Līdz ar pāreju uz eiro 23% vecāku kabatas naudu bērniem plāno noapaļot uz augšu, liecina SEB bankas un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.

Biežāk nekā vidēji savu bērnu kabatas naudu plāno palielināt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie.

25% vecāku neplāno palielināt kabatas naudu saviem bērniem, veicot kabatas naudas pārrēķinu no latiem uz eiro pēc oficiālā kursa vai arī noapaļojot to nedaudz uz leju. 34% Latvijas iedzīvotāju, kuru bērni ir tādā vecumā, lai dotu viņiem kabatas naudu, vēl nav izlēmuši, vai un kādā veidā līdz ar eiro ieviešanu noapaļos bērniem piešķiramās kabatas naudas apjomu.

Savukārt 18% aptaujāto vecāku atbildēja, ka saviem bērniem nedod kabatas naudu.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka arī bērniem pierašana pie jaunās naudas prasīs laiku, un viņiem svarīgi saprast, cik daudz un kam viņi var tērēt savu kabatas naudu. Neatkarīgi no tā, uz kuru pusi tiks apaļota viņu kabatas nauda, nominālajā izteiksmē kabatas nauda kļūs lielāka, tomēr būs jāpierod arī pie atbilstoši lielākām cenām eiro valūtā veikalos, kafejnīcās un citviet.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Kopš šogad stājās spēkā izmaiņas likumdošanā, kas paredz ar iedzīvotāju ienākumu nodokli aplikt organizāciju transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti privātajām vajadzībām, daudzas automašīnas tiek pārreģistrētas no juridiskām personām uz fiziskām personām jeb faktiskajiem to lietotājiem.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) aicina jaunajiem transportlīdzekļu īpašniekiem būt uzmanīgiem, jo līdz ar automašīnas pārreģistrāciju ir jāslēdz jauns OCTA līgums. Pretējā gadījumā šāds transportlīdzeklis piedalīsies ceļu satiksmē kā neapdrošināts un izraisīta ceļu satiksmes negadījuma rezultātā visus zaudējumus cietušajiem jaunajam īpašniekam būs jāsedz no savas kabatas.

LTAB secinājis, ka pietiekami lielu īpatsvaru no visiem ceļu satiksmes negadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti auto, veido gadījumi, kuros īpašnieks maldīgi uzskatījis, ka viņa OCTA polise ir derīga. Tāpēc LTAB pieļauj, ka šīs izmaiņas likumdošanā, kas izsaukušas automašīnu pārreģistrāciju no juridiskā īpašnieka uz faktisko to lietotāju, varētu veicināt īslaicīgu neapzināti neapdrošinātu auto skaita pieaugumu. Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: «OCTA polise tiek slēgta uz konkrēto transportlīdzekli un tā īpašnieku. Mainoties transportlīdzekļa īpašniekam, iepriekšējā īpašnieka OCTA polise zaudē savu juridisko spēku, neskatoties uz to, ka polises darbības termiņš vēl nav beidzies. LTAB praksē nereti ir gadījumi, kad jaunais īpašnieks kļūdaini ir uzskatījis, ka nopircis auto ar vēl derīgu OCTA polisi, kaut arī tā patiesībā ir zaudējusi savu juridisko spēku līdz ar īpašnieku maiņu. Ja ar šādu transportlīdzekli tiek izraisīts negadījums, tad īpašniekam ir jāsaskaras ar pietiekami bargām sekām – saskaņā ar likumdošanu visi nodarītie zaudējumi negadījumā cietušajiem būs regresa kārtībā jāatlīdzina no savas kabatas.»

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Valsts policija un Ģenerālprokuratūra ir pārsūdzējusi tiesas lēmumu, ar kuru Latvijai jāatlīdzina kādam Dominikas uzņēmumam nodarītie zaudējumi.

Rīgas Centra rajona tiesa nolēma, ka Latvijas valstij ir jāsamaksā Adriatic Air Service Ltd. vairāk nekā 75 tūkstoši latu par nepamatoti uzliktu arestu naudas līdzekļiem. Kā arī uzņēmumam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildes dienai saņemt sešus procentus gadā no piespriestās un termiņā nesamaksātās zaudējumu summas.

Adriatic AIr Service Ltd. prasībā bija norādījis, ka policija bija uzlikusi arestu naudas līdzekļiem, kuri atradās a/s Parex banka kontos, kā rezultātā viņiem pusotru gadu nav bijusi iespēja ar līdzekļiem rīkoties, kā rezultātā ir radušies zaudējumi 58.68 tūkstošu latu apmērā. Uzņēmums lūdza piedzīt 30.35 tūkst. Ls procentos un tiesas izdevumus. Zaudējumu apmērs esot aprēķināts, ņemot vērā naudas vērtības zudumu sakarā ar valūtas kursu izmaiņām pret latiem un inflācijas ietekmē.

Bērni Lielbritānijā šogad kā kabatas naudu saņēmuši vidēji 6.24 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (4.81 lats) nedēļā, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, neraugoties uz lejupslīdi ekonomikā, ziņo BBC.

Pētījuma ietvaros aptaujāti 1 202 bērni vecumā no 8 līdz 15 gadiem. Izrādījies, ka zēni parasti kabatas naudā saņem nedaudz vairāk nekā meitenes. Un no visiem aptaujātajiem bērniem vislielākās kabatas naudas ir bērniem, kuri dzīvo Londonā. Viņi saņem aptuveni 10.79 sterliņu mārciņas nedēļā.

Trešdaļa aptaujāto bērnu apgalvojuši, ka vismaz nedaudz no viņiem iedotās naudas viņi nevis izlieto, bet krāj.

Pērn pieņemti 1137 lēmumi par atlīdzību izmaksu no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda un kopējā izmaksātā summa ir par 107,7% vairāk nekā 2013. gada 12 mēnešos, liecina LTAB dati.

Palielinājums ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas LAAS Balva vietā ārvalstu ceļu satiksmes negadījumos.

Kopumā līdz šim izdevies atgūt vairāk nekā 9 miljonus no līdzekļiem, kas kopš 1997. gada izmaksāti no Garantijas fonda, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu sastāda atlīdzību izmaksas par CSNg, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par personas veselībai vai dzīvībai nodarītajiem kaitējumiem un autovadītājs, kas izraisījis CSNg, nav identificēts.

Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”

Līgo nakts reti lutinājusi Jāņa bērnus ar piemīlīgiem laika apstākļiem un arī šogad prognozes neizskatās daudzsološas. Tam gan nevajadzētu atbaidīt līgotājus, jo nav taču sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Ja izvēlas pareizās drēbes un papildina tās ar atbilstošām tehnoloģijām, tad rezultātā svinības var izvērsties gana jautras.

Ja lietus tiešām gāž kā ar spaiņiem, tad ir kāds produkts, kas palīdzēs uzreiz divējādi – pasargās acis no ūdens tērcītēm, kuras tek pāri pierei, aizmiglojot skatienu, kā arī iegaumēs visu apkārt notiekošo gadījumam, ja nēsātājam nogurdinošās nakts dēļ no rīta ir grūtības atcerēties visu, kas ar viņu maģiskajā naktī noticis. Tās ir Video Swim Googles jeb ūdensizturīgas brilles ar iebūvētu HD izšķirtspējas kameru, kas filmē pat piecu metru dziļumā zem ūdens. Viens mīnuss ir īsais ieraksta laiks. Akumulators ar vienu uzlādi ļauj uzņemt tikai pusotru stundu ilgu video. Taču, ja izvēlas fotografēšanu ar noteiktu intervālu, tad enerģijas visai naktij varētu pietikt. Brilles maksā ap 90 eiro.

Nepilnu 19 gadu laikā no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda atlīdzībās izmaksāti 23,13 miljoni eiro, liecina LTAB dati.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu veido izmaksas par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Tāpat ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par CSNg cietušo personu zaudējumiem, ko CSNg rezultātā nodarījis autovadītājs, kas nav identificēts, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka 2015.gadā Garantijas fonds par 788 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņēmis 963 lēmumus par summu 2,24 miljoni eiro.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Šajā un nākamajā gadā palielināsies Ziemeļvalstu banku kredītu zaudējumi, ko veicina Baltijas valstu ekonomikas kritums un recesija pašu banku valstīs, liecina 17 Reuters aptaujāto ekspertu prognozes.

Sešas lielākās Ziemeļvalstu bankas – Nordea, Swedbank, SEB, Handelsbanken, Danske bank un DnB Nor – varētu šogad pieredzēt kredītu zaudējumus 10.7 miljardu eiro apmērā..

Nākamajā gadā kopējie zaudējumi var sasniegt 11.2 miljardus eiro, no kuriem Baltijas valstu zaudējumi var samazināties līdz 2.6 miljardiem eiro.

Sagaidāmie Swedbank zaudējumi ievērojami palielinājušies pēdējo mēnešu laikā. Šogad bankas kredītu zaudējumi var sasniegt 2.96 miljardus dolāru.

«Runas par lata devalvāciju ir palielinājušas risku pēdējo mēnešu laikā un arī situācija šeit ir ievērojami pasliktinājusies,» norādījis Danske Bank analītiķis Pērs Gronborgs.

Maksātnespējas likuma grozījumos jānosaka skaidri detalizēta uzņēmumu valdes locekļu atbildība, pretējā gadījumā nekas vairāk par tiesu noslodzes palielināšanu nav sagaidāms

Kā liecina DB apkopotā informācija par valdes locekļu atbildības apjomu Eiropā, pašlaik Latvijā valdes atbildības līmenis nav augstāks vai zemāks kā kaimiņvalstīs. Galvenā atšķirība ir tur, ka dažās valstīs valdes atbildība ir formulēta samērā vispārīgi, bet citviet šī atbildība ir uzskaitīta ļoti detalizēti. Tas nebūt nav slikti, jo ļauj izvairīties no tiesāšanās par prasībām, kuru pamatā ir kāda globāla kataklizma vai pārāk liels biznesa risks, nevis apzināta ļaunprātība vai nolaidība. Taču tādus brīnumus, kādus tukšā palikušie kreditori un ārvalstu investori cenšas virzīt Latvijā, ka SIA valdes loceklim ar savu mantu varētu nākties personīgi atbildēt par jebkādiem biznesa riskiem, DB citviet Eiropā gan neizdevās atrast.

Animācijas režisore Signe Baumane, kura ievērību izpelnījusies ar savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, strādā pie jaunas filmas Mans laulību projekts un finansējumu vāc ar interneta platformas Kickstarter palīdzību, informē Nacionālais Kino centrs.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane platformas Kickstarter palīdzību veiksmīgi izmantoja jau savas pirmās pilnmetrāžas filmas finansēšanai – 2013. gada sākumā mēneša laikā apmēram 800 cilvēku atbalsts topošajai filmai Akmeņi manās kabatās ļāva savākt 50 780 USD, pārsniedzot pašu noteikto summu 42 800 USD. Kickstarter platforma ir tā sauktā «crowd-funding / pūļa finansēšanas» metode – kampaņas autori aicina cilvēkus visā pasaulē atbalstīt topošo filmu, pretī solot dažādas balvas, ieskaitot iespēju tikt iemūžinātam filmas titros, ielūgumus uz pirmizrādi un ekskluzīviem seansiem; Signe Baumane piedāvā arī savu iepriekšējo filmu kopijas, filmu oriģinālzīmējumus utt. 30 dienu laikā ir jāsavāc kampaņas autoru noteiktā summa, bet, ja tas nenotiek, atbalstītāji rezervēto naudu saņem atpakaļ un kampaņa mērķi nesasniedz.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.

Depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, kas paredz nelielu atlīdzību par PET pudeļu un skārdeņu nodošanu, atbalsta 94% iedzīvotāju, liecina SKDS socioloģiskā pētījuma rezultāti.

Salīdzinājumā ar 2008. gada maiju iedzīvoju atbalsts palielinājies vēl par 10 procentpunktiem, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Šādas sistēmas ieviešana paredz to, ka par katru tukšu veikalā nodoto PET pudeli iespējams saņemt nelielu atlīdzību (t.i. divus vai trīs santīmus). Ar sistēmas palīdzību būs iespējams daudz veiksmīgāk un videi draudzīgāk savākt un pārstrādāt pudeles, kā arī skārdenes.

Latvijas mežu piesārņojums ir mazinājies, taču vēl aizvien, pēc talku dalībnieku aptaujām, no visiem mežā sastopamajiem atkritumiem ap 80 % sastāda plastmasas izstrādājumi, lielākoties tās ir tieši PET pudeles. Jaunās sistēmas ieviešana var būtiski motivēt sabiedrību izmantot plastmasas pudeles otrreizējā lietošanā, pretī iegūstot taustāmu rezultātu, iespējams mazinās vēlmi plastmasas pudeles izmest pludmalēs, ceļmalās un mežos, uzsver a/s Latvijas valsts meži.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Pēdējos piecos gados (2011. – 2015.) Līgas un Jāņi apdrošināšanas atlīdzībās par CSNg nodarītajiem zaudējumiem, tajā skaitā braucot meklēt papardes ziedu, saņēmuši 3,04 miljonus eiro.

Lauvas tiesa, jeb gandrīz 89% atlīdzības izmaksātas Jāņiem, kas skaidrojams ar to, ka uz Līgu vārda reģistrēts mazāk transportlīdzekļu, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšēdētājs Jānis Abāšins.

Vislielākais Jāņiem izmaksāto atlīdzību īpatsvars bijis 2014.gadā (0,66 milj. EUR), bet Līgām – pērn (0,08 milj. EUR).

Jāatzīmē, ka atlīdzību apjomi, kas izmaksāti Jāņiem un Līgām, pēdējos gados ir pieauguši. Tā Līgas pērn atlīdzībās saņēmušas gandrīz divkārt vairāk, bet Jāņi – par aptuveni 20% vairāk nekā pirms pieciem gadiem, informē J.Abāšins. Viņš piebilst, ka šoreiz tas gan nav saistīts ar maģisko spēku, ko sevī iemieso abi vārdi, bet kopējo tendenci OCTA apdrošināšanas nozarē, kas rāda, ka atlīdzību īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis par aptuveni 30%.

Modernās tehnoloģijas ļauj izbaudīt svētku atmosfēru arī tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar doties uz līgošanas vietām, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līgotājiem nedraudzīgais kalendārs ar tikai divām brīvdienām ne visiem ļaus doties uz vēlamajām svinību vietām. Un, lai arī nekas nespēj aizstāt kārtīgu līksmību draugu lokā, pieejot radoši, jautru svinēšanu var izbaudīt arī tie, kuri neizbrauks no pilsētas. Lūk, dažas idejas, kā attālināti līgot ar tehnoloģiju palīdzību.

Mūsdienās teju ikviens puslīdz aktīvs viedtelefona lietotājs ir izmēģinājis videozvanu, tādēļ Skype, WhatsApp un tamlīdzīgu lietotņu piedāvātās iespējas aplīgot draugus, skatot viņus vaigā, vairs nav nekas jauns. Taču šo pieredzi var paplašināt. Piemēram, Google Hang- outs mobilajā lietotnē, kas pieejama ikvienam Google konta īpašniekam, bez maksas vienlaikus var sarunāties līdz pat 10 dalībnieku. Lietotnē ooVoo grupas zvanā var iesaistīt pat 12 cilvēkus, taču bezmaksas versijas lietotājiem jārēķinās, kā svētku prieku papostīs regulāri uznirstošās reklāmas.

Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Nav pareizi, ja šķīrējtiesu var nodibināt jebkurš uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kā rezultātā tiek degradēta šķīrējtiesas ideja un tiek kultivēts viedoklis par «kabatas tiesu», kurai līdz ar to ir ļoti zems uzticības līmenis sabiedrībā. Jāatzīst, ka pašreizējais regulējums neizvirza arī pilnīgi nekādas prasības šķīrējtiesnešu kvalifikācijai, turklāt šķīrējtiesneši nav pakļauti itin nekādai valsts vai citu institūciju uzraudzībai.

Praksē bieži nākas saskarties ar situāciju, kurā, uzsākot klienta lietas izpēti, viens no pirmajiem darbiem ir pārliecināties par strīda pakļautību. Ja līgumā ir ietverta šķīrējtiesas atruna, turklāt strīdu paredzēts nodot izskatīšanai kādai no mazpazīstamajām šķīrējtiesām, tas jau ir pirmais rādītājs, ka šajā lietā ir pamats satraukties par iespējamu pretējās puses negodprātību. Gan pārstāvot klientu intereses konkrētās lietās, gan pārrunājot šādus gadījumus ar citiem kolēģiem, nākas saskarties ar izciliem «kabatas šķīrējtiesu» paraugprocesiem.

Piemēram, prasītājs ir vērsies šķīrējtiesā, kura reģistrēta prasītāju apkalpojošā jurista prakses vietā un pieder jurista laulātajam draugam. Iespējama arī citāda tieša vai netieša saistība ar vienu no prāvniekiem. Izbrīnu neizraisa fakts, ka šādā šķīrējtiesā arguments par šķīrējtiesas neobjektivitāti tiek aukstasinīgi noraidīts, jo strīdu taču skatot šķīrējtiesnesis, kuram nedz ar šo juristu, nedz tā laulāto draugu vai kā savādāk saistīto personu neesot nekāda sakara! Šādu un līdzīgu gadījumu ir pietiekami daudz, lai jebkurš jurists, ieraugot sava klienta līgumā kādas mazpazīstamas šķīrējtiesas nosaukumu, smagi nopūstos, jo papildus klienta interešu pārstāvības pozīcijas izstrādāšanai pēc būtības būs jāveltī milzīgs darbs, lai apstrīdētu šādu līgumu un censtos panākt, ka šādā šķīrējtiesā process tiktu vests kaut cik objektīvi un atbilstoši likumam.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos OCTA Garantijas fondam izdevies atgūt 576 tūkstošus eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

No tiem 376 tūkstoši eiro atgūti regresa kārtībā no to transportlīdzekļu īpašniekiem un tiesīgajiem lietotājiem, kuriem nav bijusi iegādāta OCTA polise un ar šādu transportlīdzekli izraisīts ceļu satiksmes negadījums (CSNg), bet 200 tūkstoši atgūti no LAAS Balva par atlīdzību izmaksām, kas iepriekš veiktas tās vietā starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos. Kopā laika posmā no 1997.gada līdz šim Garantijas fondā izdevies atgūt jau 9,67 miljonus eiro.

«Līdzekļu atgūšana Garantijas fondā notiek ne tikai par atlīdzinātajiem zaudējumiem par tikko notikušām avārijām, bet arī par daudzus gadus atpakaļ neapdrošināto izraisītajiem negadījumiem, atgūstot līdzekļus pat par 1997.gadā veiktajām izmaksām. Sākotnēji ar līdzekļu atgūšanu nodarbojās tikai LTAB, bet laika gaitā naudas līdzekļu atgūšanas metodes tika dažādotas, izmantojot šajā procesā ne tikai iekšējos resursus,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.