Visticamāk, rīt parlaments galīgajā lasī- jumā pieņems Konkurences likuma grozījumus, spēkā tie stāsies no šī gada 1. oktobra.
Jāatgādina, ka šo ilgās un kaismīgās diskusijās tapušo Konkurences likuma grozījumu galvenais mērķis ir ierobežot dominējošā stāvoklī esošu mazumtirgotāju iespējas ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū. Tāpat tiks palielinātas Konkurences padomes pilnvaras.
Paši nedrīkst klusēt
Likums nosaka veidus, kā var izpausties dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā. Piemēram, tā var izpausties kā netaisnīga un nepamatota atbildības sadale starp darījuma pusēm - tirgotājiem un piegādātājiem - par iespējamiem riskiem, maksājumu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai vai pārlieku garu norēķinu termiņu uzspiešana par piegādātajām precēm. Tomēr, kā uzsver Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme, pieņemot likuma grozījumus, valsts būs parādījusi savu labo gribu, bet tas, cik lielā mērā izdosies sasniegt cerēto efektu, lielā mērā būs atkarīgs arī no pašu piegādātāju aktivitātes. «Pašlaik mēs aktīvi informējam ražotājus, līdz 1. oktobrim, kad likums stāsies spēkā, cerams, paspēsim visiem izskaidrot, ko dod likums. Jāsaprot, ka Konkurences padomei būs tiesības pēc savas iniciatīvas ierosināt pārbaudes lietas, izmeklēt tās un lemt par sodiem, bet, kad lietas nonāks līdz tiesai, svarīgi būs, lai arī paši piegādātāji nāk un runā. Pretējā gadījumā, ja nebūs cietušo, dominējošā stāvokļa ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu būs grūti pierādīt,» tā I. Jaunzeme. Viņa norāda, ka pašlaik starp vadošajiem mazumtirgotājiem un piegādātājiem noslēgtie līgumi viennozīmīgi ir diskriminējoši pret piegādātājiem. «Tie paredz lielus pienākumus piegādātājiem un gandrīz nekādus - tirgotājiem,» skaidro I. Jaunzeme. Līdz 1. oktobrim, kad stāsies spēkā šonedēļ skatāmie Konkurences likuma grozījumi, tirgotājiem un piegādātājiem ir iespējas tos pārskatīt.
Ražotāji vēl atturīgi
Vairums ražotāju pagaidām atturas detalizēti komentēt grozījumus Konkurences likumā, iekams tie vēl nav pieņemti galīgajā lasījumā. Valstī lielākā maizes ražotāja a/s Hanzas maiznīcas mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners sacīja, ka vēl notiks konsultācijas ar juristiem par šiem jautājumiem un tikai tad uzņēmums varētu sniegt plašāku komentāru. Pagaidām pēc E. Vegnera uzskatiem, likuma grozījumos vēl ir daudz vietas interpretācijai, jo «tas skaidri nepasaka, ka to drīkst vai to nedrīkst». Kāds cits ražotājs, kurš nevēlējās publiski atklāt savu vārdu, norādīja, ka kompānija nevēlas atklāti runāt, jo baidās «saiet ragos» ar tirgotājiem, kuri var apdraudēt viņu pozīcijas veikalu tīklos. Arī Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Valdis Circenis iepriekš Db atturējās plašāk komentēt grozījumus, iekams nav pieņemta to galaversija. Dana Erciņa, Spilvas Tirdzniecības un mārketinga direktore, uzsver, ka Konkurences likumdošanas sakārtošana ir svarīga jebkuram konkrētajā nozarē strādājošam uzņēmumam. «Domāju, ka pēc godīgiem spēles noteikumiem strādājošie mazumtirgotāji arī ir ieinteresēti likumdošanas sakārtošanā,» tā viņa, gan piebilstot, ka dominējošā stāvokļa izmantošanu mazumtirdzniecībā ir grūti definēt konkrētās izpausmēs, jo pastāv milzums teorētisku iespēju, kā ietekmēt piegādātājus. Tā, piemēram, atsevišķos Rietumu un arī Austrumu tirgos mazumtirgotāji izmanto papildu maksājumus, kas apiet konkurences likumdošanu - piemēram, obligātos mārketinga procentus, produktu izvietošanas apmaksas, kas teorētiski nav saistīti ar likumdošanā fiksētajām dominējošā stāvokļa izpausmēm.