Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs iespējas uzlabot abu valstu sadarbību tirdzniecībā ar pārtikas un citām lauksaimniecības, kā arī kokrūpniecības precēm, uzsverot, ka Latvijas pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražotājiem ir iespējams kāpināt saražotā apjomus un palielināt eksportu uz Gruziju.

Ministre vizītē uz Gruziju dosies 26. un 27. jūlijā. Vizītes laikā ministre tiksies ar Gruzijas lauksaimniecības ministru Zazu Goroziu (Zaza Gorozia) un kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēs vairākus Gruzijas pārtikas ražošanas uzņēmumus un potenciālos sadarbības partnerus, informē ministrija.

«Latvijas un Gruzijas nozares tirdzniecības rādītāji ir stabili, taču pagaidām to apjomi ir nelieli. Latvija var Gruzijas tirgum piedāvāt augstas kvalitātes piena produktus, zivju konservus un gaļas izstrādājumus, tāpat arī dažādus koksnes izstrādājumus,» norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopā ar zemkopības ministri uz Gruziju dosies arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR vadītājs un vadības pārstāvji no vairākiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem: SIA Latvijas Piens, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

Kompānijas Sony interneta vietnes drīzumā varētu tikt pakļautas hakeru uzbrukumam, kas būs jau trešais uzbrukumus kompānijai pēdējā mēneša laikā, vēsta CNet.

Līdz šim neidentificēts hakeru grupējums ir paziņojis, ka gatavojas uzbrukt Sony. Hakeru niknumu izsaucis veids, kādā kompānija ir centusies atrisināt iepriekšējo uzbrukumu sekas.

Hakeri savus plānus ir apsprieduši izmantojot interneta tērzēšanas retranslēšanas sistēmu (IRC). Ja šis uzbrukums izdosies, hakeru rīcībā varētu nonākt dati par Sony klientiem.

Jau rakstīts, ka aprīlī kompānija piedzīvoja divus hakeru uzbrukumus, kuru rezultātā no kompānijas serveriem tika nozagta personīga informācija par aptuveni 100 miljoniem lietotāju.

Drošības pārkāpumu dēļ kredītkaršu kompānijās MasterCard un Visa desmitiem tūkstošu Zviedrijas banku klientu debetkaršu informācija varētu būt nonākusi «nepareizās rokās», vēsta The Local.

Nesen tikušas «uzlauztas» Visa un MasterCard datorsistēmas, kas ļāvis hakeriem iegūt informāciju par vairākiem tūkstošiem banku karšu.

Visa gadījumā hakeri ielauzušies kompānijas datorsistēmā Spānijā. Pagaidām Visa neizpauž, cik tieši daudz karšu turētāju varētu būt kļūt par upuriem, taču zināms, ka vairākas Zviedrijas banka saistībā ar šo notikumu sākušas informēt savus klientus.

Nordea, ICA Bank un Handlesbanken arī saņēmušas informāciju no MasterCard un Visa par hakeru ielaušanos abu kompāniju datorsistēmā.

Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Dažādos Lielbritānijas reģionos policija aizturējusi četrus vīriešus aizdomās par piederību hakeru grupām Anonymous un LulzSec, vēsta BBC.

Patlaban aizturētos vīriešus nopratina Skotlendjardas e-noziegumu nodaļa. Vīriešu arests ir daļa no pasākumu kopuma, kas tiek veikts Lielbritānijā. Aizturēšanas operācijās ir iesaistīts arī FBI.

Arī okeāna otrā pusē – ASV, tiesas priekšā stājušās 14 personas, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos hakeru grupējuma Anonymous aktivitātēs. Aizturētie noliedz saistību ar uzbrukumiem PayPal mājaslapai. Uzbrukumi tika veikti pērnā gada decembrī.

No grupējumu Anonimous un LulzSec hakeru uzbrukumiem ir cietušas vairākas pasaules mēroga kompānijas, piemēram, Amazon un PayPal. Cietusi arī Centrālā Inteliģences aģentūra (CIA), ASV Senāts un Lielbritānijas Smago un organizēto noziegumu dienests.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kiberuzbrukumu skaits pasaulē audzis par 75% pēdējo piecu gadu laikā, tostarp Latvijā īpašs izaicinājums ir politiski motivēti uzbrukumi, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumu par kiberdrošības risku novēršanu ""EY" 2023 Global Cybersecurity Leadership Insights".

Pētījumā secināts, ka tikai katrs piektais uzņēmumu kiberdrošības eksperts uzskata, ka viņa organizācijas gatavība un rīcība, lai novērstu datu apdraudējumu, ir efektīva. Savukārt 76% uzņēmumu un institūciju ir vajadzīgs vismaz pusgads, lai identificētu un novērstu datu drošības pārkāpumus. Vienlaikus Latvijas institūcijām jābūt gatavām papildu riskiem, kas rodas no politiski motivētiem uzbrukumiem.

"EY Latvija" Tehnoloģiju un Kiberpārvaldības konsultāciju prakses direktore Rudīte Spriņģe informē, ka pēdējos gados ir būtiski augusi uzņēmumu un institūciju tehnoloģiju ekspozīcija, jeb tas digitālās darbības plašums, kur dažādi kibernoziedznieki un politiski motivēti hakeri īsteno mēģinājumus piekļūt organizāciju un personu datiem. Latvijā tieši ģeopolitiskā dimensija ir tas, kas veido būtisku kiberdrošības risku apmēru, jo politisku mērķu vadīti kibernoziedznieki saprot, ka ar datu apstrādes pārrāvumiem ir iespējams būtiski iedragāt sabiedrības ikdienas dzīvi un drošības sajūtu.

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju.

Lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) Padomei, un tas stāsies spēkā tikai tad, ja tiks ieviests bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms, kas ļaus uz laiku atjaunot vīzu režīmu gadījumā, ja pieaugs migrācija vai būs risks sabiedriskajai drošībai, norādīts EP tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā.

EP ziņotāja Marija Gabriela atzina «plašās un sarežģītās reformas», ko Gruzija īstenoja, lai tai varētu piešķirt bezvīzu režīmu, kā arī izteica pateicību tās varasiestādēm un pilsoņiem par to konsekvenci un pacietību. Gabriela arī apsveica Gruzijas pilsoņus par to demokrātiskās pārliecības spēku, piebilstot, ka bezvīzu režīms pavirza Gruziju tuvāk ES.

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

Par Gruziju interese IT un ražošanas uzņēmumiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas eksporta apjomi uz Gruziju strauji auguši, un eksperti paredz, ka mūsu valsts ražotājiem un uzņēmējiem vērts apsvērt biznesa uzsākšanu tajā, ņemot vērā, ka valsts cenšas piesaistīt investorus un veicināt uzņēmējdarbību.

Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Gruziju aizvadītajā gadā sasniedza 27,7 miljonus eiro, kas ierindoja Gruziju 52. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apkopotie dati.

Kopējie tirdzniecības apjomi ir nelieli, taču jāņem vērā arī ģeogrāfiskie attālumi starp valstīm, uzsver Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors Mārtiņš Kreitus.

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

Pazīstamais hakeru grupējums Anonymos ir pieteicis kiberkaru ASV Floridas pavalstī esošajai Orlando pilsētai, uzbrūkot vairākām pilsētas un policijas interneta vietnēm, vēsta New York Times.

Uzbrukumus pilsētas administrācijas vietnēm grupējums veicis atriebjoties par kādas labdarības organizācijas biedru arestu, ko veikušas Orlando varasiestādes.

«Anonymous tic, ka cilvēkiem ir tiesības organizēties, ka tiem ir tiesības dot mazāk veiksmīgākajiem un, ka tiem ir tiesības veikt labdarības aktus,» savā paziņojumā norāda grupas biedri.

Kopš 2006. gada Orlando pilsētā spēkā ir likums, kurš nosaka, ka ir jāizņem speciāla atļauja, lai varētu pilsētas parkos barot grupas, kurās ir divdesmit pieci vai vairāk cilvēku.

Tomēr labdarības organizācija Orlando parkos baroja bezpajumtnieku grupas bez jebkādām atļaujām, par ko arī tās biedri tika aizturēti. Pilsētas pārstāvji norāda, ka hakeru uzbrukumi neliks mainīt pierasto praksi un, ka likumi ir jāievēro.

Pēc hakeru uzbrukuma Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu e-pasta kontiem, Google apsver iespēju pamest Ķīnas tirgu, ziņo BBC.

Google komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītājs Pīters Barrons (Peter Barron) uzskata, ka tas bijis izsmalcināts un mērķtiecīgs hakeru uzbrukums uzņēmuma infrastruktūrai no Ķīnas puses. P.Barrons arī piebilda, ka tas nav konkrēts apvainojums Ķīnas valdībai, bet uzsvēra, ka vairs nevēlas cenzēt Ķīnas portālā ievietotos datus valdības vajadzībām. P.Barrons informēja, ka gadījumā, ja situācija neuzlabosies, kompānija pārtrauks četrus gadus ilgo darbību Ķīnā.

Google galvenais jurists Deivids Drummonds (David Drummond) atzina, ka uzbrucēju galvenais mērķis bijis piekļūt Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu Gmail kontiem. Pēc veiktās izmeklēšanas tika noskaidrots, ka hakeriem ir izdevies uzlauzt divus e-pasta kontus, tomēr e-pastu vēstuļu saturam hakeriem nav izdevies piekļūt. Stundu pēc paziņojuma par hakeru uzbrukumu Google akciju cena Ņujorkā samazinājās par 1.1%.

Ķīnas populārākajai interneta meklētājprogrammai Baidu uzbrukuši tie paši hakeri, kas decembrī «uzlauza» populāro mikroblogu portālu Twitter, ziņo BBC.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par «Irānas kiberarmiju», Baidu lietotājus novirzīja uz mājas lapu ar politisku vēstījumu. Hakeru mājas lapā bija redzams uzraksts «Šo vietni uzlauza Irānas kiberarmija», kā arī Irānas nacionālais karogs.

Baidu no hakeru uzbrukuma izdevās «atkauties» tikai pēc četrām stundām.

Ķīnā Baidu kontrolē lielāku tirgus daļu nekā Google, kas pārsvaru pār citām interneta meklētājprogrammām guvusi lielākajā daļā pasaules valstu.

Db.lv jau vēstīja, ka pēc hakeru uzbrukuma Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu e-pasta kontiem, Google apsver iespēju pamest Ķīnas tirgu.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts.

«Nekam no tā nevajadzēja notikt, un es tam nemeklēšu attaisnojumus,» paziņojumā sacīja «Uber» vadītājs Dara Hosrovšahi, kas augustā pārņēma šo kompāniju.

Divi no «Uber» informācijas drošības komandas locekļiem, kuru reakcija uz šo hakeru uzbrukumu ietvēra lietotāju neinformēšanu par hakeru ielaušanos viņu datos, kopš otrdienas ir atlaisti, pavēstīja Hosrovšahi.

«Uber» vadītājs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par to, ka nepiederošas personas ielauzušās mākonī bāzētā serverī, ko izmantoja šī kompānija, un lejuplādējušas «ievērojamu» informācijas apjomu.

Nozagtajās datnēs bija «Uber» lietotāju vārdi, e-pasta adreses un mobilo tālruņu numuri, kā arī apmēram 600 000 šoferu vārdi un autovadītāja tiesību informācija.

Daudzu uzņēmumi Igaunijā sākuši apsvērt iespēju saīsināt darba nedēļu un sūtīt darbiniekus piespiedu atvaļinājumos, informējis Tarmo Krīss (Tarmo Kriis), Igaunijas Darbadevēju konferedācijas vadītājs, viņo BBN.

Db.lv jau ziņoja, ka Igaunijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs Liviko oktobrī plāno saīsināt darba nedēļu par vienu dienu. Šāds lēmums pieņemts nesen paaugstinātā akcīzes nodokļa ietekmē, jo ievērojami samazinājies pieprasījums pēc alkoholiskajiem dzērieniem.

Sasakaņā ar Tarmo Krīsa teikto, pēdējā reize, kad Liviko darbinieki tikuši sūtīti piespiedu atvaļinājumā, bijis 2000. gadā.

Savukārt Norma vakar paziņoja, ka sūta 237 darbiniekus piespiedu atvaļinājumā no 20. oktobra līdz 19. janvārim.

"Katram ir savi iemesli šādai rīcībai, bet galvenokārt tas ilustrē, ka ekonomika ir nesabalansēta un ir nedrošība," teicis Tarmo Krīss.

Trešdienas rītā ziņu aģentūras LETA mājaslapai uzbrukuši hakeri, kas it kā nav bijuši apmierināti ar aģentūras veidotu ziņu materiālu.

«Dargie kolegji, pirms publicet apshaubamu specialistu viedokjlus par nelielu serveru hostingu kompanijam un diskutetu par kompetenci, ietiektu tomer parskatit sho nomelnojosho zinju saturu, un parstat publicet shos aizvainojoshos reklamrakstus. Ka redzat- nekas nav drosh un neuzlauzhams- JA vajag, tapec nevajag lekt augstak par savu d. Paldies par uzmanibu. Hakeris,» teikts paziņojumā, kas parādās mājaslapas vietā.

Leta šonedēļ publicēja ziņu par to, ka vairāku Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu mājaslapām uzbrukuši hakeri.

Tā sauktie masu izķēmošanas uzbrukumi parasti notiek pret mājaslapām, kas tiek uzturētas samērā lētās «hostinga» kompānijās, un to veic ar automātiskiem hakeru rīkiem, ar kuriem pēc iekļūšanas serveru tīklā visas lapas tiek aizstātas ar izķēmotāju saturu, iepriekš Leta skaidrojis Datoru drošības tehnoloģiju mārketinga direktors un drošības speciālists Valdis Šķesters.

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt kibernoziedzības pasaules jaunās tendences. Izanalizējuši ļaundaru uzbrukumus 2014. gadā, Kaspersky Lab speciālisti sagatavoja prognozi nākamajam gadam, norādot galvenās hakeru grupu uzvedības un prioritāšu pārmaiņas.

Eksperti informē, ka pašlaik lielāko daļu kibernoziedznieku interesē nauda, un šī prioritāte nemainīsies. Saglabāsies uzbrukumi, lai iegūtu piekļuvi internetbanku kontiem un aizvietotu maksājumu rekvizītus, taču šis «tirgus» vairs nav tik ienesīgs kā agrāk - tajā ir novērojams uzbrucēju pārdaudzums, savukārt daudzi lietotāji un pakalpojumi ir iemācījušies nodrošināt darījumu aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar Kaspersky Lab prognozēm vienkāršie kibernoziedznieki pārņems sarežģītus mērķuzbrukumus izpildošo hakeru grupējumu pieredzi. Turklāt galveno uzmanību viņi pievērsīs nevis lietotājiem, bet gan pašām finanšu organizācijām. Piemēram, ja izdodas sekmīgs uzbrukums bankai, viņi var iegūt daudz vairāk nekā saņem no parastiem lietotājiem: hakeri varēs attālināti vadīt naudas izsniegšanu no bankas automātiem, veikt naudas pārskaitījumus un nemanāmi manipulēt ar internetbankas sistēmu.

Miljoniem Android viedtālruņu ir neaizsargāti pret hakeriem, ja kāds no tiem vēlētos nozagt viedtālruņa lietotāja personīgo informāciju, atsaucoties uz pētnieku paziņojumu, raksta SkyNews.

Mobilie tālruņi, kuros tiek izmantota Google operētājsistēma, ir viegli «uzlaužami». Hakeriem ir viegli pieejama informācija par viedtālruņu lietotāju kalendāriem, lietotāju kontaktinformāciju un attēliem, norādīts Ulmas Univeristātes veiktajā pētījumā.

Hakeri var piekļūt viedtālruņos esošai informācijai laikā, kad informācija tiek nodota no tālruņa uz internetu. No hakeru uzbrukumiem drošs ir vienīgi jaunākais Android modelis. Pārējie 99,7% Android viedtālruņu ir pakļauti hakeru uzbrukumu riskam.

«Mēs vēlējāmies noskaidrot, vai patiešām ir iespējams hakeru uzbrukums Google pakalpojumiem. Īsā atbilde ir – jā, turklāt tas ir diezgan vienkārši izdarāms,» vēstīts Ulmas Universitātes pētījumā.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Hakeri sākuši izplatīt datorvīrusus arī izmantojot populāro video portālu YouTube, turklāt, iespējams, ka šī YouTube lietotāju krāpšana tiek realizēta caur Latviju.

Forbes ziņo, ka ASV kompānija eSoft atklājusi jaunus hakeru centienus inficēt interneta lietotāju datorus ar vīrusiem. Proti, šoreiz hakeri ievietojuši populārajā interneta vietnē YouTube dažādus neīstus videoklipus, uz kuriem uzklikšķinot tiek piedāvāts uzinstalēt programmu, kura nepieciešama šo video aplūkošanai. Ja lietotājs izvēlas šo programmu instalēt, viņa datorā tiek iestatīts datorvīruss.

Šie viltus video parasti ir ar «skaļiem» nosaukumiem, sākot no sensacionāliem BP naftas noplūdes videomateriāliem līdz Harija Potera filmām.

Kāds neatkarīgs interneta drošības eksperts Dančo Dančevs (Dancho Danchevs), kurš arī aprakstījis šo hakeru paņēmienu YouTube lietotājus apkrāpšanai, norāda, ka tīkls, kurš tiek izmantots šo datorvīrusu izplatīšanai, ir Latvijas izcelsmes, un ticis pielietots arī viltus Apple un iTunes dāvanu karšu izplatīšanā.

Populārākā Ķīnas interneta meklētājprogramma Baidu iesūdzējusi tiesā kādu ASV kompāniju, paziņojot, ka Baidu ir cietis no hakeru uzbrukumiem.

AFP norāda, ka šādu soli varēja prognozēt no Ķīnas puses pēc tam, kad Google paziņoja par iespējamo aiziešanu no Ķīnas. Atgādinām, ka pēc hakeru uzbrukuma Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu e-pasta kontiem, Google apsver iespēju pamest Ķīnas tirgu

Db.lv jau ziņoja, ka Google komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītājs Pīters Barrons (Peter Barron) uzskata, ka hakeru uzbrukums bijis izsmalcināts un mērķtiecīgs uzbrukums uzņēmuma infrastruktūrai no Ķīnas puses. P. Barrons arī piebilda, ka tas nav konkrēts apvainojums Ķīnas valdībai, bet uzsvēra, ka vairs nevēlas cenzēt Ķīnas portālā ievietotos datus valdības vajadzībām. P. Barrons informēja, ka gadījumā, ja situācija neuzlabosies, kompānija pārtrauks četrus gadus ilgo darbību Ķīnā.