Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

Izsole tika rīkota par labu Igaunijas Eesti Krediidipank. Homburg Zolitūde pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Izsolē par 3,2 miljoniem eiro pārdos Homburg Zolitūde piederošu daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina publicētais paziņojums elektronisko izsoļu vietnē eizsole.

Savukārt Latvijas avīze šodien raksta, ka, lai gan Rīgas domes amatpersonas ir paziņojušas, ka biznesa šajā vietā nekad vairs nebūs, tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs licis noteikt īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās par apbūves rekonstrukciju. Tas nozīmē, ka ēkai tiek meklēts pircējs, kas būtu gatavs to attīstīt kā dzīvojamo namu.

«Piespiedu pārdošanas vērtība nav saistīta ar tirgus vērtību,» laikrakstam uzsvēra Veinberga palīgs Aigars Ermansons. Piespiedu pārdošanas vērtība īpašumam noteikta, jo Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Nekustamā īpašuma Rīgā, Priedaines ielā 20 attīstītāja SIA Homburg Zolitude īpašnieks Nīderlandes investīciju fonds Homburg Eastern European Fund B.V., kas pārstāv 800 Nīderlandes privātos investorus/pensionārus, iesniedzis Valsts kancelejā brīdinājumu par ārvalstu investora prasību pret Latviju un strīda nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā. Prasījuma kopējā summa pēc šī brīža aplēsēm ir 11 763 899 eiro, informē uzņēmums.

Brīdinājums pamatots ar Latvijas valdības un Nīderlandes valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas stājās spēkā 1995.gada 1.aprīlī. Līgums, cita starpā, paredz veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību un aizsargāt Nīderlandes investoru ieguldījumus Latvijas teritorijā un otrādi. Homburg norāda, ka līgums Latvijai uzliek pienākumu nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret Nīderlandes investoru ieguldījumiem un ar nepamatotiem vai diskriminējošiem līdzekļiem neierobežot ieguldījuma darbību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu vai atsavināšanu.

Uzņēmums uzskata, ka pašreiz vairāku savstarpēji saistītu un viens otru papildinošu apstākļu dēļ ir izveidojusies situācija, kas Homburg Zolitude liedz jebkādas iespējas rīkoties ar investīciju objektu - daudzstāvu dzīvojamo ēku Rīgā, Priedaines ielā 20, un arī nekas neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Uzņēmums norāda, ka līdzšinējā Rīgas domes rīcība ir novedusi pie stāvokļa, kad investors ir zaudējis visas īpašumu raksturojošās pazīmes.

Par labu Eesti Krediidipank Latvijas filiālei sākta SIA Homburg Zolitude piederošā īpašuma Rīgā, Priedaines ielā 20, piedziņa.

Kā liecina tiesu izpildītāja Ronalda Veinberga ar 23.martu datētais paziņojums, tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodaļas lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu no Homburg par labu bankai.

Piedziņa tiek vērsta uz Homburg piederošo nekustamo īpašumu - domājamām daļām no īpašuma Priedaines ielā. Parāds ir nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA sacīja, ka banka realizē savas tiesības. «Nekādu plašāku komentāru šajā lietā nevarēsim sniegt,» piebilda Grikmane.

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi daļēji apmierināt prasītāju pieteikumu Zolitūdes traģēdijas civillietā, lemjot apķīlāt SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude kustamo mantu.

Tiesa noteikusi, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 85 372 eiro. Tāpat tiesa nolēmusi ierakstīt prasības nodrošināšanas atzīmi zemesgrāmatā domājamām daļām no nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20, kas reģistrēta uz Homburg Zolitude vārda.

Lēmums par prasības nodrošināšanu ir izpildāms nekavējoties. Lēmums daļā par prasības nodrošināšanu nav pārsūdzams.

Savukārt lēmumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var pārsūdzēt desmit dienu laikā no piektdienas, 30.oktobra, kad tika pieņemts minētais tiesas lēmums.

Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums vispirms iepazīsies ar tiesas lēmumu un tikai pēc tam lems par tālāko rīcību, un sniegs plašāku komentāru.

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Rīgas apgabaltiesa skatāmajā Zolitūdes traģēdijas civillietā prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems lūdz apķīlāt SIA Homburg Zolitude un SIA Tineo mantu.

Prasītāji, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, kā arī analizējot atbildētāju finansiālo stāvokli, uzskata, ka sprieduma izpilde šajā lietā varētu kļūt apgrūtināta vai pat neiespējama, tāpēc prasītāju tiesību aizsardzībai, pēc viņu domām, ir vajadzīgs nodrošināt prasību.

Prasītāji norāda, ka Tineo un Homburg ir principā pārtraukuši veikt saimniecisko darbību un abu uzņēmumu finanšu rādītāji jau kopš 2012.gada ir būtiski pasliktinājušies. Prasītāji skaidro, ka kriminālprocesā tika sākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai Maxima, uzliekot arestu Maxima nekustamajiem īpašumiem 44 011 767 eiro apmērā, bet attiecībā uz Tineo un Homburg kriminālprocesā nav nodrošināts mantisko jautājumu risinājums.

Nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 īpašnieks un investors SIA Homburg Zolitude iesniedzis Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam vēstuli, ko SIA Homburg Zolitude uzskata par turpinājumu uzsāktajām sarunām par nekustamā īpašuma maiņu pret citu īpašumu, informē uzņēmums.

Vēstulē ietvertie aprēķini ir veikti, ņemot vērā sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā ietvertās normas un faktisko tirgus situāciju.

Saskaņā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašumu iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes 2015.gada 14.jūlija vēstuli, kā arī tikšanās laikā janvārī pārrunātajiem jautājumiem, SIA Homburg Zolitude veicis aprēķinus, lai iepazīstinātu ar tiem Rīgas domes pārstāvjus, secinot to, cik lieli ir bijuši izdevumi un zaudētie ieņēmumi, ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā tiks liegta iespēja gūt ienākumus gan no dzīvokļu, gan apakšzemes stāvvietu, gan noliktavu pārdošanas.

Zolitūdē, Priedaines ielā 20, ēka blakus nu jau novāktajām sagruvušā veikala Maxima drupām oficiāli atzīta par A kategorijas graustu. Līdz augusta sākumam vēl netiks lemts par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanu šai ēkai. Tās īpašniekiem Rīgas domes (RD) vadība esot piedāvājusi būvi un zemi apmainīt pret līdzvērtīgu īpašumu, bet atbilde vēl tiek gaidīta. Tiesa, atbilde var atšķirties no tās, ar kādu pašvaldība rēķinās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Būvvaldes ziņojumā RD Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē citēts ēkas īpašnieku nolīgtā eksperta SIA Commodo atzinums, ka līdz galam neuzbūvētās ēkas kopējais nolietojums ir 70% apmērā, ekspluatācijas laikā ar konkrētu lietojuma slodzi pastāvot ēkas iegrimšanas riski. Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte Dienai apstiprināja, ka no ēkas īpašniekiem SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude šobrīd tiek gaidīta atbilde, ko viņi plāno darīt ar ēku. Teorētiski ir trīs iespējas – turpināt to būvēt, nojaukt vai veikt apmaiņas darījumu ar domi, taču arī šajā gadījumā tā būtu jānojauc. Atbildei vajadzētu būt līdz augusta sākumam, kad par ēkas likteni tiks lemts vēlreiz. Ja tās īpašnieki piekritīs apmaiņas darījumam, pašvaldībai būs iespēja mainīt zonējumu teritorijai, kurā notika traģēdija, jo zeme vairs nebūs privāta, bet gan pašvaldības īpašums. Dome vēlas šo vietu noteikt par dabas jeb zaļo teritoriju, kurā varētu izveidot parku vai skvēru.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank sākusi procesu, lai pārņemtu zemesgabalu, uz kura atradās 2013.gadā Rīgā sabrukušais lielveikals Maxima, kā arī tam līdzās esošā daudzstāvu māju.

Banka īpašumu pārņems kā aizdevuma nodrošinājumu, un nākotnē plāno to pārdot.

«Kad Krediidipank kļūs par nekustamā īpašuma īpašnieci, visticamāk, mēs to pārdosim, tiklīdz būs tāda iespēja, jo Krediidipank nav ieinteresēta nekustamajā īpašumā Latvijā,» sacīja Eesti Krediidipank mārketinga vadītāja Tīna Tali.

Tā kā Eesti Krediidipank bija šī īpašuma ķīlas turētājs, izsolē iegūtie līdzekļi pārskaitīti bankai.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota SIA Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māja, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20. Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

HND Grupa, kurai saistībā ar Zolitūdes traģēdiju piemērots mantas arests, pārsūdzēs piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli, aģentūrai BNS pastāstīja advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Uzņēmums pieder lielveikala Maxima konstruktoram būvinženierim Ivaram Sergetam, kurš ir viens no trim aizturētajiem Zolitūdes traģēdijas lietā. Sergetam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

HND Grupas pamatdarbības veids ir būvprojektu vadīšana un būvkonstrukciju projektēšana.

2013.gadā "HND Grupa strādāja ar 307,6 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,4% vairāk nekā 2012.gadā, un guva 78,4 tūkstošu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 1,8%, liecina datubāzes Lursoft informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka saistībā ar ekonomisko krīzi iepriekšējos gados un Zolitūdes traģēdiju 2013.gadā daudzi iesāktie projekti apturēti uz nenoteiktu laiku, daudzi iepriekš noslēgtie līgumi lauzti, bet citi iesaldēti. Līdz ar to līdz 2013.gada beigām kompānija no darba atbrīvojusi astoņus darbiniekus.

Valsts policija aizdomās turētā statusu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju piemērojusi būvdarbu vadītājam un būvuzraugam, piektdien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Uzņēmuma Re & Re būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā bija Staņislavs Kumpiņš, bet būvuzraugs - Mārtiņš Draudiņš.

Uzņēmuma Re & Re advokāts Uģis Grūbe aģentūrai BNS pastāstīja, ka viņa rīcībā pagaidām nav nekādas informācijas.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Kumpiņš uzņēmumā jau nestrādā aptuveni gadu.

Abiem vīriešiem kā drošības līdzeklis noteikts aizliegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzībā, kā arī aizliegums tikties ar noteiktiem cilvēkiem.

Grišins piebilda, ka krimināllieta līdz februāra beigām tiks nodota prokuratūrai.

Attiecībā uz divām juridiskajām personām Valsts policija tiesai bija lūgusi tām piemērot mantas amatu, taču tiesa lūgumu noraidīja. Sīkākus komentārus par juridiskajām personām Grišins nesniedza.

Būvuzņēmums Re&Re neatzīst tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas civillietas prasību, piektdien Rīgas apgabaltiesā skatāmajā civillietā pauda būvuzņēmuma Re&Re pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe.

Tiesas sēdē Grūbe, atsaucoties uz prasības pieteikumu un tā pamatojumu, pauda, vai tiešām Satversmes tiesību normas civiltiesiskos strīdos piemērojamas tieši, norādot, ka nē un jebkurā gadījumā tās nav iespējams piemērot atrauti no citiem normatīvajiem aktiem.

Izsakoties par ēkas Zolitūdē pirmās un otrās kārtas būvniecību, advokāts teica, ka Re&Re īstenoja darba aizsardzības pasākumus. Grūbe uzsvēra, ka labiekārtošanas darbiem nepieciešamie materiāli uz lielveikala jumta tika izveidoti vienmērīgi, būvnieks rūpējās, lai nevienā jumta vietā papildu svars un pārslodze nerastos.

Tāpat Re&Re uzskata, ka nepamatota ir prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema norāde, ka notikuma sekas, proti, notikusī traģēdija, skaidri parādīja, ka būvniecības otrās kārtas veikšana ir darbība, kas saistīta ar paaugstinātu bīstamību, un viņš kļūdaini pieļauj, ka jumta iebrukums notika tieši labiekārtošanas darbu rezultātā, minot, ka tie ir pieņēmumi vai pat spekulācijas.

Vēl aizvien nav zināms verdikts – nojaukt vai atstāt – daudzstāvu dzīvojamai ēkai Rīgā, Priedaines ielā 20 – Zolitūdes traģēdijas vietā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Jau trīs mēnešus notiek ekspertīzes rezultātu izskatīšana un ilgs vēl kādu laiku. Cik ilgi, to Rīgas pilsētas būvvaldē pašlaik neprognozē. Tikmēr portālā draugiem.lv, kā norāda laikraksts, var lasīt optimistisku ziņu, kas datēta ar 2013. gada 19. novembri, proti, «Daudzstāvu dzīvojamajā mājā pārdoti jau vairāk nekā 20% dzīvokļu!».

Rīgas pilsētas būvvaldes organizētais konkurss par neatkarīgas ekspertīzes veikšanu 12 stāvu ēkai Priedaines ielā 20 beidzās bez rezultātiem, jo abi pretendenti neatbilda visiem konkursa nosacījumiem. Tāpēc nācās pieņemt dzīvojamās ēkas kompleksa attīstītāja SIA Homburg Zolitude iesniegto tehniskās apsekošanas atzinumu, ko izstrādājusi pašmāju kompānija Commodo. Šos ekspertīzes rezultātus Rīgas pilsētas būvvaldē gaidīja līdz 2014. gada 28. novembrim. SIA Homburg Zolitude 27. novembrī iesniedza vairāk nekā 300 lappušu biezu dokumentu kaudzi. Tagad Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka informē, ka iesniegtajos dokumentos tika konstatētas vairākas neprecizitātes. Tāpēc SIA Homburg Zolitude līdz šā gada 27. februārim bija jāiesniedz precizēts un papildināts tehniskās apsekošanas atzinums. Pagājušajā piektdienā neilgi pirms darba laika beigām būvvaldē vēl nebija pieejama informācija, ka precizētais atzinums iesniegts.

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Rīgas dome un igauņu uzņēmums SIA «Prana property» izbeigs kopīpašuma tiesības īpašumam Zolitūdē, Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», šodien lēma Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja.

Līdz ar komitejas lēmumu, abas puses turpmāk būs atbildīgas par savu īpašuma daļu un turpmākās apbūves ieceres jāsaskaņo nebūs. Nams Priedaines ielā 20 sastāv no zemesgabala 10 065 kvadrātmetru platībā un nepabeigtas dzīvojamās mājas. Rīgas pašvaldībai piederēs 5782 kvadrātmetri un pazemes autostāvvietas daļa, bet «Prana property» - 4494 kvadrātmetri, kur atrodas dzīvojamā ēka un pazemes autostāvvieta.

Pēc īpašuma sadales, «Prana property» savā īpašumā apņemas nodrošināt virszemes daļas, kas ir brīva no apbūves, labiekārtošanu un jaunizveidotā zemesgabala fizisku nošķiršanu. Savukārt dome par saviem līdzekļiem nodrošinās pazemes autostāvvietas daļas nojaukšanu, lai izveidotu pilnvērtīgu piemiņas vietu traģēdijā cietušajiem un ierīkotu skvēru.

Šodien, 31.jūlijā, Rīgas dome no uzņēmumiem SIA Tineo un SIA Maxima Latvija pieņēmusi dāvinājumā SIA Tineo piederošo zemes gabalu Priedaines ielā 20 Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei. Tikšanās laikā, kurā piedalījās iesaistīto pušu un biedrības Zolitūde 21.11. pārstāvji, tika parakstīts dāvinājuma līgums, informēja SIA Maxima Latvija pārstāvis Ivars Svilāns.

Maxima Latvija vadītāja Jeļena Kondrašova norāda: «Kā jau esam iepriekš minējuši, šajā vietā mēs neplānojam veikt komercdarbību. Mums ir svarīgi, lai šeit pēc iespējas ātrāk tiktu izveidota piemiņas vieta, un zemes dāvinājums ir mūsu ieguldījums tajā.» Viņa atzīmē, ka lēmumu par to, kā izskatīsies piemiņas vieta, jāpieņem cietušo un bojāgājušo tuviniekiem, kā arī Zolitūdes mikrorajona iedzīvotājiem.

Nekustamais īpašums Priedaines ielā 20 līdz šim bija divu uzņēmumu - Tineo un Homburg Zolitude - kopīpašums. 2012. gadā Tineo no Homburg Zolitude iegādājās 70% domājamo daļu no nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20, kas sastāv no 1,03 hektāru liela zemes gabala un tirdzniecības centra. Darījuma summa bija 3,09 miljoni latu (vairāk nekā 4,3 miljoni eiro).

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 19.oktobrī, pasludināja spriedumu, noraidot prasību pret uzņēmumu SIA Maxima Latvija civillietā, kurā tika izskatīta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasība par morālo kompensācijas piedziņu Zolitūdes traģēdijas lietā, informē Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Prasība pret Maxima Latvija tika noraidīta, izskatot uzņēmuma iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu pirmajā instancē.

«Zolitūdes traģēdijas objektīva izvērtēšana tiesās ir ļoti svarīga, jo, mūsuprāt, tā neapšaubāmi atstās sekas uz Latvijas tiesību sistēmu kopumā un līdzīgām tiesvedībām Zolitūdes lietā. Uzskatām, ka, noraidot prasību, tiesa ir ņēmusi vērā lietas apstākļus, izvērtējot iesniegtos pierādījumus un prasības būtību,» norāda SIA Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš piebilst, ka, lai gan tiesa noraidījusi konkrēto prasību, visām traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piedāvājums par Maxima Latvija finansiāla atbalsta saņemšanu 100 000 eiro apmērā ir joprojām spēkā. Uz šo brīdi vienošanās ir noslēgtas ar lielāko daļu ģimeņu.

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki no valsts, Rīgas domes un privātām kompānijām vēlas piedzīt kopumā 1,5 miljonu eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju.

Lielveikalā Maxima pēc ēkas pirmā konstrukciju nogruvuma ieradās daudz ugunsdzēsēju, lai glābtu veikalā iesprostotos cilvēkus. Otrā nogruvuma laikā zem veikala drupām gāja bojā trīs ugunsdzēsēji - Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.

Visu trīs ugunsdzēsēju tuvinieki vērsušies Rīgas rajona tiesā pret Latvijas valsti Ekonomikas ministrijas (EM) personā, SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, arhitektu biroju Kubs, SIA Re&Re, Rīgas domi un arī SIA HND Grupa. Tiesa bija ierosinājusi trīs atsevišķas lietas un katrā lietā glābēju tuvinieki vēlas piedzīt morālo kompensāciju 500 000 eiro apmērā.

SIA Homburg Zolitute vērsies Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot šā gada 5.jūnijā Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas pieņemto lēmumu par dzīvojamās ēkas Rīgā, Priedaines ielā 20 klasificēšanu kā A kategorijas graustu, informē kompānijas pārstāvji.

Uzņēmums bija vērsies pie Rīgas mēra Nila Ušakova ar iesniegumu, aicinot atcelt RD atbildīgās komisijas pieņemto lēmumu, taču tas tika noraidīts, tādējādi investori nolēmuši vērsties Administratīvajā rajona tiesā, jo uzskata, ka šāda būves kategorijas noteikšana nav juridiski pamatota un neatbilst noteikumiem.

Noteikumi paredz, ka par A kategorijas graustu var atzīt būvi, kur jāizpildās vairākiem nosacījumiem vienlaikus, piemēram, tostarp jābūt pilnīgi vai daļēji sagruvušai, apdraudot cilvēku drošību tehniskā stāvokļa dēļ. Ēka Priedaines ielā 20 ir būvniecības stadijā un nekādā veidā neapdraud citu cilvēku drošību, ko atzinis arī Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs 5.jūnija sēdē, norāda uzņēmums. Līdzīgu atzinumu pauduši arī piesaistītie eksperti, kuri sagatavojuši visaptverošu ziņojumu par daudzdzīvokļu ēkas tehnisko stāvokli.

Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā nama īpašniekiem SIA «Prana property» piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas nozīmē, ka turpmāk īpašnieks par namu nodokļos ik gadu maksās 22 986 eiro līdzšinējo 11 493 eiro vietā.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija 19.oktobrī notikušajā sēdē uzdeva ēkas līdzīpašniecei, Igaunijas SIA «Prana Property» līdz 16.novembrim novērst uz fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumus, kā arī veikt ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanu.

«Prana property» pārstāvis Rauls Keskūla apgalvoja, ka līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis, ka jaunais fasādes segums ir nogādāts pie ēkas un tieši patlaban notiekot tā uzstādīšana. Savukārt runājot par ēkas tehnisko ekspertīzi, viņš norādīja, ka tehniskā stāvokļa apsekošana līdz šim nav uzsākta, taču notiekot pārrunās ar vairākiem uzņēmumiem, kas to varētu izdarīt.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs atgādināja, ka pēdējo reizi tehniskā apsekošana veikta 2014.gada novembrī. Jau toreiz konstatēts, ka namam ir 70% nolietojums un tas atzīts par bīstamu un ekspluatācijā neizmantojamu. Vienlaikus namam toreiz netika konstatēti nozīmīgi nesošo konstrukciju defekti, taču nekavējoties bija jāveic ēkas konstrukciju daļēja stiprināšana. Pēdējo reizi jautājums par nama tehnisko ekspertīzi komisijā skatīts 2015.gada jūnijā un jau tobrīd tas klasificēts kā B kategorijas grausts.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā SIA Tineo piesaka kompensāciju 4 400 000 eiro apmērā.

Tineo valdes locekle šodien liecināja, ka ir pieteikta kompensācija 4 400 000 eiro apmērā. Viņa paskaidroja, ka šo summu veido 70% no paša īpašuma vērtības.

Valdes locekle atgādināja, ka 2012.gadā Tineo ēku Priedaines ielā iegādājās no Homburg Zolitude, attiecīgi izīrējot to SIA Maxima Latvija. Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka nebija saskatāmas nekādas pazīmes, ka ēkai būtu kādi trūkumi vai bojājumi.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

5.jūnijā Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas sēdē tiks izskatīts jautājums par dzīvojamo daudzstāvu ēku Priedaines ielā 20, informē Rīgas dome.

Pirms gada, 4.jūlijā, Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija pieņēma lēmumu, kurā uzdeva Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima ēkas īpašniekiem veikt virszemes daļā esošo drupu un bīstamo konstrukciju demontāžu. Divu mēnešu laikā demontāžas darbi tika pabeigti. Komisija arī nolēma, ka Priedaines 20 īpašniekiem ir jāiesniedz dzīvojamās daudzstāvu ēkas tehniskais atzinums.

Sanāksmē ir aicināti piedalīties nekustamā īpašuma īpašnieki SIA TINEO un SIA HOMBURG Zolitude, kā arī biedrības Zolitūde 21/11 pārstāvji.

Sabrukušā veikala Zolitūdē īpašniece SIA Tineo vērsusies Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību par 1,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzības piedzīšanu no Ergo Insurance SE, aģentūru LETA informēja Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

2012.gadā Tineo iegādājās ēku Priedaines ielā, no nekustamā īpašuma attīstītāja SIA Homburg Zolitude, kuru vēlāk izīrēja Maxima vajadzībām. Tineo ir vairākkārt norādījusi, ka ēkas iegādāšanās brīdī nekas nav liecinājis par būvkonstrukciju bojājumiem.

Tā paša gada 25.septembrī Tineo noslēdza apdrošināšanas līgumu ar Ergo Insurance par visu būvniecības risku polisi, kura bija spēkā arī Zolitūdes traģēdijas dienā.

Kā aģentūrai LETA norādīja Ergo Insurance pārstāvis Ivars Vismanis, valsts veiktajās ekspertīzēs krimināllietas ietvaros noskaidrots, ka projektēšanas kļūda bijis galvenais negadījuma cēlonis īpašuma sabrukšanai, un to savā paziņojumā medijiem norāda un atzīst arī Tineo. Taču noslēgtajā apdrošināšanas līgumā papildu citiem nosacījumiem nebija iegādāts segums, kas paredz zaudējumu atlīdzināšanu projektēšanas laikā pieļauto kļūdu dēļ, skaidroja Vismanis.