Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē par uzvarētāju žūrija atzinusi metu ar devīzi How will we live together with a machine?/Kā sadzīvot ar mašīnu?, kura autors ir arhitektu birojs NRJA (no rules just architecture) ar komandu.

NRJA radošo komandu veido arhitekti Uldis Lukševics, Zigmārs Jauja, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica un Inga Dubinska, kā arī kuratore un projektu vadītāja Austra Bērziņa, komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Bērziņa.

Žūrija konkursa uzvarētāju novērtējusi ar 432 punktiem no 500 iespējamiem. Saskaņā ar metu konkursa nolikumu jau tuvākajā laikā konkursā uzvarējušo metu vēl izvērtēs iepirkuma komisija.

Metu konkursā kopumā piedalījās četri pretendenti, no kuriem 2.vietu ieguva biedrības «FOLD» projekts Periphery/Perifērija, bet 3.vietu - «Liberation Architects» Utopijas kopīgumam.

Kā sadzīvot ar mašīnu? autoru komanda izstrādātajā ekspozīcijā konceptuāli analizē indivīda, sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbību arhitektūras kontekstā. Autori uzsver: «Ekspozīcija taustāmā un interaktīvā veidā iemieso cilvēka dzīvoto pieredzi saskarē ar arvien klātesošākām tehnoloģiskām inovācijām un satirizē indivīda un mašīnas savstarpējās attiecības, kas mūsdienās nereti robežojas ar absurdo. Tehnoloģiju inovācijas atstāj arvien mazāk telpas - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - ne tikai cilvēkam, bet arī arhitektūrai.

Turpinot darbu pie pilsētvides uzlabošanas Rīgā, labāko risinājumu meklēšanai un pieņemšanai domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienestam pievienojusies galvenā ainavu arhitekte Indra Purs un galvenā dizainere Evelīna Ozola.

“Līdz ar augstas raudzes pieredzes bagātu profesionāļu pievienošanos Pilsētas arhitekta dienesta komandai, tas varēs darboties pilnā kapacitātē, lai rūpētos par kvalitatīvas, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgas pilsētvides veidošanu. Galvenās ainavu arhitektes un galvenās dizaineres uzdevums ir uzraudzīt publiskās ārtelpas kvalitāti Rīgai nozīmīgajos projektos,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Pilsētas arhitekta dienests ir RDPAD struktūrvienība, kuras atbildība ir arhitektūras, ainavas un dizaina kvalitātes pārvaldība, ko īsteno koordinējot un profesionāli atbalstot nozīmīgus publiskās ārtelpas un arhitektūras projektus, veicinot arhitektūras un pilsētvides projektēšanā un uzturēšanā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī popularizējot sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiski.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Lietuva un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu "dzeltenajā" sarakstā, līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu.

Piektdien valdība sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits.

Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto "Eurostat 2019" valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var atšķirties.

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi.

Jaunnedēļ tiks parakstīts trīspusējs līgums starp Valgas pagasta domi, Valkas novada domi un būvdarbu firmu AS "TREV-2 Grupp" par projekta "Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra attīstība" būvdarbu uzsākšanu.

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne citas valsts pārvaldes iestādes nespēj pamatot, kāpēc tikusi mainīta interpretācija par to, kas ir profesionāls sportists, kā rezultātā pašlaik trešā labākā Latvijas vīriešu basketbola komanda Covid-19 stingro ierobežojumu laikā nevar Latvijas teritorijā piedalīties Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) spēlēs.

Visas pārējās LIBL komandas - piecas no Latvijas un astoņas no Igaunijas - saskaņā ar Latvijas valdības noteikto regulējumu drīkst turpināt piedalīties sacensībās.

IZM norāda, ka "Latvijas Universitātes" (LU) komandā ir sportisti, kuri nekvalificējas profesionāla sportista definīcijai, taču nepaskaidro, kāpēc tāds regulējums ir ieviests. Iepriekšējo Covid-19 ierobežojumu laikā profesionālā sportista jēdziens šādi netika traktēts.

Līdz 15.novembrim klātienē atļautas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, tostarp LIBL spēles, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti. Saskaņā ar Sporta likuma 19.pantu profesionāls sportists ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu de facto vairs nepastāvēs, trešdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli".

Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības pārstāvjus informēja par datiem, kas liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 2.septembrī Lietuvā ir 16,28, bet Igaunijā - 14,72. Viņš atsaucās uz sarunu ar Baltijas valstu kolēģiem, kuri pauda bažas par saslimstības rādītāju pieaugumu savās valstīs, vienlaikus vaicājot, vai Latvija piekristu ieviest pagaidu noregulējumu, nepiemērojot prasību par obligātu 14 dienu pašizolāciju, ja cilvēks atgriežas Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas. Ārlietu ministrs piebilda, ka gadījumā, ja Latvija nepiekritīs pagaidu noregulējumam, valdībai būs jālemj par šīs situācijas risināšanu pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā.

Līdz vasarai, kad Tartu notiks plašākie Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas pasākumi, pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu nav iespējams nodrošināt, un, kā apgalvo Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", tādu maršrutu var izveidot ne agrāk kā rudenī, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu nodrošināšana drīzumā nav iespējama, lai gan Igaunijas Klimata ministrija šim mērķim piešķīrusi 300 000 eiro.

"Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss norādīja, ka ierasti vilcienu kursēšanas grafiki tiek sagatavoti ilgam laikam uz priekšu. Lai varētu sākt satiksmi starp Tartu un Rīgu, "Elron" izmantotie vilcieni "Stadler Flirt" ir jāsertificē darbībai Latvijā. To veic ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras starpniecību. Latvijā jāveic arī vilcienu izmēģinājuma braucieni.

Otrs jautājums ir par tāda maršruta darbības modeli, piemēram, vai Igaunijas mašīnists var vadīt vilcienu bez Latvijas mašīnista atrašanās blakus. "Elron" maršruta izveidē ir jāsadarbojas ar Latvijas pasažieru vilcienu operatorkompāniju "Pasažieru vilciens", kas strādā ar zīmolu "Vivi", raksta "Tartu Postimees".

Šo piektdien, 4.septembrī, sasaukta valdības ārkārtas sēde par situāciju pierobežā Covid-19 apstākļos.

Valdības sēdes dienaskārtībā iekļauti iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pieteiktie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Noteikumu grozījumu saturs patlaban nav pieejams, tomēr šonedēļ, 2.septembrī, notikušajā valdības sēdē izskanēja informācija, ka drīzumā atkal varētu tikt noteikti ierobežojumi personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm.

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Cargo" piektdien veicis pirmos izmēģinājuma braucienus no Lietuvas caur Latviju uz Valgas dzelzceļa staciju Igaunijā, paziņoja uzņēmumā.

"LTG Cargo" preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite-Misjūne ziņu aģentūrai BNS teica, ka uz Igauniju aizvesti 50 cisternu vagoni ar apmēram 5000 tonnām naftas produktu.

Kravas vilciens ceturtdien, 22.februārī, plkst.17.30 devās ceļā no Mažeiķu rajona un Valgā ieradās piektdienas priekšpusdienā.

"LTG Cargo" neatklāja kravas īpašnieku, tomēr Mažeiķu rajonā darbojas naftas importa un pārstrādes kompānija "Orlen Lietuva".

"LTG Cargo" valdes priekšsēdētāja Egle Šime paziņoja, ka uzņēmumam ir visi nepieciešamie sertifikāti no Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras un Baltijas valstu nacionālajām institūcijām, kas atbildīgas par starptautisko pārvadājumu drošumu.

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ieceļošanai Latvijā no Lietuvas un Igaunijas būs krietni sarežģītāki un niansētāki, salīdzinot ar ierobežojumiem, kas attiecas uz ieceļošanu no pārējām Eiropas valstīm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa pagaidām atturējās sīkāk izklāstīt Veselības ministrijas sagatavotos ceļošanas ierobežojumu priekšlikumus attiecībā uz Baltijas valstīm, norādot, ka šodien gaidāmās valdības sēdes laikā tajos, visticamāk, tiks veiktas kādas korekcijas, ņemot vērā uzņēmēju viedokli.

Ministre apliecināja, ka īpaši ceļošanas nosacījumi Baltijas valstu iekšienē attieksies uz mācībām un darbu. Viņķele arī skaidroja, ka stingrāki ceļošanas ierobežojumi sniedz iespēju nenoteikt tik stingrus ierobežojumus valsts iekšienē.

"Mēs varam lemt par labu brīvākām attiecībām ar kaimiņiem, bet tas palielina risku, ka, inficēšanās rādītājiem pieaugot, mums būs jātaisa kaut kas stingrāks valsts iekšienē, un to, manuprāt, mūsu sabiedrība nevēlētos piedzīvot, jo šobrīd mēs dzīvojam gandrīz normālu dzīvi ar visai nelieliem ierobežojumiem," stāstīja veselības ministre. Viņa uzsvēra - viena no svarīgākajām lietām ir tā, bērni var klātienē apmeklēt skolu.

Igaunijas pārvadātājs "Elron" plāno sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu, Tartu un Tallinu ne vēlāk kā šī gada oktobrī, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV informē, ka patlaban starpministriju līmenī ir panākta konceptuāla vienošanās par PV un "Elron" sadarbības uzsākšanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai starp Rīgu, Tartu un Tallinu.

Kompānijā informē, ka līdz šim diskutēts, ka Igaunijas pārvadātājs varētu pagarināt savu esošo maršrutu Tallina-Tartu-Valga vienreiz dienā līdz Rīgai.

Vilciena atiešana no Valgas uz Rīgu plānota vakarā, bet no Rīgas uz Valgu rīta pusē. Latvijas pusē vilcienam pieturot Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.

PV pārstāvji piebilst, ka līdz tam Igaunijas pārvadātājam jāpaveic zināmi mājasdarbi, piemēram, jāiziet sertifikācijas process vilcienu izmantošanai Latvijas teritorijā un VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā, jāaprīko sastāvs ar nepieciešamo aprīkojumu un jāpielāgo apziņošanas sistēma.

Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", augusta vidū sāks testēt vilcienus plānotajā maršrutā Tartu-Rīga.

"Elron" tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Merts Ērenpreiss sacīja, ka pirmais izmēģinājuma brauciens ar vilcienu "Stadler Flirt" gaidāms augusta vidū, un iespējamas problēmas varētu rasties saistībā ar radiosakariem un vilcienu iekļaušanos Latvijas dzelzceļa koridorā.

"Pirms desmit gadiem visi "Elron" vilcieni Igaunijā ieradās caur Latviju, tomēr šajā laikā daudz kas ir mainījies. Tādēļ mēs plānojam izvērtēt vilcienu spējas iekļauties dzelzceļa koridora konstrukcijās un aprīkojumā un pārbaudīt to savienojamību ar Latvijas dzelzceļu, izmantojot jaunos radiosakarus," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Ērenpreiss.

Viņš norādīja, ka Latvijas dzelzceļā tiek veikti plaši radiotīkla rekonstrukcijas darbi un dzelzceļa posms starp Rīgu un Valku tiek aprīkots ar jaunu radiosakaru sistēmu. "Mums ir jābūt gataviem jaunās sistēmas ieviešanai," sacīja Ērenpreiss.