Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas Skonto Group deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem sacīja Skonto Group īpašnieks Guntis Rāvis.

Savukārt šogad Skonto Group uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

«Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos,» sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka Skonto Group ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā Skonto Group tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

«Pēdējo piecu gadu laikā arvien intensīvāk sākām strādāt ārvalstu tirgos, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Grupas kompānijas jau sen ir pāraugušas mūs valsti un pieprasītas citos tirgos. Savukārt ārzemju tirgi vēlās kontaktēt ar struktūru, kurai ir vismaz 100 miljonu eiro apgrozījums. Pie šāda apmēra ārvalstu partneri sāk runāt par nopietnākām lietām, līdz tam ir iespējami tikai nelieli palīgdarbi. Grupas izveide būtībā bija ārzemju partneru pamudinājums, jo grupas uzņēmumi sniedz kompleksu pakalpojumu un ārzemēs jau kādu laiku šīs kompānijas uztvēra kā grupu,» Skonto Group izveides nepieciešamību skaidroja Rāvis.

Uzņēmējs Guntis Rāvis Tukumā būvē 10 milj. eiro vērtu būvkonstrukciju ražotni, kas viņam būs jau sestā rūpnīca Tukumā, turklāt padomā vēl esot vairāki projekti.

To sarunā ar DB atzīst būvniecības un metālapstrādes uzņēmumu īpašnieks Guntis Rāvis. Viņš norāda, ka būvkonstrukciju rūpnīcas atklāšana iecerēta jau 2012. gada janvārī - februārī. «Produkciju paredzēts eksportēt uz Ziemeļeiropas valstīm - Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju,» ieceres atklāj G. Rāvis. Viņš norāda, ka ražotne top pirms vairāk nekā desmit gadiem nopirktajā 5 ha teritorijā, no kuriem 1500 m2 būs slēgtās telpas. «Jā, tur bija arī vecas padomju laika būves, kuras pēc kapitālā remonta ir izmantojamas ražošanā, taču daļu nācās demontēt,» stāsta G. Rāvis. Jaunās ražotnes izveidi īsteno uzņēmējam piederošā SIA Skonto būve. «Mehāniskajā būvkonstrukciju ražotnē plānots nodarbināt 200 strādājošo,» atklāj G. Rāvis.

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

«Skonto» grupas uzņēmumu kopējam apgrozījumam nākamajā gadā ir jābūt ap 300 miljoniem eiro, un vairāk nekā puse no šī apmēra tiks radīta ārvalstu tirgos, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Skonto« grupas uzņēmumu darbība Latvijā drīz jau būs mazāk par 50% no kopējā grupas apgrozījuma. Pašlaik esam ļoti plaši pārstāvēti gan Apvienotās Karalistes tirgū, gan Ziemeļvalstu tirgos un citās valstīs. Esam analizējuši, kas būvniecībā notiks attiecīgajās valstu grupās, plānojuši, uz kurām valstīm vairāk koncentrēties, kur mūsu piedāvājums varētu būt interesants. Tas segments, kurā strādā »Skonto« grupa, ir vidējais līmenis - apartamenti, dzīvokļi un viesnīcas, kurš ir visplašāk pieprasīts un kurā nav novērojamas cenu svārstības,» stāstīja Rāvis.

Viņš informēja, ka grupā ietilpstošais fasāžu ražotājs «Skonto Plan» jau pašlaik 98% no produkcijas nosūta ārpus Latvijas, jo tādas fasādes, kuras tagad tiek ražotas Eiropai, Latvijā neviens īsti nevarot atļauties. Dzelzsbetona konstrukciju ražotājs un montētājs «Skonto Prefab» arī ap 90% darbu veic Skandināvijā, lai gan ir arī daži objekti Latvijā. Rāvis norādīja, ka abiem šiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā apgrozījums audzis aptuveni par 40%, tas viss uz ārvalstu tirgu rēķina.

Būvuzņēmējs Guntis Rāvis reģistrējis jaunus uzņēmumus SIA GRIF 28 un SIA GRIF 29, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Abu uzņēmuma valdes pārstāv G. Rāvis, kas atrodas jaundibināto uzņēmuma valdes locekļa amatā ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Gan SIA GRIF 28, gan SIA GRIF 29 pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu, un tas reģistrēts Rīgā. Patlaban Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft mājas lapā nav atrodama informācija par uzņēmuma pamatdarbības veidiem.

Jau rakstīts, ka septembra sākumā būvuzņēmējs G. Rāvis palielinājis savu ietekmi SIA Skonto būve, viņam piederošajam uzņēmuma SIA GRIF 1 palielinot daļu apjomu Skonto būvē no 80% līdz 85%, savukārt februārī G. Rāvim piederošais SIA GRIF 23 kļuvis par lielāko SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) īpašnieku.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

SIA Skonto būve jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu.

Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, šodien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

«Skonto būve zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts,» sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot piesārņojuma kodolu.

Uzņēmējam Guntim Rāvim piederošā rūpniecības SIA Skonto Plan Ltd. valdē notikušas izmaiņas – no 6. augusta tai pievienojusies Ieva Līmeža, iegūstot tiesības pārstāvēt Skonto Plan Ltd. arī atsevišķi, liecina informācija Lursoft.

Tādējādi uzņēmuma valdē patlaban darbojas I. Līmeža un līdzšinējais valdes loceklis Guntis Rāvis. Kā liecina Lursoft dati, šā gada jūlija beigās uzņēmuma valdi pameta tās ilggadējais loceklis Ainars Brikmanis.

I. Līmeža līdz šim darbojusies uzņēmumā Jensen Metal LSEZ, bet pirms tam - uzņēmumā Lauma.

Skonto Plan Ltd. lielākais daļu turētājs ir Guntis Rāvis – viņam pieder 80,14% uzņēmuma, 8,43% pieder Irinai Simoņenkovai, tāpat 8,43% - Iļjam Solomatinam, bet 3% - SIA Skonto būve.

Pērn uzņēmums apgrozīja 13,88 milj. Ls, kas ir par 56,8% vairāk nekā 2010. gadā, kad Skonto Plan Ltd. apgrozījums veidoja 8,85 milj. Ls. Savukārt 2009. gadā kompānija apgrozīja 5,17 milj. Ls, bet 2008. gadā – 5,26 milj. Ls.

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā.

Kā norādīja tiesā, šis lēmums nav pārsūdzams.

SBRE dalībnieka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis paziņojumā presei norādīja, ka nav izprotams šāds procesa virzītāja pieņemtais lēmums, un, ņemot vērā, ka procesa virzītājs atteicies to pārskatīt, norādot, ka lēmuma pārskatīšana par uzliktajiem arestiem ir tiesas kompetencē, SBRE vērsās tiesā.

Viņš apliecināja, ka Skonto būve kā uzņēmums ir finansiāli stabils un gatavs pildīt visas uzņemtās saistības gan Rīgas pils atjaunošanas projektā, gan visos citos uzņēmuma projektos. Protams, ka izveidojusies situācija rada zaudējumus un neērtības, tomēr Skonto grupā ir vairāki citi uzņēmumi, ar kuru atbalstu nepieciešamības gadījumā Skonto būve var rēķināties.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komercreģistrā ierakstīta SIA «Skonto Group», kuras vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētā kompānija «Construction Industry Investments LTD» un kuras patiesā labuma guvējs ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāls ir 50 000 eiro, ko veido 100 daļas ar vienas daļas nominālvērtību 500 eiro. Tā juridiskā adrese reģistrēta Rīgā, Emiļa Melngaiļa iela 1A, kur reģistrēti citi ar Gunti Rāvi saistīti uzņēmumi.

Par SIA «Skonto Group» vienīgo valdes locekli iecelts Guntis Rāvis.

«Skonto Group» mājaslapā sacīts, ka tā piedāvā gatavus būvindustrijas risinājumus no projektēšanas līdz projekta realizācijai un garantijas pakalpojumiem. Grupas gada apgrozījums pārsniedz 250 miljonus eiro un tā nodarbina vairāk nekā 1500 cilvēkus, sacīts uzņēmuma mājaslapā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Guntis Rāvis šobrīd ieņem amatus 54 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, ir tiešais dalībnieks septiņos uzņēmumos, bet kā patiesā labuma guvējs viņš reģistrēts 75 uzņēmumiem.

Konkurences Padomes (KP) lēmums par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos sodīt 26 uzņēmumus, kas veic energobūvdarbus ir absurds un nelabvēlīgs Latvijas ekonomikai, uzskata uzņēmējs Guntis Rāvis.

«Ziņa, kas šobrīd ir nosūtīta Latvijas uzņēmējiem ir šāda – tu nopērc kompāniju no ārvalstu investoriem, kad tā jau strādā ar zaudējumiem, attīsti to, kļūsti par vienu ko lielākajiem nodokļu maksātājiem, bet tagad sanāk maksāt par to, ko darījuši iepriekšējie īpašnieki,» sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja Guntis Rāvis.

Viņam pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings 2011. gadā iegādājās KP sodīto SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) no investīciju kompānijas Alta Capital Partners, kas savukārt 100% uzņēmuma daļu 2007. gadā nopirka no Jāņa Kola.

Uzņēmējs Guntis Rāvis šogad pieļauj vēl viena, divu uzņēmumu daļu pirkšanas darījumus, kas līdzīgi LEC daļu iegādes darījumam.

«Šajos krīzes laikos priekšlikumu ir daudz un dažādi. Jau iepriekšējos gados minēju, ka būs lielas pārmaiņas nozarē - gan būvmateriālu ražotājiem, gan ceļiniekiem, tostarp arī TOP10 kompānijām.

Līdz ar to rodas arī piedāvājumi, kurus es regulāri izskatu. Ir viens līdz divi piedāvājumi nedēļā, arī nopirkt daļas kādos uzņēmumos,» laikrakstam Dienas bizness atzina Skonto Būves līdzīpašnieks Guntis Rāvis, kura uzņēmums šogad februārī kļuva par SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) 60% daļu īpašnieku.

Vienlaikus par ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijas būvniecības tirgū G.Rāvis ir skeptisks. «Jebkurš investors vērtēs situāciju valstī, pirms te ieguldīs līdzekļus. Nepieciešamas skaidras atbildes par to, kāds izskatīsies 2012. gada valsts budžets. Kamēr nebūs atbildes, nopietnu investīciju te nebūs.

Uzņēmējs Guntis Rāvis Tukumā būvē 10 milj. eiro vērtu būvkonstrukciju ražotni, kas viņam būs jau sestā rūpnīca Tukumā, turklāt padomā vēl esot vairāki projekti.

To sarunā ar DB atzīst būvniecības un metālapstrādes uzņēmumu īpašnieks Guntis Rāvis. Viņš norāda, ka būvkonstrukciju rūpnīcas atklāšana iecerēta jau 2012. gada janvārī - februārī. «Produkciju paredzēts eksportēt uz Ziemeļeiropas valstīm - Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju,» ieceres atklāj G. Rāvis. Viņš norāda, ka ražotne top pirms vairāk nekā desmit gadiem nopirktajā 5 ha teritorijā, no kuriem 1500 m2 būs slēgtās telpas.

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

«Tādu ir daudz, viens no tiem noteikti ir Dienvidu tilts, ar to tiešām lepojamies, turklāt šo tiltu augstu novērtējuši arī ārzemju eksperti,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, kurus uzbūvētos objektus uzskata par savas uzņēmējdarbības vizītkarti, sacījis Skonto būves šefs Guntis Rāvis.

Uz laikraksta iebildi, ka Dienvidu tilts sabiedrībā gan asociējas ar ļoti augstām izmaksām, viņš atbildējis: «Sabiedrība un valsts institūcijas tika iepazīstinātas ar aprēķiniem, cik izmaksā šis tilts un cik pieci citi Austrumeiropā būvēti līdzīgi tilti. Aprēķini rāda, ka Dienvidu tilta izmaksas ir pat zemākas nekā līdzīgiem tiltiem. Bet lomu nospēlē politiskās kolīzijas, vienmēr atrodas dzirdīgas ausis, kad kāds saka: Jā, ir slikti, ieguldīts pārāk daudz naudas.» Bet to - tilts ir lēts vai dārgs - varēs vērtēt pēc 10-20 gadiem, jo svarīga ir kvalitāte.

Runājot par darbaspēka problēmu Latvijā, G. Rāvis norādījis: «No stabila uzņēmuma, kurā regulāri maksā algu, kas ir virs vidējās valstī, un kurā rūpējas par darbiniekiem, nodrošinot sociālās garantijas, strādājošie prom neiet un uz ārzemēm darba meklējumos nedodas. Bet nenoliedzami daudzi uzņēmīgi, strādāt griboši cilvēki no Latvijas ir aizbraukuši un atgriezīsies tikai tad, ja šeit varēs saņemt tikpat lielu atalgojumu, kādu nopelna valstīs, kurās patlaban strādā. Pašlaik Latvijā gan netiek īstenota tāda ekonomiskā politika, lai algas divkāršotos.»

Par būvniecības nozari neatbild neviena ministrija - situācija ir absurda, atbild visi un neviens, pauž būvkompānijas Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, uzsverot, ka būvniecības nozarei nepieciešama sava ministrija.

«Par būvniecības nozari pēc būtības neatbild neviena ministrija. Kaut kādi jautājumi ir Ekonomikas ministrijas, kaut kas Vides un reģionālās attīstības ministrijas, vēl citi - Satiksmes ministrijas pārziņā. Un tā jau gadiem. Situācija ir absurda, atbild visi un neviens. Līdz ar to tiek pieļautas globālas un stratēģiskas kļūdas. Diemžēl nevaru atcerēties nevienu ministru, kurš būtu patiešām iedziļinājies būvniecības nozares problēmās,» norādīja Rāvis.

Viņš atzīst, ka ir bieži runājis par savu ministriju būvniecības nozarei.

Tajā pašā laikā Rāvis uzsver, ka gan viņš, gan Skonto būve vienmēr un kategoriski ir iestājusies pret pārmērīgu liberalizāciju un valsts kontroles mazināšanu būvniecības nozarē.

No 20 personām, kas ieņem amatus vairāk nekā 20 uzņēmumos, divas personas - Dzidris Mickevičs un Ralfs Jansons - katra vienlaikus ieņem amatus vairāk nekā 70 uzņēmumos, izpētījusi SIA Lursoft.

Izpētot tuvāk abu personu darbību, Lursoft norāda, ka Jansons visu savu uzmanību koncentrējis nekustamo īpašumu jomai, jo 73 no 75 uzņēmumiem darbojas nekustamo īpašumu nozarē, kamēr Mickevičs ar saviem amatiem pārstāv plašu uzņēmējdarbības spektru, sākot no ūdensapgādes sistēmu būvniecības un beidzot ar apģērbu mazumtirdzniecību un konditorejas izstrādājumu ražošanu.

Uzņēmēji Guntis Rāvis un Edgars Šķenderis katrs ieņem amatus 54 uzņēmumos, Paolo Betiols - 45 uzņēmumos, Arkādijs Kalvītis - 43, Edgars Turlajs - 32, bet Arturs Jeresjko - 30 uzņēmumos.

«Ņemot vērā ievērojamo amatu skaitu, kurus vienlaicīgi uzņēmušās sarakstā iekļuvušās personas, rodas jautājums par šo uzņēmumu efektivitāti. Vienlaikus būt vairāku desmitu uzņēmumu vadītājam, protams, izklausās ļoti respektabli un liek apbrīnot cilvēka talantus, taču būtiski ir ņemt vērā arī šo uzņēmumu darbības efektivitāti un sasniegtos finanšu rezultātus,» norāda Lursoft pārstāvji.

Funkcionālā dizaina ideju konkursā Dizaina Tramplīns par labākajiem darbiem atzītas jauna veida grieznes dažādu iepakojumu ērtai atvēršanai un sienas lampas.

Labāko darbu autori saņēma piedāvājumu veidot ilgtermiņa sadarbību ar uzņēmumu Skonto Plan Ltd., kā arī naudas balvas turpmāko ideju īstenošanai. Nākotnē plānots grieznes un lampu ieviest ražošanā topošajā Skonto Plan Ltd. metāla nestandarta izstrādājumu rūpnīcā.

Konkursam bija iesniegtas 172 idejas, bet finālam izvirzītas vienpadsmit. Par pirmās vietas ieguvējiem, piešķirot 3000 latu naudas balvu, žūrija atzina universālo griežņu autorus, dizainerus Jāni Bičkovski un Arvīdu Endziņu. Veicināšanas balvas 1000 latu apmērā saņēma Intars Ozols par oriģinālu sienas lampu un Jānis Indriksons par āra soliņiem, savukārt veicināšanas balvas 500 latu apmērā – Rihards Funts par daudzfunkcionālu plauktu un Laima Laizāne par oriģinālu interjera priekšmetu žurnālu un grāmatu turēšanai.

Notikušas izmaiņas uzņēmumu Skonto Plan, Skonto Prefab un Skonto Enerprises valdēs. Tās veiktas, lai efektīvāk pārvaldītu kompānijas ārvalstīs, kas tur paplašinājušas savu darbību, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Skonto Enterprises, kas eksporta tirgos pārstāv un pārdod stikloto alumīnija konstrukciju ražotāja Skonto Plan un dzelzsbetona konstrukciju ražotnes Skonto Prefab saražoto produkciju, valdē turpmāk strādās rūpnīcu vadītāji.

Edgars Dūdums un Ieva Līmeža turpmāk pildīs valdes locekļu amata pienākumus. Savukārt Skonto Enterprises līdz šim vienīgais valdes loceklis Kārlis Roznieks iecelts valdes priekšsēdētāja amatā.

Skonto Enterprises noslēgto līgumu vērtība pērn veidoja 10,5 miljonus eiro, un tiek plānots, ka 2013. gadā šī vērtība trīskāršosies, sasniedzot 30 miljonus eiro, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas SVET ietvaros atsākti būvdarbi Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē, lai sagatavotu apzeltīšanai zvanu torņa kupola virsmu.

Kupola apstrādi plānots sākt aprīļa beigās, savukārt zeltīšanu paredzēts veikt jūlijā. Tās laikā speciālisti 80 m2 lielo zvanu torņa kupola virsmu pārklās ar īpašām zelta lapiņām. No jauna tiks izgatavots arī katedrāles zvanu torņa krusta cokols, kas būs analogs mazo katedrāles torņu cokoliem.

Katedrāles atjaunošanas projekts tiek īstenots ar akcijas SVET patrona un darbu iniciatora, SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Gunta Rāvja atbalstu, kā arī ar sabiedrības ziedojumiem. Sākot katedrāles atjaunošanas projektu, Guntis Rāvis veica pirmo ziedojumu 40 000 Ls apmērā, savukārt ar portāla ziedot.lv un ziedojumu tālruņa palīdzību šobrīd savākti jau gandrīz 2000 latu. Lai īstenotu zvanu torņa apzeltīšanu un krusta cokola izbūvi, vēl nepieciešami 6000 latu. Atbalstīt projektu iedzīvotāji aicināti visu akcijas norises laiku – līdz septembrim.

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē pabeigts Krievijas ikonogrāfa Georgija Mironova sienu gleznojums; šogad iecerēts apzeltīt katedrāles zvanu torņa kupolu.

Katedrāles atjaunošanas akcijas SVET ietvaros jau rekonstruēta dievnama fasāde (2005. gadā). Lai varētu sākt kupola apzeltīšanas projektu, akcijas SVET patrons un darbu iniciators Guntis Rāvis ir veicis pirmo ziedojumu 40 tūkstošu latu apmērā. Taču lai pilnībā pabeigtu visu iecerēto ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Ikviens ir aicināts iesaistīties katedrāles atjaunošanas projektā un ziedot.

Kupola apzeltīšana ļaus katedrāles zvanu tornim atgūt tā vēsturiski gludo formu, kādu to jau sākotnēji bija iecerējis baltvācu arhitekts Roberts Pflugs. Savukārt katedrāle iegūs Latvijas lielākajam pareizticīgo dievnamam atbilstošu veidolu.

Skonto būves vadītājs Guntis Rāvis draud vērsties tiesā Vācijā pret Möbius, kas kritizē ostas konkursu, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Vācijas būvuzņēmums Jo­sef Möbius Bau-Aktiengesellschaft (Möbius) jau divas reizes sniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Rīgas brīvostas sludināto teju 100 milj. Ls vērto Krievu salas ostas izbūves konkursu, lai ostas aktivitātes pārceltu no pilsētas centra. Tostarp otru sūdzību IUB plāno skatīt šodien. Tikmēr Möbius šonedēļ izvērsa kampaņu, rīkojot preses konferenci, kurā kritizēja konkursa gaitu un pauda aizdomas par konkursā uzvarējušās Latvijas pilnsabiedrības BMGS S (veido būvkompānija BMGS un Skonto būve) negodīgu rīcību.

Šonedēļ Möbius publiski nācis klajā ar paziņojumu, kurā pauda aizdomas par to, ka BMGS S rīcībā varētu būt bijis Möbius konkursa piedāvājums. Tā kā Möbius piedāvājums satur komercnoslēpumu, tad šādas informācijas nonākšana konkurentu rīcībā kaitē uzņēmuma iespējām vienlīdzīgi konkurēt, iepriekš medijos izteicās Möbius nolīgtie juristi. Tiešu pierādījumu gan Vācijas kompānijai nav, tomēr aizdomas esot radījuši BMGS S sniegtie paskaidrojumi IUB saistībā ar pirmo iesniegto sūdzību.