Ģeopolitiskā spriedze var būt izdevīga ieroču kompānijām , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pēdējo gadu laikā ģeopolitiskais fons palicis arvien drūmāks, kas daudzviet jau prasījis vai attiecīgi nākotnē prasīs lielus militāros budžetus. Lieki būtu lolot cerības, ka ātri varētu uzlaboties Rietumvalstu un Krievijas attiecības; tāpat nebūtu pamata gaidīt, ka Āzijas reģionā savu ietekmi nemēģinās audzēt Ķīnā, kas nepatiks vairākām citām valstīm. Pēc tā sauktā Arābu pavasara pastāvīgs saspīlējums vērojams arī Tuvajos Austrumos, kur savas pozīcijas spējusi nostiprināt pat Islāma valsts. Ģeopolitiski karstie punkti īpaši vēsāki, visticamāk, nekļūs arī daudzviet Āfrikā.
Daudzi runā par aukstā kara atsākšanos – ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī – gribi to vai ne – tas ir jādara.
Valdot šādam fonam, jautājums vērtspapīru investoram varētu būt – kur šādos laikos pelnīt? Jāteic, ka, ļoti iespējams, nemaz tik slikti ieguldījumi šobrīd nebūtu pasaules vadošo ieroču ražošanas kompāniju akcijas. Uz pārējo fona sevišķi varētu izcelt pasaules vadošos augstās tehnoloģijas militāro lidmašīnu ražotājus (mūsdienu karadarbībā lidaparātu nozīme ir milzīga).
Jāpārskata budžeti
Piemēram, Londonā bāzētais Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūta (International Institute for Strategic Studies jeb IISS) teiktais apliecina, ka saistībā ar 2008. gada globālo finanšu krīzi daudzviet Eiropā tikuši visai krasi cirpti militārie tēriņi. Tiesa gan, nu Krievijas rīcība un situācija Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā apliecinot, ka vecā kontinenta robežas neesot tik drošas kā agrāk. Lai gan Eiropas militārie tēriņi, visticamāk, nedaudz saruks arī šogad, būs daudz diskusiju par to, vai šāda situācija, ņemot vērtā attiecīgos apstākļus, ir pieļaujama, ziņo IISS (pamatā Eiropai jāpārskata stratēģija, kā rīkoties ar augošajiem Krievijas militārajiem draudiem). Kopējo situāciju raksturo arī militārā aprīkojuma skaitļi vecajā kontinentā. IISS raksta, ka laika posmā no 1995. gada līdz 2015. gadam Eiropā galveno kaujas tanku skaits sarucis no 25 tūkst. līdz aptuveni 8 tūkst. Savukārt kaujas lidmašīnu un bumbvedēju skaits no 5,4 tūkst. sarucis līdz 2,4 tūkstošiem. Sagaidāms, ka visām Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) valstīm būs stingrāk jāturas pie sava solījuma – 2% no valsts IKP novirzīt valsts aizsardzībai.
Visu rakstu Ieroču biznesa potenciāls lasiet 23. marta laikrakstā Dienas Bizness.