Kopumā šodien mantiskā stāvokļa deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši 216 cilvēki, savukārt gada ienākumu deklarācijas iesnieguši 5311 cilvēki. Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte ir bijusi Rīgā, liecina VID apkopotā informācija.

Kopumā Rīgas un tās rajona klientu apkalpošanas centros iesniegtas 124 mantiskā stāvokļa deklarācijas. Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgas Latgales priekšpilsētas klientu apkalpošanas centrā, kur iesniegtas 32 deklarācijas, bet vismazākā - Jūrmalas klientu apkalpošanas centrā.

Kurzemē iesniegtas 30 mantiskā stāvokļa deklarācijas, Zemgalē – 27, Vidzemeē – 23, bet vismazāk Latgalē, kur iesniegtas tikai 12 deklarācijas. Neviena mantiskā stāvokļa deklarācija nav iesniegta Krāslavas, Alūksnes, Valkas un Dobeles klientu apkalpošanas centros.

Līdz šim iedzīvotāju interese par nulles deklarācijām bijusi mērena, un janvārī iesniegtas 56 deklarācijas.

Četras dienas pirms fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši jau 60 358 cilvēki un iedzīvotāju aktivitāte turpina pieaugt, informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Tuvojoties mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām - 1.jūnijam -, ik dienas tiek sasniegti jauni iesniegto deklarāciju skaita rekordi.

VID norāda, ka jau iepriekš tika prognozējis, ka, tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, arvien vairāk pieaugs iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Tā pagājušajā nedēļā sasniegts jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā - piektdien, 25.maijā, tika iesniegtas 4304 mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika iesniegtas 3723 deklarācijas, kas ir divas reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Kopumā uz 2012.gada 30.maiju iesniegtas 75 432 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus, kuriem jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, vēl šodien un rīt iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas ne tikai personīgi VID klientu apkalpošanas centros, bet arī, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, sūtot pa pastu vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītu deklarāciju sūtot uz e-pasta adresi [email protected]. Sūtot mantiskā stāvokļa deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju.

VID norāda,, ka, kā jau iepriekš tika prognozēts, tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, arvien vairāk pieaug iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijas. Jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā sasniegts otrdien, 29.maijā, kad tika iesniegtas 6608 mantiskā stāvokļa deklarācijas. Vidēji dienā tiek iesniegtas vairāk kā 6000 deklarācijas. Kopumā uz 2012.gada 30.maiju iesniegtas 75 432 mantiskā stāvokļa deklarācijas, tai skaitā 26 personas iesniegtajās mantiskā stāvokļa deklarācijās norādījušas iepriekš nedeklarētus ienākumus kopumā 660 516,28 latu apmērā, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 99 217,49 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

Līdz šim iedzīvotāju interese par nulles deklarācijām, kuras oficiāli var sākt iesniegt no šā gada 1. marta, bijusi mērena, un janvārī iesniegtas 56 deklarācijas.

VID Sabiedrisko attiecību daļā DB informēja, ka, ņemot vērā jautājumu un zvanu skaitu, ko saņem VID, iedzīvotāju interesi par mantiskā stāvokļa deklarācijām var raksturot kā mērenu. No 2011. gada 15. decembra, kad stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, līdz 2012. gada 20. februārim VID Informatīvais tālrunis 1898 ir sniedzis 8460 konsultācijas par jauno likumu un deklarāciju iesniegšanu, bet klientu apkalpošanas centros sniegtas 4075 konsultācijas: 2634 - mutiski un 1441 - telefoniski.

Lai arī mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņš sākas 1. martā, tās jau tiek iesniegtas un VID klientu apkalpošanas centri deklarācijas pieņem, piebilda VID. Šā gada janvārī iesniegtas 56 deklarācijas, savukārt dati par februāri vēl nav pieejami. «Pašlaik deklarāciju apstrādes process vēl nav uzsākts, pieņemot deklarācijas, tiek veikta to vizuālā pārbaude – vai deklarācijas iesniedzējs ir norādījis visus obligāti norādāmos datus, vai tā ir parakstīta u.c.,» norādīja VID. Kā pašlaik biežāk konstatēto kļūdu VID pārstāvji minēja to, ka deklarācijas tiek nosūtītas pa e-pastu un nav parakstītas ar drošu elektronisko parakstu.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Ar likumu ierobežota iespēja sabiedrībai pārliecināties par pašu ievēlēto politiķu godaprātu; amatpersonas pārbauda VID un KNAB

Amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Grimst parādos

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš deklarējis teju 176 tūkst. eiro lielas parād- saistības, kuras izveidojušās vēl pirms iesaistīšanās politikā. Jāpiebilst, ka viņš nav pirmais ekonomikas ministrs, kurš ieslīdzis parādos. Arī viņa priekštecis Daniels Pavļuts bija pamatīgos mīnusos – beidzot pildīt ministra pienākumus viņš deklarēja parādsaistības vairāk nekā 183 tūkst. eiro apmērā. Lai gan parādu summu viņš sāka audzēt, jau strādājot Kultūras ministrijā, summa dubultojās periodā, kad D. Pavļuts nebija valsts amatpersona. 2011. gadā, kļūstot par ekonomikas ministru, viņš jau deklarēja milzīgo parādu, vienlaikus atzīstot sarežģījumus ar tā atmaksu. «Informēju, ka attiecībā uz manām kredītsaistībām pret a/s DNB Banka ir panākta vienošanās ar aizdevēju par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu uz gadu, veicot tikai procentu maksājumus. Šāds risinājums atbilst bankas standarta procedūrai gadījumos, kad samazinās klienta ienākumi. Procentu maksājumi ir atbilstoši maniem šībrīža ienākumiem. Plānoju gada laikā pārdot daļu no nekustamiem īpašumiem un samazināt saistību apjomu vai risināt ar aizdevēju sarunas par pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu,» toreiz viņš rakstīja deklarācijā. Arī aizejot no ekonomikas ministra amata, deklarācijā norādīts, ka spēkā ir vienošanās ar banku par pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz šim rudenim. Ievērojami lielākas ir atsevišķu Saeimas deputātu parādsaistības. Līderis ir Imants Parādnieks, kurš 2013. gadā deklarējis teju 820 tūkst. eiro lielus parādus. Arī viņš pie tik lieliem parādiem ticis pirms aktīvas politiskās karjeras uzsākšanas, kad darbojās biznesā. I. Parādniekam paralēli pamatīgām parādsaistībām ir ļoti nopietni aizdevumi – 2013. gada deklarācijā fiksēti 6 aizdevumi vairāk nekā 652,5 tūkst. eiro vērtībā. Parādsaistības deklarējusi apmēram trešdaļa deputātu, daļai tās ir salīdzinoši nelielas, liecina DB izpēte.

Nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums, liecina aģentūras LETA rīcība esošais topošās valdības deklarācijas projekts, kuru partneriem piedāvās premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Pašlaik koalīcijas partneri vēl nav vienojušies par valdības deklarāciju un šis ir pirmais deklarācijas uzmetums, ko piedāvā Kučinskis. Rīt, 22.janvārī, kopā ar partneriem paredzēts turpināt darbu pie šī dokumenta izstrādes.

Kučinska piedāvātais deklarācijas projekts paredz, ka valdība orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi, kas balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, vairojot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā, tādējādi panākot sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Tāpat dokumenta projekta ievadā pausts, ka valdības darbu īstenošanā nozīmīga loma būšot dialogam ar sabiedrību.

Ik gadu iesniegtajiem aptuveni 56 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību, norāda Valses kontrole.

Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva? konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014.gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā.

Tā liecina topošās valdības deklarācijas melnraksts.

Pašlaik gan vēl notiek politiķu sarunas par deklarācijas veidošanu, līdz ar to deklarācijas teksta gala versija var atšķirties no melnraksta. Tekstā ir palikuši arī vairāki diskutējami jautājumi, par kuriem koalīcijas partneriem ir jāpanāk vienošanās.

Deklarācijas melnrakstā norādīts, ka tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējās sadarbības principiem.

Tāpat iecerēts realizēt tādu rīcībpolitiku, kas veicinās stratēģisko mērķu - iekšzemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzīvotāju, ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma - sasniegšanu.

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Pateicoties pašvaldību aktivitātei, iesniedzot ēku deklarācijas, Kadastra reģistrs kopš jūlija ir papildināts ar 6421 ēku, kas bija uzbūvētas, taču īpašnieki nebija rosinājuši to reģistrāciju Kadastrā un par tām netika maksāts nekustamā īpašuma nodoklis - jau nākamgad visiem šo ēku īpašniekiem nodoklis būs jāmaksā.

Iepriekš šo ēku īpašniekiem no nodokļa maksāšanas izdevās izvairīties, nepildot Kadastra likumā noteikto pienākumu – reģistrēt ēkas, savukārt pašvaldībām ēku ierakstīšana Kadastra reģistrā prasīja ar iekasējamā nodokļa apmēru nesamērojamus finansiālos resursus, informē Valsts zemes dienests. Reģistrējot ēkas uz deklarācijas pamata, tām tiek aprēķināta maksimāli iespējamā kadastrālā vērtība, jo deklarācijā netiek fiksēti parametri, kas kadastrālo vērtību pazemina.

Ministru kabineta noteikumi Nr.263 Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi, kas ļauj uz pašvaldības būvvaldes sastādītas deklarācijas pamata ierakstīt īpašumus Kadastra reģistrā, stājās spēkā šā gada maijā, taču tikai jūlijā tika reģistrētas pirmās 14 ēkas. Tādējādi līdz 14.decembrim jeb laikā, kad Valsts zemes dienests nepiemēroja maksu par šo ēku reģistrāciju, pašvaldības reģistrējušas 6421 ēku, vislielākā aktivitāte bijusi decembrī, kad iesniegtas deklarācijas par 4651 ēku, un novembrī, kad iesniegtas 1323 deklarācijas. Ņemot vērā pašvaldību lielo aktivitāti, Valsts zemes dienests ir radis iespēju arī nākamgad zināmu skaitu ēku ierakstīt Kadastra reģistrā uz pašvaldību deklarāciju pamata, nepiemērojot samaksu par šo pakalpojumu.

Kopumā līdz šīs nedēļas otrdienai, 22. maijam, iesniegtas 42 235 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas. Tuvojoties mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām - 1. jūnijam, ik dienas tiek sasniegti jauni iesniegto deklarāciju skaita rekordi, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

«Pagājušajā nedēļā sasniegts jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā - otrdien, 22. maijā, tika iesniegtas 3287 mantiskā stāvokļa deklarācijas. Vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika iesniegtas 1827 deklarācijas, kas ir divas reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš,» norāda VID pārstāvji.

Kopumā līdz 22. maijam 20 personas iesniegtajās mantiskā stāvokļa deklarācijās norādījušas iepriekš nedeklarētus ienākumus kopumā 577 644,33 latu apmērā, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 86 637,65 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā), ziņo VID pārstāvji. Viņi norāda, ka aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis samaksāts valsts budžetā 44 608,16 latu apmērā.

Līdz šā gada 17. jūlijam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtas 130 611 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām vairāk nekā seši tūkstoši iesniegtas pēc termiņa beigām, informē VID.

Līdz 1. jūnijam, kas tika noteikts kā nulles deklarāciju iesniegšanas gala termiņš, iesniegtas 124 424 deklarācijas, bet pēc termiņa beigām – 6187 deklarācijas.

Līdz šīs nedēļas otrdienai 84 personu iesniegtajās deklarācijās uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus vairāk nekā 2,7 milj. Ls apmērā. No tiem aprēķinātais nodoklis ir vairāk nekā 415 tūkst. Ls. Deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā.

Fiziskai personai ir tiesības precizēt iesniegtajā mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļautās ziņas triju mēnešu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas, iesniedzot jaunu mantiskā stāvokļa deklarāciju un tajā veicot atzīmi, ka tiek iesniegta precizēta deklarācija, atgādina dienests..

Līdz šā gada 15. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtas jau 10 358 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām 2810 deklarācijas iesniegtas no 2. aprīļa līdz 15. aprīlim. Vislielākā iedzīvotāju interese ir par aizdevumu un aizņēmumu darījumu atspoguļošanu.

Tāpat iedzīvotāji interesējušies par skaidras naudas uzkrājumu norādīšanu deklarācijās un vispārīga rakstura jautājumiem, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Iedzīvotāju kopējā aktivitāte un interese par mantiskā stāvokļa deklarēšanu esot nedaudz pieaugusi. No 2012. gada 2. aprīļa līdz 13. aprīlim iedzīvotājiem sniegtas 2110 konsultācijas par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, elektroniski nosūtītas atbildes uz 83 iedzīvotāju jautājumiem, kas saistīti ar mantiskā stāvokļa deklarēšanu, kā arī sniegtas atbildes uz teju vienu tūkstoti (909) iedzīvotāju jautājumiem, kas saņemti, zvanot uz VID informatīvo tālruni 1898.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Iedzīvotājiem neiesniedzot gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, valstij var tikt «uzdāvināti» pat astoņi miljoni eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

2016. gadā Latvijā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Viena no galvenajām domām bija šādā veidā atbalstīt mazāk turīgos Latvijas iedzīvotājus. Lai šie mērķi realizētos pilnībā, šiem iedzīvotājiem ir no šā gada Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada deklarācijas un jālūdz atmaksāt pārmaksāto IIN. Deklarācijas būtu jāiesniedz katram, kura alga uz papīra pagājušā gadā nepārsniedz 1000 eiro, tātad aptuveni pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Tajā skaitā tas būtu jo īpaši svarīgi mazo algu saņēmējiem – līdz 380 eiro algas gadījumā no valsts pienākas 69 eiro.

Tomēr vairāki raidījuma uzrunātie strādājošie, gan ar minimālo algu, gan 700 eiro algu, neko nav zinājuši par diferencēto neapliekamo minimumu. Nesen skolu pabeigušais Eduards pērn vēl tikai nedaudz piestrādāja, tāpēc par deklarāciju viņam vispār nav ne jausmas. «Es vispār nezināju par tādām iespējām no valsts naudu dabū, tā teikt. Es nezinu, kā es varētu uzzināt. Manuprāt, ja valsts uzskata, ka kādam pienākas, tad viņam būtu attiecīgi jānotur kontakts ar katru personu un jāsaka, ka līdz ko esat strādājis, jums pienākas šāda summa. Tas, manuprāt, būtu korektākais variants,» saka Jaunatnes iniciatīvu centra jaunatnes darbinieks Eduards.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Pērn katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (53%) izmantojis iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.

VID dati rāda, ka pērn vidējā atmaksātā IIN summa vienam deklarācijas iesniedzējam bijusi 117,72 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pirms gada. Skaita ziņā pērn iesniegti nepilni 583 tūkstoši deklarāciju - ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels bijis arī iedzīvotājiem atmaksātais IIN apjoms, kopējai summai sasniedzot 68,6 miljonus eiro. Pēc VID apkopotās statistikas visbiežāk iedzīvotāji deklarē izdevumus par izglītību un medicīnu. Teju pusē no visām 2015.gadā iesniegtajām deklarācijām norādīti tieši šādi izdevumi. Tomēr deklarētās summas šajā pozīcijā ir vismazākās - vidējais izdevumu apmērs uz vienu iesniegto deklarāciju ir 166 eiro, kas skaidrojams ar noteikto ierobežojumu (213,43 eiro vienai personai).

Melošanu deklarācijās veicina politiskās gribas neesamība beidzot sakārtot atskaitīšanās sistēmu; kliedzošajam Koļegovas gadījumam būtu jāstimulē pārmaiņas

Vasaras sākumā kārtējo reizi uzbangoja un drīz noplaka sašutuma vilnis par ēnu valstību, kas valda ap valsts amatpersonu deklarācijām. To patiesīgumu, kā izskanēja arī pagājušā gada nogalē pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas, neviens sevišķi nevētī, jo nepastāv mehānisms, kā, kam un kāpēc to darīt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību deklarācijas izpelnās tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, meklējot interešu konflikta iespējamās saknes. Pārējās deklarācijas pētīt KNAB neļaujot «instrumentu trūkums». Tādējādi amatpersonas var melot, cik uziet, un par to korupcijas apkarotāji no krēsla neatrausies. Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī it kā rosās šajā dārziņā, tomēr abām iestādēm kopīgiem spēkiem neizdodas izvilkt amatpersonu deklarācijas no savdabīgas aizspogulijas. Tas tādēļ, ka neviens normatīvs neuzliek par pienākumu ne vienai, ne otrai iestādei pārbaudīt deklarācijā paustā patiesumu.

Valdības deklarācijas izstrāde noritējusi ļoti sasteigti un tajā netiek sniegtas konkrētas atbildes par to, kas nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, bet uzņēmējiem nav priekšstata kā notiks cīņa ar ēnu ekonomiku, medijiem izplatītajā paziņojumā pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Kamera norāda, ka uzņēmējiem nav skaidrs, kādi ir jaunās valdības izvirzītie mērķi un kā tie tiks sasniegti būvniecības politikas jomā, vai un kad tiks virzīts reversā PVN maksāšanas jautājums būvniecībā, kā tiks nodrošināta publiskā – privātā partnerība infrastruktūras projektu īstenošanā un kādu «makšķeri» jaunā valdība gatavo starptautisko investoru piesaistei.

Tāpat no jaunās valdības deklarācijas nerodoties visaptverošs priekšstats par sistemātisku cīņu ar ēnu ekonomiku, kurai vajadzētu būt vienai no valdības prioritātēm, neesot arī skaidrs kā valdība iecerējusi apkarot kontrabandu, kā cīnīties ar aplokšņu algu maksāšanu; netiek pieminēta arī sen solītā nodokļu parādu amnestijas likumprojekta virzīšana, kuru gaida uzņēmēji,

Neviens nevar būt pilnīgi drošs, ka darbinieki, kuriem tiks iesniegtas nulles deklarācijas, iesniegto informāciju neizmantos citiem mērķiem, DB pārdomās dalījās Grindeks un citu uzņēmumu līdzīpašnieks Kirovs Lipmans.

Vienlaikus viņš atgādina, ka, piemēram, deputāti, lai tiem būtu pieeja pie slepeniem dokumentiem, tiek pārbaudīti. Tāpēc uzņēmējs uzskata, ka pie šiem jautājumiem vajadzētu rūpīgi pastrādāt, ko varētu uzticēt profesionālai komisijai. K. Lipmans nav pret deklarāciju iesniegšanu, taču procesam ir jābūt drošam, lai izvairītos no iespējamiem jūtīgas informācijas noplūdes riskiem, kas varētu skart nulles deklarācijas iesniedzējus.

«Atkal kāds ierēdnis datus varēs nopludināt, pārdot, būs šantāžas, tos varēs krimināli izmantot. Vieniem tā būs nelaime, bet citiem laba iespēja nopelnīt,» piekrīt parfimērijas un kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. Savukārt sabiedrības Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs atgādina iepriekšējo skandālu ar datu noplūdi no VID: «jācer, ka VID būs izdarījis secinājumus no Neo skandāla un pienācīgi parūpēsies, ka ir nodrošināta deklarācijās iesniegto datu aizsardzība.»

Par pārkāpumiem nulles deklarāciju iesniegšanā sodīt varēs ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā viena gada laikā no tā izdarīšanas dienas.

Administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Valsts ieņēmumu dienests, paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

DB jau rakstīja, ka par pārkāpumiem nulles deklarācijās Latvijas iedzīvotājiem var nākties šķirties līdz pat 250-500 latiem. Sods līdz 250 latiem paredzēts par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu tajā. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas banku kontos kārtības un termiņa neievērošanu tiks piemērots naudas sods līdz 500 latiem. Grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā konceptuāli ceturtdien atbalstīja Saeima. Likumprojektam piešķirta steidzamība, kas nozīmē, ka parlaments to izskatīs divos lasījumos.

Par apzinātu nepatiesu ziņu norādīšanu nulles deklarācijās Latvijas iedzīvotājiem var nākties šķirties no līdz pat 250 latiem.

Sods līdz 250 latiem paredzēts par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu tajā. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas banku kontos kārtības un termiņa neievērošanu tiks piemērots naudas sods līdz 500 latiem. Grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka sodus, ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima.

Par pārkāpumiem nulles deklarāciju iesniegšanā sodīt varēs ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā viena gada laikā no tā izdarīšanas dienas. Administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Valsts ieņēmumu dienests.