Kopumā 2007. gadā transporta nozares darbība bija veiksmīga. Pieauguši pārvadāto kravu apjomi gan pa dzelzceļu, gan ar autotransportu. Tomēr samazinājušies ir pasažieru pārvadājumi ar autotransportu un pilsētu elektrotransportu, bet ar dzelzceļa transportu saglabājušies iepriekšējā gada līmenī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 52,2 milj. t. kravu, kas ir par 7 % vairāk nekā iepriekšējā gada 12 mēnešos.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 16,8%, sasniedzot 2 milj. t. Savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu ir palielinājušies. 2007. gada janvārī – decembrī starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 50,2 milj. t. kravu – par 8,3 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. 77,9 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu transportēja 37,7 milj. t. kravu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3,6 % un veidoja 1,4 milj. t. kravu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.8 milj. tonnu kravu, kas ir par 9.3% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā.

2008. gada 1. pusgadā starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.0 milj. tonnas kravu – par 9.9 % vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā. 79.2% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Savukārt iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir samazinājies par 9.7% un veidoja 0.8 milj. tonnas.

2008. gada 1. pusgadā kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies - tika pārvadātas 26.2 milj. tonnu kravu, kas ir par 3.0 milj. tonnu jeb 10.3 % mazāk nekā iepriekšējā gada 1. pusgadā.

Lielāko daļu (84.3%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 22.1 milj. t kravu, kas ir par 12.1 % mazāk nekā 2007. gada 1. pusgadā.

2008. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms sasniedza 27.8 miljonus tonnu, kas ir par 9.3% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2008. gada pirmajos sešos mēnešo starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms sasniedza 27.0 miljonus tonnu, kas ir par 9.9 % vairāk nekā 2007. gada attiecīgajā laika periodā. 79.2% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Savukārt iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir samazinājies par 9.7% un veidoja 0.8 miljonus tonnu.

2008. gada pirmajā pusgadā kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies - pārvadāto kravu apjoms bija 26.2 miloni tonnu, kas ir par 3.0 miljoniem tonnu jeb 10.3% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos.

2008. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 56.1 milj. t kravu, kas ir par 7.5% vairāk nekā 2007. gadā, savukārt autokravas samazinājušās par 9.1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 15.6% un veidoja 1.7 milj. t. Savukārt starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu 2008. gadā pārvadāja 54.4 milj. t kravu – par 8.4% vairāk nekā 2007. gadā. 80.7% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām.

2008. gadā kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies - tika pārvadāti 54.5 milj. t kravu, kas ir par 9.1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lielāko daļu (85%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 46.3 milj. t kravu, kas ir par 10.2% mazāk nekā 2007. gadā. Sarukuši par 2.5% arī starptautiskie kravu pārvadājumi ar autotransportu (8.2 milj. t kravu).

Šī gada 9 mēnešos ar dzelzceļa transportu kopā pārvadāja 40.9 milj. t kravu, kas ir par 6.3% vairāk nekā 2007. gada analoģiskā laika posmā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 9 mēnešiem, ir samazinājies par 15% un veidoja 1.3 milj. t. Savukārt starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 39.6 milj. t kravu – par 7.2 % vairāk nekā 2007. gada 9 mēnešos. 79.6% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām.

2008. gada 9 mēnešos kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies – tika pārvadāts 43.1 milj. t kravu, kas ir par 3.1 milj. t jeb 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gada 9 mēnešos.

Lielāko daļu (85.4%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur transportēja 36.8 milj. t kravu, kas ir par 8.1 % mazāk nekā 2007. gada 9 mēnešos. Starptautiskie kravu pārvadājumi ar autotransportu 2008. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 2.9% – tika pārvadātas 6,3 milj. t kravu.

Pārvadāto kravu apjoms svarīgākajās transporta nozarēs šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, saglabājies teju nemainīgs – apjoma pieaugums vērojams 0,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šā gada pirmajā ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 15,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī.

Tostarp iekšzemes kravu pārvadājumi veidoja 0,3 milj. tonnu, kas ir 26,4% pieaugums gada griezumā, eksporta kravu pārvadājumi veidoja 1,4 milj. tonnu, kas ir par 0,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi no Latvijas ostām bija 0,4 milj. tonnu apmērā, kas ir 52,4% samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, importa kravu pārvadājumi veidoja 13,3 milj. tonnas ,kas ir par 3,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi uz Latvijas ostām šā gada pirmajos trīs mēnešos veidoja 11,9 milj. tonnu, kas ir par 8,3% mazāk nekā analogā laika posmā pērn, savukārt tranzīta kravu pārvadājumu apjoms gada griezumā piedzīvoja 52,7% kritumu un veidoja 0,8 milj. tonnas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gadā vairākos transporta veidos ir samazinājies pasažieru pārvadājumu skaits.

Pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits 2007. gada janvārī – decembrī ir palicis iepriekšējā gada līmenī. Šo transportu izmantoja 27,4 milj. pasažieru. Salīdzinot ar 2006. gadu, pieaudzis iekšzemē pārvadāto pasažieru skaits, kas 2007. gada divpadsmit mēnešos bija 27 milj. pasažieru, kas veidoja pieaugumu par 0,1 %. Savukārt starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3 % un sasniedza 0,4 milj. pasažieru.

Pasažieru pārvadājumi ar autotransportu 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušies. Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 195 milj. pasažieru, kas ir par 6,9 % mazāk nekā iepriekšējā gada 12 mēnešos. Lielākā daļa (99,7 %) ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru tika pārvadāti iekšzemē. Pārvadāto pasažieru skaits iekšzemē, salīdzinot ar 2006. gadu, samazinājies par 6,9 %. No iekšzemē ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru kopskaita lielākā daļa (76,5 %) pasažieru pārvietojās ar pilsētu satiksmes maršrutu autobusiem. Pasažieru pārvadājumi ar starptautiskās satiksmes autobusiem ir samazinājušies par 13,6 %.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 14 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem – par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 % salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu.

2016. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,0 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,6 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 33,6 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,2 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 14,0 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 49,5 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 10,8 miljonus tonnu , kas bija par 21 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Pirmajā ceturksnī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 6,6% līdz 13,3 milj. t. kravu, bet kravu pārvadājumi ar autotransportu ir palielinājušies par 19,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielāko daļu jeb 11,31 milj. t. kravu pa dzelzceļu veidoja importa kravu pārvadājumi, 0,91 milj. t. bija eksporta kravu pārvadājumi, 0,76 milj. t. tranzīta kravu pārvadājumi, bet 0,3 milj. t. iekšzemes kravu pārvadājumi.

CSP atzīmē, ka lielākā daļa jeb 79,3 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur Latvijas ostām.

Savukārt kravu pārvadājumi ar autotransportu pieauga par 19,8 %. Kopumā tika pārvadāti 8,9 milj. t kravu, no kurām lielāko daļu jeb 81,2 % transportēja iekšzemē.

Pirmajā ceturksnī 37,3 % no ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjoma veidoja lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, 17,9 % – metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra, bet 16,2 %– koks, koksnes un korķa izstrādājumi, celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi.

Šā gada deviņos mēnešos ir sarukuši pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pa dzelzceļu deviņos mēnešos pārvadāti 16.7 miljoni pasažieru, kas ir par 17.7 % mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos. Regulāras satiksmes autobusus izmantojuši 107.1 miljons pasažieru, kas ir par 22.6 % mazāk, savukārt ar pilsētu elektrotransportu pārvadāti 88.5 miljoni pasažieru, kas ir par 28.6 % mazāk nekā iepriekšējā gada deviņos mēnešos . Ar trolejbusiem pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 26.5 %, bet ar tramvajiem – par 30.5 %.

Arī kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies, jo deviņos mēnešos tika pārvadāti 27.1 miljoni tonnu kravu, kas ir par 37.1 % mazāk nekā iepriekšējā gada deviņos mēnešos.

26.7 % jeb 7.2 miljoni tonnu ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjoma veidoja metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra, 24.2 % jeb 6.6 miljoni tonnu – lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, 13.7% – koks, koksnes un korķa izstrādājumi izņemot mēbeles, celuloze, papīrs un tā izstrādājumi.

Ir iecerēts izbeigt VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošo ietekmi un līdzdalību AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kas ir pirmais solis ceļā uz privātās kapitālsabiedrības likvidāciju un tās sniegto pakalpojumu nodošanu VAS Latvijas dzelzceļš, informēja Satiksmes ministrija.

VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošās ietekmes izbeigšanu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi paredz attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas ceturtdien, 14. februārī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

VAS Latvijas dzelzceļš, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, pieder 51 % kapitāla daļu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Uzņēmums Starptautiskie pasažieru pārvadājumi nodarbojas tikai ar starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, turklāt tā vienīgais pakalpojumu pasūtītājs un maksātājs ir VAS Latvijas dzelzceļš.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par kravu pārvadājumiem.

2015. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 16,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī.

No tā iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,3 miljonus tonnu kravu – par 0,6% mazāk nekā 2014. gada attiecīgajā laika periodā. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 0,7 miljoniem tonnu jeb 3,9%. Importa kravu pārvadājumi samazinājās par 2,8%, bet eksporta kravu pārvadājumi – par 44,9%. Turpretī kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju pieauga par 64,2%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām samazinājās par 2,1%, veidojot 85,2% no starptautiskajiem pārvadājumiem.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

2014. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 57 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 1,2 miljonus tonnu kravu – par 6,7% vairāk nekā 2013. gadā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par 1,1 miljoniem tonnu jeb 2,1%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 3,6%, bet eksporta kravu pārvadājumi – par 3,8%. Turpretī kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 29,5%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām pieauga par 4%, veidojot 84,3% no starptautiskajiem pārvadājumiem.

2014. gadā ar autotransportu pārvadāja 62,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,6 miljoniem tonnu jeb 2,7% vairāk nekā 2013. gadā. Pārvadāto kravu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produktu pārvadājumu pieaugums par 12,4%.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par kravu pārvadājumiem.

2014. gada pirmajos deviņos mēnešos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 42,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,5% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,9 miljonus tonnu kravu – par 0,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par vienu miljonu tonnu jeb 2,5%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 5,1%, bet eksporta kravu pārvadājumi – par 0,3%. Turpretī kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 36,5%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 84,5% no starptautiskajiem pārvadājumiem un pieauga par 5,4%.

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par kravu pārvadājumiem.

Pirmajos sešos mēnešos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 30,8 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,7% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 7,5% mazāk nekā 2013. gada pērn. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par 1,4 miljoniem tonnu jeb 4,9%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 7,3% bet eksporta kravu pārvadājumi – par 3,7%. Kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 35%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 84,2% no starptautiskajiem pārvadājumiem un pieauga par 7,8%.

Kravu pārvadājumos ar autotransportu 2012. gada 1. ceturksnī pārvadāti 10,2 milj. t kravu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2011. gada attiecīgajā laika posmā; savukārt pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu šajā laikā samazinājušies par 2,5%.

Lielākā daļa – 7,7 milj. t – no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēti iekšzemē, kur pārvadājumi samazinājās par 3,3%. Tikmēr starptautiskie kravu pārvadājumi pieauga par 0,2 milj. t jeb 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

27,6% jeb 2,8 milj. t ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjoma veidoja lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, 18,1% – metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra, bet 16,2% – koks, koksnes un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles), celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu 2012. gada 1.ceturksnī transportēti 1,6 milj. t naftas produktu, kas ir par 8,7% mazāk nekā 2011. gada 1. ceturksnī.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Ir iecerēts izbeigt VAS Latvijas Dzelzceļš izšķirošo ietekmi un līdzdalību AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kas ir pirmais solis ceļā uz privātās kapitālsabiedrības likvidāciju.

Tādā gadījumā AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi šobrīd sniegtie pakalpojumi tiks nodoti VAS Latvijas Dzelzceļš. Db.lv informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Circene.

Latvijas Dzelzceļa izšķirošās ietekmes izbeigšanu uzņēmumā Starptautiskie pasažieru pārvadājumi paredz attiecīgs Ministru kabineta rīkojums, kas pirmdien, 2. jūnijā tika atbalstīts valdībā.

VAS Latvijas Dzelzceļš, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, pieder 51 % kapitāla daļu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Uzņēmums Starptautiskie pasažieru pārvadājumi nodarbojas tikai ar starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, nevis pašiem pasažieru pārvadājumiem, turklāt tā vienīgais klients un maksātājs ir VAS Latvijas Dzelzceļš.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Nenoliedzami, ka Covid-19 krīze ievērojami pamainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus – sākot ar pavisam sadzīviskām niansēm, piemēram, iespēju apmeklēt iepirkšanās centrus un veikalus, un beidzot ar globālām izmaiņām uzņēmējdarbībā. Šoreiz par to, kā pandēmija ietekmējusi loģistikas uzņēmumus!

Kravu pārvadājumi un citas nozares vienmēr iet roku rokā

Kravu pārvadājumus ne tikai pandēmijas, bet arī visā pārējā laikā ietekmē virkne citu notikumu, piemēram, rūpnīcu darbība, preču pieprasījums, noteikumi robežu šķēršošanai, un daudzi citi. Piemēram, līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos savu darbību pārtrauca virkne rūpnīcu visā pasaulē, un tas, protams, atspoguļojās arī kravu pārvadājumu lauciņā. Lielu lomu spēlēja arī dažāda veida ierobežojumi, kas skāra ne vien sadzīvi, bet arī uzņēmējdarbību.

Kā redzams Oficiālās statistikas portālā, 2019. gadā ar autotransportu iekšzemē tika veikti 55,764 miljoni tonnu kravu pārvadājumi, savukārt starptautiskajos pārvadājumos – 17,991 miljoni tonnu. 2020. gadā bija vērojamas likumsakarīgas izmaiņas, proti, pieauga iekšzemes pārvadājumu apjoms jeb kravu pārvadājumi Latvijā (59,989 miljoni tonnu), savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi saruka – to apjoms samazinājās līdz 15,716 miljoniem tonnu. Pozitīvi vērtējams fakts – neskatoties uz krīzi, Latvijas eksportā bija un ir vērojama augšupejoša līkne.