Uzņēmumam izsniegts inženierplānošanas uzdevums, lai varētu sākt objekta projektēšanu, db.lv apstiprināja Kuldīgas novada domes būvniecības komisijas parstāvis Juris Lipsnis.
Ekonomikas ministrija (EM) SIA Baltic Oil Assets pilnvarotajai personai – sākotnēji SIA Alīna, tagad SIA Baltic Oil Management (BOM) – izsniegusi licenci ogļūdeņražu izpētei. Šobrīd uzņēmums veic Vides pārraudzības valsts biroja noteikto procedūru, lai novērtētu, kāda ietekme uz vidi varētu būt ogļūdeņražu ieguvei komerciālos nolūkos.
patlaban licences laukumā Gudeniekos ir četri ogļūdeņražu izpētes urbumi, no tiem trīs ir rekonstruēti padomju laika urbumi, bet viens – izveidots no jauna. Šajā teritorijā ir arī tehnoloģiskais laukums, ko izmanto visu urbumu ekspluatācijai. Lai varētu novērtēt ieguves iespējas, plānots izveidot vēl vienu jaunu urbumu ar pievedceļu, savukārt papildu tehnoloģiskais laukums netiks veidots. «Pēdējais urbums diemžēl uzrādīja negatīvus datus un ieguvē nebūs izmantojams,» būvniecības komisiju informējusi SIA BOM valdes locekle Sigita Poželaite. Pēc pilnas izpētes programmas pabeigšanas būs iespējams novērtēt kopējo ogļūdeņražu krājumu. Izpētes stadiju plānots pabeigt līdz šā gada oktobrim.
Ar Kuldīgas novada pašvaldību ir noslēgts līgums, un tās budžetā tiek ieskaitīta nomas maksa par licences laukumā esošo pašvaldības zemi un avansa maksājumi no prognozējamiem ienākumiem. Līgums pašvaldībai paredz ienākumus arī no komerciālās ieguves.
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
