Kāda augstāko aprindu dāma pavaicāja Heinem: – Kas jādara, lai iemācītos runāt franciski? – Tas nav grūti, – dzejnieks atbildēja, – vienkārši vācu vārdu vietā jālieto franču.

Kompānija M.A.R.I.D.I. pateicas visiem, kas ir uzticējušies programmai Quick Teacher, un par godu programmas 5 gadu esamībai ES valstīs piedāvā svešvalodu mācības par īpašu jubilejas cenu.

Jebkuras svešvalodas zināšanas pat vienkāršā sarunvalodas līmenī būtiski atvieglo mums dzīvi dažādu braucienu laikā, kā arī ceļ mūsu vērtību darba devēja acīs. Katrs izvēlas savu mācīšanās paņēmienu, un mēs atzīstam, ka jebkurš no tiem var būt iedarbīgs.

No 2003. gada pavasara Baltijas valstu iedzīvotājiem tiek piedāvāta svešvalodu intensīvās apguves metodika Quick Teacher. Sākumā tās radītāji piedāvāja apgūt tikai angļu, vācu un krievu valodu, bet tagad pēc šīs metodikas ir iespējams mācīties jau vairāk nekā 10 valodu – arī itāļu, spāņu, franču, somu un japāņu, turklāt metodikas radītājiem padomā ir vēl ķīniešu un arābu valoda.

Svešvalodu mācīšanās ne tikai sagādā prieku un to zināšana ne tikai atvieglo komunikāciju ārzemēs atvaļinājuma laikā, bet, brīvi pārvaldot otru valodu, ir vieglāk spert pirmo soli veiksmīgas karjeras virzienā. Pašlaik darba devēji par vienu no būtiskākajām iemaņām uzskata otrās vai trešās svešvalodas zināšanas. Valodas ne tikai palīdz nodrošināt veiksmīgu sadarbību un komunikāciju ar ārvalstu klientiem un partneriem, bet arī veicina personīgo un profesionālo izaugsmi.

Prast un saprast vēl vienu valodu nozīmē iegūt daudz jaunu iespēju. Prasme komunicēt vairākās valodās ļauj labāk orientēties globālajā tirgū, apzināt un saprast starptautisko klientu, piegādātāju un partneru vēlmes un vajadzības. Iespēja komunicēt tieši, bez tulka vai tulkošanas biroja starpniecības, novērš iespējamos pārpratumus un ar informācijas apmaiņu saistītos konfliktus, kā arī ļauj būtiski ietaupīt. Tieši svešvalodas zināšanas darba devēji vērtē visaugstāk, tādēļ, ja esat jaunu karjeras iespēju meklējumos, pārliecinieties par to, ka jūsu zināšanas ir pietiekamas.

Speciālisti bieži vien saskaras ar problēmu atrast savai svešvalodu kompetences uzlabošanai pietiekami kvalitatīvus kursus vai seminārus, jo lielākā daļa tiešsaistes kursu tiek piedāvāta svešvalodā. Vēlme uzzināt vairāk un uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas svešvalodu kursus. Protot svešvalodu, jūs varēsiet ne tikai efektīvāk komunicēt ar ārvalstu partneriem, bet arī, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas, iemācīties jebko – no zīmēšanas un programmēšanas pamatiem līdz pat datu analīzei. Svešvalodu zināšanas ļauj apgūt plašu iemaņu spektru, pat neizejot no mājām.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapu www.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

Administratore Jolanta STUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktors Petras SAKALAUSKAS:

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapu www.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

Administratore Jolanta STUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktors Petras SAKALAUSKAS:

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Uz [email protected] pienāk daudz jautājumi par Quick Teacher izstrādātāju – kompāniju M.A.R.I.D.I. Apkopojot Jūsu jautājumus, šodien mēs mēģināsim uz tiem atbildēt. Ja kāds jautājums paliks neatbildēts, Jūs jebkurā laikā varat to uzdot pa e-mail vai pa telefonu 7 50 99 99. Mēs noteikti uz to atbildēsim. Līvija Kalēja

M.a.r.i.d.i

Kompānija M.A.R.I.D.I tika dibināta 2001. gadā. Sākumā – kā oficiālais Quick Teacher distributors Latvijā. Vēlāk kļuva par oficiālo distributoru Baltijā. Pēc tam – ekskluzīvais pārstāvis Eiropas Savienības teritorijā. Dotajā brīdī kompānijai M.A.R.I.D.I pieder Quick Teacher autortiesības un tirdzniecības zīme visā pasaulē. Kopš 2004. gada programmas lietotāju skaits ir pieaudzis gandrīz 15 reizes. Kompānija strādā Vācijā, Austrijā, Šveicē, Anglijā, Īrijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs. 90% M.A.R.I.D.I darbinieku pārvalda minimums trīs valodas.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Google un Facebook būtu vajadzējis iegādāties mikroblogošanas vietni Twitter, bet nu šīs kompānijas var kost pirkstos, jo Twitter kļuvis par straujāk augošo sociālo platformu, raksta forbes.com.

Turklāt Twitter nav apsteidzis citus sociālos tīklus par mata tiesu, bet gan atrodas pārliecinošā vadībā, liecina GlobalWebIndex (GWI) ziņojums. Pašlaik 21% pasaules interneta lietotāju vismaz reizi mēnesī izmanto Twitter.

Novērots, ka laikā no 2012. gada otrā ceturkšņa līdz 2012. gada ceturtajam ceturksnim aktīvu Twitter lietotāju skaits audzis par 40% jeb līdz 288 miljoniem aktīvu lietotāju, kas izmantojuši Twitter pēdējā mēneša laikā. Tādējādi kopš 2009. gada jūlija Twitter lietotāju skaits audzis par 714%.

Visstraujāk Twitter lietotāju skaits audzis Honkongā (par teju 100%), ASV (94%), Krievijā (62%), Ķīnā, Itālijā un Dienvidkorejā.

Baltijas valstīs lielāko banku klientu vairums izmanto internetbanku, kas savukārt arvien vairāk sāk aizvietot filiāļu funkcijas.

Lielākā daļa Hansabankas, SEB Bankas un arī Parex bankas klientu izmanto internetbankas, kur arī veic lielāko daļu norēķinu. Baltijas valstu skatījumā lielākais lietotāju skaits ir Igaunijā un Latvijā. Nenoliedzami, ka bankas, ņemot vērā vispārēju internetizāciju, varētu izmantot internetbanku kā virtuālo filiāli un palielināt tajā esošo informācijas apjomu par bankas pakalpojumiem, pieļauj SEB Bankas speciālisti.

"Ir bankas Baltijā, kas šādu praksi ir ieviesušas," tā SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa. Db jau vēstīja, ka jaunas izmaiņas nupat piedzīvojusi Hansabankas internetbanka hanza.net - pilnveidots dizains un lietojamība, tā veidota kā personīgais finanšu konsultants. Banka uzsver, ka jaunajā hanza.net lietotājiem esot pārskatāmāka sava personīgā informācija un izvēles, kā arī pilnveidota precīzi piemērotu piedāvājumu un informācijas proaktīva saņemšana. Izmaiņas, kas nebija saistītas ar jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, sāktas pērn oktobrī, pie tām Hansabankā strādājuši 50 cilvēki. Igaunijā internetbanka jau mainījusies, bet Lietuvā tas notiks tuvākajā laikā.

Šogad četros mēnešos nedzīvības apdrošinātāju parakstīto bruto prēmiju apjoma samazinājums pret attiecīgo periodu pērn bija vēl lielāks nekā trijos mēnešos un sasniedzis 18 %.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka 10 nedzīvības apdrošinātāji 4 mēnešos parakstījuši bruto prēmijas par 90.4 miljoniem latu, tostarp Latvijā – 69 miljonu latu apjomā. Šogad trijos mēnešos apdrošināšanas tirgus bija samazinājies par 14 %. Četros mēnešos prēmiju pieaugumu piedzīvoja RSK Apdrošināšanas AS – par 8 % (trijos + 18 %). Gjensidige Baltic, kura vēl trijos mēnešos uzrādīja 2 % kāpumu, četros mēnešos pieaugums bija tuvu nullei. Tikmēr pretēji 4 % samazinājumam trīs mēnešos, aprīlī rezultātu izdevies uzlabot Seesam Latvia, kas četros mēnešos, parakstot 4.9 miljonus latu, uzrādījis 1 % pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Kopumā šā gada deviņos mēnešos transporta nozares darbība bijusi veiksmīga. Pieauguši pārvadāto kravu apjomi gan pa dzelzceļu, gan ar autotransportu. Tomēr samazinājušies ir pasažieru pārvadājumi ar autotransportu un pilsētu elektrotransportu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada 9 mēnešos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 38.5 milj. t. kravu, kas ir par 2.8 % vairāk nekā iepriekšējā gada 9 mēnešos.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms veidoja 1.5 milj.t., kas ir par 13.7% mazāk nekā aizvadītā gada 9 mēnešos. Savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu ir palielinājušies. 2007. gada 9 mēnešos starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 37 milj. t. kravu – par 3.7 % vairāk kā 2006. gada janvārī – septembrī. 77.2 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu nogādāja 27.5 milj. t. kravu, kas ir par 4.4 % vairāk nekā iepriekšējā gada 9 mēnešos. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies par 2.4 % un veidoja 1 milj. t. kravu.

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Mēneša laikā britu finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut lietotāju skaitu Latvijā palielinājis no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem

«Pēc ziņām par to, ka Revolut uzsāk darbu Latvijā, lietotāju skaits vienā mēnesī pieaudzis no 5000 līdz teju 7000. Šobrīd Rīga ir trešais lielākais Revolut tirgus Baltijā pēc Viļņas un Kauņas. Pirmajās divās nedēļās vidējais pieaugums bija virs 300%,» saka Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė), Revolut sabiedrisko attiecību vadītāja.

Vidējais lietotāju vecums Latvijā esot līdzīgs kā citos tirgos – vairums lietotāju ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, bet visiecienītākais šis pakalpojums ir 29 gadus vecu cilvēku vidū. Lielākā daļa transakciju tiek veiktas Latvijā, kas parāda to, ka pakalpojums tiek lietots ikdienā. Otra valsts, kur Latvijas iedzīvotāji visvairāk lieto Revolut, ir ASV. «Mēs ceram, ka mūsu jaunais ierīču apdrošināšanas plāns, ko nesen uzsākām piedāvāt, palielinās lietotāju skaitu,» teic I. E. Kazakevičjūte.

#Šobrīd kompānijai ir 350 tūkstoši aktīvo lietotāju dienā un 800 tūkstoši aktīvo lietotāju mēnesī.

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Revolut paziņojis par ienākumu un izdevumu balansa sasniegšanu

To kompānija sasniegusi pērn decembrī, kas noticis pēc 2,5 gadu darbības. Revolut apgalvo, ka līdzīgiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tādu rezultātu sasniegšanai parasti nepieciešami aptuveni pieci gadi.

«Lai arī priecājamies, ka mūsu uzņēmējdarbības modelis darbojas, peļņa šobrīd nav mūsu prioritāte. Pašlaik kompānijas svarīgākais uzdevums ir izplatīšanās pēc iespējas vairāk pasaules valstīs, kuru starpā tuvākajos plānos ir ASV, Singapūra un Austrālija,» saka Andris Bičeika (Andrius Bičeika), Revolut Baltijas reģiona vadītājs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

AS «Grindeks» apgrozījums 2017. gada deviņos mēnešos sasniedzis 95,9 miljonus eiro, kas ir par 23,5 milj. eiro vai par 32% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2017. gada deviņos mēnešos bija 6,5 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 0,04 milj. eiro vai 1%. Bruto peļņas rentabilitāte 2017. gada deviņos mēnešos bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 7%. 2017. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 69 pasaules valstīm kopumā par 88,8 milj. eiro, kas ir par 24,0 milj. eiro vai par 37% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos.

«Grindeks» gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2017. gada deviņos mēnešos bija 89,7 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot 2016. gada deviņiem mēnešiem, par 23,8 milj. eiro vai 36%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2017. gada deviņos mēnešos sasniedza 58,9 milj. eiro, kas ir par 20,7 milj. eiro vai par 54% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos. Salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, 2017. gada deviņos mēnešos, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Tadžikistānā 2 reizes, Krievijā par 87%, Azerbaidžānā par 40%, Kirgizstānā par 36%, Ukrainā par 28% un Armēnijā par 26%.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Nacionālās apvienības virzītie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba devēji nedrīkst izvirzīt nepamatotas prasības par svešvalodu zināšanām. Grozījumus vakar Saeima nodevusi izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Tiesa, nav saprotams, kādēļ grozījumi aprobežojas tikai ar ierobežojumiem svešvalodu prasmēm, varētu taču arī noteikt, lai nepamatoti neprasa autovadītāja apliecību, lai neizvirza nepamatotas prasības par augstāko izglītību utt. Ja ironiju met pie malas, tad šie grozījumi to apstiprināšanas gadījumā varētu nozīmēt nemitīgus tiesvedības procesus. Jo teju ikvienā gadījumā varēs sūdzēties par nepamatotām svešvalodu prasībām. Un darba devējs varēs taisnoties, ka nav kamielis un viņam tiešām darbam nepieciešamas šādas prasmes. Un tad gudri vīri un sievas vērtēs, vai tiešām valodu vajag zināt vai nē. Izklausās diezgan absurdi un «atsit» padomju laikus.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, nosakot, ka darbiniekiem nedrīkst prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien svešvalodu zināšanas nav objektīvi pamatotas.

Ar grozījumiem, pie kuriem parlamentārieši strādājuši teju gadu, paredzēts aizstāvēt darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Pieņemot grozījumus, tiek nostiprināts, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.

Ar grozījumiem tiek nodrošināts, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauduši likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.

Salīdzinot ar 2013. gadu, elektroenerģijas piegādes kvalitāte Latvijā vairākos parametros ir uzlabojusies, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konstatējusi vairākus trūkumus, kas jānovērš, un apzinājusi vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK apsekoja 42 elektroapgādes objektus, kā arī veica 52 sprieguma parametru mērījumus, prioritāri izvēloties zemsprieguma tīklu vietas ar potenciāli kritisku sprieguma kvalitāti. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti SPRK vērtēja pēc vairākiem kritērijiem - elektroapgādes drošums, sprieguma un elektroapgādes kvalitāte, kā arī komerciālā kvalitāte.

Elektroapgādes drošums ir atkarīgs no elektroenerģijas apgādes pārtraukumiem un sprieguma iekritumiem. Lietotāji sagaida augstu elektroapgādes drošumu par iespējami mazāku tarifu, mazu sprieguma pārtraukumu skaitu un pēc iespējas īsāku pārtraukumu laiku. Līdz ar to sistēmas operatoru uzdevums ir samazināt šos pārtraukumus ar pēc iespējas mazākām investīcijām. Mūsdienu sadales tīklu monopolstāvokļa situācijā SPRK loma ir kontrolēt šo procesu, lai sistēmas operators nodrošinātu lietotāju elektroapgādes drošumu par ekonomiski pamatotām izmaksām.

Latvijā radītajam jautājumu un atbilžu sociālajam tīklam Ask.fm mēnesī ir 37 miljoni unikālo apmeklētāju. Tādējādi latviešu radītais Ask.fm ir pamatīgi apsteidzis ASV konkurentu Formspring, kuram mēnesī ir 19 – 20 miljoni unikālo apmeklētāju, vēsta IT medijs techcrunch.com.

Tomēr ASV sociālais tīkls joprojām ir vadībā ar reģistrēto lietotāju skaitu. Formspring reģistrējušies 29,5 miljoni lietotāju, bet Ask.fm – astoņi miljoni. Tomēr Ask.fm katru dienu reģistrējas 60 tūkstoši jaunu lietotāju.

Ask.fm ir jautājumu un atbilžu sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Ask.fm ir pielāgots 25 valodās, bet vislielākais tā lietotāju skaits ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Lai gan populārs ārvalstīs, Ask.fm lietotāju skaits Latvijā pašlaik ir ļoti stabils, iepriekš sarunā ar DB atzina Ask.fm mākslinieks Klāvs Sinka. «Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā Ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadu veci jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki,» pieļāva Ask.fm pārstāvis.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).