Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 51 komercķīla, bet 77 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 251 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 77 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 174 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Baltic Mobile – 500 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi Ayina LP.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Caunes Ulda Sesavas pagasta zemnieku saimniecība Ivulla – 375 tūkstošu eiro vērtībā, ko ņēmusi AS SEB banka.

Trešo lielāko komercķīlu devusi Pāvilostas ostas pārvalde – 275,3 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 55 komercķīlas, bet 78 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 239 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 170 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA AlphaLane – 71,5 tūkstošu eiro apmērā. To ņēmusi kompānija SIA Varonis. SIA AlphaLane nodrošina auto līzinga un pilna servisa auto līzinga pakalpojumus Baltijas valstīs.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Kārsavas namsaimnieks – 63 tūkstošu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS Swedbank.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Resurs LV – 50 tūkstošu eiro apmērā, bet to ņēmusi Attīstības finanšu institūcija Altum.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 87 komercķīlas, bet 80 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 230,85 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 161,36 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 69,49 miljardi eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA SKH – 1,8 miljonu eiro vērtībā, bet to ņēmusi AS SEB banka.

Otru lielāko komercķīlu devis Sergejs Ļesnojs 1,5 miljonu eiro vērtībā, ko ņēmusi AS SEB banka. Tāpat banka ņēmusi SIA Tim-T komercķīlu 270 tūkstošu eiro vērtībā un Z/S Riekstiņi komercķīlu 225 tūkstošu eiro vērtībā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs reģistrēja 88 komercķīlas, bet 67 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,57 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167.87 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,70 miljardi eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Energokomplekss – 1,425 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi Alūksnes rajona Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecība Sprogas – 190,5 tūkstošu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS SEB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Amatnieks AN – 126 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 69 komercķīlas, bet 87 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 210,86 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 144,11 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 66,75 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi Jaunpiebalgas pagasta Jāņa Razminoviča zemnieku saimniecība Lejas Jēci – 449,3 tūkstošu eiro apmērā. Komercķīlu ņēmusi AS Swedbank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Oakland LV – 342 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Hotel Amrita – 300 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 82 komercķīlas, bet 71 tika dzēsta, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,38 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,68 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,7 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Alis Co – 2,25 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Force Fix – 567 tūkstošu eiro apmērā, un to ņēmusi AS Swedbank.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi AS Digital Mind – 78,4 tūkstošu eiro vērtībā, un to arī ņēmusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 96 komercķīlas, bet 57 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 204,1 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 140,2 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63,9 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Vita mārkets un Imants Rendenieks – 6 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka. Tāpat uzņēmums devis komercķīlu trīs miljonu eiro apmērā.

Aizvadītajā nedēļā uzņēmums SIA Alfa Agro reģistrējis 5,33 miljonu eiro vērtu komercķīlu, un to ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt komercķīlu 420 tūkstošu eiro apmērā devusi SIA CrossChem. To ņēmusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 10 komercķīlas, bet 11 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 231,13 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 161,23 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,90 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi AS Valmieras stikla šķiedra – 3,9 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Danske Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Negocio un pilnsabiedrība AKN – 1,12 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi Gulbenes rajona Galgauskas pagasta Gžibovska zemnieku saimniecība Lācīši – 609,9 tūkstošu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank.

Komercķīlu maksimālā prasījuma summa pērn sarukusi par vairāk nekā 4 miljardiem eiro, bet skaits pieaudzis par 577

To rāda SIA Lursoft pētījums, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā 2016. gadā reģistrētas 4452 komercķīlas 14,62 miljardu eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2015. gadu, neskatoties uz komercķīlu skaita pieaugumu par 14,89%, ķīlu kopējā prasījuma summa sarukusi par 4,03 miljardiem eiro jeb 21,61%.

Daļa aptaujāto uzņēmēju šādu situāciju uzskata par loģisku, jo lielo projektu īstenotājiem kredīti ir piešķirti un komercķīlas reģistrētas, savukārt mazajiem komercķīlu vērtība nav liela, līdz ar to komercķīlu skaits pieaug, bet to kopējā vērtība sarūk.

Bijušais mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis uzskata, ka tendences komercķīlās tikai kārtējo reizi raksturo pagājušo gadu, kurš savā ziņā bijis dīvains: «ES struktūrfondu programmu pārrāvums, kas atstāj ietekmi uz IKP, nodarbinātību un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu spēju aizņemties naudu bankās savu iecerēto biznesa plānu īstenošanai.»

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu Reģistrā ierakstītas reģistrēja 82 komercķīlas, bet 449 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 208 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 142,5 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,6 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Jūrmalas ūdens – 1,17 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Otro lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi Industry Service Partner – 455 tūkstošu eiro apmērā. To ņēmusi Nordea Bank AB.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi uzņēmumam SIA Santa un partneri – 221 tūkstoša eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank AB. Uzņēmums reģistrējis vēl vienu komercķīlu 65 tūkstošu eiro vērtībā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 46 komercķīlas, bet 46 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 228,39 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 159,64 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,75 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Krustpils enerģija un Jēkabpils rajona Kūku pagasta zemnieku saimniecība Kalves – 474,5 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank AB.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde – 177,5 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi Valmieras rajona Burtnieku pagasta zemnieku saimniecība Birzgaļi – 132,7 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi SIA Citadele līzings un faktorings.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 65 komercķīlas, bet 88 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 228,37 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 159,60 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,77 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA AB Build – 300 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi AS Latvijas pasta banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA CTP – 140 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi AS Swedbank.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Argo Timber – 84 tūkstošu eiro vērtībā. Arī šīs ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 81 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 228,31 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 159,5 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,81 miljards eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devuši Aleksejs Ņemcovs, Arturs Ņemvcovs un Bialko Uladzimirs. Ķīlas vērtība ir 2,3 miljoni eiro un to ņēmusi AS Rietumu banka.

Komercķīlu 289,8 tūkstošu eiro vērtībā devusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltijas ogu kompānija, un to ņēmusi AS Swedbank.

Savukārt komercķīlu 84 tūkstošu eiro vērtībā devusi SIA SL Kitchen un tās ņēmējs bija AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 76 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 228,79 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 160,10 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi AS Air Baltic Corporation un SIA Baltijas kravu centrs – 14,228 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi Kalloveen B.V. - 5,2 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Palleteries – 1,19 miljonu eiro vērtībā. To ņēmusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 98 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,56 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA EK6 – 16,45 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS Baltikums Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA LSEZ Laskana un SIA Laskana-Mežs – 7,15 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA LEAX Baltix – 1,21 miljona eiro vērtībā. To ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 65 komercķīlas, bet 102 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 214,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 146,62 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 67,63 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme – 67,5 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs bijusi kompānija Solaris Bus&Coach S.A.

Otro lielāko komercķīlu devusi SIA Informatīvā biznesa centrs – 998,25 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi W Roschmann Investment group OU.

Trešā lielākā komercķīla bijusi SIA Amber Wood – 900 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums to devis AS Citadele banka.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 95 komercķīlas, bet 86 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 224,22 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 155,47 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,75 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devušas SIA Rumbulas sporta centrs, SIA Kurbads un Ko un SIA Maskavas iela 432 – 3,51 miljona eiro apmērā.

Komercķīlu 1,066 miljonu eiro vērtībā devusi SIA Daugavas biznesa centrs, SIA Kurbads un Ko un SIA Rumbulas sporta centrs.

Savukārt komercķīlu 266,5 tūkstošu eiro vērtībā devusi SIA Rumbulas sporta centrs, SIA Daugavas biznesa centrs, SIA Maskavas iela 432 un SIA Kurbads un Ko.

(Pievienots LSEZ komentārs.)

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 69 komercķīlas, bet 85 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 214,81 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 147,17 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 67,63 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde – 20,5 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs bijusi Finanšu ministrija.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde īstenoja divus nozīmīgus ES Kohēzijas fonda attīstības projektus – Liepājas ostas padziļināšana un Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana, I kārta, līdz ar to 2015. gada aprīlī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ņēma aizdevu Valsts kasē, lai nodrošinātu šo projektu veiksmīgu realizāciju, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece – Kadeģe.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā ierakstītas 64 komercķīlas, bet 88 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 229,02 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 160,22 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,80 miljardi eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devušas kompānijas SIA Arctic Holding 2, SIA Blackrock Holding East un SIA Bluecrest Holding Sigma – 3,783 miljonu eiro apmērā. To ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Tonus Elast – 1,625 miljonu eiro vērtībā, un to devusi AS ABLV Bank.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā deva lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Sigilo – 520 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi Nordea Bank AB.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 70 komercķīlas, bet 90 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 200,4 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 138,7 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61,7 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Skonto būve – 39,8 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. Kā norāda SIA Skonto Būve pārstāvji, dotā komercķīla ir saistīta ar ikgadēju garantijas limita pārjaunošanu, un tās apmērs šogad netika mainīts.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Moduls-Rīga, kuras vērtība ir 2,034 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank AB.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA DPA – 1,2 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 83 komercķīlas, bet 62 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 208,8 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 143 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,8 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi AS Komforts – 2,1 miljona eiro vērtībā. To ņēmusi AS Swedbank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Frip – 1,8 miljonu eiro vērtībā. To ņēmusi AS Latvijas pasta banka.

Trešo lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Riga Door Systems – 397,5 tūkstošu un 100 tūkstošu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs ir AS Citadele banka un AS Attīstības finanšu institūcija Altum.