Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kas seko līdzi valstu progresam cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, oktobrī Islandi kopā ar Mongoliju un Zimbabvi pievienoja tā saucamajam pelēkajam sarakstam, kurā vēl atrodas tādas valstis kā Botsvāna un Sīrija. Tiek runāts, ka šajā sarakstā Islandi esot vēlējušās redzēt gan ASV, gan Apvienotā Karaliste.
Proti, tās ar Islandes precedentu gribējušas pasaulei demonstrēt, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu ir ļoti nopietna.
Islandes nonākšana līdz banku kraham bija līdzīga daudziem citiem trekno gadu stāstiem, kad lēta aizņemšanās noveda pie neaptverama spekulāciju burbuļa. Proti, geizeru salas iedzīvotāji bez īpašas kaulēšanās gan spekulēja ar nekustamajiem īpašumiem savā dzimtenē, gan bija izslavēti riskanto aktīvu pircēji ārpus valsts robežām. Dažkārt dzirdams salīdzinājums – ja ASV un Eiropa no vieglās naudas bija piedzērusies, tad Islande, kuras zvejnieki pārkvalificējās par baņķieriem, bija ballītes dalībniece, kura bezfilmā kaut kur planēja apkārt.
Tāpēc nav brīnums, ka slikto kredītu krīzes sākšanās pasaulē, kam sekoja pat vairāk nekā gadsimtu pārdzīvojušu finanšu institūciju bankroti ASV un vairākus desmitus dolārus maksājušu vērtspapīru cenas krišana līdz nullei, graujoši ietekmēja Islandes ekonomiku.
Tagad Islandē, neskatoties uz visiem pelēkajiem sarakstiem, nedzīvo slikti. Pasaules Banka rēķina, ka šajā valstī IKP uz vienu iedzīvotāju, ja ekonomikas izaugsmi izsaka pirktspējas paritātē (PPP), kur tiek ņemti vērā valstu atšķirīgie cenu līmeņi, 2018. gadā bija 48,61 tūkst. starptautisko ASV dolāru.
Šos rādītājus var salīdzināt arī ar Latviju. Mūsu valstī IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc PPP) 2018. gadā bija 26,22 tūkst. starptautisko ASV dolāru.
Visu rakstu par to, kā veicas Islandei, kura īsā laikā piedzīvojusi uzplaukumu, smagu banku krīzi, atkopšanos un nonākusi pelēkajā sarakstā, lasiet žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.