Šādi pasākumi gan būtu preventīvi un tiks ieviesti, ja neto aizplūdušais naudas daudzums pieaugs ievērojami. Pagaidām gan nav zināms ne termiņš, ne apjoms, kas varētu likt spert šādu soli.
Šīs diskusijas ir vēl viens signāls, ka ASV un Eiropas piemērotās sankcijas Krievijai iedragā to un liek centrālajai bankai pārdomāt politiku, no kā tā iepriekš izvairījusies. Pagājušajā nedēļā Krievijas Ekonomikas ministija paaugstināja šā gada kapitāla aizplūdes prognozi no 90 miljardiem dolāru līdz 100 miljardiem dolāru. Krievija nav piedzīvojusi neto privātā kapitāla ieplūdi kopš 2007. gada.
Septembra beigās gan centrālās bankas pārstāve Elvīra Nabiulina valdībai minēja, ka nav jēgas ieviest kapitāla kontroles pasākjumus. Viņa gan skaidroja, ka, ja tirdzniecības ierobežojumi – piemēram, ASV un Eiropas sankcijas, kā arī Krievijas atbildes pasākumi – ieilgs un palielināsies nodokļu slogs, kapitāla aizplūde būs intensīvāka. Tas liks regulatoram pievērst uzmanību no inflācijas apkarošanas uz finansiālās stabilitātes nodrošināšanu, liekot izmantot dažādus instrumentus, tostarp, nestandarta.
Pagaidām gan centrālās bankas pārstāvji izskanējušo informāciju atteikušies komentēt, bet Finanšu ministrija šādus pasākumus neapspriež.
