Ikgadējo Narvesen preses dienu ietvaros sadalītas balvas preses izdevējiem par sasniegumiem preses tirdzniecība dažādās kategorijās. Balvas dalīja gan preses tirgotājs Narvesen, gan preses izplatītājs - Preses serviss. Vislielākais balvu birums tika žurnāliem un izdevniecībai Žurnāls Santa- kopā 10 balvas.

Narvesen nominācijas:

Pārdotākais dienas izdevums:

1.Vesti Segodņa (IN Fenster)

2.Diena (izdevniecība Laikraksts Diena)

3.Latvijas Avīze (izdevniecība Latvijas Avīze)

Pārdotākais nedēļas izdevums:

1. Privātā dzīve (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Ieva (izdevniecība Žurnāls Santa)

3. Kas jauns (izdevniecība Rīgas viļņi)

Pārdotākais 2 nedēļu izdevums

1. Ievas stāsti (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Patiesā Dzīve (izdevniecība Rīgas viļņi)

3.Ievas māja (izdevniecība Žurnāls Santa)

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

RIX Rīgas lidosta šogad uzsāks ambiciozu attīstības plānu īstenošanu – sāksies jaunā pasažieru termināļa būvniecība un darbs pie lidostas pilsētas RIX Airport City izveides.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas veicinās visas Latvijas konkurētspēju reģionā un tautsaimniecības attīstību. Lai īstenotu stratēģiskos plānus, ir radīts konkurētspējīgs un mūsdienīgs RIX Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Valdības piedāvātā Pievinotās vērtības nodokļa (PVN) likme (nedz 10%, nedz 21% apmērā) ir nepieņemama un preses industriju iznīcinoša. Tā 2008. gada 10. decembra ārkārtas sēdē secināja Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA).

LPIA vairākkārtīgi savu pozīciju ir paudusi Latvijas Republikas Saeimai un valdībai. Taču līdz šim brīdim tā nav saņēmusi ne atbildi ne arī konstruktīva dialoga iespējas.

Latvijas Preses izdevēju asociācija pieprasa:

1. saglabāt 5% PVN likmi preses industrijai 2009 gadam, jo abonēšanas kampaņa 2009 gadam jau ir praktiski noslēgusies;

2. attiecināt pazemināto (10%) PVN likmi preses izdevumiem sākot no 2010 gada;

Ņemot vērā izveidojušos situāciju LPIA biedri rīt, 2008. gada 11. decembrī uzsāk brīdinošu protesta akciju aizstāvot sabiedrības tiesības būt informētiem.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas vārdā:

Ivars Zariņš, Izdevniecība Žurnāls Santa

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone ar šodienu ieņem izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektores amatu, šorīt Latvijas Radio atzina Pētersone.

Bijusī VID vadītāja stāstīja, ka brīdī, kad pieņēmusi lēmumu pamest VID, viņa zināja, ka dzīvē vēlas kardinālas pārmaiņas un bijusi vēlme strādāt privātajā sektorā. Rezultātā Pētersone pieņēmusi izaicinājumu kļūt par izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektori.

Neskatoties uz to, ka Pētersonei nav nedz izglītības, nedz pieredzes mediju jomā, viņa stāstīja, ka cieši seko līdzi tam, kas notiek mediju jomā.

Pēc Pētersones stāstītā, patlaban Latvijā sāk aktīvāk runāt par mediju jomas sakārtošanu, piemēram, tiek izstrādāts Mediju likums u.c. normatīvie akti. «Patlaban mediju joma tiek inventarizēta un sakārtota, tāpēc šo pārmaiņu laikā atbalstīšu Rīgas Viļņus ar savām zināšanām,» teica Pētersone.

Degvielas uzpildes staciju (DUS) Circle K darbiniekiem saistībā ar pāreju no Statoil zīmola uz Circle K visbiežāk klienti vaicā, kāpēc tiek veikta zīmola maiņa, un interesējas, kā pareizi izrunāt jauno nosaukumu, portālam db.lv atklāja Circle K Latvia Mazumtirdzniecības vadītājs Viesturs Astičs.

«Visbiežāk cilvēki vēlas uzzināt, kāpēc veicam zīmola maiņu. Mūsu darbinieki stāsta, ka mūsu īpašnieks – Kanādas uzņēmums Alimentation Couche Tard Inc. - pirms pieciem gadiem, iegādājoties Statoil Fuel & Retail uzņēmumu, Statoil zīmola lietošanas licenci ieguva tikai uz noteiktu laiku, jo ar Statoil zīmolu turpina darboties Norvēģijas naftas ieguves uzņēmums,» stāsta V. Astičs.

Viņš atzīmē, ka līdz šim kanādiešu grupas uzņēmums visā pasaulē strādāja ar pieciem lieliem zīmoliem un pienācis laiks izšķirties – turpināt darbu ar vairākiem vai ieviest vienu. Lai klienti visā pasaulē atpazītu uzņēmuma apkalpošanas standartus un piedāvājumus, nolemts saglabāt zīmolu, kuram ir vislielākais tirdzniecības vietu skaits, tāpēc turpmāk tiks lietots viens globāls zīmols – Circle K, kuram būs vairāk nekā 15 tūkstoši tirdzniecības vietu visā pasaulē.

Ar mērķi stiprināt tirgus pozīcijas Baltijas jūras reģionā SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta ir iegādājusies Somijas tūrisma karšu tirgus līderi – kompāniju Oy e-City Ab, kas pazīstama ar tās reģistrēto preču zīmi CITY-OPAS®.

Uzņēmuma kontrolpaketes iegāde atbilst SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta stratēģijai palielināt eksporta īpatsvaru un apjomu uzņēmuma apgrozījumā, stiprināt pozīcijas Ziemeļeiropas tirgū, iegūstot kanālus, kontaktus un bāzi SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta pakalpojumu un produktu pārdošanai.

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta valdes loceklis Mārtiņš Vimba norāda, ka «Somijas uzņēmuma iegādes galvenais mērķis ir palielināt abu kompāniju biznesa apjomu un vērtību, efektīvi un sinerģiski izmantojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, apvienojot paralēlās un saistītās aktivitātes». «CITY-OPAS® tirgus daļa, kompetence, reputācija un zīmola atpazīstamība, kā arī kontakti un vairāk nekā 15 gadu darījumu vēsture ar visu nozīmīgāko Somijas ekonomisko reģionu un pašvaldību tūrisma informācijas centriem un mediju partneriem nodrošinās būtiskas iespējas un kanālu SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta portfelī esošo produktu pārdošanai, jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai un eksporta kāpumam uz Somiju,» skaidro M. Vimba.

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Latvijas saldumu zīmols Laima vakar pavēstīja, ka, stiprinot zīmola konkurētspēju, izstrādāta jauna vizuālā identitāte. Taču portāla Db.lv lasītāji pauž izbrīnu par Laimas jaunās identitātes līdzību ar zīmola Leica logo. Arī tajā balti burti izvietoti uz sarkana apļa.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija pārstāve Inese Blaune, vaicāta, vai logo līdzība neradīs kādas problēmas turpmākajā darbībā, kā arī, vai, izstrādājot jauno logo, bija zināma šī līdzība, biznesa portālam Db.lv sniedza sekojošu skaidrojumu:

«Izstrādājot saldumu zīmola Laima jauno vizuālo identitāti, veicām apjomīgu izpēti. Viens no tās mērķiem bija salīdzināt zīmola vēsturisko un mūsdienu nozīmi. Rezultātā tika pieņemts lēmums apvienot elementus no trim nozīmīgiem Laimas periodiem. Pamatā saglabāts lakoniskais mūsdienu raksts, kas papildināts ar vijīgo līniju no pirmā Laimas logotipa, kas radīts vēl pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Līnija zīmei piešķir atraktivitāti un reizē pauž atvērtību, atdarinot smaidu. Arī logo krāsas izvēle ir likumsakarīga, jo tieši sarkanā ir bijusi Laimai raksturīgā krāsa vairāk nekā 40 gadus tās pastāvēšanas vēsturē.

Valsts pārvaldes iestādēm līdz 2015. gadam ir jāatsakās no saviem logo un to vietā jāizmanto valsts ģerbonis; eksperti lielu pievienoto vērtību nesaskata un aicina tā vietā domāt par jaunu darba vietu radīšanu.

Lai veicinātu valsts pārvaldes atpazīstamību un reprezentāciju, ļaujot sabiedrībai vieglāk identificēt valsts pārvaldi kā vienotu veselumu, valsts pārvaldē plānots ieviest vienotu vizuālās identitāti. «No nākamā gada valsts iestādes vairs nevarēs izmantot savus līdzšinējos logo un tām būs jāizmanto valsts ģerbonis. Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks atrisināts jautājums par krāsām. Piemēram, Nīderlande, kas pilnībā uz vienotu vizuālo identitāti pārgāja jau vairākus gadus iepriekš, atstāja nozarēm atšķirīgas krāsas, bet šobrīd mākslinieki var izpausties un piedāvāt savas idejas,» DB paskaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Ilze Pavlova. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos valsts ģerboni varēs neattēlot. Piemēram, uz maza izmēra priekšmetiem, kur tas nebūs saskatāms, un vietās, kas negarantēs valsts ģerbonim pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.c. Solis – vienotas vizuālās identitātes virzienā – ir pareizs, lai cilvēki spētu atšķirt, ar kādām iestādēm un organizācijām viņiem ir darīšana, tomēr šobrīd tā noteikti nav prioritāte, kas būtu jārisina, DB norādīja Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. «Šobrīd tiek sākts ar vienotu identitāti, nākamais solis varētu būt kopīgas funkcijas mājaslapām, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienkārši ir jāpārņem labākās funkcijas,» piebilda I. Kažoka.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atkārtoti atstādinājis no amata biroja priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš norāda, ka Vilnīša rīcība būtu skaidrojama ar medicīniskiem terminiem, jo juridisko to nav iespējams izskaidrot.

Vilnītis ceturtdien izdevis jaunu rīkojumu, ar kuru Vilks atstādināts no amata, aģentūrai BNS apstiprināja Vilks, kurš ceturtdien bija ieradies darbā. Vilks arī domā vērsties tiesā.

Savukārt premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pašlaik neesot nekādas informācijas par Vilnīša lēmumu, tādēļ Ministru prezidents pagaidām to nekomentē, aģentūrai BNS norādīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS pavēstīja, ka Vilnītis esot izpildījis Dombrovska rezolūciju un atjaunojis Vilku amatā, taču pēc tam KNAB priekšnieks atkārtoti atstādinājis no amata Vilku uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpina nepildīt Vilnīša tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedz ar PHARE projektu saistītos dokumentus. Vilks arī atsakās sniegt pēc būtības paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, tādējādi ar to nesadarbojoties, kas traucē veikt objektīvu un vispusīgu lietas izmeklēšanu, klāstīja KNAB pārstāve.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Saskaņā ar Lursoft datu bāzē pieejamo informāciju Latvijā lielākais izdevējs pēc izdoto masu informācijas līdzekļu skaita ir izdevniecības nams Petits. Izdevniecība Dienas Bizness, kas izdod 25 izdevumus, dala piekto vietu ar izdevniecību Santa.

Par to liecina Lursoft statistika par Uzņēmumu reģistrā apkopoto informāciju laika posmā no 01.01.1991 līdz 12.09.2008.

20 lielākie masu informācijas līdzekļu izdevēji (pēc izdoto izdevumu skaita):

1. Izdevējs Izdevumi Petits, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 46

2. Izdevniecības nams Fenster, 33

3. Mediju nams, SIA 30

4. Printshop, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 28

5./6. Dienas bizness, izdevniecība 25 / žurnāls Santa, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 25

7. Rīgas Viļņi, izdevniecība, Sabiedrība ar ierobežotu 24

8. Jaunie projekti, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 23

Pēc aģentūras LETA intervijas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieku Alvi Vilku pret viņu sākta dienesta pārbaude un biroja priekšnieks Normunds Vilnītis uzdevis pārmeklēt viņa darba kabinetu, lai atrastu diktofonu ar intervijas ierakstu, apstiprinājis A. Vilks.

Intervija notika septembra vidū, kad Vilks dažas dienas Vilnīša prombūtnē pildīja arī biroja priekšnieka pienākumus. Vilks savus paskaidrojumus jau sniedzis, taču pārbaude vēl turpinoties.

N. Vilnītis nebijis mierā ar Vilka izteikumiem intervijā, tādēļ lūdzis biroja preses cilvēkam izsniegt intervijas ierakstu. Preses pārstāvis atteicies to darīt, sakot, ka tad jāsaņem Vilka akcepts, bet tālāk sekoja Vilka kabineta pārmeklēšana.

Vilks apliecināja, ka viņa kabinetā ieskrējuši KNAB Iekšējā drošības biroja darbinieki un sākuši meklēt diktofonu. Izrādās, preses pārstāvis šo interviju jau bija paguvis izdzēst, jo aģentūra LETA, interviju atspoguļojot savā ziņu lentē, bijusi precīza un nekādi labojumi neesot bijuši nepieciešami.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

SIA "Izdevniecība "Dienas bizness"" valdē iecelts laikraksta "Diena" galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Tādējādi "Izdevniecības "Dienas bizness"" valdē turpmāk būs divi valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs Edgars Kots un valdes loceklis Madžiņš.

Izmaiņas reģistrētas ceturtdien, 22.decembrī.

"Izdevniecība "Dienas bizness"" 2021.gadā strādāja ar 744 205 eiro apgrozījumu, kas ir par 16,1% mazāk nekā gadu iepriekš, taču izdevniecība guva peļņu 126 077 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

"Izdevniecība "Dienas bizness"" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 821 344 eiro.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir E.Kots, kuram pieder arī SIA "Izdevniecība "Dienas Žurnāli"", SIA "Radio TV", SIA "Izdevniecība "Dienas mediji"".

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS „Olainfarm” 19. jūnijā paziņoja par zīmola maiņu, pārtopot par „Olpha”.

Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz no reģionāla spēlētāja izaugt par starptautisku farmācijas kompāniju, un „Olpha” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā, tuvāko desmit gadu periodā sasniedzot vismaz miljarda eiro apgrozījumu. Zīmola nomaiņa notiks pakāpeniski, jo farmācijas nozare ir stingri regulēta un tiks veiktas izmaiņas arī visu medikamentu reģistrācijas apliecībās, kas aizņem laiku procedūru dēļ uzraugošajās institūcijās.

"Pirms diviem gadiem uzņēmumam veiksmīgi mainījās akcionāri, kuri ir definējuši skaidru stratēģisko mērķi – paplašināšanās jaunos eksporta tirgos un starptautisko tirgu iekarošana ar attīstību veicinošu un konkurētspējīgu produktu portfeli. Tie nav tikai formulēti mērķi, to īstenošanai tiek veltīti visi resursi un desmitiem miljonu eiro investīcijas. Zīmola maiņa ir likumsakarīgs solis, lai no reģionāla spēlētāja mēs kļūtu par starptautisku kompāniju, piedāvājot globālajiem tirgiem saprotamu, labskanīgu un mūsdienīgu nosaukumu, vienlaikus saglabājot galveno kodolu no gadu desmitiem izmantotā un cilvēkiem tik pazīstamā „Olainfarm”," zīmola maiņu skaidro „Olpha” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Cenšoties kompensēt reklāmas aiziešanu no drukātajiem medijiem, izdevniecība Rīgas viļņi drīzumā lasītāju vērtēšanai nodos jaunu interneta portālu.

SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone Db.lv izstāstīja, ka nākamā gada martā pie lasītājiem nonākspilnīgi jauns interneta portāls. Sīkākas detaļas par projektu uzņēmēja šobrīd nevēlējās atklāt, taču kvalitatīvas informācijas cienītāji nebūšot vīlušies.

Lēmumu uzsākt biznesu interneta vidē uzņēmumu mudinājušas pieņemt tendences reklāmas tirgū. "Mēs redzam, ka pasaulē dienas avīzes lēnām izmirst un reklāmas lēnām pārvietojas uz internetu. Arī mēs jūtam reklāmas apjoma samazināšanos, tādēļ, lai nezaudētu šo naudu, izšķīrāmies par interneta portāla izveidošanu," stāstīja A. Simsone.

Valdes priekšsēdētāja nākamā gada budžeta plānošanas pārtraukuma laikā Db.lv pastāstīja, ka straujās izmaiņas valsts ekonomikā un iedzīvotāju pirktspējā ieviesušas jūtamas korekcijas uzņēmuma šī gada budžetā.