Problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Hiponia» pārdos kredītportfeli, bet turpinās nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi, informē VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma zināšanai PA sniegto informāciju par «Hiponia» nekustamo īpašumu portfeļa un kredītportfeļa pārdošanas procesa gaitu. PA informēja valdību, ka pēc investoru piedāvājumu apkopšanas un turpmākās rīcības scenāriju analīzes, «Hiponia» ir pieņēmusi lēmumu pārdot kredītportfeli, savukārt nekustamo īpašumu portfeli turpinās izstrādāt pats uzņēmums.

Valdībai ziņojumā sniegta informācija, ka sākotnēji 45 potenciālajiem investoriem tika izsūtīta mārketinga informācija par «Hiponia» aktīvu portfeļiem. No uzrunātajiem investoriem 10 parakstīja konfidencialitātes līgumus, un tiem tika piešķirta pieeja virtuālajai datu telpai. Nesaistošos piedāvājumus par abiem vai tikai par vienu no aktīvu portfeļiem iesniedza 6 potenciālie investori. «Hiponia» sadarbībā ar pārdošanas konsultantu SIA «KPMG Baltics» izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un aicināja visus sešus potenciālos investorus veikt portfeļu padziļinātu izpēti.

Saskaņā ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valdībai iesniegto ziņojumu par SIA Hiponia darbības rezultātiem no 2013. gada 19. jūnija līdz 2015. gada 31. decembrim Hiponia valstij ir samaksājusi 45,6 miljonus eiro, informē PA.

Papildus šajā periodā dažādu nodokļu un nodevu veidā ir samaksāti 3,2 miljoni eiro.

Hiponia nodarbojas ar no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldību un sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un pārdošanu. Hiponia jaunus aizdevumus neizsniedz. Uz 2015. gada 31. decembri Hiponia nekustamā īpašuma portfelis sastāvēja no 507 dažādu veidu nekustamiem īpašumiem visā Latvijā. Lielākā daļa Hiponia īpašumu atrodas reģionos.

2015. gadā tika pārdoti īpašumi par kopējo summu 12,5 miljoni eiro. Īpašumu pārdošanu apgrūtina ne tikai portfeļa specifika (īpašumi reģionos, īpašumi ar apgrūtinājumiem), bet arī zemā aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū, kā arī juridiska rakstura problēmas, tādas kā fiktīvi īres līgumi, īpašnieku nesakārtota dokumentācija, u.c.

Šodien SIA «Hiponia» parakstīja kredītportfeļa cesijas līgumu ar uzņēmumu SIA «B2Kapital», kas ir daļa no Norvēģijas kredītportfeļu iegādes un apsaimniekošanas grupas B2Holding ASA.

Hiponia pircējam nodos prasījuma tiesības, kas izriet no aptuveni 1700 līgumiem. Plānots, ka darījuma pabeigšana aizņems apmēram divus mēnešus.

Pircējs tika izvēlēts pasaules praksei atbilstošā un uz investoru konkurenci balstītā pārdošanas procesā, kurā par labāko tika atzīts finansiāli izdevīgākais piedāvājums. B2Kapital ir Latvijā reģistrēta Norvēģijas sabiedrības B2Holding meitas sabiedrība. B2Holding darbības joma ir kredītportfeļu iegāde un apsaimniekošana Eiropā. B2Holding Latvijā pieder arī kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmums SIA «Creditreform Latvija». Atbilstoši līguma nosacījumiem darījuma summa ir ierobežotas pieejamības informācija.

SIA Hiponia dalībnieku sapulce darbam uzņēmuma valdē iecēla Ilzi Bērziņu, Andi Renci un Egilu Zariņu. Kandidātus darbam valdē apstiprināšanai rekomendēja nominācijas komisija, kurā darbojās VAS Privatizācijas aģentūra (PA), Ekonomikas un Finanšu ministriju pārstāvji, informē PA.

Hiponia iepriekšējās valdes locekļi turpinās darbu uzņēmumā amatos, kurus kā valdes locekļi viņi savienoja līdz šim.

Nominācijas komisija tika izveidota saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Komisijas uzdevums bija organizēt Hiponia valdes locekļu atlases un izvērtēšanas procesu, izvērtēt esošo Hiponia valdes locekļu darbu un potenciālo Hiponia valdes locekļu kandidātu atbilstību nominācijas komisijas apstiprinātajām prasībām.

Nominācijas komisija izvērtēja vairāk kā desmit valdes locekļa amata kandidātus. Apstiprināšanai darbam valdē tika izvirzīti Ilze Bērziņa, Andis Rencis un Egils Zariņš. Ilzei Bērziņai ir maģistra grāds tiesību zinātnēs un pieredze jurisprudences jomā, tai skaitā maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa lietās. Ilze Bērziņa iepriekš ir strādājusi vairākos juridiskos birojos. Andim Rencim ir maģistra grāds tiesību zinātnēs. Iepriekš viņš ir strādājis VAS Valsts nekustamie īpašumi kā iekšējā audita un revīzijas daļas vadītājs. Egilam Zariņam ir nozīmīga uzņēmumu vadības pieredze, ieņemot valdes locekļu amatus SIA Vides investīciju fonds, VAS Privatizācijas aģentūra un AS Pasažieru vilciens.

Kopš 2013. gada 28. jūnija līdz 2017. gada 1. novembrim problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Hiponia atmaksājis valstij 76,3 milj. eiro, no tiem 58,6 milj. eiro pamatsummas dzēšanai un 17,7 milj. eiro procentu maksājumos, informē uzņēmumā.

Šā gada deviņos mēnešos Hiponia valstij ir atmaksājis kopumā 12,1 miljonu eiro. No tiem 9,4 milj. eiro novirzīti pamatsummas dzēšanai un 1,8 milj. eiro samaksāti procentu maksājumos.

Dažādu nodokļu un nodevu maksājumos šajā laika posmā Hiponia iemaksāja Valsts kasē aptuveni 0,9 milj. eiro.

2017. gada deviņos mēnešos Hiponia realizēja 184 īpašumus par kopējo summu 9,2 milj. eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šogad izdevies pabeigt investīciju objekta Ķekavas novadā, Baložos pārdošanu. Divas daudzdzīvokļu ēkas ar 90 dzīvokļiem iegādājās igauņu investori. Pilnībā ir izdevies pārdot dzīvokļus 60 dzīvokļu ēkā Brocēnos, kur lielās intereses dēļ tika rīkota izsole.

SIA Hiponia pabeigusi divu nekustamo īpašumu - Graudu ielā 45 un Friča Brīvzemnieka ielā 52, Liepājā, pārdošanas darījumus. Nekustamie īpašumu pārdoti par kopējo summu 870 000 eiro, informē uzņēmumā.

Nekustamais īpašums Liepājā, Graudu ielā 45, sastāv no administratīvās ēkas ar kopējo platību 2545,9 m2 un zemesgabala ar kopējo platību 640 m2. Nekustamais īpašums Friča Brīvzemnieka ielā 52, sastāv no zemes gabala 1571 m2 platībā un divām biroja ēkām. Viena no ēkām ir 3-stāvu biroja administratīva ēka ar kopējo platību 1000,9 m2, bet otra ēka ir 1-stāvu biroja ēka ar kopējo platību 67,3 m2.

Pretendenti savus piedāvājumus nekustamo īpašumu Graudu ielā 45 un Friča Brīvzemnieka ielā 52, Liepājā, iegādei varēja iesniegt, sākot no šā gada marta. Kopumā tika saņemti piecu pretendentu intereses apliecinājumi, gan iegādāties katru nekustamo īpašumu atsevišķi, gan abus kopā.

AS «LPB», kurai pieder daļa veikalu «top!» un «mini top!», kā arī tirdzniecības centrs «XL sala» Liepājā, par 2,4 miljoniem eiro nopirkusi Liepājas tirdzniecības centru «baata», aģentūru LETA informēja uzņēmuma Administratīvās daļas vadītāja Daiga Feldmane.

Viņa skaidroja, ka šovasar «LPB» izskatīja nekustamā īpašuma iegādes iespējas un izteica piedāvājumu likvidējamai «Hiponia», kas bija tirdzniecības centra īpašniece, norādot indikatīvu cenu nekustamā īpašuma iegādei. Tika veikta arī nekustamā īpašuma tehniskā apsekošana un izpēte, un vēlāk piedāvājums precizēts. Darījums noslēgts oktobrī, un kopējā pirkuma līguma summa par nekustamā īpašuma iegādi ar visiem piederumiem un aprīkojumu bija 2,4 miljoni eiro.

«Šobrīd norit aktīvs darbs pie nekustamā īpašuma pieņemšanas, nepieciešamo dokumentu un formalitāšu sakārtošanas, īpašuma apzināšanas un iepazīšanas. Pēc šo jautājumu sakārtošanas tiks strādāts pie tālāko mērķu noteikšanas, plānu precizēšanas un sasniedzamo mērķu realizēšanas,» skaidroja jauno īpašnieku pārstāve, piebilstot, ka par tirdzniecības centra koncepciju varēs runāt, tiklīdz būs izstrādāta tālākā tirdzniecības centra attīstības stratēģija.

SIA Hiponia investoriem piedāvā iegādāties vienu no lielākajiem Liepājas tirdzniecības centriem baata, informē Hiponia.

Divstāvu tirdzniecības centra veikali aizņem gandrīz 8000 m2 tirdzniecības platību. Tirdzniecības centrs atvērts un darbojas kopš 2009. gada 30. aprīļa.

Ēkas kopējā platība ir 7710,4 m2, zemesgabala platība – 11 847 m2. Pašlaik baata ir vairāk nekā 30 tirdzniecības vietas, tajā skaitā, veikali, pakalpojumu sniedzēji un restorāns. Centra 1.stāva enkurnomnieks ir pārtikas preču veikals Mego, 2.stāva enkurnomnieks – jauniešu apģērbu veikals New Yorker. Kopumā iznomātas 94% tirdzniecības platību. Investori tirdzniecības centru baata var iegādāties par 4 miljoniem eiro eiro.

Īpašums atrodas Liepājas Dienvidrietumu rajonā, Klaipēdas ielā – vienā no centrālajām ielām ar intensīvu satiksmi.

Atbilstoši konsultanta atlases komisijas rekomendācijai akciju sabiedrība Reverta ir noslēgusi līgumu ar SIA KMPG Baltics par konsultāciju sniegšanu Revertas kredītportfeļu un nekustamā īpašuma portfeļu pārdošanas procesā, teikts paziņojumā medijiem.

Darbs pie Revertas portfeļu pārdošanas iespēju izvērtēšanas un pārdošanas procesa organizēšanas tiks uzsākts nekavējoties.

Atlases procesā tika izskatīti četru pretendentu iesniegtie piedāvājumi, un pēc rūpīgas izvērtēšanas par saimnieciski izdevīgāko komisija atzina KPMG Baltics piedāvājumu. Komisijā darbojās Valsts kases, Revertas un SIA Hiponia pārstāvji VAS Privatizācijas aģentūra valdes priekšsēdētāja Vladimira Loginova vadībā. Konsultanta atlases komisija tika izveidota atbilstoši Ministru kabineta lēmumam atlasīt konsultantu Revertas un Hiponia kredītportfeļu un nekustamā īpašuma portfeļu pārdošanas procesa organizēšanai.

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Trešdien nebanku kredītdevējs AS Mintos iesniedza pieteikumu Administratīvā rajona tiesā par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir veicis nepareizu tiesību normu piemērošanu, informē Mintos pārstāvji.

Savā pieteikumā AS Mintos lūdz izdot jaunu administratīvo aktu, kurā nebūtu PTAC noteiktais liegums no šī gada 20. augusta uzņēmumam veikt prasījumu cedēšanu savstarpējo aizdevumu vai investīciju platformām.

Visticamāk, ka AS Mintos no valsts prasīs arī tam nodarīto zaudējumu piedziņu.

«Norādot, ka licencēts kredītdevējs nevar izmantot Civillikuma normas par prasījuma cesiju, lai cedētu trešajām pusēm prasījumus, kas izriet no darījumiem, kas noslēgti ar patērētāju, PTAC ir parādījis kompetences trūkumu juridiskajos jautājumos. Turklāt, uzliekot šo ierobežojumu, PTAC visdrīzāk ir pārkāpis savas pilnvaras. Mēs uzskatām, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī uzraugošā iestāde nevar subjektīvi pieņemt lēmumus, klaji ignorējot spēkā esošu normatīvo regulējumu,» savu lēmumu sniegt pieteikumu tiesā skaidro AS Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Valstij piederošā Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komercreģistrā aģentūras nosaukuma maiņa iegrāmatota pirmdien, 3.jūnijā.

2018.gadā «Publisko aktīvu pārvaldītāja «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» apgrozījums bija 2,559 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā gadu iepriekš, taču tās zaudējumi pieauga vairākkārtīgi un sasniedza 3,395 miljonus eiro.

Tostarp apgrozījumā lielāko daļu veidoja ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas un atsavināšanas - 880 000 eiro, kā arī ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu pārdošanas - 732 400 eiro.

2018.gada 31.decembrī «Publisko aktīvu pārvaldītājam «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» bija četras meitaskompānijas - likvidējamā AS «Reverta» ar līdzdalības daļu kapitālā 96,89%, likvidējamā SIA «Hiponia» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%, SIA «FeLM» ar līdzdalības daļu kapitālā 100% un SIA «Reap» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%.

Valsts Kase un VAS Privatizācijas aģentūra (PA) meitas uzņēmums SIA FeLM (FeLM) noslēgusi cesijas līgumu par valsts prasījuma pret AS KVV Liepājas metalurgs cedēšanu, informē PA.

Prasījuma cedēšanas līgums tika noslēgts atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam, kas atļāva PA dibināt sabiedrību, kuras vienīgais darbības mērķis būs prasījuma pret AS KVV Liepājas metalurgs pārvaldīšana.

Šā gada 22. martā MK nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret AS KVV Liepājas metalurgs. Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret AS KVV Liepājas metalurgs ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA Deloitte Latvia ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka FeLM pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma valdē iecelts PA Komercdarbības dienesta galvenais projektu vadītājs Jānis Rībens. J.Rībenam ir nozīmīga pieredze korporatīvo finanšu jomā. Viņš ir strādājis SIA Ernst&Young Baltics kā vecākais uzņēmējdarbības konsultants uzņēmējdarbības novērtēšanas, apvienošanas un pirkšanas darījumos, kā arī AS Swedbank kā uzņēmumu iegādes un projektu finansēšanas nodaļas vadītājs, un vēlāk kā viens no uzņēmumu kredītsaistību pārstrukturēšanas nodaļas direktoriem.

Kādam būtu jāuzņemas atbildība par investora izvēli metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Runājot par politisko atbildību, valdība, kas pieņēma attiecīgo lēmumu, vairs nestrādā, akcentēja Kučinskis. «Vai tur ir kādi juridiskie aspekti, par to lai spriež kompetentās iestādes,» uzsvēra premjers.

«Esmu pārliecināts, ka Saeimā vēl būs vismaz divas izmeklēšanas komisijas,» viņš piebilda.

Kučinskis arī norādīja, ka maijs ir pēdējais laiks, kad valdībai ir jāizšķiras par konkrētu rīcību attiecībā uz KVV Liepājas metalurgs. «Neslēpšu, ka kreditori jau domā par izsolēm. Arī valdībai ir pēdējais laiks izšķirties par savu rīcību,» teica premjers, piebilstot, ka nav pazīmju, kas liecinātu, ka uzņēmums pašreizējā statusā varētu atsākt darbu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegts SIA DS Construction maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Hiponia.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 25. oktobrī.

Kā liecina Lursoft dati, SIA DS Construction darbības veidi ir nespecializētā vairumtirdzniecība, cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana, apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare un mēbeļu un dzīvokļu iekārtu remonts.

Kompānijas apgrozījums pērn bija 218 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 13,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 2 darbinieki.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Dmitrijs Rudens-Koblencs.

Šā gada 21.jūlijā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.

Izvērtējot VAS Privatizācijas aģentūra (PA) līdzšinējo darbību un pašreiz veicamos uzdevumus, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu Par valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā Privatizācijas aģentūra un tās vispārējo stratēģisko mērķi, informē PA.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka turpmākā PA darbība jāfokusē divu galveno mērķu sasniegšanai – maksimāli īsos termiņos jāpabeidz privatizācijas process un PA jātop par centralizētu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzēju.

Līdz ar to ministrija definējusi sekojošu PA turpmākās darbības stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju.

Ministrija uzskata, ka nepieciešams nodrošināt valstij nevajadzīgo aktīvu pārvaldību un realizāciju vienas kapitālsabiedrības ietvaros, kas nodrošinās efektīvāku valsts aktīvu pārvaldību un realizāciju. PA ir visas nepieciešamās kompetences un materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumus. Līdz ar to EM atbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu PA un rosina noteikt, ka papildus jau noteiktajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, PA tiek deleģēta valsts nekustamā īpašuma pārdošanas funkcija un tā valstī tiek veikta centralizēti.

Lielākā daļa neizlietoto privatizācijas sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) nākotni, ministrs norādīja, ka privatizācijai oficiāli ir jānoslēdzas 2018.gada beigās. Vienlaikus no privatizācijas esot palikušas dažas lietas, ar kurām jātiek galā.

«Viens karstais kartupelis ir sertifikāti. Kopš 1994.gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1.janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 000 kontu. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. Jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti haotiska vērtspapīru emisija. Pašlaik mēs visu informāciju mēģinām savākt kopā. Mēs ceram šogad arī atrast risinājumu, kādā veidā varam pielikt punktu epopejai ar sertifikātiem,» klāstīja Ašeradens.