Gads ieies vēsturē ar naftas cenas kritumu par 50%
Šis gads noteikti nebija izejvielu gads, un daudzu šīs aktīvu klases pārstāvju ienesīgumu šogad noteikti atradīsim dažādu apkopojumu zemākajās vietās. Izejvielu tirgus karalis ir nafta, un šā gada otrā puse vēsturē iegājusi ar strauju šī resursa vērtības samazināšanos. Kopš jūnija līmeņiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent piegāžu kontraktu cena preču biržās sarukusi gandrīz par 50% un paslīdējusi zem 60 ASV dolāru par barelu atzīmes.
Pieprasījums pēc naftas pasaulē šogad audzis mēreni, bet šī resursa piedāvājums ir kļuvis arvien bagātīgāks. ASV četru gadu laikā kāpinājusi savus naftas ražošanas apjomus un saskatāmā nākotnē, visticamāk, kļūs arī par pasaules lielāko šī resursa ieguvēju. Jāpiebilst, ka šogad Krievijā naftas produkcijas ieguve sasniedza augstāko līmeni kopš Padomju savienības izjukšanas. «Šādā situācijā, ņemot vērā to, ka naftas cenas pieprasījums ir neelastīgs, ir divi scenāriji. Viens ir, ka jāsamazina ieguves apjomi, bet otrs, ka, to nedarot, naftas cenas tīri loģiski samazināsies. Pēc OPEC valstu tikšanās novembra beigās, kad karteļa naftas ražošanas apjomu kvota (30 miljoni barelu dienā) palika nemainīta, ir skaidrs, ka naftas cena ies otro ceļu. OPEC konferencē oktobrī minēja, ka pirmie, kurus skars naftas cenas kritums, ir slānekļa naftas ražotāji. Šādiem ražotājiem ASV vieglās jēlnaftas (WTI) cena tirgū robežās no 45 līdz 60 dolāriem par barelu ir kritiska, lai tie spētu rentabli darboties. Tiesa gan, piedāvājuma/pieprasījuma atgriešanās līdzsvarā prasīs laiku. Tādējādi paredzam, ka liekie bareli, kas turpinās pārpludināt piedāvājuma pusi, nākamā gada pirmajā pusē spēs noturēt jēlnaftas cenu zemos līmeņos. Apskatot nākotnes Brent jēlnaftas kontraktu cenas līdz pat piecu gadu termiņam, var nojaust, ka patiesā līdzsvara tirgus cena varētu atrasties ap 70 līdz 75 ASV par barelu robežās,» spriež Nordea Private Banking ieguldījumu speciālists Raivis Palmakovskis.
Starp izejvielu klasēm labāko rezultātu kopš gada sākuma ir uzrādījusi pārtika (pārtikas izejvielu cenas augušas par 4,2%), kur pozitīvo ienesīgumu klasei nodrošināja galvenokārt kafijas cenu kāpums par 45%. Pamats cenu kāpumam bija sausie laika apstākļi Centrālamerikā, kas negatīvi ietekmēja kafijas ražu Brazīlijā, kura ir atbildīga par trešo daļu no pasaulē patērētās kafijas.