stūrī. Ēkas kopējo rekonstrukciju jau veic tās īpašnieks Nordic and Baltic Property Group, kopumā ieguldot 4,75 miljonus eiro. Darbus plānots pabeigt šī gada februāra beigās, un tad plānots uzsākt darbu pie telpu pielāgošanas koprades strādāšanas vajadzībām.

Pirmais Workland biroju centrs Rīgā - Workland Valdemāra - tika atklāts 2016. gadā. Jaunais biroju centrs Workland Telegraph, kas būs veidots atbilstoši koprades konceptam, būs orientēts uz vēl plašāku auditoriju, jo papildus privātiem birojiem piedāvās darba vietas atvērtās koprades telpās.

«Līdz ar jaunās paaudzes ienākšanu darba tirgū, mainās arī tendences un pieprasījums biroju telpu tirgū. Tā rezultātā strauji palielinās nepieciešamība pēc elastīgas un iedvesmojošas darba vides, un mēs, »Workland«, esam apņēmušies apmierināt šo pieprasījumu. Šobrīd mums jau ir četri veiksmīgi strādājoši biroju centri Tallinā, Rīgā un Viļņā, un līdz 2020. gadam plānojam ieguldīt 4,5 miljonus eiro vēl 10 biznesa centru izveidē Baltijas valstīs. Visi mūsu jaunie centri piedāvās gan privātos birojus, gan koprades telpas ar uzsvaru uz kopienas veidošanu centra iekšienē, kā arī starp mūsu centriem,» norāda «Workland Group» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Arvien vairāk uzņēmumi apsver iespēju pārcelt savu biroju uz koprades telpām. Šis nekustamā īpašuma tirgus segments kļūst arvien pieprasītāks, korekcijas telpu izvēlē ieviesusi arī COVID-19 pandēmija.

2020. gadā kopstrādes biroju centru skaits pasaulē sasniegs 20 tūkstošus, liecina CoworkingResources and Coworker.com veiktais pētījums The 2020 Global Coworking Growth Study. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gadam šis skaits dubultosies un koprades biroju telpās strādās aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Pandēmija ir bijusi kā katalizators pieprasījumam pēc viegli piemērojamām kopstrādes un privāto biroju telpām, atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl). "Ir pieaugusi uzņēmumu neskaidrība par nākotnes norisēm, tas ir ietekmējis arī biroju pārvaldību. Ir grūti paredzēt, vai uzņēmumi tuvākajā laikā paplašinās vai sašaurinās savu darbību, kāds būs attālinātā darba īpatsvars - daudzi uzņēmumi ir secinājuši, ka viņiem nav vajadzīgi pašreizējie lielie biroji, jo puse no darbiniekiem strādā attālināti. Tāpēc ir vērojama tendence, ka aizvien vairāk uzņēmumu apsver iespēju tradicionālos birojus, kuri bieži vien tiek nomāti uz neelastīgiem nosacījumiem – ilgtermiņā vai neatbilstošā platībā - mainīt uz ātri piemērojamiem birojiem, kas piedāvā arī dažādus pakalpojumus," konstatē I. Hāls.

Rīgas kopdarba telpu piedāvājumu papildina jauns koprades birojs "UP Office"

"UP Office" reizē darbosies arī kā platforma, kas saved kopā potenciālos biznesa partnerus un pieredzes bagātus ekspertus, tādējādi sekmējot katra jaunā uzņēmēja izaugsmi. "Koprades telpu iekārtojumam par pamatu ņemta gadsimtiem senā fen šui mācība, kas mērķtiecīgi tiks pielietota arī mūsu biedru personības iezīmju analizēšanā un sadarbības veicināšanā," norāda "UP Office" biroja vadītāja Agnese Žagata.

Koprades telpas koncepcijas pamatā ir ideja par dzīvas enerģijas radīšanu telpās, tādējādi nodrošinot vidi dinamiskam, radošam un iedvesmas pilnam darbam. "Vēlamies, lai ikviens, kurš šeit darbojas, realizē savu potenciālu un savas biznesa ieceres pēc iespējas efektīvāk un veiksmīgāk, tāpēc izmantojam dažādus zinātnes virzienus un metodes, kas palīdz vieglāk noteikt un atklāt cilvēka talantus un vēlamo darbības virzienu, lai gūtu panākumus un piepildījuma sajūtu," viņa teic.

Valmierā durvis vērusi koprades darbnīca "DARE", kurā ikvienam interesentam sniegta iespēja bez papildus maksas izmantot modernas iekārtas, instrumentus, telpas un tehnisko atbalstu, lai varētu strādāt pie jauniem produktiem, to prototipiem un dažādiem radošiem projektiem.

"DARE" telpās pieejams arī ražošanas līnijas simulācijas rīks, esošo ražošanas procesu analīzei.

Šobrīd darbnīcā pieejamas divas telpas, kur katrai dots īpašs koprades nosaukums – "Siltumnīca" un "Garāža".

"Garāžā" notiks radoši grafikas un dizaina eksperimenti. Tur pieejama grafikas prese, sietspiede, gaismas galds topošajiem un esošajiem dizaineriem.

Savukārt "Siltumnīcā" pieejami 3D printeri, 3D skeneris, 3D pildspalvas, šujmašīnas, overloks, lodēšanas stacijas un aprīkojums, kā arī foto laboratorija, lai kvalitatīvi iemūžinātu savu jaunāko realizēto ideju. Tāpat pieejams aprīkojums kokapstrādei un metālam. Tuvākajā laikā DARE telpas tiks aprīkotas ar CNC frēzi, kā arī lāzergriezēju.

Inovāciju stratēģiju uzņēmums Helve kopā ar Citadele banku atklājis Future Hub akseleratora otro programmu, veicinot ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām.

Akseleratora otrās programmas laikā no 2021. gada septembra līdz decembrim jaunuzņēmumiem tiks dota iespēja strādāt pie šobrīd aktuālajiem ilgtspējas izaicinājumiem kopā ar tirgū vadošajiem uzņēmumiem. Akseleratora otrās programmas mērķis ir veicināt kopradi arī starp tirgū vadošajiem uzņēmumiem un nodrošināt ilgtspējīgu inovāciju attīstību starp industrijām.

Koprades akselerators pašlaik aicina Future Hub pieteikties Baltijas, Ziemeļvalstu un tuvējā Centrāleiropas reģiona jaunuzņēmumus, kas darbojas tādās jomās kā pārtika, lauksaimniecība, mobilitāte, pilsētvide, enerģētika, piegādes ķēžu loģistika, CO2 mērīšana, ESG un citas.

Lai veicinātu tādu inovāciju attīstību, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus un tiecas uz labāku nākotni, Helve 2020. gada nogalē izveidoja pirmo atvērto inovāciju akseleratoru Baltijā Future Hub. Akselerators saved kopā Eiropas līmeņa jaunuzņēmums ar Baltijas uzņēmumiem, lai radītu praktiskus risinājumi uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumiem.

Konferences “Slush” ietvaros notiekošo Latvijas jaunuzņēmumu un investoru brokastu mērķis ir veicināt Latvijas jaunuzņēmumiem iespēju satikt savai jomai saistošos investorus

Šo pasākumu rīko “Techchill” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. “20 Latvijas jaunuzņēmumi tiksies ar 40 starptautiskiem investoriem, kurus mūsu komanda ir ielūgusi, balstoties uz jaunuzņēmumu darbības jomām. “Slush” ir pasaulē vadošā jaunuzņēmumu konference, līdz ar to Latvijas jaunuzņēmumiem šī ir unikāla iespēja piekļūt tik ļoti plašam investoru lokam,” teic Madara Ermansone, “TechChill” vadītāja.

Pasākumā piedalīsies divdesmit Latvijas jaunuzņēmumi un tehnoloģiju uzņēmumi, to skaitā “Entangle”, “Marine Digital”, “Vigo”, “Robotic Solutions”, “Roboeatz”, “LightSpace Technologies”, “FIXtender”, “TrustSearch”, “Mappost”, “Overly”, “Snapio”, “PVStream”, “Scada”, “Sizz App”, “Catalyco”, “Telemedicine”, “InLable”. Kopumā ar Latvijas jaunuzņēmumiem tiksies četrdesmit investoru pārstāvji no tādiem akseleratoriem, uzņēmumiem un riska kapitāla kompānijām kā “Superhero Capital”, “Startup Wise Guys”, “Karma Ventures”, “Inventure”, “Next Media Accelerator”, “Microsoft”, “Brightly Ventures”, “Baltic Sandbox”, “VIGO Ventures”, “Vertical”, “Practica Capital”, “Albion VC”, “Nordic Ninja VC”, “Seedrs” un citām.

#Latvijas jaunuzņēmumiem programmas iespēju izmantošanā ir īpašas priekšrocības.

Microsoft atvēris jaunu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem Microsoft for Startups, kas būs pieejama visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Nākamo divu gadu laikā Microsoft ieguldīs 500 miljonus ASV dolāru, sniedzot jaunuzņēmumiem piekļuvi tehnoloģijām, pieeju mārketinga kanāliem un konsultatīvu atbalstu.

Programma nodrošina jaunuzņēmumiem iespēju izmantot Azure mākoņa platformu, tehnisko atbalstu un izstrādātāju rīkus bez maksas.

Jaunā programma palīdzēs jaunuzņēmumiem paplašināt klientu bāzi, izmantojot Microsoft 800 000 partneru ekosistēmu visā pasaulē, kuri saviem klientiem nodrošina mākonī balstītus risinājumus. Programma palīdzēs jaunuzņēmumiem sagatavoties lielo uzņēmumu klientu apkalpošanas standartiem, kā arī izmantot Microsoft pārdošanas kanālu tīklu. Tāpat programmas dalībniekiem tiks piedāvāts Microsoft ScaleUp akseleratora un Microsoft Ventures riska kapitāla komandas atbalsts.

Finanšu tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumi var pieteikties specializētai akselerācijas programmai Wise Guys Fintech

Programma sāksies nākamā gada pavasarī un norisināsies īpaši iekārtotās kopā strādāšanas telpās Swedbank Latvija centrālajā ēkā. Programmu veido Latvijā jau iepazītais akselerators Startup Wise Guys, piesaistot pasaules līmeņa finanšu tehnoloģiju mentorus. Programmu atbalsta Swedbank, jaunuzņēmumiem piedāvājot telpas, pieeju zināšanām, tirgum un bankas API.

Wise Guys Fintech programmas ietvaros jaunuzņēmumi saņems 20 tūkstošu eiro investīciju, iespēju strādāt pilnībā aprīkotās, modernās kopā strādāšanas telpās, intensīvu trīs mēnešu akselerācijas programmu ar pasaules mēroga finanšu tehnoloģiju mentoriem, kā arī pieeju Swedbank API caur atvērtās sadarbības platformu Open Banking.

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri, bet dienā vidējais klientu skaits ir 25, stāsta Coworking Liepaja līdzīpašnieks un vadītājs Intars Zēns.

Koprades telpas par darba vietu pārsvarā izvēlas cilvēki, kuri ir kādu laiku dzīvojuši ārpus Liepājas, bijuši ārvalstīs, kā arī ārzemnieki. Vietējie iedzīvotāji savus paradumus maina lēnām un atvērtā tipa biroju izvēlas reti.

Iegūt atbalstošu vidi un domubiedrus – šāda ir viena no svarīgākajām atšķirībām, strādājot koprades birojā nevis vienam savās mājās, norāda I. Zēns. Arī darba vietas izmaksas ir zemākas, strādājot koprades birojā, it sevišķi, ja darba vieta Liepājā nepieciešama dažas dienas nedēļā.

I. Zēns norāda uz atšķirīgo salīdzinājumā ar citiem koprades birojiem ārpus Rīgas – Coworking Liepaja darbojas bez pašvaldības finansiālas līdzdalības.

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība ASV mēnesī izmaksās aptuveni 8000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce.

«LIAA pārstāvniecības ASV aptuvenās izmaksas ir 8000 eiro mēnesī, tai skaitā biroja telpu īre 1450 eiro mēnesī,» sacīja Vilistere-Lāce.

Viņa teica, ka LIAA pārstāvniecībā ASV pagaidām strādā viens cilvēks, tās vadītājs Toms Zvidriņš.

Jau ziņots, ka saskaņā ar ekonomikas ministra Arvils Ašeradena (V) ceturtdien konferencē «TechChill» uzsvērto, ir noslēdzies pērn uzsāktais darbs pie Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvniecības Silīcija ielejā, ASV un kopš februāra jaunuzņēmumiem pieejama stratēģiska un profesionāla pārstāvniecība Silīcija ielejā. Latvijas pārstāvniecība izveidota kopstrādes biroja ēkā «WeWork», kas ir globāla koprades platforma inovatīviem, strauji augošiem tehnoloģiju jaunuzņēmumiem.

#Pērn uzsāktais darbs pie Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvniecības Silīcija ielejā ir noslēdzies.

Pērn uzsāktais darbs pie Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvniecības Silīcija ielejā ir noslēdzies un no šā gada februāra jaunuzņēmumiem pieejama pārstāvniecība globālajā startup tīklošanās vietā un investoru piesaistes karstākajā punktā - Silīcija ielejā, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas pārstāvniecība izveidota kopstrādes biroja ēkā WeWork, kas ir globāla koprades platforma inovatīviem, strauji augošiem tehnoloģiju startup uzņēmumiem. «Būtiskākais ieguvums Latvijas uzņēmumiem ir WeWork plašā starptautiskā pārstāvniecība - ar 150 lokācijām vairāk nekā 50 pasaules pilsētās, kas nozīmē, ka turpmāk Latvijas startup uzņēmēji jebkurā no šīm vietām varēs izmantot gan biroja telpas, gan biznesa tīklošanās un sadarbības iespējas ar citiem jaunuzņēmumiem visā pasaulē,» informē Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

#«Domāju, ka 2018. gadā Latvijā vajadzētu parādīties jaunuzņēmumiem apdrošināšanas jomā. Šis lauks Latvijā ir faktiski tukšs un ir perspektīvs.»

Vaicāta, kuru startup attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā, Startup Wise Guys jaunzņēmumu atlases vadītāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv vadītāja Egita Poļanska laikrakstam Dienas Bizness min vairākus – HackMotion, CastPrint, Notakey, DigiPulse, TheMonetizr, Robotic Solutions, CEnOS, Solfeg.io un Airboard.

«Protams, ļoti interesē, kā veiksies Anatomy Next ar lielo investīciju raundu, kā arī dažiem citiem salīdzinoši lielajiem jaunuzņēmumiem,» teic E.Poļanska.

Nordigen līdzdibinātājam Robertam Bernānam ir interesanti sekot līdzi jaunuzņēmumiem, kuri strādā konservatīvās nozarēs, tādēļ viņš vēros, kā veiksies Edurio, kā arī nosacītiem jaunpienācējiem – Anatomy Next un Toneboard. «Latvijā ir virkne ar jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši sava produkta vērtību, un būs interesanti pavērot, kuri no tiem spēs kļūt par patstāvīgiem biznesiem. Šajā grupā ir diezgan daudzi jaunuzņēmumi, starp kuriem minami ir tādi kā Notakey un Hackmotion,» viņš teic. Savukārt Anatomy Next līdzdibinātājs Sandis Kondrāts aicina sekot līdzi Toma Zvidriņa aktivitātēm Silīcija ielejā, būvējot Latvijas un ASV ekonomisko tiltu.

Apdrošināšanas industrijas tehnoloģiskā attīstība no banku sektora atpaliek par vismaz 10 gadiem. Tomēr, lai gan apdrošināšanas nozarē inovācijas ienāca krietni vēlāk, tai ir arī zināmas priekšrocības, jo ir iespēja mācīties no banku pieredzes un arī kļūdām, un ar salīdzinoši lielu precizitāti prognozēt nākamos nozares tehnoloģiskos attīstības posmus.

Vēl salīdzinoši nesen bankas bija izteikti skeptiskas par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu spēju (Revlout, N26, Wise u.c.), iekarot savas pozīcijas un noturēties tirgū. Tomēr tās ne tikai ieguva lietotāju uzticību, bet arī izraisīja strauju nozares tehnoloģisko izrāvienu, tostarp lika ievērojami sarosīties arī bankām. Tam sekoja nākamais nozares attīstības lēciens ar atvērtās sadarbības platformas jeb open banking iniciatīvu, kas deva iespējas licenzētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem saņemt pieejas banku klientu datiem un piedalīties inovatīvu risinājumu izstrādē.

Iespējas, ko sniegs atklātā apdrošināšana

EIOPA (apdrošināšanas jomu uzraugošā iestāde Eiropas Savienības līmenī) ir noslēgusi publiskas konsultācijas par open insurance jautājumu, apkopojot ieinteresēto pušu viedokļus. Nākamais posms ir atbilstoša normatīva regulējuma izstrāde.

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai vēl vairāk veicinātu jaunuzņēmumu rašanos Latvijā un to straujāku attīstību, kas labvēlīgi ietekmēs gan inovāciju sistēmas attīstību, gan veicinās riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šā gada 19. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja EM sagatavotos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei.

«Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi – tomēr sasniegts ir daudz. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Jāatzīst, ka abpusēji esam daudz mācījušies – gan jaunuzņēmumu kopiena, kas, strauji augot, būvē iekšējo nozares kultūru, gan politikas veidotāji, mācoties elastīgi pielāgot atbilstošākos risinājumus netradicionālas nozares attīstībai», pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanas ASV to apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi; tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesē satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus

«Pirms gandrīz pusgada Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē «TechChill» paziņoja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanu ASV, Silīcija ielejā. Šajos mēnešos pārstāvniecību kopā apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi. Kopš atvēršanas pieci uzņēmumi un kopā deviņi cilvēki izmantojuši iespēju strādāt «WeWork» kopstrādes biroju ēkā. Telpu izmantošanas ilgums ir no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Piemēram, automatizētas tāmēšanas programmatūras izstrādātājs «Fulfilli» vairāk nekā mēnesi strādāja no biroja telpām Sanfrancisko, bet blokķēdes tehnoloģiju uzņēmums «Monetizr» šajos mēnešos biroja telpas izmantojis jau trīs reizes,» stāsta Toms Zvidriņš, Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV vadītājs. Tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesējot satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus. Pārstāvniecība bieži palīdz ar kontaktiem un informāciju par vietējo biznesa vidi un pasākumiem.

Arī Latvijas reģionos sāk iedzīvoties koplietošanas biroja telpu pieeja, kas jau pārbaudīta un atzinību ieguvusi daudzās pasaules pilsētās, tostarp tādas izveidotas arī Venstpilī, kur tās nodrošina jaunizveidotais Ventspils Biznesa atbalsta centrs, informē Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītāja asistente Santa Serdjukova.

«Koplietošanas biroja telpas izveides iecere Ventspilī mums bija jau pirms dažiem gadiem, kad apstājāmies pie tā, ka nebija pārliecības par pieprasījuma potenciālu relatīvi nelielā pilsētā kāda ir Ventspils. Bet šobrīd situācija ir nobriedusi un pateicoties Ventspils pilsētas kopējai pieejai biznesa atbalstam, kur jau kādu laiku īpašu lomu ieņem spēcīgs atbalsts tieši informāciju un komunikāciju nozaru (IKT) biznesa projektiem, šāda «co-working» vieta ir izveidota un esmu pārliecināts, ka tiks labi apdzīvota,» pārliecināts ir Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītājs Salvis Roga.

Pirmo koprades telpu Ventspilī, kas īpaši aktuāli var būt jaunajiem uzņēmumiem, kā arī jau esošiem uzņēmējiem kā alternatīva savam birojam vai darbam mājās, izveidojis Ventspils Biznesa atbalsta centrs sadarbībā ar Ventspils pašvaldību.

Valmieras Attīstības aģentūra uzsākusi veidot koprades darbnīcu (makerspace), kas būs pirmā tāda veida darbnīca Valmierā.

Darbnīcu plānots atvērt 2020. gada februārī, un tā atradīsies Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) telpās, Purva ielā.

Koprades darbnīcas mērķis ir kļūt par ilgtspējīgu vietu, kas sekmē radošumu, veicina jaunu uzņēmumu veidošanos un vietējās sabiedrības iesaisti.

Tās galvenie darbības virzieni: jaunu uzņēmumu rašanās un esošo attīstība, nodrošinot prototipu izveides un to testēšanas iespējas; ikvienam pieejamas, atvērtas darbnīcu telpas, iekārtas un instrumenti, kā arī tehniskais atbalsts; regulāras radošās darbnīcas un tematiskās aktivitātes dažādām mērķgrupām – ģimenēm ar bērniem, skolēniem, studentiem, uzņēmējiem, entuziastiem u.c.; jauniešu iesaiste uzņēmējdarbības vidē, ietverot VDMV audzēkņu mācību procesu, vispārizglītojošo skolu mācību aktivitātes, kā arī Vidzemes Augstskolas studentu praktiskos un studiju darbus.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.