68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online veicis aptauju Baltijas valstīs, lai noskaidrotu kopējo darbinieku apmierinātības līmeni ar savu darbavietu. Aptaujas rezultāti liecina, ka latvieši kopumā ar pašreizējo darbavietu un apstākļiem ir mazāk apmierināti nekā igauņi, bet apmierinātāki nekā lietuvieši.

Aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt savu kopējo apmierinātību ar pašreizējo darbavietu 10 baļļu skalā, kur 10 ir ļoti apmierināti, bet 1 ļoti neapmierināts, ietverot tādus faktorus kā atalgojums, darba vide, kolēģi, vadība, karjeras izaugsmes iespējas u.c. Rezultāti liecina, ka visās Baltijas valstīs apmierinātības līmenis ir vidējs: Latvijā vērtējums ir 6.18, Igaunijā 6.4, bet Lietuvā strādājošie savu apmierinātību novērtējuši salīdzinoši viszemāk – ar 5.73.

Analizējot apmierinātākos darbiniekus pēc ieņemamā amata, visās trijās Baltijas valstīs visaugstākos rādītājus uzrādīja augstākā līmeņa vadītāji, bet zemākos strādnieka pozīcijā strādājošie. Latvijas apmierinātākie darbinieki strādā tādās amata pozīcijās kā augstākā līmeņa vadītājs (7,37), speciālists (6,55) un vidējā līmeņa vadītājs (6,49), bet mazāk apmierinātie – strādnieks (5,24) un klientu apkalpošanas speciālists (5,41).

Šogad Latvijā salīdzinot ar pagājušo gadu nedaudz pieaugusi apmierinātība ar savām adprošināšanas kompānijām, kamēr Igaunijā un Lietuvā tā samazinājusies. Latvijā visvairāk apmierināti BTA klienti.

Saskaņā ar pētījumu, ko veica neatkarīgs pētniecības uzņēmums EPSI Baltic 2011. gadā, klientu apmierinātība ar savām apdrošināšanas kompānijām šogad Igaunijā samazinājusies par 4,7 punktiem, Lietuvā tā sarukusi par 5,6 punktiem, bet Latvijā pieaugusi par 0,5 punktiem. Tomēr kopumā Lietuvas iedzīvotāji ir apmierinātāki ar saviem apdrošinātājiem nekā Latvijas un Igaunijas patērētāji.

Latvijā uzņēmumu līmenī klientu novērtējumi ir dažādi. Baltas (1,2) un BTA (3,3) klienti kļuva šogad apmierinātāki ar savām apdrošināšanas kompānijām, salīdzinot ar 2010.gadu. Tajā pašā laikā citu, mazāko apdrošinātāju klienti, ir mazāk apmierināti nekā pērn (-1,8 ). Tādējādi BTA ir vadošā apdrošināšanas kompānija šogad ar 77 punktiem no 100, grupa citi (75) ir otrajā vietā un Balta tikai trešajā vietā ar 73,7 punktiem, secina EPSI Baltic.

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Mediķi jau sen brīdina cilvēkus par aptaukošanās izraisītajām veselības problēmām, taču Japānas zinātnieki nākuši klajā ar paziņojumu, ka pārlieku liels slaidums esot daudz bīstamāks par resnumu.

Cilvēki, kuriem 40 gadu vecumā ir mazs liekais svars, dzīvo par sešiem līdz septiņiem gadiem ilgāk, nekā ļoti tievie cilvēki. Savukārt aptaukojušies cilvēki dzīvo par pieciem gadiem ilgāk nekā tievie.

S. Kurijama uzsvēra, ka pirms pētījuma bija stereotips, ka tievie cilvēki dzīvo īsāk, jo tie smēķē vai arī ir saslimuši ar kādu slimību, taču izslēdzot no pētījuma šos cilvēkus gala rezultāts praktiski neizmainījās.

Kā galvenais iemesls tam, kāpēc resnie cilvēki dzīvo ilgāk ir tas, ka tievie cilvēki ir uzņēmīgāki pret dažādām slimībām, piemēram, pneimoniju, kā arī tiem ir trauslāki asinsvadi.

Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma 19. un 20. martā Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, sākot jau ar 20. martu.

Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenberga vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenberga vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenberga vīruss nav konstatēts.

Latvija jau paudusi bažas par Krievijas lēmumu ar šā gada 20. martu aizliegt dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, pamatojot to ar eksporta prasību pārkāpumiem. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, jo pēdējos divos gados Latvija nav saņēmusi nevienu neatbilstības ziņojumu no Krievijas atbildīgajām iestādēm saistībā dzīvu cūku eksportu, bet 2011. gadā ir konstatēti divi nebūtiski pārkāpumi pārtikas produktu eksporta jomā, kas saistīti ar neatbilstībām kravu pavaddokumentos.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Zemkopības ministrijai pauž nopietnas bažas par Krievijas rīcību aizliegt dzīvo cūku importu attiecībā uz visām ES valstīm un pamatot to ar eksporta prasību pārkāpumiem, jo 2011. un 2012. gadā Krievija attiecībā uz dzīvo cūku importu Latvijai nav izteikusi nevienu aizrādījumu.

Vien nebūtiski pārkāpumi tika konstatēti pārtikas produktu eksporta jomā, kas nav saistīti ar pašu produktu, bet gan ar redakcionālas dabas jautājumiem eksporta dokumentos.

Saskaņā ar Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta publicēto informāciju, dzīvo cūku importa aizliegums tiek pamatots ar eksporta prasību pārkāpumiem un sākot ar šī gada 20. martu šāds aizliegums tiks īstenots attiecībā uz visām ES dalībvalstīm kopīgi ar dzīvo liellopu, aitu un kazu importa aizliegumu, kas savukārt tiks īstenots balstoties uz Šmalenbergas vīrusa izplatības draudiem.

Šis Krievijas importa aizliegums, kas būtiski skars ES un Latvijas eksportētājus, nav palicis nepamanīts ES. Ņemot vērā, ka sarunās ar trešajām valstīm Latviju un pārējās ES dalībvalstis pārstāv Eiropas Komisija (EK), tad arī šīs sarunas par importa aizliegumu risina EK. Jau šobrīd EK ir nosūtījusi Krievijas pusei lūgumu pagarināt importa aizlieguma sākumu par vienu mēnesi – no 20. marta uz 20. aprīli, kā arī šā gada 15. un 16. martā EK veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta (DG SANCO) ģenerāldirektora vietnieks Ladislavs Miko kopīgi ar pārstāvjiem no EK Potsdamas darba grupas (tiek skatīti sanitārie un fitosanitārie jautājumi, lai atvieglotu tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, augu un augu izcelsmes produktiem ar trešajām valstīm), t.sk. arī Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis, dosies uz Krieviju, lai pārrunātu šo jautājumu un iespējamos risinājumus.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Talantu trūkums ir viens no lielākajiem Latvijas jaunuzņēmumu izaicinājumiem*. Daudz tiek runāts, ka teju ar uguni jāmeklē IT speciālisti, bet tikpat liela problēma ir pārdošanas zvaigznes, kas ļautu uzņēmumam piesaistīt investorus un uzmirdzēt globālajā tirgū. Kā varam to risināt, lai Latvija globālajā tirgū būtu zināma kā vienradžu zeme?

Droši vien katram ir bijis čaklais klasesbiedrs, kuram vienmēr bija kārtīgi izpildīti mājasdarbi, bet, kad vajadzēja klases priekšā prezentēt paveikto, uzslavas saņēma klases sliņķis, kam starpbrīdī vēl nebija ne jausmas, ko teikt skolotājiem, taču harizmātiskās uzstāšanās prasmes viņu nekad nepievīla. Pārceļot šo līdzību biznesa pasaulē, “klasisks” igaunis vai latvietis ir kārtīgais, bet drusku garlaicīgais klasesbiedrs, toties amerikānis ir tas, kurš saņem labāko atzīmi par spožu uzstāšanos pie tāfeles.

Nekādā ziņā negribu teikt, ka amerikāņi ir dumjāki par baltiešiem vai ka cilvēki no mūsu reģiona nemāk sevi izcili pasniegt. Drīzāk tā ir nacionāla īpatnība. Igauņi un latvieši vienkārši mēdz būt pieticīgāki un nav apguvuši prasmi uzstāties, ko amerikāņiem cenšas ieaudzināt jau bērnudārza laikā. To novēroju Igaunijas prezidenta un uzņēmēju vizītes laikā ASV, un par to liecina starpkultūru pētījumi. Pēc sociālā psihologa Gērta Hofstedes (Geert Hofstede) Kultūras kompasa**, latviešiem ir tendence justies neveikli, gan saņemot uzslavas, gan pašiem slavējot sevi. Viņi drīzāk vienmēr piebildīs, ka varēja izdarīt labāk vai ka nav jau sasnieguši neko tādu nozīmīgu.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pirms 10 gadiem toreizējais (nu jau bijušais) Igaunijas pilsētas Valgas mērs Ivars Unts aicināja Valgā strādājošos latviešus deklarēties Igaunijā, pretī solot kvalitatīvu, daudzpusīgu un lētu veselības aprūpi un dažādus atvieglojumus. Labums būtu arī Valgai - par ienākumiem no latviešu algas nodokļa igauņi uzlabotu pilsētas infrastruktūru.

Toreiz īsā laikā Valgā pierakstu nokārtoja 15 Latvijas iedzīvotāji. Tagad - pēc 10 gadiem - tādi cilvēki jau ir 1019, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Uz tendenci zaudēt arvien vairāk savā teritorijā deklarētos iedzīvotājus bažīgi reaģējusi Valkas novada dome, nosūtot vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu komisijai un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.