Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) rīcībā esošie dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģionos saņemti kopumā 1244 atlīdzību pieteikumi par ēku bojājumiem un par tiem BALTA atlīdzībās kopumā izmaksājusi 2,569 miljonus eiro.

Lielākā daļa no šiem negadījumiem reģionos radušies šķidruma vai tvaika noplūžu (50%), dabas stihiju iedarbību (19%) vai ugunsgrēku (14%) rezultātā. Salīdzinoši mazākais atlīdzību pieteikumu skaits tiek saņemts par īpašumu apzagšanu un tās laikā radītiem ēku bojājumiem (7%) vai īpašumam ļaunprātīgi nodarītiem bojājumiem (4%).

Apdrošinātāja rīcībā esošie dati liecina, ka, lai gan ugunsgrēki nekustamajos īpašumos notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde un dabas stihijas radītie postījumi, tomēr par šī tipa negadījumiem Balta cietušajiem izmaksā aptuveni desmit reizes lielākas atlīdzību summas. Pēdējo trīs gadu laikā par uguns nelaimēm īpašumos Balta atlīdzībās izmaksā vidēji 10 664 eiro par gadījumu, kamēr vidējais zaudējumu apmērs par šķidruma vai tvaika noplūdi ir 1107 eiro, bet vidējā atlīdzību izmaksa par dabas stihiju postījumu radītajiem zaudējumiem - 540 eiro.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Apdrošināšanas AS Balta vēlas piesaistīt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA apdrošināšanas veida klientus, kas izmantoja Balvas pakalpojumus.

Aprīļa vidū uz laiku tika apturēta visu apdrošināšanas sabiedrības Balva izsniegto licenču darbība līdz trūkumu novēršanai. Tas nozīmē, ka Balva turpina pildīt noslēgtos līgumus ar esošajiem klientiem, taču tai ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus. Saskaņā ar aplēsēm Balva aizņēma aptuveni 5% no kopējā apdrošināšanas tirgus Latvijā, taču nozīmīgs apdrošināšanas veids šai sabiedrībai bija OCTA, kuras tirgū Balva ieņēma mazāk nekā piekto daļu.

Biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis sadarbības līgumu ar apdrošināšanas kompāniju “Balta”.

Apdrošinātājs uz “Elemental Business Centre” pārcels savu centrālo biroju, kura kopējā platība būs gandrīz 2400 m2. “Balta” birojs aizņems vienas “Elemental Business Centre” ēkas 9. un 10. stāvu , kā arī 1. stāvā atradīsies 60 m2 liels klientu apkalpošanas centrs.

“Ir patiess gandarījums, ka, izvēloties pārcelt savu centrālo biroju tieši uz “Elemental Business Centre”, mūsu nomnieku portfelim pievienojies lielākais apdrošināšanas uzņēmums Latvijā. Esmu drošs, ka uzņēmuma pakalpojumus noteikti novērtēs arī citi biroju nomas kompleksa nomnieki. Arvien vairāk novērojam, ka uzņēmuma vēlme pārcelties uz modernām, energoefektīvām telpām norāda uz tā augsto darba kvalitāti, un “Balta” nav izņēmums. Tā kā šis uzņēmums ir zināms ar savu ilgtspējīgo pieeju it visā un apņemšanos darbiniekiem nodrošināt labākos darba apstākļus, esmu pārliecināts, ka “Elemental Business Centre” būs izcila mājvieta, kur turpināt savu attīstību,” norāda “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak) pieņēmis lēmumu pārtraukt savas darba gaitas uzņēmumā.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 2017. gada 15. maijam.

Bogdanam Benčakam ir vairāk nekā 17 gadus ilga pieredze apdrošināšanas nozarē un PZU grupā. Savu karjeru PZU grupā B. Benčaks uzsāka 1999. gadā kā speciālists juridiskajos jautājumos. Apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pilda kopš 2014. gada 22. oktobra.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 15. maijam. Par AAS Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pārņemšanu lemj AAS Balta padome. Jaunais AAS Balta valdes priekšsēdētājs tiks izziņots pēc oficiāla AAS Balta padomes lēmuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājuma.

Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.

Pēdējo trīs gadu laikā Balta atlīdzībās par zādzībām privātīpašumos izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Lai gan saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, ir gadījumi, kad īpašums tiek apzagts, saimniekiem esot mājās. Saskaņā ar BALTA informāciju šādos gadījumos zādzības visbiežāk tiek izdarītas naktīs, un zagļi par laupījumu izvēlas viegli sasniedzamas un ātri realizējamas lietas – juvelierizstrādājumus, mobilos tālruņus, planšetdatorus – vai citas nelielas elektropreces – darbarīkus, fotoaparātus. Retāk šādās situācijās tiek zagtas lielas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir sarežģītāka – BALTA pieredzē ir gadījums, kad mēģinājums iznest televizoru beidzies ar tā pamešanu pie sētas.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, negadījumu kuros automašīnas cietušas iebraucot bedrēs, bijis par 89% vairāk, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta apkopotie dati.

Apdrošinātājs norāda, ka ievērojamā skaitā nekvalitatīva ceļu seguma izraisītie bojājumi pieteikti arī maijā un jūnijā, kas liek domāt, ka bīstamas bedres uz Latvijas ceļiem vairs nav tikai ikgadējs pavasara fenomens.

Salīdzinot ar 2012. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad attiecīgajā periodā Balta reģistrējusi 264 negadījumus (pērn 140), kad iebraukšana bedrē radījusi zaudējumus automašīnai. Lielākā bedru nelaimes gadījumu intensitāte bijusi februārī, kad saņemti 69 atlīdzību pieteikumi. Tāpat liels negadījumu skaits (65 negadījumi) reģistrēts aprīlī.

«Lai arī bedres un to radītos bojājumus auto parasti saistām ar pavasari, šogad maijā un jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, varēja novērot atlīdzību skaita pieaugumu. Ja pērn attiecīgajā laika periodā reģistrējām 44 gadījumus, tad šogad tie bija jau 69 gadījumi. Šī tendence, kuru pēdējos gados novērojam aizvien izteiktāk, visticamāk, ir saistīta ar Latvijas ceļu kritisko stāvokli, par ko īpaši aktīvi šogad runā gan paši autovadītāji, gan valdība, gan ceļu remontētāji un būvētāji, tāpēc ceram, ka ar laiku šī situācija uzlabosies,» atzina Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) strādājusi ar neto peļņu 3,79 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,56 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, informē BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.

Gada pirmajos deviņos mēnešos BALTA apdrošināšanas prēmijās parakstījusi 64,5 (pēc OCTA atskaitījumiem) miljonus eiro, nodrošinot uzņēmumam 15,7% (pēc OCTA atskaitījumiem) izaugsmi un vienlaikus nedaudz apsteidzot kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas attiecīgajā periodā sasniegusi 15,0% (pirms OCTA atskaitījumiem). Savukārt pārskata periodā piekritušās atlīdzību prasības neto sastāda 35,7 miljonus eiro, kas ir par 13,5% vairāk nekā pērn (piekritušās atlīdzību prasības – perioda atlīdzību izdevumi).

«BALTA ir uzrādījusi ļoti spēcīgu sniegumu, turklāt esam spējuši nodrošināt lielāku izaugsmi nekā nedzīvības apdrošināšanas tirgus kopumā. Pateicoties veiksmīgajai darbībai un pozitīvajiem rezultātiem, esam saglabājuši nedzīvības apdrošināšanas tirgus līdera pozīcijas,» uzņēmuma rezultātus komentē Īans Kenedijs (Iain Kennedy), BALTA valdes priekšsēdētājs.

Reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par zivju produktu ražotāja SIA "Baltā Zivīte" izslēgšanu no PVN reģistra, liecina Lursoft dati.

SIA "Baltā Zivīte" no PVN reģistra tiks izslēgta, sākot ar 29.janvāri.

Kā rāda "Lursoft" dati, vēl pirms desmit gadiem SIA "Baltā Zivīte" apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro – 2010.gadā tas bija 10,93 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tas samazinājās. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,77 miljoni eiro, 2012.gadā – 3,72 miljoni eiro, bet 2013.gadā jau vairs tikai 548,46 tūkst.EUR.

Pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā SIA "Baltā Zivīte" apgrozīja 227,89 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 1,63 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmuma vadība norādījusi, ka tiek meklēti jauni produkcijas noieta tirgi, kas nav ne viegls, ne ātrs process, norādot, ka uzņēmums ir orientēts uz tālākpastāvēšanu.

Pagājis jau gandrīz gads, kopš spēkā stājušies grozījumi likumā «Par grāmatvedību», kas nosaka ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (PCTA).

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) rīcībā esošie dati, jaunie noteikumi atspoguļojušies arī straujā izmaksāto atlīdzību apjoma kāpumā – 2017. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA atlīdzībās izmaksāts teju sešreiz vairāk. Vidēji grāmatveža kļūda pērn izmaksājusi gandrīz pusotru tūkstoti eiro.

«To, ka jaunajiem noteikumiem ir priekšrocības, pasargājot ārpakalpojumu grāmatvežus un to klientus no finansiāliem zaudējumiem, apliecina arī Balta statistika: salīdzinot ar 2016. gadu, kad ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA apdrošināšana vēl nebija obligāta, pērn atlīdzību pieteikumu skaits pieaudzis par 200%. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotiem sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, bet esam kompensējuši uzņēmumiem radītos zaudējumus arī gadījumos, kad nav bijuši ievēroti skaidras naudas lietošanas nosacījumi, par kļūdaini veiktiem apkures aprēķiniem, par deklarācijas novēlotu iesniegšanu, kā arī nesaņemto darba nespējas pabalstu grāmatveža kļūdaini aizpildītas VSAOI atskaites dēļ,» tipiskākos gadījumus komentē Viktorija Antropova, Balta īpašuma un speciālo produktu un risku parakstīšanas pārvaldes Produktu vadītāja/Risku parakstītāja.

Pārtikas un saimniecības preču vairumtirgotājs SIA «Baltā bura» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 63,302 miljonu eiro apmērā, kas bija par 14,7% jeb 8,095 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Neskatoties uz ievērojamo apgrozījuma kāpumu, kompānijas peļņa pēc nodokļiem 2017.gadā samazinājās par 40% un bija 111 tūkstoši eiro.

SIA «Baltā bura» pērn pievienoja jaunus produktus savam produktu portfelim, kā arī turpināja uzlabot pārdošanas servisa kvalitāti, lai nodrošinātu augošo klientu pieprasījumu.

2017.gadā uzņēmums aktīvi attīstīja preču pārdošanu ārpus Latvijas. Tam izdevās noslēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vienu no lielākajiem kosmētikas un sadzīves ķīmijas veikalu tīkliem Ukrainā. Šī darījuma rezultātā SIA «Baltā bura» slēdza līgumus ar vairāk nekā 50 lielajiem Eiropas piegādātājiem.

2017.gada otrajā pusē, lai veiksmīgi attīstītu un atbalstītu tik strauju apgrozījuma palielināšanu, SIA «Baltā bura» akcionāri nolēma no saviem līdzekļiem palielināt kompānijas pašu kapitālu, nodrošinot subordinēto aizdevumu nepilna 801 tūkstoša eiro apmērā. Šie līdzekļi izmantoti, lai papildinātu sabiedrības apgrozāmos līdzekļus.

2016. gada trešo ceturksni Latvijas lielākā nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) noslēgusi ar 3,23 miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

BALTA parakstīto prēmiju apjoms gada deviņos mēnešos sasniedzis 56,1 miljonu eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 14% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pirmajos trīs ceturkšņos ir vien 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gada trešais ceturksnis noslēgts ar neto peļņu 3,2 miljonu eiro apmērā.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA norāda, ka OCTA un KASKO segmentā vērojama aptuveni 5% izaugsme, kas lielākoties saistīta ar automašīnu skaita pieaugumu, taču vienlaikus šajā segmentā palielinājies spiediens uz produktu rentabilitāti. BALTA norāda, ka apdrošinātāju rentabilitātes samazinājums saistīts ar trīs galvenajiem faktoriem – ceļu satiksmes negadījumu skaita pieqaugumu (saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 10 mēnešos negadījumu skaits palielinājies par 9%), vidējo atlīdzību summu pieaugumu un jaunu automašīnu zādzību skaita pieaugumu. Vienlaikus pozitīvas tendences vērojamas īpašuma apdrošināšanā – tirgus izaugsme sasniegusi 5%, turklāt šis pieaugums saistīts ar to klientu skaita palielinājumu, kuri īpašuma apdrošināšanas segmentā ir jaunpienācēji. Tas nozīmē, ka ir palielinājusies sabiedrības vēlme pasargāt sevi no neparedzētiem zaudējumiem, saglabājot finansiālo stabilitāti.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Latvijas autovadītājiem šogad aktualizējušās problēmas ar vējstikliem – no gada sākuma līdz jūlija beigām pieteikto bojāto vējstiklu skaits ir pat teju 20% lielāks nekā tādā pašā laika posmā pērn, novērojuši apdrošināšanas sabiedrības Balta darbinieki.

Visvairāk bojājumu ar vējstikliem noticis ceļa posmā Jelgavas un Lietuvas virzienā – tur bojājumu gadījumu skaits ir par aptuveni 20% lielāks nekā citur Latvijā, liecina Balta dati.

Lai arī vējstiklu bojājumu skaits šogad ir palielinājies, apdrošināšanas uzņēmuma dati liecina, ka šie bojājumi ir saglabājuši savu proporcionālo daļu kopējā negadījumu ainā. Neskaitot vējstiklu bojājumus, atlīdzības izmaksātas par sadursmēm ar citiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem negadījumiem. 2013. gadā līdz jūlija beigām no kopējā KASKO atlīdzību pieteikumu skaita gandrīz ceturtdaļa pieteikto gadījumu ir tieši vējstiklu bojājumi. Arī 2012. gadā pieteikto vējstiklu negadījumu apjoms ir līdzīgs – 24%.

Apdrošināšanas AS Balta (PZU grupa) aizvadīto gadu noslēgusi ar četru miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 12%, informē kompānijas pārstāvji.

Balta parakstīto prēmiju apjoms 2016. gadā sasniedzis 75,2 miljonus eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 12% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pērn ir ap 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gads noslēgts ar neto peļņu četru miljonu eiro apmērā. BALTA saglabājusi arī līdera pozīcijas apdrošināšanas tirgū – tās tirgus daļa 2016. gadā sasniegusi 28%.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta pārstāvji norāda, ka galvenais Latvijas apdrošināšanas tirgus virzītājspēks 2016. gadā bija jaunu klientu un objektu apdrošināšana. Piemēram, OCTA apdrošināšanā tirgus pieaugums ir faktiski vienāds ar jaunu vieglo automašīnu pieaugumu gada laikā – 4%. Tomēr, tā kā apdrošināšanas tirgus kopumā vairāk aug uz jaunu klientu un objektu rēķina, tad rentabilitāte no apdrošināšanas darbības samazinās. Šo samazinājumu sekmē pieaugošais ceļu satiksmes negadījumu skaits un vidējās atlīdzības summu pieaugums, kā rezultātā atlīdzību izmaksas pieaug ātrāk nekā prēmijas. Savukārt atlīdzību izmaksu pieaugums tiek kompensēts ar apdrošinātāju efektivitātes pieaugumu, strādājot ar zemākiem komisiju un administratīviem izdevumiem. Balta pārstāvji prognozē, ka līdzīgas tendences efektivitātes uzlabošanā turpināsies arī 2017. gadā. Vienlaikus ļoti pozitīvi vērtējams fakts, ka sabiedrība ar katru gadu arvien vairāk izprot apdrošināšanas nepieciešamību un izvēlas sevi pasargāt no neparedzētiem finansiāliem zaudējumiem, – šī tendence atspoguļojas arī pieaugošajā atlīdzību skaitā. Īpaši tas ir vērojams īpašuma apdrošināšanā, piesakot ar ūdens noplūdi saistītos gadījumus un mobilo ierīču bojājumus.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un AAS Balta apvienošanos, informē KP pārstāvji.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski.

Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā.

KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski.

Ja Lielbritānijas apdrošināšanas uzņēmums RSA Insurance Group (RSA) pārdotu tai Latvijā piederošo apdrošināšanas sabiedrību Balta, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) vēlētos iegādāties Baltas biznesa daļu - filiāļu tīklu un vairāku apdrošināšanas veidu portfeli.

Janvāra beigās medijos izskanēja ziņas, ka RSA plāno pārdot savus aktīvus Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Balta gan tobrīd informēja, ka «pašreizējie pieņēmumi par Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības Balta pārdošanu ir spekulācijas».

BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus intervijā Nozare.lv sacīja, ka BTA ir izanalizējusi informāciju un BTA gribētu iegādāties Baltas aktīvus. «Diemžēl visu sabiedrību iegādāties nevaram, jo to neļautu Konkurences padome tāpēc, ka veidotos dominējošs stāvoklis,» skaidroja Lucaus.

Izvērtējot kapacitāti un atļauju saņemšanas iespējas, BTA secina, ka ļoti labprāt pārņemtu Baltas filiāļu tīklu. «BTA jau ir plašs filiāļu tīkls, bet Latvijas tirgus īpatnība ir tāda, ka klients grib saņemt apkalpošanu klātienē, un to respektējam. Analizējot BTA un Baltas pārklājumu, redzam, ka mēs tikai atsevišķās vietās konkurētu paši ar sevi, tāpēc BTA ļoti labprāt iegādātos filiāļu tīklu,» sacīja Lucaus.

Sākoties siltākiem laikapstākļiem, autobraucējiem arvien nopietnāk jāsāk pievērst uzmanību nepatīkamajām pavasara vēstnesēm – bedrēm uz ceļa, un pēdējā laikā aug atlīdzību pieteikumi šajā segmentā, AAS Balta pārstāvji.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo divu mēnešu datiem, šogad situācija uz ceļiem gan ir nedaudz uzlabojusies, jo bijis mazāk atkušņu nekā pirms gada. Pagājušogad kopumā bijis aptuveni 400 bedru izraisītu negadījumu, kā arī statistika liecina, ka visvairāk negadījumu notiek tieši uz Vidzemes ceļiem.

Ar katru nedēļu apdrošināšanas sabiedrība Balta saņem arvien vairāk atlīdzību pieteikumu par bedru izraisītiem transportlīdzekļa bojājumiem. Lai gan šā gada statistika uz Latvijas ceļiem ir daudz iepriecinošāka, nekā tas bijis pērn, kad pirmo divu mēnešu laikā jau vien bija notikuši vairāk nekā 100 bedru izraisītu negadījumu, arī šogad bīstamas bedres apdraud automašīnu drošību. Līdz šim divu mēnešu laikā ir saņemts aptuveni 40 atlīdzību pieteikumu bojātu ceļu segumu dēļ. Iesniegumi galvenokārt bijuši no Rīgas.

Pašreizējā situācijā, kad izaicinājumu priekšā ir gan sabiedrība, gan darba devēji, risinājumus jaunajiem apstākļiem meklē arī apdrošinātāji.

Apdrošināšanas sabiedrība "BALTA" (PZU grupa) sākusi piedāvāt jaunu pakalpojumu, kas ļaus uzņēmumiem parūpēties par saviem darbiniekiem. Covid-19 apdrošināšana kalpo kā atbalsta instruments uzņēmumiem ar mērķi nodrošināt papildu drošību un aizsardzību darbiniekiem aktīvajā Covid-19 izplatības laikā.

"Neilgā laikā vīrusa infekcija Covid-19 ir pilnībā izmainījusi mūsu dzīvi, radot izaicinājumus ikvienam – drošība un stabilitāte ir kļuvusi par galveno sabiedrības prioritāti. Arī uzņēmumi ir lielu izaicinājumu priekšā – gan ekonomisku, gan cilvēcīgu. Līdz ar pakāpenisku valstiski noteiktu ierobežojumu atcelšanu atbildība par darba vides epidemioloģisko un sociālo drošību vairāk nonāks uz darba devēju pleciem. Atbalsts darbiniekiem vēl nekad nav bijis tiks nozīmīgs kā šobrīd," skaidro Īans Kenedijs, "BALTA" valdes priekšsēdētājs.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) izmaksājusi pēdējo desmit gadu laikā lielāko vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atlīdzību 75 000 eiro apmērā, kad atklājies, ka kāda uzņēmuma saražotās produkcijas iepakojuma materiāls neatbilst tehniskajām prasībām.

«Konkrētajā gadījumā saražotā produkcija bija iepakojuma materiāls, kas tika eksportēts uz ārzemēm. Produkcijas ražošanas procesā bija pieļautas novirzes no nepieciešamajām tehniskajām prasībām. Diemžēl šī neatbilstība tika pamanīta tikai brīdī, kad iepakojuma materiāla pasūtītājs jau bija izgatavojis lielu skaitu iepakojumu un piepildījis ar produkciju, kas paredzēta nosūtīšanai gala patērētājiem,» skaidro Viktorija Antropova, BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja un risku parakstītāja. Viņa skaidro, ka, neskatoties uz uzņēmumu pieredzi un veiktajiem piesardzības pasākumiem, kļūdas mēdz notikt, un tās uzņēmumiem var izmaksāt pat vairākus desmitus tūkstošus eiro.