Šī gada maijā pabeigti un ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Buļļuciems – Bulduri, kā arī Dzintaros un Majoros.

Posmā Buļļuciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls 6,8 kilometru garumā ar pievienojumiem 202 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 10 kilometru kopgarumā ar pievadiem 271 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Viestura ielā. Projekta ietvaros veikti arī zālāja atjaunošanas un betona bruģakmens ieklāšanas darbi.

SEB banka piešķīrusi kredītlīniju viena miljona eiro apmērā uzņēmumam Jūrmalas siltums 2015.-2016. gada apkures sezonas nodrošināšanai Jūrmalas pilsētā, informē SEB banka.

Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks: «Esam veiksmīgi uzsākuši 2015./2016.g apkures sezonu ar pašreizējo tarifu 57,13 eiro(bez PVN), kas ir par 16,02% mazāk nekā iepriekšējā apkures sezonā. Neskatoties uz mazākiem siltumenerģijas rēķiniem, debitoru maksātspēja salīdzinoši ar iepriekšējo apkures sezonu nav būtiski uzlabojusies. Kā lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu, arī mēs saskaramies ar debitoru parādu piedziņas problēmām, līdz ar to apkures sezonas laikā rodas nepieciešamība piesaistīt papildus naudas līdzekļus, lai segtu kārtējās ražošanas izmaksas. Šogad, veicot cenu aptauju par kredītlīnijas piesaisti, viszemāko cenu piedāvāja SEB banka, ar kuru esam noslēguši kredītlīnijas līgumu līdz nākamās apkures sezonas sākumam.»

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Šī gada septembrī ekspluatācijā nodots ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves posms Jūrmalas pilsētā Bražciems – Bulduri teritorijā.

Posmā Bražciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls gandrīz 14 kilometru garumā ar pievienojumiem 288 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 15 kilometru kopgarumā ar pievadiem 323 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli, izbūvēta lietus kanalizācija un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Amulas ielā. Projekta darbos iekļauta arī zālāja atjaunošana un betona bruģakmens ieklāšana.

SEB banka noslēgusi līgumu ar Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu Jūrmalas siltums par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu projektu Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija un Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve īstenošanai Jūrmalas pilsētā, informē bankā.

Projektu mērķis ir siltumtrašu un jaunas ar šķeldu kurināmas katlumājas izbūve Kauguros, lai nodrošinātu Jūrmalas iedzīvotājus ar ekonomiski izdevīgākiem apkures un siltā ūdens apgādes pakalpojumiem. Veiksmīga projektu īstenošanas rezultātā nākamajās apkures sezonās siltumenerģijas tarifs Jūrmalas pilsētā varētu samazināties par 4-7%. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonds.

«Jūrmalas pilsētas apkures sistēmai steidzami bija nepieciešami uzlabojumi, lai samazinātu siltuma zudumus un piedāvātu iedzīvotājiem zemāku siltumenerģijas tarifu. Lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, tādēļ tika nolemts izsludināt konkursu aizdevuma saņemšanai ES līdzfinansētajiem investīciju projektiem, kā rezultātā tika noslēgts kredīta līgums ar SEB banku par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu. Šobrīd projekti tiek veiksmīgi īstenoti un tos pabeigt plānots šā gada decembrī. Kohēzija fonda atbalsts projektam Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija veido 32% no kopējām projekta izmaksām savukārt projektam Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve atbalsts ir 40% no kopējām projekta izmaksām. Projektu izmaksas, kurās netiek saņemts Kohēzija fonda atbalsts uzņēmums plāno segt ar saviem naudas līdzekļiem, atmaksājot SEB bankas izsniegto kredītu nākamajos gados,» stāsta Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks.

Jūrmalā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētā projektā par 73 miljoniem eiro uzbūvēti jauni ūdens un kanalizācijas tīkli, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Jūrmalas ūdens".

Projekta pēdējās kārtas būvniecība tika sākta 2017.gadā, kad tika sākti ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas novadīšanas tīklu izbūves darbi ar tiem sekojošu ceļa seguma atjaunošanu. Dažādos pilsētas rajonos kopumā uzbūvēti vairāk nekā 88 kilometri ūdensvada un vairāk nekā 89 kilometri kanalizācijas tīklu ar pieslēguma atzariem līdz privātīpašuma robežai vai sētai.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, līdz ar šīs projekta kārtas pabeigšanu centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi Jūrmalā pieejami ap 98% jūrmalnieku.

Projekts īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas veidoja aptuveni 24 miljonus eiro. Būvniecību veica uzņēmumi SIA "Rere vide", "Ostas celtnieks", PS "MMG" (sastāv no SIA "MON 1" PT un SIA "Monum"), SIA "AMS Būvserviss", SIA "Binders", SIA "Akva Būve", SIA "Laterna" un citi.

Jaunākās paaudzes LPWAN tehnoloģija ļauj pieslēgt tīklā arī tādas ierīces, kas atrodas pagrabos vai aiz biezām ķieģeļu sienām

Viena no tehnoloģiju pasaules karstākajām tendencēm – lietu internets – šovasar uzņēmumiem un privātpersonām Rīgā kļūs pieejamāks. Lattelecom visā galvaspilsētas teritorijā īsā laika posmā izveidojis lietu internetam nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi jau no 1.jūlija rīdziniekiem pieejami uzņēmuma piedāvātie risinājumi gudrās pilsētas, gudrās ražošanas un citās jomās.

Lattelecom lietu interneta tīkla izveidei ir izmantota jaunākās paaudzes (LPWAN-Low-Power Wide-Area Network) tehnoloģija, kas no bezvadu un mobilā interneta atšķiras ar zemām uzturēšanas izmaksām, mazu enerģijas patēriņu un iespēju pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu. Tehnoloģija darbojas uz radioviļņu principa, nodrošinot plašu interneta pārklājumu, ar kura palīdzību tiek darbinātas dažādas ierīces un sensori. Līdz ar to tīkls pieejams grūti sasniedzamās vietās, kur ierastie interneta veidi lielākoties nav pieejami, – ēku pagrabos, objektos ar biezām betona vai ķieģeļu sienām.

Šī gada oktobrī ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Dubulti - Pumpuri.

Šo darbu rezultātā izbūvēts ūdensapgādes tīkls 10,12 kilometru garumā ar pievienojumiem 306 mājām, kā arī kanalizācijas tīkls ar pievienojumiem 418 mājām 13,9 kilometru kopgarumā.

Sistēmas izveidē uzbūvētas arī sešas sūkņu stacijas, kopskaitā 572 akas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas kontroles sistēmas integrācija ar esošo kontroles sistēmu.

Līdz ar tīklu izbūves darbiem veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, kā arī izbūvēti četri ātrumvaļņi. Projekta ietvaros veikti arī zālāja izveides un betona bruģakmens un plākšņu ieklāšanas darbi.

"Tagad izbūvētā sistēma māju īpašniekiem dod iespējas pieslēgties izbūvētajai centralizētajai infrastruktūrai un reizē arī nodot rūpes par notekūdeņu savākšanu un novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām pakalpojumu sniedzējam," uzsver SIA RERE Vide valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs.

Jūrmalas pilsētas dome trešdien, 16.decembrī apstiprināja pašvaldības konsolidēto budžetu 2016.gadam 100,71 miljonu eiro apmērā, informē pašvaldībā.

Pašvaldība prognozē, ka ieņēmumu daļa pret 2015.gada gaidāmo izpildi pieaugs par 8,7% jeb 4,23 miljoniem eiro uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa un zemes īpašumu pārdošanas iekasējumu pieauguma rēķina un kopumā veidos 73,44 miljonus eiro, Izdevumu daļa 2016.gadā samazināsies par 6,4% pret precizēto izdevumu plānu 2015.gadam jeb 5,8 miljoniem eiro un būs 90 miljoni eiro.

2016.gada budžeta prioritātes ir esošo atvieglojumu, sociālo garantiju un sociālo pabalstu saglabāšana Jūrmalas iedzīvotājiem, kā arī prioritāro attīstības virzienu īstenošana – gatavošanās Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ieviešanai; ielu, ceļu un ietvju infrastruktūras atjaunošana; izglītības un kultūras iestāžu infrastruktūras attīstība; IKT jomas modernizācija, kā arī veselīga dzīvesveida veicināšana un atbalsts augsta līmeņa starptautisku sporta sacensību organizēšanai.

Jūrmalā, Tīklu ielā 10, Jūrmalas ostas pārvalde atklājusi publiskā jahtkluba Jūrmala administrācijas centru. Līdztekus Jūrmalas ostas attīstībai, kuras izbūve veikta šogad, tas nodrošinās pamatprasības jahtu ostas piekļuvei un pieejamajiem pakalpojumiem.

Jaunuzceltajā jahtkluba administrācijas ēkā jahtkluba klientiem ir pieejamas dušas, labierīcības, kā arī veļas mazgāšana un žāvēšana. No jahtkluba Jūrmala administrācijas centra tiks nodrošināti arī radiosakari atpūtas kuģošanas līdzekļiem, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jahtklubā šovasar tika izbūvēts 80 metrus garš pontons, kur ir nodrošinātas stāvvietas 35 kuģošanas līdzekļiem. Jahtkluba klientiem un apmeklētājiem ir pieejams elektrības un ūdens pieslēgums, autostāvvieta, kā arī iespēja izmantot slipu atpūtas transportlīdzekļa ielaišanai ūdenī. Teritorijā ir ierīkots interneta pieslēgums, nodrošināta iespēja veikt dalīto atkritumu šķirošanu, kā arī videonovērošana un apsardze klientu drošībai.

Ar ES un pašvaldības finansējumu Jūrmalas osta šosezon piedāvās jaunus pakalpojumus un atvērs jahtklubu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc CSDD datiem, Jūrmalā reģistrētas vairāk nekā 600 dažāda lieluma motorlaivas, laivas un jahtas. Līdz šim Jūrmalā bija septiņi jahtklubi. Šogad maijā Buļļuciemā, Tīklu ielā 10, atklās Jūrmalas ostas pārvaldes publisko jahtklubu Jūrmala. Pagājušajā gadā tur iekārtota administrācijas ēka, kurā atradīsies arī dispečeri, kas ir tikai divu kilometru attālumā no ostas grīvas. Jaunais jahtklubs ir labiekārtots, izveidots arī auto stāvlaukums, labiekārtots Lielupes krasts. «Domājam arī par citiem pakalpojumiem – laivu nomu, dažādu ūdens sporta inventāra nomu. Piedāvājam romantisku atpūtu Natura 2000 zonā, kur var makšķerēt, vērot putnus. Aizbraukt uz Balto kāpu, no kurienes baudīt vienu no Jūrmalas skaistākajiem saulrietiem,» stāsta Jūrmalas ostas pārvaldnieks Jānis Artemjevs.

Jūrmalā otrdien atklāti paplašinātie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli Kauguros un Slokā, kas izbūvēti realizējot projektu Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta, informē SIA Jūrmalas ūdens.

Projekta īstenošanā tika piesaistīti ES Kohēzijas fonda līdzekļi. Kopējā būvdarbu līguma summa (bez PVN) 5 323 681, 50 eiro.

Jūrmalas ūdens pārstāvis Aivars Kamarūts informēja, ka iedzīvotāji jau ir novērtējuši šo darbu un aktīvi pieslēdzas pilsētas tīkliem. «Izsmeļamās kanalizācijas bedres nav pilsētai drošākais risinājums, jo sevišķi rajonos, kas atrodas tik tuvu pie upes, pie tik augstiem grunstūdeņiem, kādi ir šajā vietā. Un jo vairāk tāpēc, ka Jūrmalā kā kūrortpilsētā tik augstā vērtē un cieņā ir Zilā karoga statuss pludmalēm,» teica A. Kamarūts.

Projekta ietvaros izbūvētie apjomi: ūdens maģistrālie tīkli 7 km; ūdens sadales tīkli 8,3 km; pieslēgumi ūdensvadam 581 gab.; kanalizācijas pašteces vadi 13,2 km; kanalizācijas spiedvadi 1,4 km; pieslēguma atzari kanalizācijas tīklam 531 gab.; kanalizācijas sūkņu staciju izbūve 2 gab.

Katru gadu ūdenssaimniecības komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem.

Apkopojot darbības rādītājus, SPRK eksperti secinājuši, ka, lai arī 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto pakalpojumu apjoms, kopējais apgrozījums ūdenssaimniecības nozarē pieaug, informē SPRK.

Apgrozījuma pieaugums ir skaidrojams ar dažādiem faktoriem - pašvaldības arī 2015.gadā turpināja nodot regulējamo komersantu pārziņā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ciemos un pagastos, kur līdz šim pakalpojumus nodrošināja pašvaldības iestādes vai mazāki komersanti, tādejādi palielinot regulēto komersantu apkalpojamo teritoriju. Tāpat apgrozījumu ietekmēja tas, ka 2015. gadā apstiprināti vairāki jauni tarifi, kas ir balstīti uz faktiskām un ekonomiski pamatotām izmaksām. Vienlaikus vērojama tendence lēnām pieaugt pieslēgumu skaitam pie jaunizveidotajiem inženiertīkliem, kas arī atstāja pozitīvu ietekmi uz apgrozījuma pieaugumu.

Līdz ar oficiālās peldsezonas sākšanos, Jūrmalas pašvaldība ir labiekārtojusi 12 oficiālās peldvietas, papildinot pludmales ar nepieciešamo atpūtas aprīkojumu. Pilsētā šogad plīvos 5 Zilie karogi – Jaunķemeros, Dubultos, Dzintaros, Majoros, Bulduros. Kauguru peldvietai piešķirts Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts.

Kūrortpilsētā ir 11 oficiālas pilsētas piekrastes peldvietas jūras krastā, viena Lielupes krastā.

Līdz ar aktīvās peldsezonas sākšanos - no 15.maija līdz 15.septembrim, 26 kilometru garajā Jūrmalas pludmalē izvietotas 160 pārģērbšanās kabīnes, 165 atkritumu konteineri,16 konteinertipa sabiedriskās tualetes, kā arī atpūtniekiem pieejami 149 pastāvīgie soliņi. Piecās peldvietās - Bulduru, Dzintaru, Majoru, Asaru un Kauguru pludmalēs - ir izvietotas publiski pieejamas dušas un kāju skalotāji. 54 pludmales izejās uz jūru ir uzstādītas koka laipas. 10 pludmales izejas uz jūru ir nodrošinātas ar betona plāksnēm, pa kurām var nobraukt pludmalē operatīvais transports. Šogad pludmalē atpūtniekiem būs pieejamas 26 kafejnīcas.

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".

Latvijas dzelzceļš (LDz) septembrī uzsāks būvdarbus Majoru stacijā, turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā, informē LDz.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Majoru stacijā pasažieru iekāpšana-izkāpšana abos virzienos notiks no salu platformas.

Virzienā uz Rīgu tiks izbūvēta stiklašķiedras kompozītmateriāla platforma, kas ir vieglāka nekā dzelzsbetona konstrukcijas un piemērotāka krastmalas gruntij. Vienlaicīgi būvdarbi notiks arī Majoru stacijas ēkā. Stacijas ēku pārbūves darbus uzsāks arī Asaros, Lielupē un Babītē. Ēkām, kurām ir kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, darbi ir saskaņoti ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Jūrmalas būvvaldē.

LDz aicina iedzīvotājus un pasažierus izturēties ar izpratni pret iespējamām ar būvniecības darbiem saistītām neērtībām un uzturēties tikai vietās, kur tas ir atļauts.

Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.

Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Atveda meitas piedzimšana

Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.

Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem

Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Jūrmalā vētra nodarījusi lielus postījumus Kauguru parkā, kur nolauzti un ar saknēm izrauti daudzi koki, aģentūru LETA informēja Jūrmalas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

No svētdienas, 28.jūlija, plkst.19 līdz šodienai, 29.jūlija, plkst.12 Jūrmalas pašvaldības policija ir reģistrējusi vairāk nekā 50 izsaukumus par dažādiem vētras postījumiem.

FOTO: Atklāts teju 9 miljonus eiro vērtais Kauguru atpūtas parks 

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu...

Kā skaidro Cepurīte, izsaukumi galvenokārt saistīti ar nolūzušiem kokiem uz brauktuvēm, elektroapgādes infrastruktūras bojājumiem, pašvaldības un privātpersonu īpašumu postījumiem.

Vētra izraisījusi postījumus daudzās Jūrmalas apkaimēs, bet sevišķi daudz postījumu konstatēts Kauguru, Jaunķemeru, Vaivaru, Slokas, Asaru, Mellužu, Majoru un Dzintaru apkaimēs.

Pašlaik pašvaldībai sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir izdevies novākt nolūzušus kokus no brauktuvēm, kā arī veikti pasākumi dažādu postījumu vietu norobežošanā, iestigušu automašīnu izvilkšanā un applūdušu vietu apzināšanā.

Arī Jūrmalas administrācijas apmeklētāju apkalpošanas centri nepārtraukti saņem informāciju par lūzušiem kokiem un lauztiem lieliem koku zariem publiskās vietās, applūdušām ielām un ietvēm, taču situācija ir mainīga - ūdens līmenis mainās. Pašlaik nav saņemta informācija par nozīmīgiem pašvaldības ēku vai infrastruktūras bojājumiem, norāda Cepurīte.

Patlaban visi operatīvie dienesti veic primāros neatliekamos darbus - brauktuvju atbrīvošanu no vēja lauztiem zariem stratēģiski nozīmīgās publiskās vietās, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties operatīvajiem dienestiem.

Vētras seku kopējos postījumus varēs sākt apzināt un to vispārēju novēršanu sākt tikai pēc dabas stihijas beigām, uzsver pašvaldības pārstāve.

Valsts policija aizturējusi vīrieti, kurš iedzīvotājiem solījis viņu īpašumā ierīkot ūdens spici, taču pēc tam, kad saņēmis naudu, nav pildījis solījumu. Policija aicina atsaukties cietušos.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti bija saņēmuši informāciju par kādu vīrieti, kurš iedzīvotājiem viņu īpašumā bija solījis ierīkot ūdens spici. Vīrietis par plānoto darbu saņēmis naudu, taču nav izpildījis solīto. Policijas rīcībā ir informācija, ka vīrietis šādā veidā apkrāpis vismaz sešas personas gan Jūrmalas, gan Saulkrastu iecirkņu apkalpojamajās teritorijās.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrota vīrieša personība un vakar, 20.janvārī, Jūrmalas iecirkņa policisti viņu aizturēja. Aizturētais ir kāds 1983. gadā dzimis vīrietis. Pret aizturēto šobrīd ir uzsākti kriminālprocesi par krāpšanu. Šādam noziegumam likumā paredzēta atbildība - brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.

Jūrmalā atklāti pirmie pazemes konteineri, kā arī prezentēti Latvijā pirmo pusslēpto pludmales konteineru pilotprojekta galvenie secinājumi, informē atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā, “CleanR” sadarbībā ar pašvaldību pilsētā ierīkojis divus pazemes konteineru laukumus šķirotajiem un sadzīves atkritumiem – viens no tiem atrodas pie Baznīcas ielas izejas uz jūru, bet otrs – pie Vienības prospekta izejas uz jūru.

“Pazemes konteineri rada estētisku, pievilcīgu un tīru vidi, tie ir ērti pieejami un lietojami arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajos konteineros izmestie atkritumi tiek glabāti zem zemes, kur arī karstā laikā temperatūra ir zemāka, kas attiecīgi palēnina atkritumu sadalīšanos, novērš nepatīkamu smaku rašanos, risina putnu, žurku vai citu dzīvnieku, kurus piesaista pārtikas atkritumi, problēmu, kā arī būtiski mazina vandālisma risku,” teica Stankevičs.

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Mārupes novada Babītes pagastā sākts pārbūvēt Rīgas apvedceļu (A5) posmā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

2,6 kilometru garajā posmā pārbūvēs abas brauktuves.

Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, un posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā. Sākoties būvdarbiem, satiksmi abos virzienos organizēs pa vienu brauktuvi.

Pārbūves ietvaros paredzēts abās brauktuvēs mainīt ceļa segas konstrukciju un ieklāt asfaltbetonu trijās kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Tāpat atjaunos pārvadu pār dzelzceļu. Divlīmeņu satiksmes mezglā ar Jūrmalas šoseju izbūvēs uzbērumu un nobraukšanas joslu no autoceļa A5 virzienā uz Jūrmalu.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, veicot pārbūvi, tiks slēgts autoceļu A5, Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojums, līdz ar to no autoceļa A5 uz V10 un Mēness ielu būs iespējams tikai labais pagrieziens. Lai nodrošinātu iespēju nogriezties vajadzīgajā virzienā, 200 metru attālumā no šī krustojuma uz autoceļa A5 izbūvēs apgriešanās vietu.