Tā kā veģetārais un vegānu dzīvesveids netiek uzskatīts par pārejošu tendenci, gaidāms, ka pieprasījums turpinās augt, tāpēc arī ātrās ēdināšanas uzņēmumi mainās līdzi laikam.
"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela veģetāro produkciju nākotnē vērtē kā vienu no ātrās ēdināšanas pārdotākajām maltītēm, un tuvāko mēnešu laikā "Hesburger" gatavojas papildināt savu veģetāro ēdienkarti.
"Pārsteidzošu izrāvienu piedzīvo veģetārās maltītes pieprasījums un esam gatavi to apmierināt. Arī mūsu pārdošanas rezultāti norāda, ka pakāpeniski pieaug tieši veģetāro ēdienu patēriņš, izvēloties tādus produktus kā sojas tortilja, sojas salāti, kartupeļu plācenīši un citus. Tāpēc, reaģējot uz augošo pieprasījumu, drīzumā ēdienkartē iekļausim plašāku veģetārās maltītes piedāvājumu," viņa stāsta.
I. Salmela norāda, ka šobrīd veģetārās maltītes pārdošanas apjoms restorānu tīklā Latvijā veido 2%, bet, iespējams, pēc 10 gadiem veģetārās produkcijas pārdošanas ieņēmumi varētu veidot jau 10% no apgrozījuma.
"Hesburger" un sociālo pētījumu centra "Socio Uuringukeskus" veiktā aptauja apstiprina, ka arī Baltijā veģetārā dzīvesveida popularitāte pieaug. Vaicājot, vai Latvijas iedzīvotāji izvēlētos veģetāro maltīti ātrās ēdināšanas restorānos, 34% no visiem respondentiem atbildēja pozitīvi, turklāt veģetārās maltītes izvēle ir populārāka sieviešu (38%) vidū, kamēr vīriešu vidū tā pieprasīta mazāk (30%).
Aptaujas dati liecina, ka veģetārās maltītes izvēlei lielāku priekšroku dod gados jaunāki patērētāji, jo šādu maltīti labprāt ēstu 52% respondentu vecumā no 20-29 gadiem.
Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, veģetāro maltīti ātrās ēdināšanas restorānos izvēlētos katrs trešais jeb 34% respondentu, un tāpat kā pie mums - nedaudz vairāk sieviešu nekā vīriešu, attiecīgi 40% pret 29%. Igaunijā 39% no visiem respondentiem ēstu veģetāros produktus, un tāpat kā Lietuvā un Latvijā, arī Igaunijas sievietes ir atvērtākas veģetāro produktu iegādei nekā vīrieši.