No sestdienas, 2.janvāra, Latvijā aizvien pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, savukārt aizliegums pārvadāt pasažierus nākamnedēļ būs spēkā attiecībā uz sešām valstīm, tostarp, arī Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, liecina SPKC apkopotie dati.

Nedēļas laikā to valstu sarakstā, no kurām atgriežoties, ir jāievēro pašizolācija, izmaiņas nav notikušas. Tajās visās, izņemto Vatikānu un Islandi, 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 50 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem.

Savukārt aizliegums veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus no pirmdienas, 4.janvāra, tiks attiecināts arī uz Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, šajā sarakstā nemainīgi paliekot arī Lietuvai, Slovēnijai, Sanmarīno. Tikmēr Zviedrijai, Horvātijai, Luksemburgai no šī saraksta izdevies izkļūt.

Regulārie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem divkārt pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu rādītāju. Šis divkāršais rādītājs patlaban ir 856,2 gadījumi.

No sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Tā kā vidējais Covid-19 izplatības Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) nedēļas rādītājs ir nokrities līdz 506,9, no pirmdienas, 7.decembra, regulārie pasažieru pārvadājumi nebūs atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 1013,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC informāciju, līdz ar to no pirmdienas regulārie pasažieru pārvadājumi būs aizliegti uz Andoru, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Lietuvu.

Patlaban pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms nedēļas šis rādītājs zemāks bija Vatikānā un Islandē, bet šonedēļ - tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Luksemburgu, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā jeb 1177,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pašizolācija arī jāievēro atgriežoties no Horvātijas, Andoras, Lietuvas un Sanmarīno. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. Tur 14 dienu kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniedz Eiropas vidējo, kas ir 506,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Pašizolācija, atgriežoties Latvijā, nebūs jāievēro tikai pēc atgriešanās no Vatikāna, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu no saraksta ir izņemta Islande, kurā nedēļas laikā saslimstība pieaugusi līdz 60,5 saslimušajiem uz 100 000 cilvēku pēdējo divu nedēļu laikā.

Pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šis rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu vidū zemāks ir tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Čehiju, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā. Pašizolācija arī jāievēro, atgriežoties no Andoras, Īrijas, Slovēnijas, Portugāles, Kipras, Zviedrijas, Monako, Slovākijas, Lihtenšteinas, Nīderlandes, Šveices, Dānijas, Spānijas, Maltas, Itālijas, Horvātijas, Luksemburgas, Polijas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Rumānijas, Ungārijas, Beļģijas, Norvēģijas, Bulgārijas, Grieķijas, Somijas, Islandes un citām sarakstā neminētajām Eiropas valstīm. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs ir novērtēts kā ļoti nopietns.

No sestdienas tiks paaugstināts slieksnis pašizolācijas prasībai pēc atgriešanās no Covid-19 vairāk skartajām valstīm, liecina Slimību profilakses un kontroles centra publiskotā informācija.

Patlaban pašizolācija ir jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16. No sestdienas tas paaugstināts līdz 25 gadījumiem.

Kā skaidroja SPKC pārstāve Ilze Arāja, centrs ir veicis risku novērtējumu un tas atspoguļojas jaunajos datos.

SPKC informē, ka, ievērojami palielinoties saslimstības rādītājiem ar Covid-19, jūtami pieaudzis arī 14 dienu kumulatīvais rādītājs. Šobrīd Latvijā tas ir 19,5 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Līdz šim, atgriežoties Latvijā no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī no Lielbritānijas, Monako, Andoras un Sanmarīno, bija jāievēro pašizolācija, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits kādā no šīm valstīm uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedza 16 gadījumus.

Pret Covid-19 vakcinētām personām, kas Latvijā ieceļojušas no jebkuras Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts, Šveices vai Lielbritānijas, turpmāk nebūs jāievēro pašizolācijas prasība, apstiprinot grozījumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ceturtdien nolēma valdība.

Regulējums ir līdzīgs jau spēkā esošajai kārtībai, kas ļauj pašizolācijas prasību neievērot Covid-19 pārslimojušajām personām.

Noteikumi attieksies uz personām, kuras varēs uzrādīt apliecinājumu, ka ir pagājušas 15 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai jeb 15 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa saņemšanas. "Johnson & Johnson" vakcīnas gadījumā būs jāpaiet 15 dienām pēc pirmās un vienīgās devas saņemšanas.

Noteikumu iesniedzēja, Veselības ministrija (VM), anotācijā norāda, ka attiecībā uz vakcinētas personas statusu, personām ieceļojot Latvijā, ir atšķirīga pieeja, nekā paredzot izņēmumus personām, kas neizbrauc no valsts. Patlaban nav pierādījumu, ka "AstraZeneca" viena deva var nodrošināt pietiekamu aizsardzību pret inficēšanos ar Covid-19 paveidu, un, tā kā vairākās valstīs ārpus Latvijas šis jaunais vīrusa paveids ir izplatīts, lai novērstu šī koronavīrusa paveida ievešanu Latvijā, tiek noteikts, ka par pilnīgi vakcinētu tiek uzskatīta persona, kurai aizsardzību nodrošina divas vakcīnas devas vai jau minētā "Johnson & Johnson" viena deva.

Covid-19 sertifikātu saņēmušajiem nebūs jāievēro pašizolācija, atgriežoties Latvijā teju no visām valstīm, atskaitot tās, kurās ir īpaši augsts risks sabiedrības veselībai jeb izsludināts tā saucamais "Emergency brake" regulējums, paredz otrdien valdībā atbalstītie Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Pēc atgriešanās no jebkuras valsts, kurā nav īpaši augsts risks sabiedrības veselībai, personām ar Covid-19 sertifikātiem nebūs jāveic Covid-19 tests, kā arī nebūs jāievēro pašizolācijas prasība. Tāpat tests nebūs nepieciešams arī pirms došanās ceļojumā.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka nebūtiski ceļojumi uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī Šveici un Lielbritāniju atļauti arī personām, kurām Covid-19 sertifikātu nav. Šīm personām gan būs jāveic tests pirms ceļojuma, kā arī, atgriežoties no ES un EEZ valstīm, kurās ir augsts saslimstības risks, jāievēro pašizolācija, tomēr tāpat kā sertifikātu īpašniekiem nav jāveic obligāts Covid-19 tests, atgriežoties Latvijā. Par tādām valstīm attiecībā, uz kurām ir jāpiemēro īpaši piesardzības un drošības pasākumi, tiek atzītas valstis, kur 14 dienu saslimstības rādītājs pārsniedz 75 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Valdības šonedēļ pieņemtais lēmums par ceļošanas atvieglojumiem personām ar Covid-19 sertifikātu, varētu palielināt no Latvijas izceļojošo tūristu skaitu par aptuveni 15 -20%, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle, Igaunijas tūrisma kompānijas "Estravel" filiāles Latvijā vadītāja Anta Jokste.

"Principā esam apmierināti ar sen gaidīto un ilgi diskutēto valdības lēmumu. Ņemot vērā kopējo ainu EEZ valstīs, un īpaši tuvajos kaimiņos - Igaunijā, šis lēmums par atvieglojumiem testu un pašizolācijas ziņā ir atbilstošs un pamatots," sacīja Jokste.

Tomēr viņa uzsvēra - jāņem vērā, ka ceļošanai ir svarīga epidemioloģiskā situācija galvenokārt galamērķī un pašreiz vēl arvien ir valstis arī EEZ, kurās nebūtiska ieceļošana no valstīm ar saslimstības rādītāju virs 50 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju nav atļauta vai ir krietni ierobežota. Kā piemēru Jokste minēja Somiju.

"Protams, ka populārie Vidusjūras galamērķi - Grieķija un tai piederošās salas, Spānija, Bulgārijas un Turcijas kūrorti, ir atvērti vakcinētiem ceļotājiem, un viennozīmīgi tie vakcinētie vai izslimojušie Latvijas valsts piederīgie, kuri iepriekš kavējās ar ceļojumu iegādi maksas testu dēļ, tagad varēs šos testus neveikt, kā arī neizolēties, atgriežoties arī no Turcijas un citām trešajām valstīm. Domājams, ka šis apstāklis varētu palielināt izceļojošo tūristu skaitu par aptuveni 15-20%," minēja Jokste.

Operatīvās vadības grupā (OVG) tiek vērtēta iespēja samazināt dienu skaitu, kas Covid-19 kontaktpersonām būtu jāpavada pašizolācijā, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenrāldirektore Līga Meņģelsone.

Pēc viņas teiktā, priekšlikuma samazināt pašizolācijā pavadāmo dienu skaitu kontaktpersonām mērķis ir nodrošināt, lai darbaspēka akūta trūkuma gadījumā būtu, kas strādā. "Otrs [variants], protams, ir attālinātais darbs, bet, kā zināms, ir ļoti daudzas nozares, kurās tas vienkārši nav iespējams," norādīja Meņģelsone.

Jautāta, vai pašizolācijā pavadāmo dienu skaitu kontaktpersonām varētu samazināt, piemēram, no desmit līdz piecām, LDDK vadītāja atbildēja, ka OVB par šo jautājumu debatēja, bet pie gala slēdziena vēl nenonāca. "Tā būtu kopīga debate gan ar epidemiologiem, gan Veselības ministriju, bet šobrīd arī citas valstis tā rīkojas, ka būtiski samazina [pašizolācijas dienu skaitu Covid-19 kontaktpersonām]," norādīja Meņģelsone.

Pašizolācijas slieksnis jeb robežvērtība, no kuras pēc ceļošanas atgriežoties Latvijā ir jāievēro pašizolācija, visticamāk, tiks celts vēl, trešdien masu medijiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Patlaban pašizolācija nav jāievēro, ja ir ceļots no valsts, kur divu nedēļu kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 25 gadījumus. Vadoties pēc SPKC datiem, pašizolācija pašreiz nav jāievēro, ierodoties Latvijā no Somijas, Kipras, Lihtenšetinas un Vatikāna.

"Mēs turpinām apspriest šo jautājumu," sacīja epidemiologs. Pēc viņa paustā, no vienas puses, rādītāja palielināšana neveicinātu ievesto gadījumu samazināšanos, bet no otras puses, Latvijā pašā jau ir augsts iekšējais inficēšanās risks.

Perevoščikovs atzina, ka bezgalīgi šo slieksni celt nevarēs. Viņaprāt, vajag atrast mehānismu, kas "palīdzētu mums maksimāli novērst infekcijas izplatīšanos no cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm".

Veselības ministrija (VM) rosina Covid-19 testa veikšanu pirms ielidošanas prasīt arī no Spānijas, Francijas, Itālijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Testus arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, plānots prasīt, valstī ieceļojot no Dānijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.

Tikmēr obligāta testa prasību paredzēts atcelt ieceļotājiem no Beļģijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas, vēsta Linkaits.

Ministra sniegtā informācija aģentūrai LETA liecina, ka, izvēloties konkrētās valstis, VM vērtējusi saslimstības rādītājus. Prasība par jaunajām valstīm varētu būt spēkā no 12.janvāra un visām sarakstā esošajām valstīm tikt noteikta līdz 23.janvārim.

Tāpat kā iepriekš, arī līdz 23.janvārim, VM rosina par derīgiem atzīt pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu, un testa rezultāts ir negatīvs, kas jāuzrāda pirms iekāpšanas transportlīdzeklī.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc ASV patērētāju pārliecības samazināšanās, bet Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga un naftas cenas pasaulē palielinājās, Ķīnai mīkstinot savu Covid-19 ierobežošanas politiku.

Ķīna otrdien par pusi samazināja obligāto Covid-19 karantīnas laiku ieceļotājiem. Obligātās karantīnas laiks ieceļotājiem samazināts no aptuveni 21 dienas karantīnā un pašizolācijā līdz septiņām dienām karantīnā un pēc tam trīs dienām pašizolācijā.

Pekinā un Šanhajā otrdien netika neģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums, un tas vedināja pieņemt, ka šīs pilsētas ir lielākoties ierobežojušas koronavīrusa uzliesmojumus.

"Izskatās, ka kovidkrīze Ķīnā ātri atkāpjas," atzīmēja "Hargreaves Lansdown" vecākā investīciju un tirgu analītiķe Suzanna Strītere.

Tirgu dalībnieki arī ieklausījās Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņotajā, ka ECB darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī".

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Latvijas iedzīvotāji arī Covid-19 pandēmijas apstākļos turpina ceļot, taču, ņemot vērā Covid-19 kumulatīvo rādītāju mainīgumu valstīm, ceļojumu iegāde patlaban notiek īsi pirms plānotā lidojuma, pastāstīja "Tez Tour" mārketinga vadītāja Marina Batkiļina.

Kā sacīja "Tez Tour" pārstāve, ņemot vērā tūrisma nozarei noteiktos ierobežojumus, pagaidām atļauti lidojumi uz Kipru un tas ir vienīgais galamērķis, kuru var piedāvāt atpūtas ceļojumu segmentā pie jūras rudenī. Tajā pašā laikā tūristi saprot, ka patlaban viņi nevar plānot ceļojumus vairākus mēnešus uz priekšu, jo jebkura no valstīm, kas šodien ir droša ceļošanai, rītdien var izrādīties nedroša un tikt slēgta.

Ceļojumu iegāde notiek īsi pirms izlidošanas, un paši tūristi ir iemanījušies izkalkulēt aptuveno prognozi kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitam, piemēram, Kiprā. Ja kādreiz ceļotājiem viens no svarīgākajiem nosacījumiem bija silts laiks un jūra, laba viesnīca, augsts serviss, tad šodien noteicošais ir Covid-19 saslimstības rādītāji, sacīja Batkiļina.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicina valdību domāt par valsts apmaksātām viesnīcām tiem, kuriem Covid-19 dēļ nepieciešama pašizolācija.

To ministre vēsta mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Viņasprāt, analizējot Covid-19 inficēšanās struktūru, esot skaidrs, ka uz šo laiku valstij jānāk palīgā darba devējiem, darba nespējas lapas apmaksājot ar pirmo slimības dienu, lai cilvēki ar jebkādiem saaukstēšanās simptomiem nenāktu uz darbu. Otrs atbalsta virziens varētu būt pašizolācijas iespējas viesnīcās, "jo mājokļi par mazu".

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus.

Viens no Latvijas izvirzītajiem mērķiem Covid-19 ierobežojumu mazināšanai - samazināt 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 gadījumiem - var tikt sasniegts mēneša laikā, pieļauj Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pašlaik šis kumulatīvais rādītājs ir 594 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kā aģentūrai LETA prognozēja SPKC, "ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti", saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet "pieļaujamais saslimstības līmenis" - 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju - varētu tikt sasniegts mēneša laikā.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91, kas nozīmē, ka 100 ar Covid-19 saslimušie inficē 91 citu cilvēku.

SPKC atzīst, ka, analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, vērojama neliela situācijas stabilizācija, taču infekcijas izplatīšanās riski saglabājas augsti.

Lielbritānijas veselības ministrs Sadžids Džavids paziņojis, ka no otrdienas veikalos un sabiedriskajā transportā atkal būs jāvalkā sejas maskas.

Tomēr viņš norādīja, ka situācija "nav ne tuvu" tam, lai būtu nepieciešams atkal ieviest sociālo distancēšanos vai strādāšanu no mājām.

Valdība īsteno drošības pasākumus, lai novērstu Covid-19 jaunā Dienvidāfrikas jeb omikrona paveida izplatīšanos.

Pasažieriem, kas ierodas Lielbritānijā, no otrdienas būs jāveic Covid-19 tests un līdz negatīvu rezultātu saņemšanai jāatrodas pašizolācijā.

Personām, kas kontaktējušās ar iespējamu inficēto ar omikrona paveidu, būs jādodas izolācijā uz desmit dienām, neskatoties uz vakcinācijas statusu.

Lielbritānijā inficēšanās ar jauno paveidu apstiprināta divām personām un gadījumi saistīti ar ceļojumiem uz Āfrikas dienvidiem.

Ceļotājiem, kas ierodas Anglijā no ārvalstīm, no decembra vidus būs jāpavada īsāks laiks karantīnā, ja piecas dienas pēc ierašanās viņu Covid-19 tests būs negatīvs, otrdien paziņoja Lielbritānijas valdība.

Valdība cer, ka jaunie noteikumi atdzīvinās ceļošanas industriju, sevišķi aviāciju, kas piedzīvojusi strauju ceļotāju skaita krišanos pandēmijas apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ.

Ceļotāji, kas ierodas Anglijā ar gaisa transportu, prāmi vai vilcienu, no 15.decembra varēs izbeigt karantīnu, ja vismaz piecas dienas pēc ierašanās veikts Covid-19 tests būs negatīvs.

Pašlaik tiem, kas ierodas Anglijā, ir jāpavada pašizolācijā 14 dienas.

Pasažieriem vajadzēs iepriekš rezervēt privātu pārbaudi un karantīnu. Tiem, kas izvēlēsies neiziet testu, būs jāievēro divu nedēļu karantīna.

"Mūsu jaunā testēšanas stratēģija ļaus mums ceļot brīvāk, tikties ar mīļajiem un sekmēt starptautisko biznesu," sacīja transporta ministrs Grānts Šapss.

Cīņā ar pandēmiju valdība varētu lemt par stingrākiem ieceļošanas ierobežojumiem, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV).

Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV) komisijā norādīja, ka nopietni ir jāapsver risinājums par "izpriecu lidojumu aizliegšanu", jo citas valstis jau šādu risinājumu ir ieviesušas.

Deputāts kopumā neiestājas par lidojumu aizliegšanu, taču viņaprāt lidojumiem jābūt atļautiem tikai darba vajadzībām, mācībām vai veselības problēmu risināšanai. "Tas arī viss. Uzrādi darba līgumu, lūdzu lido. Izpriecu braucieni būtu jāatliek, jo nav ko ievazāt caur izpriecu braucieniem papildu slimības vai jaunos Covid-19 variantus," uzsvēra deputāts.

Siliņa komisijas sēdes laikā norādīja, ka par plašākiem ceļošanas ierobežojumiem valdība ir diskutējusi un tiekot apsvērta ieceļošanas mainīšana, piemēram, atļaujot ieceļot tikai komandējumu vajadzībām. Patlaban gan nekādi lēmumi no valdības puses nav pieņemti.

Valdība šodien atbalstīja aptuveni 700 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (IeM), lai iekšlietu nozares amatpersonām varētu izmaksāt ar Covid-19 krīzi saistītās piemaksas.

Plānots, ka Finanšu ministrija no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs IeM finansējumu, kas nepārsniedz 704 513 eiro, lai nodrošinātu piemaksas no 1.oktobra līdz 30. novembrim IeM padotības iestāžu amatpersonām.

Piemaksas paredzētas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu.

Piemaksas paredzētas tām amatpersonām, kuras ir tiešā saskarsmē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām.

Tāpat piemaksas paredzētas amatpersonām, kuras ir tiešā saskarsmē ar Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem nav apstiprināta slimība, bet ir jāievēro karantīna vai pašizolācija.

Ņemot vērā likumprojekta apstiprināšanu par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā, ir ļoti būtiski neaizmirst par tiem, kuri šo naudu Latvijas budžetā ienes.

Lai gan preču eksports 2020. gadā sasniedzis rekordu un kopējā vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, pakalpojumu eksportētāji var saskarties ar nepārvaramām grūtībām.

Pakalpojumu eksports pēdējos 10 gados veidojis aptuveni 30% no kopējā Latvijas eksporta (vidēji 16% no IKP). Pandēmija ir būtiski apgrūtinājusi pakalpojumu eksportu un arī Latvijas Banka prognozē, ka pakalpojumu eksporta, kurš atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu vājo plūsmu, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar Covid-19 pandēmiju saistītās bažas. Tas viss norāda, ka pakalpojumu eksportētāji ir jāvakcinē iekļaujot tos kādā no prioritārajām grupām, lai sekmētu pēc iespējas ātrāku ekonomikas atgūšanos.

Lielāko biroju ēku iznomātāji 8.martā ir nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru kabinetam, paužot bažas par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar obligāta attālinātā darba noteikšanu.

Vēstules autoru ieskatā šāds lēmums var ievērojami graut valsts ekonomiku, daudziem uzņēmumiem atņemot iespēju veikt savu pamatdarbību, bet biroju ēku iznomātājus atstājot bez jebkāda ienākumu avota. Jau pašlaik lielākā daļa biroju darbinieku strādā attālināti – uz birojiem nāk tikai tie darbinieki, kuru darba specifika neļauj darbu darīt attālināti.

Attālināta darba vietā nozare ierosina noteikt ierobežojumu – viens cilvēks uz 25 m2. Gadījumā, ja tomēr valdība lems par labu obligātam attālinātām darbam, nozare uzsver nomas maksas atbalsta mehānisma nepieciešamību.

Vēstules autori norāda, ka, aptaujājot lielāko biroju ēku iznomātājus Latvijā, secināts, ka jau pašreiz attālinātu darbu veic 70% līdz 90% biroja darbinieku. Katrs birojs jau šobrīd, ievērojot spēkā esošajā Ministru kabineta rīkojumā iekļautos darba devēja pienākumus, ir ieviesis savu politiku epidemioloģisko prasību nodrošināšanā, jo neviens darba devējs nevēlas, lai tā darbinieki saslimtu un nokļūtu pašizolācijā, kas vēl vairāk kavētu uzņēmuma darbu. Birojos ir ieviesti gan telpu dezinfekcijas pasākumi, nodrošināta distances ievērošana, maiņu darbs, masku lietošana, kā arī papildu informācijas aprite par ierobežojumu ievērošanu.

Saskaņā ar valdības lēmumu no 1. marta ieceļošanai Latvijā paliek spēkā prasība -sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 testa rezultāts. Vienlaikus atcelta prasība pildīt covidpass.lv, savukārt prasība pēc ieceļošanas doties pašizolācijā ir atcelta jau no 16. februāra, informē Satiksmes ministrija.

No 1. marta ieceļošanai Latvijā nebūs nepieciešams būtisks iemesls. Vienlaikus tiks turpināta ieceļotāju sadarbspējīgo sertifikātu un testu rezultātu kontrole, nodrošinot vienādas prasības ieceļotājiem neatkarīgi no ieceļošanas valsts.

Ieceļotājiem no valstīm, kas nenodrošina sadarbspējīga Covid-19 testēšanas sertifikāta izsniegšanu, negatīvam Covid-19 testa rezultātam jābūt izceļošanas valsts valodā vai angļu valodā papīra vai elektroniskā veidā (viedierīcē). Valstis, kas nodrošina sadarbspējīgus medicīniskos dokumentu.

Ja persona starptautiskajam pārvadātājam nevarēs uzrādīt derīgu sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu (PĶR vai antigēna), pārvadātājs būs tiesīgs atteikt iekāpšanu transportlīdzeklī.

Pasažieru pārvadājumu aizliegums uz un no Lietuvas ir ļoti smags trieciens Latvijas savienojamībai ar Eiropu, uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Formula, pēc kādas SPKC nosaka sarakstā iekļaujamās valstis, neatbilst citu Eiropas Savienības dalībvalstu labajai praksei. Mājienu par iespējamu pārkāpuma procedūru Latvijai par starptautisko aviopārvadājumu neatbilstošu ierobežošanu jau ir devusi arī Eiropas Komisija. Tuvākajā valdības sēdē rosināsim šo regulējumu mainīt," teic ministrs.

Jau vēstīts, ka no sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Sākot ar 17.martu, atgriežoties no ceļojuma trešajā valstī, personai par saviem līdzekļiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā, piektdien lēma Ministru kabinets.

Otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tāpēc piektdien valdība lēma par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Valdības lēmums paredz, ka personai atgriežoties no nebūtiska ceļojuma no trešajām valstīm būs jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad persona dosies uz savu dzīvesvietu ievērot desmit dienu pašizolāciju.

Ja Covid-19 tests būs pozitīvs vai persona testu neveiks, tad persona nekavējoties dosies obligātajā izolācijā uz tūristu mītni no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā tūristu mītņu saraksta.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.