Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Četras dienas pirms fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši jau 60 358 cilvēki un iedzīvotāju aktivitāte turpina pieaugt, informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Tuvojoties mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām - 1.jūnijam -, ik dienas tiek sasniegti jauni iesniegto deklarāciju skaita rekordi.

VID norāda, ka jau iepriekš tika prognozējis, ka, tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, arvien vairāk pieaugs iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Tā pagājušajā nedēļā sasniegts jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā - piektdien, 25.maijā, tika iesniegtas 4304 mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika iesniegtas 3723 deklarācijas, kas ir divas reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Pērn katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (53%) izmantojis iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.

VID dati rāda, ka pērn vidējā atmaksātā IIN summa vienam deklarācijas iesniedzējam bijusi 117,72 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pirms gada. Skaita ziņā pērn iesniegti nepilni 583 tūkstoši deklarāciju - ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels bijis arī iedzīvotājiem atmaksātais IIN apjoms, kopējai summai sasniedzot 68,6 miljonus eiro. Pēc VID apkopotās statistikas visbiežāk iedzīvotāji deklarē izdevumus par izglītību un medicīnu. Teju pusē no visām 2015.gadā iesniegtajām deklarācijām norādīti tieši šādi izdevumi. Tomēr deklarētās summas šajā pozīcijā ir vismazākās - vidējais izdevumu apmērs uz vienu iesniegto deklarāciju ir 166 eiro, kas skaidrojams ar noteikto ierobežojumu (213,43 eiro vienai personai).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

VID domā, ka mazo algu saņēmējiem ar deklarāciju iesniegšanu gada beigās grūtību nevajadzētu būt

Tā uzskata ne tikai Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet arī Finanšu ministrija. Jāmin, ka no nākamā gada tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kas cita starpā paredz, ka 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencētu neapliekamo minimumu.

Pieejamības jautājums

Tomēr viens no jautājumiem, kas skar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un tālāku realizāciju, saistīts tieši ar deklarācijas iesniegšanu. Proti, vai cilvēki varēs iesniegt gada beigās deklarāciju bez grūtībām un vai galu galā neizveidojas situācija, ka iedzīvotāji deklarācijas neiesniedz vispār.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) ir pieejams logrīks «atgādinājumi», kas ļauj sekot līdzi nodokļu saistību izpildes datumam un iesniegt deklarāciju termiņā, atgādina VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Normatīvajos aktos veiktās izmaiņas nosaka VID pienākumu – sākot ar 2018. gada 1.janvāri publiskot ziņas par nodokļu maksātājiem, kas kavē deklarāciju iesniegšanas termiņu.

Lai izvairītos no nepatīkamām sekām, kuras paredzētas normatīvajos aktos par nodokļu disciplīnas neievērošanu, VID vērš uzmanību, ka nodokļu maksātāju ērtībai VID EDS ir izveidots logrīks «Atgādinājumi». Izmantojot šo rīku ikviens uzņēmējs vai saimnieciskās darbības veicējs var ērti, kalendāra formātā sekot līdzi deklarāciju iesniegšanas termiņiem. Dienests aicina izmantot šo informatīvo rīku un iesniegt nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Lai veicinātu savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, no 2018.gada 1.janvāra VID publiskos informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nokavējuši nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu par vairāk nekā par 15 dienām. Šādu kārtību paredz 2017.gada 28.jūlijā pieņemtie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Pēc deklarāciju iesniegšanas, ziņas par kavējumu tiks dzēstas. VID minēto informāciju publicēs interneta vietnē vid.gov.lv sadaļā «Publiskojamo datu bāze» un aktualizēs katru mēnesi 7. un 26. datumā.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Kopumā uz šā gad 7. jūniju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 111 695 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot.

To skaitā 45 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1,247 miljonu latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 187 tūkst. latu (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

VID vēršs uzmanību, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6 000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Līdz pirmdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) reģistrējis 91 415 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas, tostarp arī 35 personu deklarācijas, kurās uzrādīti līdz šim nedeklarēti ienākumi vairāk nekā 938 tūkst. Ls apmērā, informē VID.

Nulles deklarāciju iesniegšanas termiņš bija 1. jūnijs.

Kopumā no iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem aprēķināts valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) gandrīz 141 tūkst. Ls apmērā, no kuriem šobrīd valsts budžetā ir iemaksāti vairāk nekā 125 tūkst. Ls. Deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā.

VID pārstāvji norāda, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt. Ņemot vērā, ka pēdējās nedāļās vienā dienā iesniegtais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits dažkārt pārsniedza sešus tūkstošus, vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, tāpat arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas - sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012. gada 1. jūniju.

Kopumā uz šā gada 11. jūniju (Valsts ieņēmumu dienests) VID ir reģistrējis 118 029 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012. gada 1. jūnijam ieskaitot.

To skaitā 50 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1 348 777,09 latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 202 456,61 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

VID uzsver, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Kopumā uz šā gada 15. jūniju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 127 782 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas.

Tajā skaitā 61 persona iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījusi līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1,75 miljonu latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 262,9 tūkst. latu (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā). Maksājumi par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem uz 14.jūniju ir veikti 257,7 tūkst. latu apmērā.

VID atgādina, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6 000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ceturtdienas laikā iesniegti 92 000 gada ienākumu deklarāciju, informēja VID pārstāve Sandra Notruma.

Notruma atzīmēja, ka šogad lielākā daļa cilvēku to dara elektroniski. Līdz plkst.20 VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) saņemtas 92 355 deklarācijas.

EDS lietotāju aktivitāte sākās jau no pusnakts, kad pirmo divu stundu laikā tika iesniegtas vairāk nekā 7500 deklarācijas. Tomēr vislielākā aktivitāte bija vērojama dienas pirmajā pusē, kad vairāki desmiti tūkstoši lietotāju vienlaicīgi centās EDS iesniegt deklarācijas, līdz ar to bija brīži, kad sistēmas darbība palēninājās, tomēr tas bija pārejoši. Kopumā tas nav traucējis apkalpot lielo klientu skaitu, norādīja Notruma.

1.martā sākas gada ienākumu deklarāciju iesniegšana un personām, kurām gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti, tās ir jāiesniedz laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023.gadu, lai atgūtu nodokļu pārmaksu, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka jau līdz ar pusnakti iedzīvotāji lielā skaitā metas pirmajā dienā iesniegt deklarācijas, šādi nereti izraisot VID IT sistēmu pārslodzi un darbības pārtraukumus.

VID uzsver, ka ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu nav jāsteidzas. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu garumā. Savukārt iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 1.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pirmajās trijās dienās iedzīvotāji iesnieguši vairāk nekā 230 000 gada ienākumu deklarāciju, pirmdien Latvijas Radio pavēstīja VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā, kā arī Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

«Līdz svētdienas [3.marta] vakaram VID ir iesniegti vairāk nekā 230 000 deklarāciju. Jāsaka, ka šis deklarāciju apmērs, ko mēs esam saņēmuši pirmajās trijās deklarēšanas dienās, ir līdzvērtīgs tam, ko iepriekšējos gados mēs saņēmām gandrīz nedēļas laikā,» sacīja Pelēkā.

Viņa norādīja, ka brīvdienās EDS sistēmā pārslodzes vairs nebija un sistēma strādāja bez pārtraukumiem.

Tāpat Pelēkā atzina, ka VID ir saņēmis ļoti daudz dažādu jautājumu, tostarp, piemēram, par attaisnoto izdevumu un čeku norādīšanu deklarācijā, par pašu deklarāciju aizpildīšanas kārtību, taču salīdzinoši maz ir jautājumu par to, kāpēc ir izveidojies parāds.

Jau vēstīts, ka piektdien, 1.martā, VID sāka pieņemt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. EDS lietotāju aktivitāte sākās jau no pusnakts, proti, pirmajās 15 minūtēs pēc pusnakts EDS tika reģistrēti vairāk nekā 26 000 vienlaicīgu pieslēgumu, taču lielākā aktivitāte bija vērojama dienas pirmajā pusē, kad 38 000 lietotāju vienlaicīgi centās iesniegt deklarācijas EDS. Salīdzinot ar 2018.gadu, tas ir aptuveni četras reizes lielāks vienlaicīgi pieslēgušos lietotāju skaits.

Latvijas iedzīvotāju lielā aktivitāte jau pirmajā dienā iesniegt ienākumu deklarācijas par pērno gadu ir brīdinoša pazīme par vispārēju nabadzību valstī, šādu viedokli šorīt LNT pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ilze Cīrule.

Cīrule pastāstīja, ka VID vakar nav īsti ticis galā ar deklarāciju pieņemšanu, jo tās iesnieguši jau 60 000 cilvēku, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā pērn. Tik lielam pieslēgumu skaitam nebijām gatavi, lai arī bijām rēķinājušies, ka pieslēgumu skaits būs lielāks nekā ikdienā, atzina VID vadītāja.

VID vadītāja informēja, ka dienesta vadība centusies arī izprast, kāpēc tik daudzi cilvēki gribēja iesniegt deklarācijas jau pirmajā dienā, lai arī to var darīt vairākus mēnešus, un viņai radušās lielas bažas, ka viens no cēloņiem ir vispārējā nabadzība valstī, kā rezultātā ļoti lielam cilvēku skaitam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atgūt pat salīdzinoši nelielas summas, piemēram, pārdesmit eiro.

Šodien pēdējo dienu iedzīvotāji Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt mantiskā stāvokļa jeb tā dēvētās nulles deklarācijas.

2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām jāiesniedz VID no 1.marta līdz 1.jūnijam. Tajā jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli 2011.gada 31.decembra plkst.24.

Līdz šim VID saņēmis vairāk nekā 82 000 mantiskā stāvokļa deklarāciju.

Iepriekš VID prognozēja, ka sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu, tādejādi provizoriskais cilvēku skaits, kurus varētu skart sākumdeklarēšanās, ir ap 70 000.

Neplānotu darbu dēļ šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav pieejama gada ienākumu deklarācijas sagatavošana, liecina VID paziņojums.

VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka šorīt EDS vienlaicīgi centušies izmantot 30 tūkstoši cilvēku un šādu slodzi sistēma nespējot izturēt. Viņš gan nevarēja pateikt, cik cilvēkus vienlaicīgi EDS spēj uzņemt. Šobrīd atbildīgie tehniskie darbinieki intensīvi strādā, lai sistēmas darbību atjaunotu. VID aicina iedzīvotājus tik ļoti nesteigties ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu, jo «tās nav Dziesmu svētku biļetes, kas var beigties». A. Vaivars uzsvēra, ka katras deklarācijas apstrādei nepieciešams laiks, tādēļ tās iesniegšana tieši šodien naudas saņemšanas ātrumu būtiski neietekmēs.

No 1. marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmantojot EDS sistēmu. Dati liecina, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, piemēram, par 2016. gadu ir atmaksāta pārmaksa 121, 44 miljonu eiro apmērā. Tie ir ļoti iespaidīgi rādītāji, kuri liecina par iedzīvotāju aktivitāti.

Vēl iespējams atgūt pārmaksu par 2014. gadu

Jāņem vērā, ka 2018. gada laikā iedzīvotāji var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ne tikai par 2017. gadu, bet arī par 2016. un 2015. gadu, un līdz šī gada 16. jūnijam arī par 2014. gadu. Tā ir t.s. brīvprātīgā gada ienākumu deklarācija iedzīvotājiem, kuri neveic nekāda veida saimniecisko darbību un vēlas saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – medicīnas un izglītības pakalpojumiem.

EDS sistēma ļoti atvieglo visu procesu, piemēram, gadījumos, kad iedzīvotājs iesniedz informāciju par izglītības izdevumiem, nekādi dokumenti nav jāpievieno – sistēma aprēķina visus datus automātiski. Papildus dati jāievada tikai medicīnas izdevumu gadījumos. Šogad deklarācijas iesniegšanas un attaisnoto izdevumu atmaksas nosacījumi ir tādi paši kā pērn, taču nākamajā gadā ir gaidāmas izmaiņas, turklāt pozitīvas.

2012. gada 1. jūnijā beidzās fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņš. Finanšu ministrija (FM) pateicas visiem cilvēkiem par sapratni un atbalstu sākumdeklarēšanas ieviešanā. Tas esot «nozīmīgs solis godīgākas un tiesiskākas sabiedrības veidošanā Latvijā».

2011. gada nogalē Saeima pieņēma Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu jeb tā saucamo sākumdeklarēšanas likumu, kas paredzēja personām:

• pienākumu no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam deklarēt mantisko stāvokli;

• pienākumu ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumu daļu, kas pārsniedz deklarēšanas slieksni, kontā kredītiestādē uz 1. jūnija nakti;

• iespēju deklarēt iepriekš nedeklarētos ienākumus.

Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpina saņemt pa pastu pēdējās dienās aizpildītās un nosūtītās deklarācijas. Tāpat turpinās darbs pie deklarāciju apstrādes un informācijas ievadīšanas, pirmie pilnie analītiskie rezultāti sagaidāmi vasaras otrajā pusē.

Tiks vienkāršota administratīvā soda piemērošana par kavēšanos ar deklarāciju iesniegšanu un tiks piemērots minimālais naudas sods; izmaiņas gaidāmas no 2019. gada

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Lai arī juridiskajā procedūrā būtiskas izmaiņas nav paredzētas, tomēr sodīto daudzums un arī soda naudas apmēri varētu pieaugt.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jaunais regulējums attiecībā uz nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu attieksies uz 352 762 juridiskajām un 120 154 fiziskajām personām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (EDS) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā norāda, ka līdzšinējā administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšana un soda piemērošana lietās par deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu nespēj nodrošināt administratīvā soda mērķa sasniedzamību, proti, atturēt nodokļu maksātājus no turpmākas pārkāpuma izdarīšanas, kā arī audzināt likumu ievērošanas un cienīšanas garā, jo pašlaik par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu pie administratīvās atbildības tiek saukti tikai aptuveni 2,1% no visiem minētā pārkāpuma izdarītājiem. Tādējādi secināts, ka esošā sodu politika ir uzskatāma par ļoti «izdevīgu» pārkāpējiem, radot tiem ne tikai iespēju izvairīties no soda par izdarīto pārkāpumu, bet arī 97,9% nodokļu maksātājus (kuri būtu jāsauc pie administratīvas atbildības par deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu, bet kuri pie minētās atbildības nav saukti) nostādot priviliģētākā situācijā. Tādējādi pastāv risks, ka nodokļu maksātājiem var zust motivācija pildīt savus pienākumus, kā rezultātā var tikt apdraudēta ne tikai pareiza nodokļu aprēķināšana, bet arī to savlaicīga nomaksa.