Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Satversmes tiesa ir atzinusi par atbilstošu Satversmei strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu, Db informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Tiesa secināja, ka vecāku pabalsta mērķis ir kompensēt personai darbā gūstamos ienākumus, kurus tā zaudē bērna kopšanas dēļ, un sniegt atbalstu ģimenei, kurā ir bērns. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības principam, tiesa secināja, ka nestrādājošie vecāki un strādājošie vecāki neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Personas, kas vienlaikus saņem darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā, nekā tās personas, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu. Pirmajā gadījumā pēc vecāku pabalsta saņemšanas ģimenes labklājības līmenis palielinās, bet otrajā – paliek iepriekšējā līmenī.

Sociāli apdrošinātie vecāki, kuriem no šā gada 1.oktobra radīsies tiesības uz vecāku pabalstu, varēs saņemt vienlaikus gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. Izmaiņas paredz iespēju vecākiem izvēlēties saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1 vai 1,5 gada vecumam, informē Labklājības ministrija (LM).

No 1.oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem noteiktas tiesības vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, pabalsta pieprasīšanas dienā būs iespēja izvēlēties vecāku pabalsta apmēru un izmaksas periodu: vienā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 60% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1 gada vecumam. Papildus viens no vecākiem saņems bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā; otrā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1,5 gada vecumam, papildus vienam vecākam saņemot bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā.

Ministru kabineta sēdē jau otro nedēļu pēc kārtas sākās diskusijas par koalīcijā politiski panāktās «demogrāfijas vienošanās» atbilstību Satversmei.

Atšķirīgi viedokļi bija Labklājības ministrijai (LM), Tieslietu ministrijai (TM), kā arī atsevišķā vārdu apmaiņā iesaistījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība). J. Bordāns klāstīja, ka LM pozīcija saistībā ar jauno vecāku pabalstu kārtību nav korekta – pats risinājums satversmības riskus izturēs, savukārt likumprojekta anotācija tos var neizturēt. Viņš arī pārmeta, ka anotācija šādā veidā sagatavota politisku iemeslu dēļ.

Savukārt V. Dobrovskis uzsvēra, ka LM tikai tehniski izpildījusi to, ko uzdevusi koalīcija. «Nacionālā apvienība nepārtraukti jaucas LM kompetencē,» viņš sacīja. Pēc premjera teiktā, LM tikai pilda «pastnieka funkcijas», iesniedzot to, ko nolēmusi koalīcija.

Lai precizētu izskanējušo informāciju par plānotajām izmaiņām vecāku pabalsta aprēķināšanā, Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ar šī gada 1.jūliju paredzēts noteikt vecāku pabalsta maksimālo apmēru ne vairāk kā 500 latus mēnesī tiem vecākiem, kuriem bērni dzims, sākot ar šī gada 1.jūliju.

Tas nozīmē, ka vecāki, kuri izmantos bērna kopšanas atvaļinājumu un bērna pirmajā dzīves gadā nestrādās, varēs pretendēt uz vecāku pabalstu ne lielāku par 500 latiem mēnesī. Savukārt tie vecāki, kuri jau šobrīd izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu un nestrādā, turpinās saņemt jau aprēķināto summu.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām par 50 % plānots samazināt vecāku pabalstu visiem strādājošiem vecākiem, neskatoties uz bērna dzimšanas laiku. Tas nozīmē, ja šobrīd aprēķinātais vecāku pabalsts ir 600 lati mēnesī, tad sākot ar š.g. 1.jūliju strādājošā vecāka pabalsts tiks samazināts līdz 300 latiem.

Vienlaikus LM uzsver, ka uz pabalstu, kas piešķirts līdz š.g. 1.jūlijam, neattieksies noteiktie «griesti» – ne vairāk kā 500 latu. Šādā gadījumā strādājošo vecāku pabalstam tiks piemērots vienīgi 50 % samazinājums. Piemēram, ja šobrīd vecāku pabalsts ir aprēķināts 1200 lati, pēc 1.jūlija strādājošā mamma vai tētis varēs rēķināties ar pabalstu 600 latu apmērā.

Tiešo platības maksājumu pretendentiem šogad ir iespēja platību maksājumu iesniegumus aizpildīt un iesniegt elektroniski. Elektroniskā pieteikšanās uz platību maksājumiem 2008. gadā ir pirmais solis Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumu elektroniskās pieteikšanās sistēmas izveidē, kuru plānots attīstīt arī turpmāk.

Platību maksājumu pieteikumu elektroniskā iesniegšana notiek divos etapos. Pretendentam, noslēdzot līgumu, vispirms jāreģistrējas kā Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) lietotājam, lai saņemtu unikālu lietotāja identifikatoru un paroli. Pēc tam pretendents par apsaimniekotajām lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām aizpilda pieteikuma formu un iezīmē laukus elektroniskā kartē.

Lai pieteikšanās kartība būtu labāk saprotama, LAD mājas lapā ievietota arī videofilma ar skaidrojumu, kas pēc kārtas darāms, aizpildot pieteikumu. Jāpievērš uzmanība tam, ka ievadītā informācija ir noteikti jāsaglabā, kā arī to ir iespējams labot, taču ieteicams to darīt ne vairāk kā vienu reizi dienā.

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai arī Saeimas Sociālo lietu komisija secinājusi, ka pēc koalīcijā politiski panāktās «demogrāfijas vienošanās» veidotais likumprojekts būtībā ir brāķis, to nolemts konceptuāli atbalstīt.

Deputāti vakar komisijas sēdē secinājuši, ka valdības iesniegtie likumprojekti, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā, būtībā ir brāķis. Tāpēc ministrijām uzdots sagatavot atzinumus par deputātu izstrādātajiem alternatīvajiem likumprojektiem, skaidro Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. «Taču, tā kā ierēdņi līdz komisijas sēdei šo uzdevumu izpildīt nespēja, šodien bijām spiesti atbalstīt valdības piedāvājumu. Vienojāmies alternatīvo likumprojektu tekstu iestrādāt kā priekšlikumus uz otro lasījumu,» viņa norāda.

Saeimas Preses dienestā DB informēja, ka atbilstoši Saeimas Kārtības rullim nevienu likumprojektu nevar izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finanšu ministra atsauksme.

Saeima konceptuāli atbalstījusi likumprojektus, kas paredz mainīt dažādu pabalstu izmaksas kārtību jaunajiem vecākiem.

Iepriekš Saeimas Sociālo lietu komisija atzina, ka valdības iesniegtie likumprojekti, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā, būtībā ir brāķis, taču nepaspēja sagatavot citu piedāvājumu. Plānots, ka alternatīvā likumprojekta teksts tiks iestrādāts kā priekšlikumi uz otro lasījumu, ļaujot vecākiem izvēlēties, cik ilgi saņemt pabalstus.

«Kaut arī jaunā sistēma sociāli apdrošinātam vecākam visā pusotra gada laikā nodrošinātu kopumā lielāku pabalsta apmēru, tomēr tiem vecākiem, kuriem ir svarīgi viena mēneša apjomu saņemt vismaz tādā pašā apmērā, kā līdz šim, ir jābūt izvēles iespējai, un to mēs uz otro lasījumu arī noteikti sagatavosim un iestrādāsim,» apliecināja deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta apmēra ierobežojumiem. Lieta ir ierosināta pēc zvērināto advokātu biroja MAQS Law Firm un Māmiņu Kluba pieteikuma.

Sūdzībā apstrīdēts vecāku pabalsta ierobežojums, kas tiek piemērots gadījumā, ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un ir noteikts 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

ST pieņēma lēmumu ierosināt lietu par šī likuma 5.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91. un 110.pantam.

Satversmes 1., 91. un 110.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī to, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Labklājības ministrijas (LM) 2014.gada budžeta prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, paredz LM sagatavotie priekšlikumi 2014.gada budžetam.

Kopumā visu aktivitāšu īstenošanai LM 2014.gadā papildu nepieciešami 37,8 miljoni latu.

Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti materiālās situācijas uzlabošanos, palielinot materiālo atbalstu noteiktām cilvēku ar invaliditāti grupām, norāda ministrijas pārstāvji.

Proti, no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā varētu saņemt 58,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti - 54 latus mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu 97,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājums nav paredzēts.

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Tikai 52% aptaujāto vecāku uzskata, ka viņu bērns ēd veselīgi vai drīzāk veselīgi, otra puse vecāku atzīst, ka viņu bērns ēd neveselīgi vai arī vecākiem grūti novērtēt sava bērna uztura veselīgumu.

16% no aptaujātajiem vecākiem ir pārliecināti, ka viņu bērns ēd veselīgi, par to liecina Unilever pētījums, kas veikts sadarbībā ar OMG Latvia un Snapshot 2009. gada februāra sākumā un kurā piedalījās 937 respondenti.

Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, Latvijas vecāki savu bērnu ēšanas paradumus vērtējuši viskritiskāk, jo Igaunijā 52% aptaujāto vecāku un 44% aptaujāto vecāku Lietuvā pārliecināti atbildējuši, ka viņu bērni ēd veselīgi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

No nākamā gada 1.janvāra nodarbinātie vecāki par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam saņems jaunu – vecāku pabalstu, un tam nebūs noteikta maksimālā robeža, norāda Labklājības ministrija (LM).

Jauno vecāku pabalstu varēs saņemt viens no bērna vecākiem – māte vai tēvs – 70 % apmērā no algas, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka pabalsta apjoms līdzināsies algai, no cilvēks saņem uz rokas, un ģimene varēs saglabāt līdzšinējos ienākumus. Minimālais vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem būs 63 lati mēnesī.

Jauno vecāku pabalstu saņems nodarbinātie vecāki, proti, vecāki, par kuriem pirms bērna piedzimšanas ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas nodarbinātiem vecākiem aizstās līdzšinējo bērna kopšanas pabalstu, ko izmaksāja no valsts pamatbudžeta. Ņemot vērā pamatbudžeta iespējas, bērna kopšanas pabalstam līdz šim bija noteiks maksimālais apmērs – 392 lati mēnesī. Uzsākot pabalsta izmaksu no sociālās apdrošināšanas budžeta, tas tiks aprēķināts bez griestiem, ņemot vērā katra cilvēka veiktās sociālās iemaksas.

Visbiežāk ģimenes uzskata, ka labākais modelis budžeta pārvaldīšanai ir kopīgs maciņš, atklāj DNB bankas veiktā vecāku aptauja par naudas līdzekļu pārvaldīšanas paradumiem ģimenēs.

33% respondentu atzina, ka vislabākais variants būtu kopīgs maciņš abiem – kartes un internetbankas pieejas ir zināmas abiem. Šādu izvēli visbiežāk atbalsta gados jauni respondenti vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem.

Nedaudz mazāk vai 28% aptaujāto uzskata, ka viņiem piemērotākais veids ģimenes izdevumu pārvaldīšanai ir trīs maciņu ieviešana jeb atsevišķa nauda katram saviem tēriņiem un kopīga nauda maksājumiem. Savukārt piektā daļa uzskata, ka katram pašam jābūt sava maciņa turētājam. 16% aptaujāto norādīja, ka maciņa turētājam ģimenē jābūt tikai vienam ģimenes loceklim, bet 1% gadījumu respondenti norādīja citus līdzekļu pārvaldīšanas veidus.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai novērstu vecāku pabalsta iespējamās pārmaksas, ir mainīta vecāku pabalsta izmaksas kārtība. Ja līdz šim vecāku pabalstu maksāja avansā, tad turpmāk cilvēkiem, kuriem bērns būs dzimis pēc 2011. gada 1. jūlija, to izmaksās par iepriekšējo mēnesi, atsaucoties uz Labklājības ministrijas (LM) sniegto informāciju, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šādas izmaiņas paredzot grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību. Šādi pašlaik izmaksā arī bezdarbnieka pabalstu.

LM speciālisti skaidrojuši, ka izmaiņas ir nepieciešamas, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vecāku pabalstu izmaksā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par periodiem, kuros cilvēks atradies bērna kopšanas atvaļinājumā vai nav guvis ienākumus kā pašnodarbinātais. Proti, izmaksājot pabalstu par iepriekšējo mēnesi, VSAA jau vairākumā gadījumu būs šādu informāciju no VID saņēmusi un neradīsies domstarpības iespējamo pārmaksu gadījumā, piemēram, ka pabalstu izmaksā avansā, bet, saņemot VID ziņas, izrādās, ka to saņemt nebija tiesību.

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Rīgas dome sauks pie atbildības būvdarbu veicējus Emmas ielas un Vecāķu prospekta krustojumā, kur vakar bija izveidojies milzīgs sastrēgums.

Kanalizācijas rekonstrukcijas darbu veicēji SIA Ostas celtnieks vakar Emmas ielas un Vecāķu prospekta krustojumā satiksmi nav organizējusi atbilstoši saskaņotajai satiksmes organizācijas shēmai- konstatējis Rīgas domes Satiksmes departaments. Par konstatēto pārkāpumu tiek sastādīts administratīvais akts iesniegšanai Rīgas pašvaldības policijā. Šovakar satiksmes plūsma Emmas ielas un Vecāķu prospekta krustojumā tiks nodrošināta bez ierobežojumiem.

Atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem būvdarbu veicējs ir atbildīgs par darbu veikšanu un satiksmes organizāciju remontdarbu vietā.

Vakar, apsekojot Emmas ielas un Vecāķu prospekta krustojumu, Satiksmes departaments konstatēja, ka remontdarbu vietā satiksme netiek organizēta atbilstoši par satiksmi atbildīgajās institūcijās saskaņotajai satiksmes organizācijas shēmai un Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam. Tāpat konstatēts, ka reālā būvdarbu gaita neatbilst iepriekš plānotajam.

Lēmums par to, kādas izmaiņas skars sociālo pabalstu sistēmu, valdība pieņems nākamnedēļ – otrdien vēl nav panākta vienošanās par to, kādas izmaiņas nepieciešamas vecāku pabalstu, bezdarbnieku pabalstu un pensiju sistēmā, arī piedāvājumi ir visai atšķirīgi.

Līdz nākamajai valdības sēdei Labklājības ministrijai jāizvērtē tas, vai iecerētās izmaiņas nav pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) otrdien pieļāva, ka izmaiņas, kas skar vecāku pabalstus, kas tiek maksāti bērna dzīves pirmajā gadā, reāli varētu stāties spēkā 306 dienas pēc attiecīgu likuma grozījumu pieņemšanas. Tādējādi izmaiņas neattiektos uz iedzīvotājām, kas jau gaida bērnu.

Tagad U. Augulis pieļauj, ka Labklājības ministrija varētu rosināt atgriezties pie kādreizējās sistēmas, proti, likumā noteikt, ka strādājošiem vecākiem vecāku pabalsts netiek piešķirts. Tomēr jāņem vērā, ka šis savulaik pastāvējušais ierobežojums tika atcelts ar Satversmes tiesas lēmumu.

Plānots, ka nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana, kā arī vecāku apdrošināšana), paliks nemainīga – 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09% un darba ņēmējs – 9%, informēja Labklājības ministrija.

Balstoties uz Labklājības ministrijas (LM) plānotajiem 2008.gada budžeta rādītājiem, ir izstrādāts sociālo iemaksu likmes sadalījums atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām. 2008.gadā tas plānots šāds:

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem 33,09%

(darba devējam - 24,09%; darba ņēmējam – 9%)

Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu 28,26%

(darba devējam - 20,57%; darba ņēmējam – 7,69%)

Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji 30,61%

(darba devējam - 22,28%; darba ņēmējam – 8,33%)

Pašnodarbinātie (arī I vai II grupas invalīdi) 30,44%

Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu 28,02%