Iespējams, nākamgad Nacionālais botāniskais dārzs finansējumu no valsts nesaņems

Nacionālais botāniskais dārzs (NBD) ir viens no 22 zinātniskajiem institūtiem, kurus starptautiskie eksperti pēc zinātnes izvērtējuma Latvijā iesaka slēgt. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar 2015.gadu arī plāno šīm institūcijām nepiešķirt bāzes finansējumu. Tas nopietni apdraud NBD darbību, lai gan pētniecība ir tikai viena no jomām, ar kuru NBD nodarbojas, vēsta laikraksts Diena.

Ja starptautisko ekspertu atzinums tiks ņemts vērā un NBD likvidēs, Latvijā vairs nebūs neviena, kas nodarbojas ar reto un aizsargāto augu sugu pētniecību un saglabāšanu ārpus dabīgajām atradnēm. Tāpat reizē tiktu likvidētas Latvijas selekcijas gerberu, krizantēmu šķirņu kolekcijas, jo NBD ir vienīgā vieta, kur šis genofonds tiek saglabāts, norāda laikraksts. Cietīšot arī nacionāla mēroga peoniju, tulpju, dāliju, astilbju un citu augu genofonda kolekcijas, tai skaitā šķirnes, kas ir Latvijas kultūras un dārzkopības vēstures sastāvdaļa. Šīs ir tikai dažas no sekām, ko Dienai uzskaitījis Valsts zinātniskā institūta NBD direktors Andrejs Svilāns. Viņam gan šādu scenāriju esot grūti iedomāties. «Grūti būtu pateikt, kāda būtu rezonanse pasaulē, ja kāda valsts paziņotu, ka slēdz savu NBD. Tas, tieši tāpat kā Nacionālā opera, Nacionālais mākslas muzejs un Nacionālais teātris, ir viens no valsts simboliem, ar ko valsts sevi pasniedz ārpus robežām. Tas izskatītos ļoti savdabīgi,» atzinis Svilāns.

Tomēr, lai gan nav zināmi konkrēti soļi, kas tiks darīti, jau tagad, balstoties uz ekspertu rekomendācijām, ministrija gatavojot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot, ka ar 2015.gada 1.janvāri bāzes finansējumu neaprēķinās un nepiešķirs zinātniskajām institūcijām, kuras zinātnes starptautiskajā izvērtējumā ir novērtētas ar vērtējumu 1 - tai skaitā NBD.

Lai gan vērtējums NBD ir viens no sliktākajiem, tomēr tā direktors uzskatot, ka vērā nav ņemti vairāki svarīgi aspekti. Vienu punktu NBD saņēmis par pētniecības kvalitāti, tomēr tam esot objektīvs iemesls - kopš deviņdesmitajiem gadiem un nesenās krīzes apstākļos NBD zinātnieku darbība bijusi mobilizēta uz kolekciju saglabāšanu. «Zinātņu doktori ņēma rokās lāpstas, kapļus un zāģus, lai saglabātu daudzu gadu desmitu savu un kolēģu darba rezultātu, nacionālās kolekcijas. Viņi lielā mērā upurēja savu zinātnisko karjeru, gaidīdami valdības regulāri solīto, bet tā arī nesaņemto lielo atbalstu zinātnei. Tagad pārmest viņiem, ka viņu zinātniskā darbība šajos apstākļos nav bijusi pietiekami kvalitatīva un runāt par NBD kā zinātniskā institūta likvidēšanu no IZM puses ir ciniski, liekulīgi un nodevīgi,» sacījis Svilāns. Nepieciešamība saglabāt pastāvošās kolekcijas bijis arī iemesls, kāpēc nav bijusi iespēja iegādāties jaunu pētniecības aparatūru. Līdz ar to arī pētniecības vide un infrastruktūra LND novērtēta ar sliktāko vērtējumu.