Lai iegūtu reālus datus par būvniecības izmaksām Latvijā, Centrālās statistikas pārvalde varētu veidot divus rādītājus – vienu pelēkajai ekonomikai, kas nemaksā nodokļus un kura nepārtraukti uzrādīs deflāciju, un otru – nodokļu maksātājiem.
Šādu viedokli Db.lv pauda Skonto Būves līdzīpašnieks Guntis Rāvis, kurš, tāpat kā citi nozarē strādājošie par lielu netaisnību uzskata to, kā statistikā tiek rēķināta būvniecības izmaksu inflācija vai deflācija, ko ietekmē gan darba algas, gan materiālu izmaksas.
«Esmu pārliecināts, ka būvniecības nozarē ēnu ekonomika veido apmēram 50%. Kamēr statistikas pārvaldes uzrāda, ka katastrofāli samazinās darba algas, tikmēr tajos objektos un tajās kompānijās, būvnieku stratēģiskos apvienību dalībniecēs, kur tiek maksāti visi nodokļi - algas darbiniekiem nesamazinās jau divus trīs gadus. Tādējādi sanāk, ka kompānijas, kas pārstāv tos otrus 50% izkropļo koeficientus, kuru piemēro arī tām kompānijām, kas maksā nodokļus. Tādi koeficientu pēc savas būtības legalizē nodokļu nemaksāšanu,» sašutis G. Rāvis.
Tikmēr būvmateriālu, no kuriem lielākā daļa Latvijā netiek ražoti, cenas jau pagājušā gadā uzrādīja pieaugumu, tostarp metālam tās pieaug par 30%, stikla cenas, cenas plastmasas izstrādājumiem pieaug vidēji par 10%, degvielai cenas palielinās, elektrības cenas pieaugs.
Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2010. gadā būvniecības nozarē mēneša vidējā bruto samaksa samazinājusies par 5,3%, salīdzinot ar 2009.gadu, bet 2010. gada 4. ceturksnī (pret attiecīgo laika periodu pirms gada) atalgojums sarucis par 3,8%.
Savukārt kopumā būvniecības izmaksas, pēc statistikas pārvaldes datiem, 2010. gadā vidēji, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājās par 2,7%, tajā skaitā 2010. gada 4. ceturksnī izmaksas bijušas par 0,1% lielākas, nekā 3. ceturksnī, un par 1,5% lielākas nekā 2009.gada 4. ceturksnī (būvniecības resursu cenas sniedz 140 būvuzņēmumi un 35 tirdzniecības uzņēmumi. Būvuzņēmumi sniedz visu resursu cenas, savukārt tirdzniecības uzņēmumi – tikai būvmateriālu cenas).
Pēc G.Rāvja teiktā, ja statistika uzrāda deflāciju, tātad samazinās atalgojums, kas savukārt liecina, ka ēnu ekonomika būvniecības tirgū pieaug. «Redziet, ja meistaram sāk maksāt mazāk, tad viņam viss Eiropas tirgus ir atvērts, iekāp lidmašīnā un aizbrauc. Par 200 latiem, ticiet man, Rīgā nestrādā neviens būvstrādnieks,» tā uzņēmējs.
G.Rāvis līdz ar to iesaka rēķināt divus koeficientus – vienu ēnu ekonomikas uzņēmumiem, otru tiem, kas legāli maksā visus nodokļus. «Ja nevar izskaitļot šos rādītājus, tad lai palūdz Valsts ieņēmumu dienestam datus par uzņēmumiem, kuros maksā algas 100 – 200 latu apjomā un taisa vienu koeficientu, otru koeficientu – par tiem uzņēmumiem, kuri maksā godīgi visus nodokļus. Viņš atzina, ka nekorektā izmaksu aprēķināšana rada zaudējumus uzņēmumam, jo dažos līgumos minēta nozīmīga atruna, kas paredz līdzekļus pieskaitīt klāt vai vai noņem nost, ja ir attiecīgi inflācija vai deflācija, kas ir korekti, protams. «Bet pašlaik situācija tāda, ka viss paliek dārgāks, bet statistika rāda deflāciju,» rezumē uzņēmējs.