Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

2021.gadā starptautiskās Hanzas dienas organizēs Rīgā, vienkopus pulcējot dalībniekus no vairāk nekā simts vēsturiskās Hanzas savienības pilsētām Eiropā.

41.Starptautisko Hanzas dienu programmas pasākumi bez maksas būs atvērti ikvienam. Dienu centrālais pasākums būs Hanzas pilsētu tirgus, kura dalībnieki iepazīstinās viesus ar savām pilsētām, raksturīgajiem gardumiem un amatnieku izstrādājumiem. Līdztekus dažādiem kultūras un mākslas pasākumiem, Hanzas dienu ietvaros paredzēts arī Ekonomikas forums, uz kuru varēs reģistrēties atsevišķi, kā arī īpaša jauniešu programma "Youth Hansa" Hanzas pilsētu delegāciju dalībniekiem.

Hanzas dienas tiks rīkotas kopā ar Rīgas pilsētas svētkiem, Rīgai nākamgad svinot 820 gadu jubileju. Paredzēts, ka svētku norises datumi būs no 2021. gada 19. līdz 22.augustam, tomēr pasākuma organizatori šobrīd raugās nākotnē ar nelielu piesardzību un ļoti cer, ka pasākumam nebūs jānotiek virtuāli. Tikmēr jau ir uzsākti plānošanas darbi nākamajam gadam.

Maizes un maizes izstrādājumu ražotāja AS Hanzas maiznīcas apgrozījums 2017.gadā sasniedza 17,770 miljonu eiro, kas bija par 10,4% jeb 1,677 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga par 20,5% jeb 186 tūkstošiem eiro un pagājušajā gadā bija 1,093 miljoni eiro.

AS “Hanzas maiznīcas” neto agrozījuma pieaugumu skaidro ar to, ka uzņēmums iegādājās “bake off” (iepriekš apceptu izstrādājumu) produkcijas pārdošanas biznesu un tādējādi palielināja “bake off” pārdošanas apjomus sešas reizes. Pārējās produkcijas pārdošanas apjomi pērn saglabājās 2016.gada robežās, sacīts tā gada pārskatā.

Pērn uzņēmums nodarbināja vidēji 188 darbiniekus, kas bija par 29 darbiniekiem mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt AS “Hanzas maiznīcas” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pieauga līdz 2,651 miljonam eiro.

AS “Hanzas maiznīcas” 2017.gada finanšu pārskats pieejams sīkākai uzziņai “Lursoft”.

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Pagājušajā gadā AS Hanzas maiznīcas apgrozījums samazinājies par 7,87% līdz 21,62 miljoniem eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem kāpusi par 65,08%, sasniedzot 295,03 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmumā strādājuši 393 darbinieki.

Maizes un maizes izstrādājumu ražotājs AS Hanzas maiznīcas 2013.gadā turpinājis ražošanu divās savās filiālēs Rīgā un vienā filiālē Rēzeknē, uzņēmuma galvenie eksporta tirgi bijuši Igaunija, Lietuva un Somija. Domājot par turpmāko attīstību, aizvadītajā gadā AS Hanzas maiznīcas ēku pārbūvē, rekonstrukcijā un jaunu iekārtu uzstādīšanā investēti 560 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa iegultīta tieši ražošanas iekārtās.

Lursoft dati liecina, ka AS Hanzas maiznīcas reģistrēta 1991.gadā un līdz pat 1998.gadam tā strādājusi ar nosaukumu ABRA. Uzņēmuma galvenais akcionārs ir Somijas lielākā maizes ceptuve Vaasan Oy. Patlaban AS Hanzas maiznīcas saviem pircējiem piedāvā ap 60 dažādus maizes veidus un vairāk nekā 10 veidu konditorejas izstrādājumus.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Ņemot vērā maizes tirgus samazināšanos un konkurences saasināšanos, maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Hanzas maiznīcas slēgusi filiāli Rēzeknē, turpmāk koncentrējoties uz ražošanu tikai vienā maizes ceptuvē Rīgā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Samazinoties tirgum un pieaugot konkurencei, uzņēmumam bija jāpārskata attīstības plāni, lai nodrošinātu efektivizāciju un palielinātu konkurētspēju visās jomās, norādīja uzņēmuma Ražošanas daļas vadītājs Valērijs Lotockis

Viņš arī informēja, ka filiāles slēgšana notiek pakāpeniski. Reorganizācijas gaitā uzņēmums izveidojis kompensēšanas sistēmu, nosakot papildu kompensācijas darbiniekiem, ņemot vērā to darba stāžu maiznīcā. Tāpat nodrošināts atbalsts jauna darba meklējumiem.

Patlaban uzņēmumam ir desmit vakances Rīgā, kurām var pieteikties Rēzeknes filiāles darbinieki, taču pagaidām šādu interesi tie nav izrādījuši. Daļa darbinieku līdz filiāles slēgšanai bija pārtraukuši darba attiecības, jo bija atraduši citu darbu. Rēzeknes filiālē pirms reorganizācijas strādāja 84 darbinieki, sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas Elektronika refinansēšanai banka Citadele izsniegusi 4,7 miljonus eiro, papildus piešķirot vēl 1,5 miljonus eiro kredītu uzņēmuma attīstībai. Tādējādi Hanzas Elektronika būs iespēja palielināt darba vietu skaitu ražotnēs Ogrē un Ventspilī, kā arī atvērt jaunu inženierijas centru Mārupē, rezultātā uzņēmums varēs veikt lielākas gatavās produkcijas piegādes klientiem Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un Lielbritānijā, informē Citadeles Korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Hanzas Elektronika 2015. gadā plāno meitas uzņēmumā Ventspils Elektronikas fabrika izveidot vēl 25 jaunas darba vietas, kopējo darbinieku skaitu palielinot līdz 110 darbiniekiem. Ogrē plānots paplašināt ražošanas telpas, izbūvējot lielāku noliktavu. Savukārt Mārupe izvēlēta par vietu, kur uzņēmums plāno iekārtot jaunu inženierijas centru. Jau tagad uzņēmums nodarbina vairāk nekā 25 inženierus, un būs nepieciešami vēl jauni šīs jomas speciālisti.

Hanzas Elektronika 14 gadus nodarbojas ar elektronisko ierīču līgumražošanu Ogrē un Ventspilī, kā pasaules līmeņa uzņēmums saņemot pasūtījumus savu klientu izstrādāto augsto un intelektuālo tehnoloģiju produktu ražošanai.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Maiznīcas attīstībā Ogrē Fazer Grupa investē vairāk nekā 5 miljonus eiro. Attīstības projekts paredz esošās maiznīcas paplašināšanu un jaunas saldētu produktu ražotnes būvniecību, kopumā izveidojot aptuveni 40 jaunas darba vietas. Attīstības darbi norit saskaņā ar plānu un pirmā projekta fāze – esošās maiznīcas paplašināšana, uzstādot jaunas ražošanas līnijas, tiks pabeigta līdz janvāra beigām.

Savukārt, jaunajai saldēto produktu ražotnei ir ielikti pamati un sākta ēkas celtniecība. Jaunā ražotne tiks nodota ekspluatācijā šā gada jūnija beigās, un ražošana tiks uzsākta septembrī.

«Maiznīcas attīstības darbi norit saskaņā ar plānu un arī laika apstākļi mūs atbalsta. Ja runājam par maiznīcas paplašināšanu, esam finiša taisnē – janvārī pabeigsim porciju maižu līnijas uzstādīšanu. Saldēto produkti ražotnei jau redzamas aprises, bet lielākie darbi vēl priekšā. Aktuālākais jautājumus šobrīd ir piesaistīt jaunus darbiniekus – jau februāri mums vajadzēs papildu 20 jaunus darbiniekus maiznīcā, vēlāk pavasarī – vēl 20 speciālistus jaunajā ražotnē. Darbs ražotnē tiek plānots maiņās, tātad darba grafiks ir elastīgs. Mēs gaidām Ogres un apkārtējo novadu iedzīvotājus, kas vēlas strādāt,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Šogad par vienu no pasākumu TOP norises vietām Latvijā varētu kļūt Hanzas Perons – kādreizējā preču stacija, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nule kā, Rīgas svētku laikā, tas piedzīvojis ugunskristības, cilvēki ir sākuši iemīt taku uz šo kultūrvietu. Lai interese nenoplaktu, kā vienu no savas komandas svarīgākajiem uzdevumiem SIA Hanzas Perons direktore Ieva Irbina nosauc ēkas piepildīšanu ar saturu, spēju panākt līdzsvaru starp slēgtiem un publiskiem pasākumiem, starp kultūras un biznesa notikumiem.

Cik mērķtiecīga ir bijusi jūsu karjera pasākumu rīkošanas laukā?

Tieši necik. Tā jau saka – tie, kuri reiz iekāpuši šajā jomā, vairs nevar aiziet, pat ja cenšas, tāpat atgriežas. Man ir grāds politoloģijā, grāds antropoloģijā, studēju juristos. Manai izglītībai nav tiešas saiknes ne ar komunikācijām, ne ar pasākumu industriju. Taisnības labad jāsaka, – pat ja kāds būtu gribējis studēt pasākumu producēšanu, tajā laikā, kad sāku mācīties universitātē, to nebija iespējams darīt.

Šī gada septembrī izstādes Riga Food 2011 laikā tika paziņots labākais konditorejas uzņēmums, maizes kvalitātes konkursa rezultāti, labākais vīnzinis, labākais pavārs un prasmīgākais bārmenis.

Par šī gada labāko konditorejas uzņēmumu ir kļuvis Ogres Prestižs un tā konditore Marika Bērziņa. Par labākā konditorejas uzņēmuma godu sacentās 12 Latvijas uzņēmumi. Katrs no tiem prezentēja torti un citus konditorejas izstrādājumus. Otrajā vietā šogad ierindojās Kaļķu Vārti, bet trešajā – SIA Staburadzes konditoreja.

Savukārt maizes kvalitātes konkursā šogad zelta medaļu saņēma a/s Hanzas Maiznīcas Kuršu sēklu maize, Iļģuciema maiznīcas konditorejas Trioles maize, Lāču Īstā rupjmaize, LPB Priekules maizes ceptuves Druvienas maize, Maiznīcas Flora Kliju maize un Brokastu maizītes, Kuldīgas RPB Maizes ceptuves Garšīgā rudzu maize, Roga-Argo Rudzu rupjmaize un Tradicionālā latviešu rupjmaize un zemnieku saimniecības Jaunkalēji ceptā Kviešu saldskābmaize ar sieru. Šogad katrs maizes ražotājs varēja piedāvāt arī vienu maizes veidu grupā «Jaunums», kurā tika vērtētā maize, kas ceptuvē izstrādāta pēdējā pusgada laikā un vēl nav nonākusi tirdzniecībā vai tiek realizēta ne ilgāk kā vienu mēnesi. Par labākajiem jaunumiem šogad tika atzīta Iļģuciema maiznīcas konditorejas Bagete ar sēkliņām, N. Bomja maiznīcas Lielezers un Sviesta maize un a/s Roga-Argo tostermaize Dabastaka.

AS Hanzas Maiznīcas turpina veiksmīgi konsolidēt ražošanu un šobrīd norit darbs pie rudzu formas līnijas uzstādīšanas Rīgas ražotnē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka pirmās rudzu formas maizes Latvijas tirgum šī līnija uzsāks ražot jau 5. novembrī.

Kopā pēdējos divos gados uzņēmums modernizācijas projektos ir ieguldījis aptuveni 2,3 miljonus eiro.

AS Hanzas Maiznīcas valdes loceklis Ants Promans: «Uzņēmums ir viens no vadošajiem maizes ražotājiem Latvijā, tāpēc, lai turpinātu veiksmīgu attīstību un sekotu līdzi tirgus tendencēm, esam uzsākuši vairākus modernizācijas projektus. Lielākie no šiem projektiem ir rudzu formas maizes līnijas uzstādīšana ražotnē Rīgā, kā arī loģistikas centra modernizācija. Abi šie projekti uzlabo mūsu konkurētspēju, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā sīvo konkurenci un krītošo maizes tirgu.»

AS Hanzas Maiznīcas līdz ar jauno ražas sezonu iegādāsies miltus no vietējo zemnieku audzētiem graudiem. Uzņēmums jau vienojies ar AS Rīgas Dzirnavnieks par miltu piegādi, kas samalti tikai no Latvijā izaudzētu rudzu graudiem, informē kompānijā.

Hanzas Maiznīcas vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs kopā ar Rīgas Dzirnavnieka valdes locekli Žilvinas Pakeltis apmeklēja arī vairākas saimniecības, kurā tiek audzēti rudzi, no kuriem jaunajā sezonā tiks iegūti milti. Viena no šādām saimniecībām bija z/s Klidziņa ar zemnieci Laimu Klidziņu, kas specializējusies rudzu audzēšanā jau daudzus gadus.

«Jau līdz šim mēs sadarbojāmies ar vietējiem miltu ražotājiem, kas piegādāja mums miltus no vietējiem graudiem. Šobrīd mēs speram soli tālāk un esam vienojušies ar Rīgas Dzirnavnieku par šo miltu izcelsmes izsekojamību, kas ļauj mums noteikt kurā Latvijas saimniecībā graudi ir izaudzēti. Tādā veidā mēs varam garantēt, ka katrs mūsu ražotnē izceptais maizes kukulis nāk no vietējiem laukiem,» saka U. Mihņevičs:

Šī gada janvārī par AS Hanzas Maiznīcas komercdirektoru kļuvis Uģis Mihņevičs. Jaunais vadītājs būs juridiski atbildīgs par uzņēmumu un vienlaikus arī Vaasan Oy svaigās maizes biznesa jomas vadības komandas loceklis, informē uzņēmumā.

U. Mihņevičs līdz šim ieņēma tirdzniecības direktora un valdes locekļa amatu Latvijas lielākajā alusdarītavā Aldaris, Carlsberg grupā, un guvis pieredzi, strādājot vadošajos amatos tādos lielos uzņēmumos kā Gutta, Rīgas Piena kombināts un NP Foods. Kopumā uzņēmuma jaunajam vadītājam ir 20 gadu pieredze FMCG jeb ātrās aprites patēriņa preču sektorā.

AS Hanzas maiznīcas īpašnieks Somijas uzņēmums Vaasan Oy kopš šā gada jūnija ir kļuvis par starptautiskā Zviedrijas koncerna Lantmännen ek. för sastāvdaļu. Šobrīd Hanzas Maiznīcas piedāvā ap 60 dažādus svaigās maizes produktus un vairāk nekā 10 veidu konditorejas izstrādājumus.

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros uz Latvijas labības laukiem uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētie graudi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā.

Katru gadu liela daļa Latvijā izaudzētu graudu tiek eksportēti uz ārvalstīm. Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā uzsvērt, cik nozīmīgu lomu Latvijas pārtikas ražošanā ieņem tepat uz vietas izaudzētie graudi, vēsta uzņēmumi. Iespējams, tas arī motivētu lauksaimniekus daudz vairāk dot priekšroku audzēt graudus pārtikai un nodot tos vietējiem ražotājiem.

«Šī iniciatīva ir simboliska un ļauj apzināties izaudzēto graudu vērtību - ikviens garāmbraucējs vai garāmgājējs var sekot līdzi, kā laukā izaug rudzi, un apzināties, ka reiz no šī labības lauka graudiem tiks izcepta rudzu maize. Vienlaikus prognozējam, ka šāda iniciatīva sekmēs zemnieku ieinteresētību nodot savu produkciju pārstrādei vietējās dzirnavās, nevis eksportēt uz ārvalstīm, precīzi zinot, kā tālāk tiks izmantots viņu veikums,» stāsta Uģis Mihņevičs, AS«Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Kultūras un izklaides centrs Hanzas Perons nosvinējis spāru svētkus.

Pirmie ēkas rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī, un sākotnēji Hanzas Perona atklāšana bija iecerēta jau 2018. gada nogalē par godu Latvijas 100 gadu jubilejai. Tomēr notikumi ar ABLV Bank piespieda projektu apturēt un iesaldēt to uz vairākiem mēnešiem.

Taču tika atrasts finansējums darbu turpināšanai, lai šī kultūrvēsturiskā ēka neaizietu bojā un nepabeigtie darbi neradītu ilgtermiņa zaudējumus. Hanzas Perona rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas plānotas ap 11 miljoniem eiro, kas iekļauj arī visus infrastruktūras un inženierkomunikāciju izveides darbus.

«Ticu, ka sadarbība ar būvniekiem būs tikpat veiksmīga līdz projekta realizācijas beigām, un 2019. gada pavasarī Hanzas Perons varēs vērt savas durvis apmeklētājiem,» norāda Pillar Development valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Fazer uzsākusi jaunas ražotnes celtniecību Ogrē un saskaņā ar uzņēmuma plāniem jaunā ražotne darbību sāks nākamā gada rudenī, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus Fazer veic esošās maiznīcas paplašināšanu, kopumā uzņēmuma attīstībā investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot aptuveni 40 jaunu darbavietu.

Jaunās ražotnes izveide un esošās maiznīcas paplašināšana Ogrē tiek veikta Fazer Bakery Baltic ražošanas konsolidācijas plāna ietvaros. Jaunā ražotne tiek būvēta līdzās esošajai Fazer Latvija maiznīcai un tiks pilnībā integrēta uzņēmuma kopējā infrastruktūrā.

Ražotne specializēsies saldētu produktu ražošanā, un sākotnēji visa produkcija tiks eksportēta. Fazer Bakery Baltic ražošanas konsolidāciju, paplašinot maiznīcas Ogrē un Kauņā, plānots pabeigt nākamā gada pavasarī.