Igaunijas bagātnieki kļuvuši par Latvijas piena pārstrādes SIA Rīgas piensaimnieks īpašniekiem.
Par to šodien vēsta Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev.
Kopumā par Rīga piensaimnieka akciju īpašniekiem kļuvuši 173 investori no Igaunijas. Viņu vidū ir bankas Hansapank veidotāji Hanness Tamjervs un Jiri Meiss, kuģubūves grupas BLRT valdes priekšsēdētājs Fjodors Bermans, Igaunijas Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Rainers Nelvaks, Igaunijas Tekstila un apģērbu asociācijas valdes priekšsēdētājs Mēliss Virkebau un citi.
Tas noticis pēc tam, kad Swedbank akcijās konvertējusi investoriem piederošās obligācijas, taču tās noteiktajā termiņā neizpirka Rīgas piensaimnieka īpašniece - Igaunijas investīciju fondam Alta Capital Partners piederošā kompānija Alta Foods. Tā kā Alta Foods jūlijā investoriem nespēja izmaksāt procentus, kompānijas vadība septembrī nodibinājusi jaunu uzņēmumu RPS Holding, kam nodota gandrīz piektā daļa obligāciju un akciju kontrolpakete Rīgas piensaimniekā. Daži kreditori piekrituši saņemt naudā 50% no obligāciju nominālvērtības, savukārt pārējie savā īpašumā ieguvuši RPS Holding daļas.
Aripaev ziņo, ka obligāciju kopējā vērtība septembra beigās sasniegusi 283.5 miljonus igauņu kronu jeb 12.7 miljonus latu. Rīgas piensaimnieks pērn strādāja ar 25.907 miljonu latu apgrozījumu, kas ir līdzīgi kā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās vairākkārt un sasniedza 2.218 miljonus latu.
Db jau ziņots, ka par Rīgas piensaimnieka akcionāru kļuvis RPS Holding. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Nēme Jogi iepriekš sacīja, ka izmaiņas ir juridiskas un neietekmēs kompānijas darbu.
Uz jautājumu, kāpēc Swedbank Privat Banking klientu portfeļa pārvaldītāji nolēma novirzīt tik lielus klientu naudas līdzekļus tieši Alta grupp obligācijās, bankas preses sekretārs Marts Sīlivasks, ieturot zināmu pauzi, atbildēja: «Sākotnējās investīcijas tika veiktas tajā laikā, kad klājās labi, pašreizējo Baltijas valstu ekonomikas stāvokli paredzēt toreiz nevarēja neviens. Vērtspapīrs, par kuru ir runa, piedzīvojis vairākas restrukturizācijas, lai ekonomiskās situācijas normalizēšanās laikā klienti varētu atgūt no investētajām summām pēc iespējas vairāk.»