AS "Eesti Post" vienīgā akcionāra ārkārtas pilnsapulcē apstiprināti stratēģiskās attīstības plāni nākamajiem pieciem gadiem. Viens no sapulcē pieņemtajiem lēmumiem ir uzņēmuma informācijas biznesa (e-rēķinu) nodalīšana, izveidojot meitasuzņēmumu "Finbite OÜ", kas no 2021. gada 1. janvāra turpinās piedāvāt pakalpojumus infoloģistikas biznesa jomā.

Sākot ar jauno gadu, elektronisko rēķinu platforma, kas līdz šim bija zināma kā "Omniva" rēķinu centrs, darbosies jau zem "Finbite" zīmola. "Finbite" atdalīšanas procesu nodrošina uzņēmuma juridiskais partneris "KPMG Law".

Par "Finbite OÜ" valdes locekli iecelts bijušais "Eesti Post" valdes loceklis Ahto Pērls (Ahto Pärl). "Esmu pārliecināts, ka infoloģistikas bizness kā atsevišķs uzņēmums spēs ievērojami efektīvāk apkalpot klientus un, to darot, piedāvāt viņiem lielāku pievienoto vērtību," komentēja A.Pērls.

"Eesti Post" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Stens Soosaārs (Sten Soosaar) piebilda, ka, "ņemot vērā "Eesti Post" plānus koncentrēties uz kvalitatīvu pasta pakalpojumu attīstību, lēmums par "Finbite" nodalīšanu no uzņēmuma galvenās darbības jomas tika pieņemts, lai e-rēķinu bizness turpmāk saņemtu visu tam nepieciešamo uzmanību."

Igaunijas pasts (Eesti Post) šā gada pirmajā pusgadā nopelnījis 700 tūkstošus eiro, savukārt kompānijas ieņēmumi no uzņēmējdarbības veido 26,3 miljonus eiro jeb par 6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma sūtījumu piegādes pakalpojumu apjoms minētajā laika posmā ir pieaudzis par 33%, e-pakalpojumu (elektronisko rēķinu) apjoms – par 24%, bet reklāmas pakalpojumu apjoms – par 16%.

Vēstuļu sūtījumu pakalpojumi ir samazinājušies par 8%, savukārt elektroniski nosūtīto dokumentu apjoms ir pieaudzis gandrīz 80 reizes.

Eesti Post finanšu rezultāti atbilst gaidītajiem un, lai sasniegtu nospraustos mērķus, uzņēmumam vēl vairāk jāpaplašina savu darbību gan Igaunijā, gan visā Baltijā, uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āvo Kermas (Aavo Karmas). «Igaunijas Pasta mērķis ir kļūt par Baltijas e-tirdzniecības flagmani,» viņš pauda uzņēmuma ambīcijas.

Igaunijas valsts pasta un loģistikas kompānijas «Eesti Post», kas strādā ar zīmolu «Omniva», zaudējumi janvārī-septembrī bijuši 700 000 eiro salīdzinājumā ar 300 000 eiro peļņu pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Kompānijas ieņēmumi janvārī-septembrī bijuši 89,9 miljoni eiro, kas ir par 18,4% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

«Eesti Post» operacionālie zaudējumi gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 500 000 eiro. Sniegums bijis sliktāks nekā iepriekš prognozēts, un to ietekmēja jaunā loģistikas centra atvēršana pagājušā gada pēdējā ceturksnī un šķirošanas līnijas atklāšana šā gada pirmajos trīs mēnešos, kā arī daļējs algu palielinājums zemākā līmeņa darbiniekiem trešajā ceturksnī, skaidroja kompānija.

Uzņēmuma valde norādīja, ka Igaunijas valstij piederošās kompānijas rentabilitāte ir šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir būtiski samazinājusies, jo ir krities darbības apjoms un palielinājušās darbaspēka un nolietojuma izmaksas.

Igaunijas valsts pasta uzņēmums «Eesti Post» apturēs plānoto vairāku desmitu pasta nodaļu slēgšanu lauku rajonos, un šai problēmai tiks meklēts ilgtermiņa risinājums, pirmdien pēc tikšanās ar «Eesti Post» vadību paziņoja Igaunijas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju lietu ministrs Tāvo Tammists.

«Par spīti tam, ka universālo pasta pakalpojumu apjoms gadu no gada samazinās, šiem pakalpojumiem ir svarīga socioreģionāla dimensija un to sniegšana atbilstošā kvalitātē ir svarīga visiem valsts iedzīvotājiem,» uzsvēris Tammists.

«Ir skaidrs, ka pasta tīkla reorganizācija Igaunijā ir ilgtermiņa process, kura ietekmi iepriekš vispusīgi un pamatīgi jāizanalizē. Šajā procesā noteikti jāiesaista arī vietējo pašvaldību un sabiedrības pārstāvji, lai atrastu kompromisa risinājumus, kuri apmierinātu visas puses,» norādīja ministrs.

Igaunijas Konkurences padome 11.oktobrī veica izmaiņas «Eesti Post» darbības licencē, samazinot minimālo pasta nodaļu skaitu, kuru darbību jānodrošina «Eesti Post», no 320 līdz 245.

Igaunijas valstij piederošā loģistikas kompānija Eesti Post, kas strādā ar zīmolu Omniva, investēs 16 miljonus eiro jaunā loģistikas centrā un ir izsludinājusi konkursu par 13 tūkstošu kvadrātmetru plaša loģistikas centra būvniecību.

Pieteikumus konkursā pieņems līdz 28.augustam, bet līgums ar uzvarētāju tiks parakstīs septembrī, informēja Eesti Post.

Konkursa uzvarētājs būvēs Omniva loģistikas centru, kā arī ārējos tīklus un ceļus, kas ar to savienoti.

Jaunajā loģistikas centrā, kuram jau ir izraudzītas pasaules līmeņa tehnoloģijas, tiks investēti apmēram 16 miljoni eiro, ieskaitot reģistrētā nekustamā īpašuma un šķirošanas tehnoloģiju izmaksas, informēja Eesti Post valdes loceklis Ansi Arumēls, piebilstot, ka jaunais centrs būs ilgtspējīgs arī pēc desmit un vairāk gadiem.

Plānots, ka jaunajam centram būs viens stāvs, tomēr mazākas biroju spārns būs izvietots divos stāvos. Ēkas ražošanas spārnā būs apmēram 200 darbavietu, bet biroja spārnā - 75 darbavietas. Omniva uz jauno loģistikas centru Raes pagastā netālu no Tallinas pārcelties plāno 2018.gada rudenī.

Eesti Post noskata arī Latvijas elektronisko vēstuļu tirgu, savu risinājumu varētu sākt piedāvāt jau šī gada beigās.

To DB sacīja a/s Eesti Post meitasuzņēmuma Latvijā Post24 valdes loceklis Jona Saluvers (Joona Saluveer). Post24 Latvijas tirgū ienāca pērn, bet galvenās aktivitātes ar saviem automātiskajiem paku nodošanas un saņemšanas termināļiem- pakomātiem- ir izvērsis šogad. Pakomātu tirgus attīstoties labi, tomēr tas ir tikai pirmais no soļiem, par ko Latvijā interesējas Igaunijas valstij piederošais pasta un loģistikas uzņēmums, kas visu Baltiju redz kā savu mājas tirgu .

«Eesti Post ir izveidojis trīs sava biznesa virzienus: loģistika, kas nodarbojas ar paku sūtījumiem gan Igaunijā, gan ārpus tās, tradicionālais pasta bizness un info loģistika jeb elektroniskie pakalpojumi. Tieši elektroniskie pakalpojumi ir joma, kurā mēs, iespējams, jau šī gada beigās Latvijas tirgū varētu sākt piedāvāt kādu no saviem risinājumiem,» stāsta J. Saluvers. «Nav noslēpums, ka tradicionālo vēstuļu bizness visur Eiropā krīt ļoti strauji – ap 15 – 20% gadā, tāpēc arī mēs pastiprināti strādājam pie e-vēstuļu pakalpojumiem. Piemēram, mums ir savs risinājums ierakstītām vēstulēm, ko cilvēki var nosūtīt no mājām, izmantojot savu ID karti. Arī Latvijā ID karšu izmantošana kļūst arvien populārāka,» iespējamās biznesa nišas ieskicē J. Saluvers.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu kompānija Eesti Post šogad vēlas grib 38 lauku pasta nodaļas un aizstāt tās ar apkalpošanas punktiem, tomēr kompānija nav apstiprinājusi tādu informāciju, pirmdien vēstīja laikraksts Postimees.

Laikraksts, atsaucoties uz anonīmu avotu, vēstīja, ka dažas pasta nodaļas strādā ar zaudējumiem un vienkāršākais risinājums ir to slēgšanai, lai pārāk neciestu kompānijas finanšu rezultāti. Avots atklāja, ka Eesti Post šogad plāno slēgt 38 pasta nodaļas lauku reģionos.

Eesti Post ģenerāldirektors Āvo Kermass Postimees gan sacīja, ka nav noslēgti nekādi līgumi par pasta nodaļu slēgšanu un to aizstāšanu ar apkalpošanas punktiem. «Apkalpošanas punktu izveide nav tikai šā gada jautājums, tas ir paredzēts kompānijas stratēģijā kā ilgtermiņa darbība,» viņš teica.

Nākamgad Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija plāno iesniegt valdībā Pasta likuma grozījumu projektu un radīt priekšnosacījumus valstij piederošās pasta un loģistikas kompānijas "Eesti Post", kas strādā ar zīmolu "Omniva", privatizācijai.

Šogad turpināsies analīze par atsauksmēm iecerei grozīt Pasta likumu, kā arī tiks izstrādāts likuma grozījumu projekts, liecina 2021.gada konsolidētais pārskats par valstij piederošajiem uzņēmumiem, kas atrodas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministra pārraudzībā.

Janvārī spēkā stājās ministra rīkojums par prasībām universālo pasta pakalpojumu sniegšanu un to atrašanās vietām, tādējādi tika atvieglotas prasības par pasta tīklu, kas jānodrošina pasta pakalpojumu sniedzējam. Grozījumi tīkla prasībās ļauj universālo pasta pakalpojumu sniedzējam elastīgāk plānot pasta tīklu un radīt priekšnosacījumus rentablākai pārvaldībai.

"Eesti Post" ieņēmumi, neskaitot universālos pasta pakalpojumus, pērn sasniedza 127,8 miljonus eiro, kas ir par 12,7 miljoniem vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt kompānijas peļņa, ieskaitot universālos pasta pakalpojumus, bija 15,6 miljoni eiro, kas ir par 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gadā, bet peļņa no pamatdarbības pieaugusi no9,6 miljoniem eiro līdz 13,8 miljoniem eiro.

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Ķīnas tiešsaistes tirdzniecības kompānija Alibaba sadarbībā ar Igaunijas valstij piederošo pasta kompāniju Eesti Post apsver iespējas atvērt loģistikas centru Tallinā.

«Alibaba mērķis ir sasniegt divus miljardus klientu. Lielākā daļa mūsu eksporta ir uz Krieviju un Spāniju, tādēļ Igaunija atrodas labvēlīgā pozīcijā, lai tur nākotnē veidotu reģionālo loģistikas centru. Ja pašlaik klientiem Krievijā ir jāgaida 30 dienas līdz sūtījuma piegādei, Igaunija, šķiet, ir ideāla vieta, lai mēs varētu sasniegt savu galveno mērķi - sūtījuma piegādi uz klienta mājām 72 stundu laikā,» Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas publicētā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem citēts Alibaba Group loģistikas atzara Cainiao investīciju direktors Hao Duaņs.

«Sadarbība ar Alibaba AliExpress pilnīgi noteikti palīdzēs abām pusēm sasniegt savus uzņēmējdarbības mērķus,» norādīja Eesti Post valdes priekšsēdētājs Āvo Kermass.

Igaunijas valsts pasta un loģistikas kompānija Eesti Post, kas strādā ar zīmolu Omniva, šoruden plāno paplašināt pakomātu tīklu Baltijas valstīs gandrīz par pusi, tostarp Latvijā paredzēts uzstādīt 30 jaunus pakomātus.

Eesti Post paziņojusi, ka Igaunijā tiks uzstādīti 10 jauni pakomāti, Latvijā - 30, bet Lietuvā - 25 jauni pakomāti. Turklāt vairākiem jau esošajiem pakomātiem tiks palielināta kapacitāte, un kopumā Omniva pakomātu tīkls paplašināsies par 46%.

Omniva pakomātu tīkla menedžeris Tanels Rauns norādījis, ka pieprasījuma pēc pakomātiem pieauguma galvenais iemesls ir straujā e-komercijas attīstība.

«E-komercijas pieaugums, īpaši tas attiecas uz pārrobežu e-komerciju, bijis tik straujš, ka vairāki no esošajiem pakomātiem ir izrādījušies par mazu, lai apkalpotu pieaugošo sūtījumu skaitu,» sacījis Rauns.

Pašlaik Eesti Post Baltijas valstīs 120 apdzīvotās vietās ir 276 pakomāti ar 33 000 skapīšiem. Nākamo piecu gadu laikā kompānija pakomātu tīkla attīstībā plāno investēt vairāk nekā 20 miljonus eiro, un pakomātu skaits šajā laika posmā palielināsies vairākkārt.

Sākot no šodienas, SIA Post24 un tā mātes uzņēmuma Eesti Post (Igaunijas pasta) jaunais starptautiskais nosaukums būs Omniva. Tas tiks lietots uzņēmuma darbības un loģistikas risinājumu pakalpojumu virzīšanai visā Baltijas tirgū. Preču zīmes maiņā ieguldīti 140 tūkstoši eiro.

Jaunā zīmola ieviešana ir saistīta ar uzņēmuma darbības izvēršanu starptautiskā mērogā un vietējā tirgus paplašināšanu no Igaunijas uz Latviju un Lietuvu, norādījusi uzņēmuma vadība. Jaunais zīmols tiks izmantots uzņēmuma un tā meitas uzņēmumu informācijas un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanā, tajā skaitā Latvijā jau esošajam pakomātu tīklam un kurjeru pakalpojumiem.

Omniva kļūs arī par uzņēmuma starptautisko nosaukumu, bet līdzšinējais Igaunijas pasta zīmols Eesti Post turpmāk tiks izmantots tikai kā zīmols pasta nodaļām un kā uzņēmuma juridiskais nosaukums Igaunijā.

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu šķirošanas centru.

Centrs šķiros starptautiskos e-komercijas sūtījumus, kas pārsvarā nāk no Ķīnas, un tiks sūtīti tālāk uz dažādām pasaules valstīm.

Omniva starptautiskā tranzīta segments darbojas piecos nozīmīgos punktos: Tallinā, Londonā, Amsterdamā, Hahenburgā un tagad arī Kauņā.

Starptautiskā tranzīta un e-komercijas klientu kontaktcentrs atrodas Bangladešā.

Jaunais šķirošanas centrs Kauņā apkalpos vairāk nekā desmit miljonus sūtījumu gadā un radīs 55 jaunas darbvietas Lietuvā.

“Baltija ir Omniva vietējais tirgus. Mēs aplūkojām arī Latviju un Rīgu kā vienu no iespējamām jaunā šķirošanas centra vietām, jo patlaban lielākā starptautiskā tranzītkravu satiksme notiek caur Rīgas lidostu. Bet dažādu vietējo varas iestāžu noteikto ierobežojumu dēļ tika nolemts izvēlēties Kauņu,” sacīja Omniva Starptautiskā tranzīta nodaļas vadītājs Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Igaunijas piegādes uzņēmums Omniva ir noslēgusi līgumu ar Nordecon Betoon OU konsorciju, liecina Nordecon paziņojums Nasdaq Tallinn biržā.

Omniva izveidos jaunu loģistikas centru Igaunijā, kurā tiks ieguldīti aptuveni 17 miljoni eiro, ieskaitot nekustamā īpašuma un šķirošanas izmaksas. Jaunajā loģistikas centrā būs nodarbināti vismaz 300 cilvēku, kuriem tiks nodrošināta arī jauna šķirošanas līnija, stāsta Omniva mārketinga vadītāja Ruta Pole. Pašlaik Omniva ir noslēgusi līgumu ar Nordecon Betoon OU konsorciju, kas ir Igaunijas būvniecības sabiedrības Nordecon AS un Eventus Ehitus OU loģistikas centra meitas uzņēmums. Līguma izmaksas ir aptuveni 10 miljoni eiro, bez PVN. Darbu beigu process tiek paredzēts līdz 2018. gada rudenim.

«Lai nodrošinātu konkurētspēju tirgū, mums arī jāattīsta gan mūsu darba procesi, gan arī mūsu infrastruktūra,» norāda Ansi Arumēls, Omniva valdes loceklis.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS Latvijas Pasts, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA Mailmaster konkurentus.

VAS Latvijas Pasts piemērots naudas sods 12 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS Latvijas Pasts par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA Mailmaster.

Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par 22 tūkstošu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA Mailmaster – tai VAS Latvijas Pasts nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA Drukātava.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

VAS "Latvijas pasts" apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos komercsūtījumu segmentā, kā arī kompānijas mērķis ir palielināt komercsūtījumu tirgus daļu Latvijā, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa uzsvēra, ka stratēģija izvērst darbību Baltijā "Latvijas pastam" ir tapusi vēl pirms viņas pievienošanās uzņēmumam. Pašlaik tiek vērtēts, vai "Latvijas pasts" kaimiņvalstīs sadarbosies ar kādu no turienes spēlētājiem vai ieies patstāvīgi. Ja "Latvijas pasts" ieies kā patstāvīgs spēlētājs, tiks dibināti arī meitasuzņēmumi kaimiņvalstīs.

"Viennozīmīgi "Latvijas pasta" pakomātiem būtu jābūt visā Baltijā," sacīja jaunā "Latvijas pasta" vadītāja.

Jautāta, vai "Latvijas pasts" jau nav nokavējis ar ieiešanu citu valstu tirgos, viņa atzina, ka īstākais mirklis būtu bijis pirms Covid-19, bet to neviens nevarēja paredzēt.

"Taču, ja skatāmies globāli uz e-komercijas attīstību, tad tas ir augošs segments, paradumi iepirkties internetā ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāki un izaugsme noteikti turpināsies. Jautājums ir, kas ir svarīgāk klientam un ar ko būsim labāki par "Omniva" un pārējiem tirgus spēlētājiem. Tās ir lietas, pie kurām mums ir jāstrādā," sacīja Krauze-Čebotare.

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

(Pievienots Latvijas Pasta komentārs.)

Paraugoties uz 2012.gadā veikto Valsts kontroles (VK) revīziju, kuras laikā tika izvērtēta Satiksmes ministrijas darbība, pārvaldot VAS Latvijas Pasts, un VAS Latvijas Pasts darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām un efektivitātes izvērtējumu un sniegtajiem ieteikumiem, jāsecina – problēmas ir tieši tās pašas, norāda VK.

Kopumā vērtējot, iekšējos normatīvos aktus uz papīra LP ir mēģinājis uzlikt, taču līdz to piemērošanai pēc būtības nav ticis. Formālā pieeja tagad ir vainagojusies ar 33 jauniem Valsts kontroles ieteikumiem. Informācija par būtiskākajiem ieteikumiem ir ierobežotas pieejamības – slepenība saistīta ar VK vērtējumu LP pārvaldītajai pasta norēķinu sistēmai, kas satur klientu informāciju, norāda VK.

Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi papildu finansējuma pieprasījumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, gadījumam, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinās VAS "Latvijas pasts" iesniegto abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu, pavēstīja SM pārstāvji.

Papildu finansējuma pieprasījums nosūtīts saskaņošanai Kultūras ministrijai, kā atbildīgai ministrijai par mediju politiku. Pēc saskaņošanas pieprasījums attiecīgi tiks iesniegts Finanšu ministrijai.

Aicina nepieļaut Latvijas pasta novēloto preses piegādes tarifu apstiprināšanu 

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas...

Atbilstoši tarifu plānam, kas iesniegts SPRK apstiprināšanai, un procentu likmēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nemainot tās, aptuvenais tarifa maksājumu sadalījums būtu 77,77% valsts daļa un 22,23% izdevēju daļa, kas ir atbilstoši ar Ministru kabineta 2020.gada 17.jūlija rīkojumu apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" norādītajam, pauž SM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka "Latvijas pastam", tāpat kā jebkurā nozarē strādājošam uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ir jārēķinās ar būtisku energoresursu, degvielas un citu izmaksu būtisku pieaugumu.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Atbilstoši Pasta likumam no 2023.gada abonēto preses izdevumu piegāde ir pilnvērtīga universālā pasta pakalpojuma komponente, kas sniedzama atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem. Tāpat Pasta likums nosaka, ka SPRK apstiprina tarifus atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Minētais likums nosaka, ka universālā pasta pakalpojuma tarifiem ir jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

SM pārstāvji skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām. Līdz ar to SPRK izvērtēs "Latvijas pasta" iesniegtā tarifu izmaiņu projekta pamatojumu un pieņems lēmumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut "Latvijas pasta" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Vēstulē skaidrots, ka SPRK pērn novembrī pieņēma lēmumu par "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Preses izdevēji norāda, ka, ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris. Projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,2 eiro.

Vienlaikus "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka "Latvijas pasts" pilnībā noraida LPIA paustos izteikumus par vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Uzņēmums arī pilnībā noliedz "spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ". Tajā pašā laikā "Latvijas pasts" ir vienisprātis ar LPIA, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Vārpa skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus "Latvijas pastam" kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 3000 darbinieku.

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 28.augustā lēma par universālā pasta (UP) pakalpojuma saistību pagarināšanu VAS «Latvijas Pasts» no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim.

Tostarp noteikts, ka UP pakalpojuma saistības no nākamā gada attiecas arī uz abonēto preses izdevumu piegādi. VAS «Latvijas Pasts» ir pienākums SPRK iesniegt preses piegādes tarifu projektu.

Saskaņā ar Pasta likumu preses piegādes cenas šobrīd noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri spēkā ir vēl līdz šī gada 31.decembrim. Preses piegādi līdz šim veica VAS «Latvijas Pasts», kuram no valsts budžeta kompensēja zaudējumus, kas radušies, veicot Preses piegādes.

Jaunās saistības par preses piegādi bija ietvertas SPRK šī gada maijā izsludinātajā UP pakalpojuma konkursā. Ņemot vērā, ka konkurss noslēdzās bez rezultāta, tad atbilstoši spēkā esošajam regulējumam UP pakalpojumu uz laiku līdz diviem gadiem jāturpina sniegt tam pasta komersantam, kurš pildīja šīs saistības līdz konkursa izsludināšanas dienai. Proti, šajā gadījumā tas ir VAS «Latvijas Pasts».

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.