Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Šodien Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē tika atklāta Latvijas ekspozīcija ar nosaukumu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»), kas apskata to, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūras projekti un ar tiem saistītie procesi iemiesojuši dažādas idejas par sadzīvi un nācijas veidošanu.

Ekspozīcijas ietvaros notika arī grāmatas «The Architecture of Together and Apart: An Inquiry into Apartment Buildings» prezentācija.

Latvija Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās jau astoto reizi, un pie Latvijas paviljona «Together and Apart» izveides gandrīz gadu strādājusi starpdisciplināra kuratoru komanda: arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa. Šajā laikā izstādes autori ir izpētījuši un apkopojuši informāciju par daudzdzīvokļu namu arhitektūru un tās lomu sabiedrības organizēšanā, kā arī piesaistījuši plašāku autoru loku, tostarp fotogrāfu Reini Hofmani, tēlnieku Ivaru Drulli un mākslinieci Darju Meļņikovu paviljona eksponātu izveidē.

Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē par uzvarētāju žūrija atzinusi metu ar devīzi How will we live together with a machine?/Kā sadzīvot ar mašīnu?, kura autors ir arhitektu birojs NRJA (no rules just architecture) ar komandu.

NRJA radošo komandu veido arhitekti Uldis Lukševics, Zigmārs Jauja, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica un Inga Dubinska, kā arī kuratore un projektu vadītāja Austra Bērziņa, komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Bērziņa.

Žūrija konkursa uzvarētāju novērtējusi ar 432 punktiem no 500 iespējamiem. Saskaņā ar metu konkursa nolikumu jau tuvākajā laikā konkursā uzvarējušo metu vēl izvērtēs iepirkuma komisija.

Metu konkursā kopumā piedalījās četri pretendenti, no kuriem 2.vietu ieguva biedrības «FOLD» projekts Periphery/Perifērija, bet 3.vietu - «Liberation Architects» Utopijas kopīgumam.

Kā sadzīvot ar mašīnu? autoru komanda izstrādātajā ekspozīcijā konceptuāli analizē indivīda, sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbību arhitektūras kontekstā. Autori uzsver: «Ekspozīcija taustāmā un interaktīvā veidā iemieso cilvēka dzīvoto pieredzi saskarē ar arvien klātesošākām tehnoloģiskām inovācijām un satirizē indivīda un mašīnas savstarpējās attiecības, kas mūsdienās nereti robežojas ar absurdo. Tehnoloģiju inovācijas atstāj arvien mazāk telpas - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - ne tikai cilvēkam, bet arī arhitektūrai.

Valgā filmā iemūžināta kādas vecas koka daudzdzīvokļu mājas nojaukšana, un šī filma nākamgad tiks demonstrēta Venēcijas biennālē, alegoriski norādot uz mazpilsētu, kur arvien sarūk iedzīvotāju skaits, pielāgošanos jaunai situācijai visā Eiropā.

Divstāvu mājas nojaukšana Valgā sākās pagājušajā nedēļā, bet uz nofilmētā materiāla bāzes veidotās filmas nosaukums būs «Väärikas kahanemine» ("Cienījams sarukums").

«Arvien tukšākas mazpilsētas un cilvēku pārcelšanās uz lielajiem centriem ir problēma visā Eiropā, bet mēs esam piemērs plānošanā, kas virzīta uz šo samazinājumu,» norādījis Valgas apriņķa vecākais Markuss Lepiks.

Apriņķa arhitekts Jiri Tintera norādīja, ka subjektīvo attieksmi pret šo parādību varēs veidot katrs filmas skatītājs. «Katrs varēs pats izlemt, vai tajā saskata arhitektūras sagraušanu, pilsētas telpas kvalitātes celšanu, piekāpšanos vai cīņu, skumjo vai pozitīvo,» klāstīja Tintera.

Jau pirmajās Venēcijas mākslas biennāles dienās no 6. – 8. maijam, kad biennāle atvērta vienīgi mākslas profesionāļiem, Latvijas paviljons ARMPIT piedzīvojis lielu interesi, uzņemot ap 7000 apmeklētāju un saņemot atzinību, informē Latvijas paviljona pārstāve Marta Krivade.

Kurators Kaspars Vanags atzīst, ka Latvijas paviljons jau pirmajās dienās pirms oficiālās atklāšanas saņēmis īpaši augstu mākslas profesionāļu interesi: «Apmeklētāji uzsver, ka Latvijas paviljons pārējo starpā izceļas ar iespēju piedzīvot darbu kā notikumu, nepaliekot tikai mākslas novērotājos. ARMPIT skatītājiem to piedzīvo fiziski, jau ienākuši pa smagajām garāžas durvīm un nokļūstot darbnīcas atmosfērā – ejot cauri būvei, kāpjot pa kāpnēm, dzirdot darba dunu, piedzīvojot vīru videostāstus, pat sajūtot izmantoto materiālu smaržu.»

Vairāk nekā 80m2 plašā Latvijas multimediālā instalācija šogad veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Vastint Latvia, noslēdzot līgumu ar SIA PK Serviss par nulles cikla darbiem, sāk pirmās kārtas būvniecības darbus dzīvojamo ēku kompleksam Lindenholma. Tajā pilsētai raksturīgās daudzdzīvokļu ēkas būs veidotas ar piepilsētas privātmājām raksturīgajiem elementiem.

Lindenholma atrodas vienā no Rīgas pierobežas rajoniem – Mārupē, kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas sešas ēkas, piedāvājot 209 dažādas konfigurācijas dzīvokļus, kas topošajiem iemītniekiem tiks piedāvāti ar pilnu apdari vairākos dizaina stilos. Projektā paredzētas plašas privātās ārtelpas ar terasēm vai balkoniem katram dzīvoklim. Tiks iekārtots arī plašs iekšpagalms tikai kājāmgājējiem.

Kopumā Lindenholmā būs vairāk nekā 650 dzīvokļi un daudzstāvu autostāvvieta. «Dzīvokļu pārdošanas procesu Vastint Latvia sāks pēc ēku nodošanas ekspluatācijā. Tas ļaus jaunajiem īpašniekiem klātienē aplūkot un iejusties sevis izvēlētajā dzīvoklī,» nākamos soļus komentē Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors.

56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu, informē pasākuma rīkotāju pārstāve Marta Krivade.

Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa atlējumu. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori Gaudeamus.

Bijušās tekstilfabrikas Boļševička teritorijā mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis šodien demonstrēja 56.Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona multimediālo instalāciju Armpit.

Vairāk nekā 80m² plašās multimediālās instalācijas sarežģīto konstrukciju dēļ tā vispirms uzbūvēta Latvijā. Lai arī mākslinieki uzsver, ka ARMPIT būvniecība noslēgsies Venēcijā un šodien redzamais darbs nav pilnībā pabeigts, tas rada priekšstatu par to, ko no 9. maija – 22. novembrim redzēs starptautiskais biennāles skatītājs Venēcijā.

Jau vēstīts, ka Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu. Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā.

Gastronomiskie prieki, māksla, arhitektūra, kalnu virsotnes un traukšanās uz veikborda dēļa – atvaļinājums ir īstais brīdis bagātināt sajūtu un zināšanu bagāžu

Pasaulē un Latvijā izteiktāka ir tendence doties tematiskos ceļojumos, kuru laikā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta mākslas baudīšanai, vēstures un arhitektūras iepazīšanai vai vēderpriekiem. «Pieprasītākie ir ceļojumi saistībā ar mākslu – operas izrāžu, mākslas galeriju un muzeju apmeklējumi. Bieži vien cilvēki vēlas doties uz Milānas Teatro alla Scala izrādēm, bet, protams, arī Vīne un Londona ir mākslas baudītāju galamērķi. Iecienīti ir arī Bregenzas un Zalcburgas festivāli, taču tie vairāk domāti īsteniem operu cienītājiem.

Biļetes un ceļojumi uz šiem pasākumiem tiek pasūtītas vismaz pusgadu iepriekš,» stāsta ceļojumu aģentūras Vanilla Travel direktore un valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca. Ceļotāji biežāk dodas atbalstīt arī latviešu māksliniekus ārzemēs, piemēram, dodas uz Alvja Hermaņa izrādēm vai novērtēt operdziedātāju Annas Ņetrebko un Elīnas Garančas dziedājumus. No mākslas pasākumiem ir pieprasīta Venēcijas Biennāle, viņa turpina.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) un mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis t/c Galerija Centrs esošajā Rīdzenes ielā ceturtdien atklāja skulpturālu objektu-skatāmlūku, kas ir atsauce uz šī gada Latvijas paviljonu ARMPIT 56. Venēcijas mākslas biennālē.

Skulpturālais objekts ir kā pirkstu nospiedums vērienīgajai Latvijas ekspozīcijai Venēcijā. Tas kopā ar Latvijā pazīstamākā arhitektūras fotogrāfa Anša Starka fotogrāfijām, kas tapušas ekspozīcijas uzbūves laikā, ir centiens notvert Latvijas paviljona sajūtu un iedzīvināt to tepat Rīgā, norāda LLMC vadītāja Solvita Krese.

«Ņemot vērā, ka par Latvijas paviljonu saņemam tik daudz labu atsauksmju no visas pasaules un pirmajā mēnesī to apmeklējuši jau 26 tūkstoši mākslas skatītāju, mēs nolēmām sajūtu par ARMPIT ienest arī Rīgas pilsētvidē. Venēcija ir tālu, ne visiem sasniedzama, taču šeit – Rīdzenes ielā katrs var pienākt un ielūkoties skatāmlūkā, lai noķertu sajūtu par tur uzcelto Latvijas paviljonu,» par skulpturālo objektu stāsta S.Krese.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Turpinot darbu pie pilsētvides uzlabošanas Rīgā, labāko risinājumu meklēšanai un pieņemšanai domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienestam pievienojusies galvenā ainavu arhitekte Indra Purs un galvenā dizainere Evelīna Ozola.

“Līdz ar augstas raudzes pieredzes bagātu profesionāļu pievienošanos Pilsētas arhitekta dienesta komandai, tas varēs darboties pilnā kapacitātē, lai rūpētos par kvalitatīvas, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgas pilsētvides veidošanu. Galvenās ainavu arhitektes un galvenās dizaineres uzdevums ir uzraudzīt publiskās ārtelpas kvalitāti Rīgai nozīmīgajos projektos,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Pilsētas arhitekta dienests ir RDPAD struktūrvienība, kuras atbildība ir arhitektūras, ainavas un dizaina kvalitātes pārvaldība, ko īsteno koordinējot un profesionāli atbalstot nozīmīgus publiskās ārtelpas un arhitektūras projektus, veicinot arhitektūras un pilsētvides projektēšanā un uzturēšanā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī popularizējot sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiski.