Reģistrējot adresi, uzņēmumiem vairs nevajadzēs nekustamā īpašuma saimnieka piekrišanu, pietiks ar valdes locekļa apliecinājumu, taču par uzņēmuma nesasniedzamību adresē valdes loceklim draudēs kriminālatbildība, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par komersantu juridisko adrešu regulējumu. Par šajā ziņojumā ietvertajiem risinājumiem un to likteni būs jālemj valdībai, kurai tiek piedāvāts noteikt termiņu - līdz nākamā gada februārim sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. DB aptaujātajiem komerctiesību ekspertiem un uzņēmējiem nav iebildumu pret ziņojumā minēto, taču svarīgākais būšot sagatavotie normatīvo aktu grozījumu projekti.

Informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāta revolūcija attiecībā uz uzņēmumu adresēm, proti, tiek piedāvāts atteikties no tā dēvētās juridiskās adreses, kurā jāatrodas konkrētā uzņēmuma vadībai, tā vietā pārejot uz tā dēvēto sasniedzamības adresi. Bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, Saeimas deputāts Ringolds Balodis norāda, ka būtībā tiek piedāvāts legalizēt esošo situāciju, kad ļoti daudziem uzņēmumiem to juridiskā adrese nesakrīt ar faktisko, turklāt, viņaprāt, valsts rīcībā arī neesot instrumentu, kā šo problēmu vispār atrisināt. Eiropā tiek lietoti divi jēdzieni – juridiskā adrese un galvenā biroja adrese –, kuri var atšķirties. Arī Latvijā ir piemēri, kur uzņēmuma juridiskā adrese būtībā ir tikai korespondences saņemšanas adrese, savukārt uzņēmuma lēmuma pieņēmēji atrodas citviet – vada uzņēmumu, piemēram, no ārzemēm. Lai arī Latvijā ar Komerclikumu un Civillikumu juridiskā adrese ir piesaistīta pie tās, no kuras uzņēmums tiek vadīts – kur atrodas valde, tomēr, kā atzīst Tieslietu ministrija, praksē šī prasība pilnībā netiekot iedzīvināta. Tādējādi uzņēmuma juridiskā adrese – sēdeklis – vēl nenozīmējot, ka tajā kādam ir visu laiku jāatrodas, turklāt tehnoloģiju attīstība ļauj uzņēmuma vadību un arī lēmumu pieņemšanu nodrošināt attālināti. Tāpat jārēķinās, ka papīra dokumentu kļūst arvien mazāk un to vietā tiek izmantoti elektroniskie, tādējādi tie ir arī pieejami attālināti gan kontrolējošām iestādēm, gan arī citiem. Arī ES paliek arvien mazāk valstu, kurās ir saglabājusies juridiskās adreses kā patiesās uzņēmuma vadības atrašanās vietas sistēma.

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Sāk darboties Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas nosaka obligāto e-adreses lietojumu valsts iestādēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īstenos pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Pašlaik e-adrese obligāti jāizmanto tiešās pārvaldes iestādēm, bet no 15. oktobra to jāievieš būs valsts institūcijām, kas nav padotas Ministru kabinetam, pašvaldībai un tās iestādei, prokuratūrai un privātpersonām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums.

E-adrese izveidota visām iestādēm, kas iekļautas Uzņēmumu reģistra (UR) Publisko personu un iestāžu sarakstā. Pašām iestādēm jānodrošina piekļuves veida izvēle e-adreses kontam (programmsaskarne vai e-adreses tīmekļa pārlūku). Lai pārliecinātos, vai aktivizēts e-adreses konts, iestādei pārbaude ir jāveic tiešsaistē e-adreses katalogā.

E-adrese neaizstās iestāžu e-pastus, tie ir divi dažādi tehnoloģiskie risinājumi. E-adreses risinājums ir vienots risinājums valsts pārvaldē, lai elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm un privātpersonām.

«Jebkuras pārmaiņas prasa laiku, tāpēc svarīgi raudzīties uz ieguvumiem. E-adreses pakalpojums ļaus ikvienam neatkarīgi no vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat oficiālās elektroniskās saziņas ieviešana būtiski samazinās administratīvo slogu un ļaus optimizēt iestāžu iekšējos resursus, jo iestādēm vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Tehnoloģiju laikmetā būtisks ir drošības jautājums, tāpēc būtisks ieguvums ir droša elektronisko dokumentu aprite starp valsts iestādēm,» saka VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām –uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā.

E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) programmas “Dari digitāli “ ietvaros un aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi.

“Uzņēmēju vidū e-risinājumu izmantošanas apjoms un intensitāte aug, taču bieži vien galvenie šķēršļi to plašākai izmantošanai mēdz būt vajadzības un e-risinājumu izmantošanas ieradumu trūkums. Prieks, ka uzņēmēji arvien biežāk izrāda interesi jaunās pieejas - “digitāli vispirms” iedzīvināšanai, kas ir mūsdienīga saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm, veido mūsdienīgu, ilgtspējīgu darba vidi un, kas paceļ Latviju jaunā digitālās attīstības līmenī. Piemēram, kopš e-adreses izveides elektroniski nosūtīti jau 3 377 340 ziņojumi, kas pielīdzināmi vairāk nekā 16,9 tonnām ietaupīta papīra,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Sekojot mūsdienīgas valsts pārvaldes principiem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu e-pakalpojumu ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar iestādēm aicina iedzīvotājus iesaistīties oficiālās e-adreses publiskā pilottestēšanā.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un drošu cilvēku saziņu ar valsti, VRAA ar VARAM atbalstu uzsākusi pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Tās laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada 1. janvārim notiek e-adreses sistēmas pilottestēšana, kuras mērķis ir izmēģināt e-adresi darbībā pirms tās oficiālās ieviešanas, kā arī iegūt sabiedrības un iestāžu ierosinājumus un atsauksmes nepilnību identificēšanai un uzlabojumu veikšanai.

Viens no e-adreses fundamentāliem ieguvumiem ir mobilitāte, jo tā ļaus ikvienam lietotājam neatkarīgi no atrašanās vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat būtiski samazināsies administratīvais slogs un nodrošināta ne tikai lietderīgāka resursu izmantošana, bet arī saziņa kļūs operatīvāka, jo vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Latvijas Pasta adrešu reģistra dati liecina, ka teju 80 tūkstošiem adrešu korespondences saņēmējiem nav izvietota vai bojāta pastkastīte, kas apgrūtina sūtījumu saņemšanu, turklāt paildzina kopējo piegādes procesu. Tieši e-adrese būtu kā viens no šīs situācijas risinājumiem, tāpēc ar pilottesta palīdzību vēlamies iesaistīt uzņēmējus un iedzīvotājus – gan ļaut pašiem izmēģināt e-adreses lietošanu, gan arī uzklausīt ieteikumus, kā viņi vēlētos redzēt e-adresi, stāsta VARAM Valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz e-rēķinu izmantošanu noteikt kā obligātu no 2026.gada 1.janvāra.

Ar grozījumiem noteikts tiesiskais regulējums attaisnojuma dokumentam jeb rēķinam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai. Visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026.gada 1.janvāra tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt to kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu).

Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka no 2025.gada 1.janvāra Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformēs kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tostarp saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un valdības atbalstītos grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz e-rēķinu izmantošanu noteikt kā obligātu no 2026.gada 1.janvāra.

Komisijas deputāti atbalstīja steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Grozījumi noteiks tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam jeb rēķinam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai. Paredzēts, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026.gada 1.janvāra tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu).

Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka no 2025.gada 1.janvāra Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tostarp saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.

1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Pensiju sistēmas efektivitāte ir bijis viens no karstākajiem sarunu tematiem, diskutējot par nākamā gada valsts budžetu. Ko varam uzlabot Latvijas pensiju sistēmā?

Elastīgāka pensijas izmaksa

Kas notiek ar mūsu pensijas otrā līmeņa uzkrājumu pensionējoties? Šobrīd iedzīvotājiem ir divas iespējas. Pirmā – pievienot savu personalizēto 2. līmeņa uzkrājumu pensiju 1. līmenim ar cerību, ka valsts ekonomika būs pietiekami spēcīga, lai pensijas izmaksas turpinātu līdz mūža galam. Otrais variants – izmantot Mūža pensijas apdrošināšanas polisi, kas paredz arī mantošanas iespēju. Abos variantos, dodoties pensijā, tiek fiksēts noteikts dzīves laikā uzkrātais naudas apjoms, bet kapitāla pieaugums pēc šī fakta nav iespējams. Pievienojot pensiju pirmajam līmenim, atliek cerēt uz vecuma pensijas indeksācijas procesiem, bet Mūža pensijas apdrošināšanas variantā labākajā gadījumā tiek iecenots neliels fiksēts procentu ienākums.

Iespēja saņemt recepšu zāles ar piegādi mājās uzlūkojams kā jauns pakalpojums, kura nepieciešamību un aktualitāti apstiprinājis veselības krīzes laiks. Mēness aptieka paplašina farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu klāstu un piedāvā palīdzēt atrisināt recepšu zāļu iegādes problēmu tiem iedzīvotājiem, kuriem doties uz aptieku atsevišķos gadījumos ir neiespējami.

Drošākais un ātrākais veids, kā saņemt ikdienā lietojamos recepšu medikamentus, ir pašam iegādāties tos aptiekā, taču tas ne vienmēr ir iespējams. Varbūt cilvēks, kuram izrakstītas zāles, dzīvo ļoti tālu no aptiekas, varbūt pārvietošanos ierobežo veselības stāvoklis – hroniskas kaites, vāja imunitāte, funkcionāli traucējumi – vai to izdarīt liedz kāds cits svarīgs iemesls. „Tikko pārdzīvotā ar COVID-19 izplatību saistītā krīze ir skaidri parādījusi, ka ikvienam izņēmuma gadījumos ir jābūt iespējai saņemt zāles, nepārtraucot pašizolāciju,” norāda Mēness aptieka valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Zāļu iegādei var deleģēt citu personu – radinieku, draugu vai kaimiņu, taču, ja arī deleģēšana rada problēmu, piemēram, tuvāko kontaktu lokā nav cilvēka, kam šo svarīgo uzdevumu droši uzticēt, var izmantot jaunu pakalpojumu – recepšu zāļu piegādi uz mājām. „Mēness aptieka strādā, lai Latvijas iedzīvotājiem arī šis jaunais pakalpojums būtu ērti pieejams. Aptieka jau pašlaik pieņem attālinātu zāļu, tostarp recepšu zāļu un arī valsts kompensēto zāļu un medicīnisko ierīču, pasūtījumus piegādei uz dzīvesvietu,” paskaidro Dmitrijs Juskovecs. Receptei šajos gadījumos noteikti ir jābūt izrakstītai elektroniski. Zāles uz mājām piegādā kurjers un norēķināties par medikamentu un pakalpojumu var, izmantojot maksājumu karti. Kurjera piegādes cena Rīgā ir 3 eiro, ārpus Rīgas 5 eiro.

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Juridisko adrešu absolūta rekordiste pēc tajā reģistrēto komersantu skaita ir Vīlandes iela 12-3, Rīgā, kur patlaban reģistrēti 528 uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Vairākumam no šiem uzņēmumiem norādīts, ka to pamatdarbība saistīta ar citur nekvalificētu individuālu pakalpojumu sniegšanu, tāpat arī populāri šajā adresē ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar tirgus un sabiedriskās domas izpēti.

Šo adresi Rīgas klusajā centrā iecienījuši itāļu uzņēmēji, kuri ir arī daudzo Vīlandes ielā 12-3 reģistrēto uzņēmumu dalībnieki, informē Lursoft.

Ārpus galvaspilsētas izceļas kāda adrese Cēsīs. Lursoft izpētījis, ka Leona Paegles ielā 19A-41, Cēsīs vienlaikus reģistrēti 106 uzņēmumi. Izpētot šajā adresē reģistrētos uzņēmumus, atklājas, ka tie visi ir ar taksometru pakalpojumiem un pasažieru pārvadājumiem saistīti uzņēmumi. To vidū ir liela daļa ir uzņēmumu, kuru nosaukums iepriekš vai arī patlaban nes vārdu «Borts» un kuri ikdienā strādā ar zīmolu «Baltic Taxi». Lursoft norāda, ka daļai uzņēmumu patlaban ir uzsākts likvidācijas process.

Vairāk nekā 900 personu, kuras Somijā ir apsūdzētas smagos noziegumos vai kurām šajā valstī aizliegts veikt uzņēmējdarbību, reģistrējušas uzņēmumus Igaunijā, lai apietu aizliegumu, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees", atsaucoties uz Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" žurnālistu pētījumu.

Žurnālisti atklājuši, ka Somijas noziedznieki, kurus par vainīgiem atzinusi tiesa, izmanto Igauniju, lai apietu savā valstī noteiktos uzņēmējdarbības aizliegumus vai lai paslēptu savus aktīvus no kreditoriem.

"Yle" žurnālisti identificēja 58 personas, kurām finanšu noziegumu dēļ Somijā ir aizliegts veikt uzņēmējdarbību, bet kuras turpina veikt uzņēmējdarbību Igaunijā.

Aizliegums veikt uzņēmējdarbību tiek piemērots gadījumos, kad tiesa konstatē, ka persona izmantojusi uzņēmējdarbību kā līdzekli noziegumu izdarīšanai. Somijā noteikts uzņēmējdarbības aizliegums būtu jāpiemēro arī Igaunijā.

Vairāk nekā 900 "Yle" žurnālistu izmeklēšanā identificētās personas Somijā ir parādā vairāk nekā 40 miljonus eiro, tostarp tie ir nodokļu parādi un nesamaksāti sodi par noziedzīgām darbībām.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.