Ķīmisko vielu datubāze MolPort piedāvā zinātniekiem vajadzīgās vielas vienuviet, komplektējot pasūtījumu kaut no 35 dažādiem piegādātājiem.
«Mēs mainām reaģentu tirgu. Esam dzirdējuši reālus stāstus, ka, pirms darbu sāka MolPort un līdzīgas kompānijas, zinātnieki pa dažādām datubāzēm un katalogiem katrai vielai meklēja piegādātājus, organizēja komunikāciju, loģistiku. Tolaik, kad sākām darbu, lielākajai daļai piegādātāju mājaslapās nemaz nebija norādītas cenas un noliktavā pieejamais daudzums. Bieži vien tur bija rakstīts, ka šāda viela tiem ir, bet, lai uzzinātu cenu un pieejamo daudzumu, bija jāzvana. Tas prasīja ilgu laiku. Lai vienam testam sagādātu simt vielu paraudziņus, vienam cilvēkam pagāja vesels mēnesis. Mēs savācām visus katalogus vienuviet un uztaisījām datubāzi, kur var meklēt ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc vielas struktūras. Pie mums ir redzams, kas ir šīs vielas piegādātāji, cik tā maksā, cik ilgā laikā atsūtīs, cik liels vielas daudzums ir noliktavā. Katru nakti tiek atjaunināti 80% noliktavas datu. Pārējie 20% tiek sinhronizēti mazliet retāk, jo ne visiem piegādātajiem ir tādas IT sistēmas, ar ko var viegli integrēties,» stāsta Imants Zudāns, SIA MolPort vadītājs.
MolPort klienti pārsvarā ir zinātnieki, kas strādā zāļu agrīnās izpētes fāzē. Viņi vispirms ar skaitļošanas metodēm, turklāt arvien biežāk ar mākslīgā intelekta palīdzību, izrēķina, kuri savienojumi varētu būt piemērotākie kādas slimības ārstēšanai, un tālāk eksperimentē ar daudzsološākajām vielām. MolPort ir pircēji no 60 valstīm. Lielākā daļa ir no Eiropas un Ziemeļamerikas, bet ir arī daži lojālie klienti Dienvidamerikā, Austrālijā, Āzijā. Šobrīd Amerika nodrošina 40% no uzņēmuma apgrozījuma, taču viss potenciāls vēl netiek izmantots, tāpēc, visticamāk, tuvākajā laikā kompānija atvērs pārstāvniecību ASV.
MolPort darbojas jau 11 gadus. 2006. gadā I. Zudāns studēja un strādāja pēcdoktorantūrā ASV. Viņš astoņus gadus bija prom, bet nolēma atgriezties, jo tolaik Latvijā viss strauji attīstījās. Neredzot sev vietu akadēmiskajā vidē, kur nebija paredzams, vai pēc gada būs darbs, viņš atsaucās uzņēmēja Jāņa Ošleja iecerei izveidot ķīmisko vielu datubāzi. Tolaik gan piegādātāju, gan pasūtītāju pusē valdīja tādi kā Mežonīgie Rietumi – daudzi piegādātāji nepārdeva vielas nezināmiem un, viņu skatījumā, ne pārāk uzticamiem pasūtītājiem, arī ne visi tirgotāji bija godprātīgi. Tobrīd Amazon jau bija radījis piemēru, ka var savākt kopā daudzas grāmatas un izveidot labu tirgus vietu, kur tās ērti iegādāties.
Visu rakstu Septiņi miljoni reaģentu vienuviet lasiet, pirmdienas, 26.marta laikrakstā Dienas Bizness!